Rīga, 2008.gada 20.novembrī

Nr.9/3 -______________

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr.868/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

"Grozījumi Administratīvā procesa likumā" (Nr.868/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (40)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 4. nr.; 2006, 24. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.

(3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais akts nav:

1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;

2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;

3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;

4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);

5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums.

(4) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.

(5) Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti.

(6) Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

(7) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.

(8) Privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

(9) Publisko tiesību subjekts ir publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.

(15.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

1. Papildināt 1. panta trešo daļu pēc pirmā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts).”

1. Papildināt 1. panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

3.pants. Likuma darbība

(1) Šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

2. Papildināt 3. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas nenosaka citādi.”

2. Papildināt 3. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

21.pants. Privātpersonas administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir:

1) pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskajai personai;

2) privāto tiesību juridiskajai personai;

3) personu apvienībai, kurai ir atzīstama procesuālā tiesībspēja.

(2) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura atzīta par rīcībnespējīgu, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura sasniegusi vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Šādās lietās iestāde vai tiesa uzaicina piedalīties arī attiecīgo nepilngadīgo personu.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgā persona ir tiesīga patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi vērsties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādā lietā pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šīs personas likumisko pārstāvi, lai viņš sniegtu tai palīdzību lietas vešanā.

(5) Privāto tiesību juridiskās personas lietas ved tās orgāns vai pilnvarota persona.

(6) Personu apvienības lietas ved tās līgumiskais pārstāvis vai pilnvarota persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

3. Papildināt 21. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumā, ja tiesas ieskatā nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tiesa pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, kā nepilngadīgās personas pārstāvi var nozīmēt arī citu personu vai lūgt bāriņtiesu nepilngadīgajai personai iecelt sevišķo aizbildni nepilngadīgās personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdu „nozīmēt” ar vārdu „noteikt”.

Atbalstīts

3. Papildināt 21. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa uzskata, ka nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tiesa pēc sava uzskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par nepilngadīgās personas pārstāvi var noteikt arī citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt nepilngadīgajai personai sevišķo aizbildni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā.”

28.pants. Trešā persona

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.

(2) Publisko tiesību subjekts var būt par trešo personu gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu, kura var būt par trešo personu administratīvajā procesā, kā arī tad, ja tas noteikts ārējā normatīvajā aktā.

(3) Trešajai personai administratīvā procesa dalībnieka statusu piešķir ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(4) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir iesniedzēja vai pieteicēja procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(5) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Trešās personas pielaišana vai pieaicināšana tiesā notiek saskaņā ar šā likuma 146.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

4. Aizstāt 28. panta piektajā daļā vārdus „trešās personas pieaicināšanu” ar vārdiem „atteikšanos pieaicināt trešo personu”.

4. Aizstāt 28. panta piektajā daļā vārdus „trešās personas pieaicināšanu” ar vārdiem „atteikšanos pieaicināt trešo personu”.

47.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.

5. 47. pantā:

papildināt 47. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Ja lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu iesniegts pēc termiņa beigām, šāds lūgums uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.”

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

5. 47. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.”

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj 10 dienu laikā. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

6. 48. pantā:

papildināt pirmo daļu pirms vārdiem „Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu” ar vārdu „Motivētu”;

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj 14 dienu laikā rakstveida procesā.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj iestāde, iestādes atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa šo jautājumu rakstveida procesā izlemj 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj tiesa (tiesnesis), par tiesas (tiesneša) atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 48.panta pirmajā daļā (likumprojekta 6.pants) vārdu „Lūgumu” ar vārdiem „Motivētu lūgumu”.

Atbalstīts

6. 48. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Lūgumu” ar vārdiem „Motivētu lūgumu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj 14 dienu laikā rakstveida procesā.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj iestāde, tās atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa šo jautājumu rakstveida procesā izlemj 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj tiesa (tiesnesis), par tiesas (tiesneša) atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.”

50.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumus.

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt tiesas priekšsēdētājam sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.

(3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai.

(4) Ja tiesnesis neievēro tiesas priekšsēdētāja noteikto termiņu attiecīgās procesuālās darbības veikšanai, administratīvā procesa dalībnieks var prasīt atlīdzinājumu likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

7. Izslēgt 50. panta ceturto daļu.

7. Izslēgt 50. panta ceturto daļu.

62.pants. Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana

(1) Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

(2) Personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(3) Ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

8. Papildināt 62. panta otrās daļas 1. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”.

8. Papildināt 62. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”.

9. Papildināt likumu ar 63.¹pantu šādā redakcijā :

„ 63.¹pants. Administratīvā līguma noslēgšana

Iestāde jebkurā administratīvā procesa stadijā var vienoties ar procesa dalībniekiem par administratīvā līguma slēgšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā līguma slēgšanu var iniciēt gan iestāde, gan privātpersona.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 9.pantā vārdu „iniciēt” ar vārdu „ierosināt”.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 63.¹pantu šādā redakcijā:

„63.¹pants. Administratīvā līguma noslēgšana

64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, bet, ja iestāde nav neviena Ministru kabineta locekļa (ministrijas) padotībā, — iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

10. 64. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu funkcionāli augstāka iestāde, bet, ja iestādei nav šādas augstākas iestādes, — iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Gadījumā, ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.”

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt un lēmums jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad izteikts paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.”

Juridiskais birojs

Izteikt 64.panta pirmo daļu (likumprojekta 10.pants) šādā redakcijā:

„(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, izņemot gadījumus, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.”;

Juridiskais birojs

Izteikt 64.panta otrās daļas otro teikumu (likumprojekta 10.pants) šādā redakcijā:

„Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu.”

Atbalstīts

10. 64. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod, pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts šo aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.

(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt un lēmums jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad izteikts paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.”

65.pants. Apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu

(1) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.

(3) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.

11. Izteikt 65. panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz vai administratīvā akta izdošanu atsaka (63. panta pirmās daļas 4.punkts).”

11. Izteikt 65. panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz vai administratīvā akta izdošanu atsaka (63. panta pirmās daļas 4.punkts).”

68.pants. Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu), tos atsevišķi norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma ierobežojošus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tad, ja:

1) iestāde pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu (65.panta otrā un ceturtā daļa);

2) bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.

12. Izteikt 68. pantu šādā redakcijā:

„68. pants. Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert:

1) ja iestāde pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai saturu;

2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.”

12. Izteikt 68. pantu šādā redakcijā:

„68. pants. Administratīvā akta nosacījumi

(2) Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert:

1) ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu;

2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.”

69.pants. Administratīvā akta formas neievērošana

(1) Administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, privātpersonas dzīvību, veselību vai mantu;

2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;

3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

4) administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67.panta prasībām, adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 67.panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā 2 nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir zaudējis spēku, iestāde to izsniedz:

1) ja adresātam tas nepieciešams savu vai citas privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

13. 69. pantā:

papildināt pirmās daļas 1. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus „privātpersonu dzīvību” ar vārdiem „personas dzīvību”.

13. 69. panta pirmajā daļā:

papildināt 1. punktu pēc vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

aizstāt 1. punktā vārdus „privātpersonu dzīvību” ar vārdiem „personas dzīvību”.

70.pants. Administratīvā akta p aziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi – , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvos aktus, kurus likumā paredzētajos gadījumos izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, var paziņot ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai, ja attiecīgo administratīvo aktu izdevusi pašvaldība, ievērojot normatīvajos aktos pašvaldības saistošo noteikumu publicēšanai paredzēto kārtību.

(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 70.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis ātrāk. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.”

Atbalstīts

14. Izteikt 70.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādes pienākums ir pierādīt, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.”

80.pants. Apstrīdēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

(2) Ja augstāka iestāde atstāj administratīvo aktu negrozītu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

14. Papildināt 80. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā akta pārsūdzība saskaņā ar 185. panta ceturto daļu neaptur tā darbību, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 80.panta pirmo daļu aiz vārdiem „labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu” ar vārdiem „vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu”.

Juridiskais birojs

Papildināt 80.panta otro daļu ar otro teikumu (likumprojekta 14.pants) šādā redakcijā:

„Ja administratīvā akta apstrīdēšana aptur tā darbību, bet pārsūdzēšana saskaņā ar šā likuma 185.panta ceturto daļu neaptur administratīvā akta darbību, attiecīgā administratīvā akta darbības atjaunojas ar dienu, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai.”

Atbalstīts

15. 80.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz pēc vārdiem „labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu” ar vārdiem „vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā akta apstrīdēšana aptur tā darbību, bet pārsūdzēšana saskaņā ar šā likuma 185.panta ceturto daļu neaptur administratīvā akta darbību, attiecīgā administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš.”

83.pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt administratīvo aktu, kas jau kļuvis neapstrīdams, tikai ievēr ojot šā likuma 85. un 86.panta noteikumus.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

15. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

„83. pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.-88. panta noteikumiem.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

(3) Administratīvo procesu no jauna var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.”

16. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

„83. pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.–88. panta noteikumiem.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

85.pants. Tiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta;

2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts;

3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šādā gadījumā administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas;

4) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.

(3) Ja administratīvo aktu atceļ saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. vai 4.punktu, attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus un personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

16. Izteikt 85. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu;”

17. Izteikt 85. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;”.

86.pants. Prettiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam to, ko šis adresāts no publisko tiesību subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu;

5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

17. 86. pantā:

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu;”

aizstāt otrās daļas 4. punktā vārdus „vai citām prettiesiskām darbībām” ar vārdiem „vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām”;

papildināt otrās daļas 4. punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 17.panta otro daļu.

Atbalstīts

18. 86. panta otrajā daļā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

„2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu;”;

papildināt 4. punktu ar teikumu šādā redakcijā: „Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā.”

87.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu;

3) Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai cita starptautiska vai pārnacionāla tiesa šajā lietā ir pieņēmusi nolēmumu, no kura izriet, ka administratīvais process jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) šai privātpersonai par labu ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.

(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt:

1) kamēr administratīvais akts ir spēkā;

2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

18. 87. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas nebija adresāta rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu tam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.”

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestādes atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var apstrīdēt un pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Ja iesniegums par procesa uzsākšanu no jauna iesniegts, kamēr administratīvais akts nav kļuvis neapstrīdams, šāds iesniegums uzskatāms par administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.”

19. 87. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas nebija tā rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Ja iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna iesniegts, kamēr administratīvais akts nav kļuvis neapstrīdams, šāds iesniegums uzskatāms par administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.”

88.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna pēc iestādes iniciatīvas

(1) Ja administratīvais akts stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā, ja tai kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas var būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai nekā spēkā esošais administratīvais akts.

(2) Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(3) Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

(4) Administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

19. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

„88. pants. Iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna

Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu:

1) Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

2) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

20. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

„88. pants. Iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna

Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu:

1) Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību.

(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Citos gadījumos privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

20. 91. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „Iesniegums par iestādes faktisko rīcību un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana”;

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.”

21. 91. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Iesniegums par iestādes faktisko rīcību un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.”

93.pants. Piekritība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot augstākai iestādei iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja augstākas iestādes nav, tā ir Ministru kabinets vai saskaņā ar normatīvo aktu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē, pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu. Atlīdzinājumu var prasīt, arī pārsūdzot iestādes faktisko rīcību.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums). Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

21. Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

„93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēš anu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu). Uz iesnieguma par atlīdzinājumu izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

(4) Prasījumu par atlīdzinājumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai likumā noteikta īpaša pārsūdzība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības izskatīšanai tiesā.”

22. Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

„93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu). Uz iesnieguma par atlīdzinājumu izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

101.pants. Uzziņas tiesiskās sekas un apstrīdēšana

(1) Uzziņas adresātam uzziņa nav saistoša. Uzziņas tiesiskās sekas iestādei nosaka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

(3) Ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā administratīvajā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad citādi lietas kopējais iznākums būtu adresātam nelabvēlīgāks vai arī tas būtu prettiesisks.

(4) Uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas neiestājas, ja uzziņa nav izdota rakstveidā vai ja tā panākta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām.

22. Papildināt 101. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma 91. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

23. Papildināt 101. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma 91. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

105.pants. Tiesvedības instances administratīvajā lietā

(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

23. Papildināt 105. panta pirmo daļu pēc vārdiem „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

10.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 105.pantu otro daļu pēc vārdiem „kasācijas kārtībā” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumos”.

Atbalstīts

24. 105.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „kasācijas kārtībā” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

113.pants. Mutvārdu process

(1) Mutvārdu procesā administratīvās lietas iztiesāšana notiek tiesas sēdē.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa, izņemot gadījumus, kad klātesošie administratīvā procesa dalībnieki piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

24. Izslēgt 113. panta trešajā daļā vārdus „un citus dokumentus.”

25. Izslēgt 113. panta trešajā daļā vārdus „un citus dokumentus”.

118.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

25. Papildināt 118. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.”

26. Papildināt 118. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.”

122.pants. Piekritība

(1) Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata administratīvā rajona tiesa.

(2) Pieteikumu administratīvajā lietā iesniedz tiesā pēc tās iestādes adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

26. Izteikt 122. pantu šādā redakcijā:

„122. pants. Piekritība

Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši šā likuma 189. panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi.”

27. Izteikt 122. un 123.pantu šādā redakcijā:

„122. pants. Piekritība

123.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citai tiesai uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc blakus sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

27. Izteikt 123. pantu šādā redakcijā:

„123. pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tiesa izskata pēc būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.

(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:

1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;

3) tiesas ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesu namā uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc blakus sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.

(6) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, ja lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības noteikumi vai ja lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.”

11.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 123. pantu šādā redakcijā:

„123. pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:

1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;

3) tiesas vai tiesneša ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesu namā uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc blakus sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.

Atbalstīts

123. pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tā izskata pēc būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.

(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:

1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;

3) tiesas vai tiesneša ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam tiesu namam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.

(6) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, kad lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības noteikumi vai lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.”

124.pants. Valsts nodeva

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 10 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību maksā valsts nodevu piecu latu apmērā.

(3) Par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību valsts nodevu nemaksā.

28. 124. pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda „tiesā” ar vārdiem „kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu”;

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Juridiska persona, kas ir komersants, par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „piecu latu apmērā” ar skaitli un vārdiem „10 latu apmērā”.

12.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 124.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Komersants par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 20 latu apmērā”.

Neatbalstīts

28. 124. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tiesā” ar vārdiem „kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Juridiskā persona, kas ir komersants, par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „piecu latu apmērā” ar skaitli un vārdiem „10 latu apmērā”.

126.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana

(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

(2) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.

(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

29. Izteikt 126. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā.”

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 29.pantā paredzēto grozījumu 126.panta trešajā daļā izteikt šādā redakcijā:

„(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā trīs mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda noraidošā sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs mēneša laikā neiesniedz tiesā valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.”

Atbalstīts

29. Izteikt 126. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda noraidošā sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs mēneša laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.”

1 28.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

(2) Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

30. Papildināt 128. panta trešo daļu aiz vārdiem „mantisko stāvokli,” ar vārdiem „pēc personas lūguma”.

30. Papildināt 128. panta trešo daļu pēc vārdiem „mantisko stāvokli” ar vārdiem „pēc personas lūguma”.

143.pants. Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šī persona 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus.

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

31. Izteikt 143. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

31. Izteikt 143. panta trešo daļu šādā redakcijā:

146.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē norāda, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.

(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi (204.panta piektā daļa) ir pieaicinātas vairāk nekā 10 personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

32. 146. pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lietas izskatīšanas gaitā konstatējot, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta (pielaista) persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiesas nolēmums attiecīgajā lietā nevar skart, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu personai. Par tiesas lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, var iesniegt blakus sūdzību.”

izslēgt sestajā daļā tekstu iekavās.

14.

Juridiskais birojs

Izslēgt 146.panta sestajā daļā (likumprojekta 32.pants) skaitļus un vārdus „(204.panta piektajā daļā)”.

Atbalstīts

32. 146. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta (pielaista) persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiesas nolēmums attiecīgajā lietā nevar skart, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, var iesniegt blakus sūdzību.”;

izslēgt sestajā daļā skaitļus un vārdus „(204.panta piektā daļā)”.

155.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

33. Aizstāt 155. panta otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „lūgumu”.

33. Aizstāt 155. panta otrajā daļā vārdu „Pieteikumu” ar vārdu „Lūgumu”.

156.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

(1) Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

(2) Ja pieteikums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, piemērojot šā likuma 192.panta otrās daļas noteikumus.

(3) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 155.panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt, piemērojot šā likuma 191.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

157.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumus nodrošināt bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieka nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu pilnībā vai daļā noraidīt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

34. Aizstāt 156. un 157. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

34. Aizstāt 156. un 157. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

158.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē.

(2) Pieteicējam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

35. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā:

„158. pants Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

35. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā:

„158. pants. Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot tāda administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu tiesa izskata 10 dienu laikā.

(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, 10 dienu laikā var iesniegt bla kus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata 10 dienu laikā.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai;

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tā 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu tiesa izskata 10 dienu laikā.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, 10 dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata 10 dienu laikā.

(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(8) Ja pirmās instances tiesa apmierina pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz dienai, kad spēkā stājas galīgais nolēmums lietā.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

36. 185. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot tāda administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādu lūgumu var iesniegt jebkurā lietas stadijā. Lūgumu tiesa izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

izteikt trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

papildināt ceturtās daļas 1. punktu pēc vārdiem „pašvaldības budžetā” ar vārdiem „izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);

papildināt ceturtās daļas 4. punktu aiz vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”.

papildināt ceturto daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

„9) ja pieteikums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu;

„10) administratīvais akts anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu).”

papildināt piekto daļu pēc pirmā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Šādu lūgumu var iesniegt jebkurā lietas stadijā.”;

izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu tiesa izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

izteikt sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, tiesa vienlaikus var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.”

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

Juridiskais birojs

Papildināt 185.panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kas izskata lietu”.

Juridiskā komisija

Izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas”.

Juridiskā komisija

Izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 36.pantā piedāvātajā 185.panta ceturtās daļas redakcijā vārdus „anulē vai aptur” ar vārdiem „atceļ, anulē vai aptur”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 36.pantā piedāvātajā 185.panta ceturtās daļas redakcijā vārdus „licenci, sertifikātu” ar vārdiem „licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt ceturto daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11) pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktu. atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.”

Juridiskais birojs

Papildināt 185.panta piekto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kas izskata lietu”.

Juridiskā komisija

Izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas”.

Juridiskā komisija

Izteikt sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.”

Atbalstīts

36. 185. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot tāda administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.”;

papildināt ceturtās daļas 1. punktu pēc vārdiem „pašvaldības budžetā” ar vārdiem „izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas)”;

papildināt ceturtās daļas 4. punktu pēc vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”;

papildināt ceturto daļu ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

„9) ja pieteikums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu;

10) administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.).

11) pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktu atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.”;

papildināt piekto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu.”;

izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, tiesa vienlaicīgi var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.”

185.¹pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu

(1) Tiesa lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu izskata rakstveida procesā.

(2) Tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.

(3) Tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, ja lūgums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

37. 185.¹pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks” ar vārdiem „vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.”

aizstāt trešajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

37. 185.¹pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

186.pants. P ieteikuma forma un saturs

(1) Pieteikumu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi;

3) iestādes nosaukumu un adresi;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;

5) prasījumu;

6) prasījuma summu, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt zaudējumus;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

8) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.

(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāju, institūciju, kura to pārstāv, un tās adresi;

2) prasījuma summu, ja pieteikumā ietverts prasījums atlīdzināt personisko kaitējumu;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

38. Papildināt 186. panta trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.”

24.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

186.panta otrās daļas 2.punkta pirmajā teikumā aizstāt vārdus „vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama” ar vārdiem „kā arī citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (ja tāda ir)”.

Atbalstīts

38. 186.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama” ar vārdiem „kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama”;

papildināt trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.”

188.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad ir stājies spēkā augstākas iestādes administratīvais akts (lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu).

(2) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms par iestādes konkrēto faktisko rīcību.

(5) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.

39. Izteikt 188. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību, savukārt, ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91. panta ceturtā daļa).”

39. Izteikt 188. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību, savukārt tad, ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91. panta ceturtā daļa).”

189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu iesniedz tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs vai viņa pilnvarota persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu vai izmantojot normatīvajos aktos noteiktos sakaru līdzekļus.

(3) Ja pieteikumu iesniedz pilnvarotā persona, tās pilnvarojumam jābūt apliecinātam likumā noteiktajā kārtībā.

40. Izteikt 189. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziska persona – pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašumā atrašanās vietas, juridiska persona – pēc juridiskās adreses). Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta kompetentajam tiesu namam. Par pieteikuma iesniegšanas datumu šādos gadījumos uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums ir iesniegts tiesā.”

25.

26.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 40.pantā paredzēto grozījumu Administratīvā procesa likuma 189.panta pirmajā daļā papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt pirmo daļu ar pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesā iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā.”

Atbalstīts

40. Izteikt 189. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašumā atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses). Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses. Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta kompetentajam tiesu namam. Par pieteikuma iesniegšanas datumu šādos gadījumos uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā. Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesā iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Senātā.”

190.pants. Lemšana par pieteikumu

(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

41. 190. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tiesā” ar vārdiem iekavās „(attiecīgajā tiesu namā)”;

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikuma izskatīšanas atteikšanu (191.¹ pants).”

41. 190. panta pirmajā daļā:

papildināt daļas ievaddaļu pēc vārda „tiesā” ar vārdiem „(attiecīgajā tiesu namā)”;

papildināt daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikuma izskatīšanas atteikšanu (191.¹ pants).”

191.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;

9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;

10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā.

(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4.–7.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

42. Papildināt 191. panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

„11) tiesā atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.¹pantu.”

42. Papildināt 191. panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

„11) tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.¹pantu.”

43. Papildināt likumu ar 191.¹ pantu šādā redakcijā:

„191.¹pants. Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesa var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ iesniedzējam, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības);

2) šī paša pieteicēja iesniegtie citi pieteikumi vairākkārtīgi atteikti pieņemt vai noraidīti.

(2) Lēmumu atteikt izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots, tiesa izlemj koleģiāli šādā kārtībā:

1) ja tiesnesis, kuram pieteikums nodots izlemšanai šā likuma 190. pantā noteiktajā kārtībā, konstatē, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju konstatējami šā panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju jautājumam par pieteikuma pieņemšanu noteikt koleģiālu izlemšanu triju tiesnešu sastāvā;

2) ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētais pamats pieteikuma izskatīšanas atteikšanai, tā var pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas atteikšanu. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā norāda uz pieteikuma acīmredzamu nepamatotību, kā arī informāciju, kas apliecina šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto apstākļu pastāvēšanu.

3) ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu, atšķiras, tiesneši pieņem lēmumu par to, ka konkrētajā gadījumā nav pamata atteikt pieteikuma izskatīšanu. Šādā gadījumā tiesas priekšsēdētājs nodod pieteikumu izlemšanai vispārējā kārtībā tiesnesim (190. pants).

(3) Par tiesas lēmumu atteikt pieteikuma izskatīšanu pieteikuma iesniedzējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var iesniegt blakus sūdzību. Apelācijas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu. Apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

27.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 191.¹ panta trešajā daļā vārdu „Apelācijas” ar vārdu „augstākas”.

Atbalstīts

43. Papildināt likumu ar 191.¹ pantu šādā redakcijā:

„191.¹pants. Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesa var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ iesniedzējam, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības);

2) šā paša pieteicēja iesniegtos citus pieteikumus vairākkārt atteikts pieņemt vai tie noraidīti.

(2) Lēmumu atteikt izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots, tiesa izlemj koleģiāli šādā kārtībā:

2) ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētais pamats pieteikuma izskatīšanas atteikšanai, tā var pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas atteikšanu. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā norāda uz pieteikuma acīmredzamu nepamatotību, kā arī uz informāciju, kas apliecina šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto apstākļu pastāvēšanu;

(3) Par tiesas lēmumu atteikt pieteikuma izskatīšanu pieteikuma iesniedzējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu. Augstākas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

193.pants. Prasījumu un administratīvo lietu apvienošana

(1) Pieteicējs var apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

44. Aizstāt 193. panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

44. Aizstāt 193. panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

45. Papildināt likumu ar 194.¹ pantu šādā redakcijā:

„194.¹ pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem (papildinājumiem)

Ja saņemti pieteikuma grozījumi (papildinājumi), tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi (papildinājumi) nav attiecināmi uz konkrēto lietu, tos nodod tiesas kancelejai kā atsevišķu pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā (190. pants). Šāda tiesas (tiesneša) rīcība nav pārsūdzama. Gadījumā, ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka iesniegtie pieteikuma grozījumi (papildinājumi) attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai (191. panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu (papildinājumu) pieņemšanu atbilstoši 190. panta nosacījumiem.”

45. Papildināt likumu ar 194.¹ pantu šādā redakcijā:

„194.¹ pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem (papildinājumiem)

Ja saņemti pieteikuma grozījumi (papildinājumi), tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi (papildinājumi) nav attiecināmi uz konkrēto lietu, tos nodod tiesas kancelejai kā atsevišķu pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā (190. pants). Šāda tiesas (tiesneša) rīcība nav pārsūdzama. Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka iesniegtie pieteikuma grozījumi (papildinājumi) attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai (191. panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu (papildinājumu) pieņemšanu atbilstoši šā likuma 190. panta nosacījumiem.”

195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, pieteikumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā akta adresāts. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(3) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

46. 195. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „pārsūdzētā administratīvā akta darbība” ar vārdiem „pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas”;

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

28.

Juridiskais birojs

Izteikt 195.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kas izskata lietu”.

Atbalstīts

46. 195. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „pārsūdzētā administratīvā akta darbība” ar vārdiem „pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas”;

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu.”

196.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļi

Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt:

1) tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību,

2) tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.

47. Papildināt 196. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīcībai ar personas nekustamo īpašumu.”

47. Papildināt 196. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīkoties ar personas nekustamo īpašumu.”

197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu

(1) Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā.

(2) Tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai pieteikumu par pagaidu noregulējumu, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

48. 197. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa lūgumu izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

aizstāt otrajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”.

29.

Juridiskā komisija

Papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas”.

Atbalstīts

48. 197. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”.

198.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa

Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu noregulējuma līdzekli ar citu noregulējuma līdzekli. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

49. 198. pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

aizstāt otro un trešo teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.”

49. 198. pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

aizstāt otro un trešo teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.”

200.pants. Pagaidu noregulējuma atcelšana

(1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

(2) Pieteikumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pieteikumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

50. 200. pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.”

50. 200. pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.”

201.pants. Pagaidu noregulējuma izbeigšanās

Ja pieteikums par pagaidu noregulējuma atcelšanu noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad stājas spēkā spriedums.

51. Aizstāt 201. pantā vārdu „pieteikums” ar vārdu „lūgums”.

51. Aizstāt 201. pantā vārdu „pieteikums” ar vārdu „lūgums”.

202.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu pagaidu noregulējuma jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šā lēmuma norakstu.

(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu par pagaidu noregulējumu neaptur tā izpildi.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

52. Izslēgt 202. panta otro daļu.

52. Izslēgt 202. panta otro daļu.

204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā vai par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;

4) izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav izskatāma rakstveida procesā;

9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;

10) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumi vai grozījumi, kā arī cita rakstura iesniegumi vai lūgumi.

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.

(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešo personu pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētu pieaicināmo personu vārdu un uzvārdu, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

53. 204. pantā:

papildināt pirmās daļas 10. punktu pēc vārda „darbības” ar vārdiem „to starp izlemj par nepieciešamību atbildētājam uzlikt pienākumu iesniegt atbildētāja paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Gadījumā, ja pārsūdzēts vispārīgais administratīvais akts, tiesai, izlemjot jautājumu par trešo personu pieaicināšanu (pielaišanu) lietā, ir pienākums pieaicināt tās personas, kuras izteikušas attiecīgu lūgumu. Pārējo iespējamo trešo personu pieaicināšanas nepieciešamību tiesa izlemj pēc sava ieskata.”

30.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 53.panta pirmo daļu un papildināt 204.panta pirmo daļu ar jaunu 10.punktu:

„10) izlemj jautājumu par pienākumu uzlikšanu atbildētājam iesniegt atbildētāja paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu”;

uzskatīt līdzšinējo 204.panta pirmās daļas 10.punktu par 11.punktu.

Atbalstīts

53. 204. pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu 10.punktu:

„10) izlemj jautājumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam iesniegt savam paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu;”;

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas 10.punktu par 11.punktu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja pārsūdzēts vispārīgais administratīvais akts, tiesai, izlemjot jautājumu par trešo personu pieaicināšanu (pielaišanu) lietā, ir pienākums pieaicināt tās personas, kuras izteikušas attiecīgu lūgumu. Pārējo iespējamo trešo personu pieaicināšanas nepieciešamību tiesa izlemj pēc sava ieskata.”

236.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz to no pierādījumiem un par viltojuma faktu paziņo prokuratūrai.

(5) Ja tiesa atzīst, ka administratīvā procesa dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim administratīvā procesa dalībniekam uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.

54. Aizstāt 236. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iesniegums” (attiecīgā locījumā).

54. Aizstāt 236. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iesniegums” (attiecīgā locījumā).

250.pants. Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas

(1) Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā.

(3) Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.

(4) Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst šo normu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

55. Papildināt 250. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana”

55. Papildināt 250. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana”.

251.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pieteicēja prasījumus un atbildētāja iebildumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām tiesa pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz tiesas spriedumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā;

5) tiesas secinājumus par pieteikuma pamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma apmierināšanu pilnībā vai daļā vai par tā noraidīšanu pilnībā vai daļā un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva, šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

56. Papildināt 251. panta trešo daļu pirms vārda „laiku” ar vārdiem „vietu un”.

56. Papildināt 251. panta trešo daļu pirms vārda „laiku” ar vārdiem „vietu un”.

260.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

57. Aizstāt 260. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

57. Aizstāt 260. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildei piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

58. Aizstāt 262. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

58. Aizstāt 262. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

263.pants. Sprieduma stāšanās spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas sūdzība iesniegta, bet Administratīvā apgabaltiesa to atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam, kā arī viņa tiesību pārņēmējam pēc sprieduma stāšanās spēkā nav tiesību no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(5) Pēc pieteicēja lūguma tiesa izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā stāšanos spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

59. 263. pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „sūdzība nav iesniegta” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktajos gadījumos”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas sp ēkā tā pasludināšanas dienā.”

31.

Juridiskā komisija

Izteikt 263.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Gadījumā, ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, šāds spriedums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Gadījumā, ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

Ja apelācijas sūdzība vai likumā noteiktajos gadījumos - kasācijas sūdzība iesniegta, bet attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāts atteicis attiecīgās tiesvedības ierosināšanu, ierosināto tiesvedību izbeidzis vai atstājis attiecīgo sūdzību bez izskatīšanas, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos.”

Atbalstīts

59. 263. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, šāds spriedums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

Ja apelācijas sūdzība vai –likumā noteiktajos gadījumos – kasācijas sūdzība iesniegta, bet attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Senāts atteicis attiecīgās tiesvedības ierosināšanu, ierosināto tiesvedību izbeidzis vai atstājis attiecīgo sūdzību bez izskatīšanas, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.”

266.pants. Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ievērojot konkrētos apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanas nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

60. Aizstāt 266. pantā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

60. Aizstāt 266. pantā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

269.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:

1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;

2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

61. 269. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka strīda atrisināšanai gatavojas slēgt administratīvo līgumu.”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

61. 269. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka strīda atrisināšanai gatavojas slēgt administratīvo līgumu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

277.pants. Tiesvedības atjaunošana

Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

62. Aizstāt 277. pantā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

62. Aizstāt 277. pantā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

282.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;

3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

4) pieteicējs atteicies no pieteikuma;

5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicējs;

6) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura lietā ir pieteicējs, un nav tās tiesību pārņēmēja;

7) noslēdzot administratīvo līgumu, atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, izbeidzies tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā;

8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

63. Izteikt 282. panta 7. punktu šādā redakcijā:

„7) tā konstatē, ka tiesiskais strīds, kas bijis par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;”

32.

33.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 282.panta 5.punktu aiz vārdiem „kura lietā ir pieteicējs” ar vārdiem „vai arī pēc būtības apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, bet gada laikā neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi turpināt attiecīgā pieteikuma uzturēšanu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 282.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami.”

Atbalstīts

63. 282. pantā:

papildināt 5.punktu pēc vārdiem „kura lietā ir pieteicējs” ar vārdiem „vai arī pēc būtības apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, bet gada laikā neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi turpināt attiecīgā pieteikuma uzturēšanu”;

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

„7) tā konstatē, ka tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes.

(2) Par tiesas vai tiesneša lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

34.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 283.panta pirmās daļas otrajā teikumā ciparus un vārdus „282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā” ar cipariem un vārdiem „282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos”.”

Atbalstīts

64. Aizstāt 283.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus „282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā” ar skaitļiem un vārdiem „282.panta 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos”.

289.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību.

64. Papildināt 289. pantu pēc vārdiem „iesniegt apelācijas sūdzību” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

35.

Juridiskais birojs

Izteikt 289.pantu (likumprojekta 64.pants) šādā redakcijā:

„Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, ja likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību”.

Atbalstīts

65. Izteikt 289.panta tekstu šādā redakcijā:

„Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību.”

306.pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.

(3) Ja apelācijas tiesvedību izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.

65. 306. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa rakstveida procesā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.”;

izslēgt trešo daļu.

66. 306. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izslēgt trešo daļu.

311.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuru bijuši iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai valsts nodevas atlīdzināšanu pieteicējam vai valstij.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izlemt jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Papildspriedums stājas spēkā šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

66. 311. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

67. 311. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

317.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību iesniedz tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi. Blakus sūdzību adresē:

1) Administratīvajai apgabaltiesai – par pirmās instances tiesas lēmumiem;

2) Senātam – par apelācijas instances tiesas lēmumiem.

(2) Par blakus sūdzību valsts nodevu nemaksā.

(3) Ja blakus sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši tiesai, kurai tā jāizskata, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

36.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 317.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesas spriedumam likumā noteikta īpaša pārsūdzības kārtība, kas atšķiras no šajā likuma noteiktās kārtības, tad blakus sūdzību par tiesas pieņemto procesuālo lēmumu adresē tai tiesai, kas izskatītu sūdzību par tiesas spriedumu.”

Atbalstīts

68. Papildināt 317.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesas spriedumam likumā noteikta īpaša pārsūdzības kārtība, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, tad blakus sūdzību par tiesas pieņemto procesuālo lēmumu adresē tai tiesai, kas izskatītu sūdzību par tiesas spriedumu.”

324.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Administratīvās apgabaltiesas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 1. un 2.punktu, vai ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu, var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(3) Ja blakus sūdzība iesniegta par šā likuma 315.panta pirmajā daļā neminētu lēmumu, tiesa atsakās pieņemt blakus sūdzību. Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību (323.pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iesniegta blakus sūdzība, to uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu un 26.10.2006. likumu)

67. Izteikt 324. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja blakus sūdzība iesniegta par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību (323. pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vai par lēmumu, kas likumā tieši noteikts kā nepārsūdzams, šo blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.”

69. Izteikt 324. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

338.¹ pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību

(1) Senatoru kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326., 327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība iesniegta par tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.

(2) Senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos:

1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai;

2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

68. 338.¹pantā:

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas spriedums” ar vārdiem „pārsūdzētais spriedums”;

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas sprieduma” ar vārdiem „pārsūdzētā sprieduma”.

70. 338.¹panta otrajā daļā:

aizstāt 1. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas spriedums” ar vārdiem „pārsūdzētais spriedums”;

aizstāt 2. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas sprieduma” ar vārdiem „pārsūdzētā sprieduma”.

343.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumu izlemšana

Administratīvā procesa dalībnieka pieteikumu, kas saistīts ar lietas izskatīšanu, izlemj tiesas sēdē pēc citu administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

69. 343. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „lūgumu”;

izslēgt vārdus „tiesas sēdē”.

71. 343. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „lūgumu”;

izslēgt panta tekstā vārdus „tiesas sēdē”.

346.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 30 dienu laikā.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

70. Izteikt 346. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa spriedumu sastāda saprātīgā termiņā, ņemot vērā lietas sarežģītību.”

37.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 70.pantu.

Neatbalstīts

72. Izteikt 346. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa spriedumu sastāda saprātīgā termiņā, ņemot vērā lietas sarežģītību.”

351.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

71. Aizstāt 351. pantā vārdu „sastādīšanas” ar vārdu „pasludināšanas”.

73. Aizstāt 351. pantā vārdu „sastādīšanas” ar vārdu „pasludināšanas”.

352.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

72. Izteikt 352. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.”

74. Izteikt 352. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdu labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.”

360.pants. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu izpilda piespiedu kārtā, ja ir šāds apstākļu kopums:

1) administratīvais akts ir stājies spēkā (70.pants);

2) administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams (76.pants);

3) līdz piespiedu izpildes sākumam administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi.

(2) Administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja:

1) piespiedu izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;

2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69.panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.

(4) Administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaita laiku, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta.

73. 360. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu aiz vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”;

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdu „piespiedu”;

papildināt otrās daļas 2. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

papildināt trešo daļu aiz vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”.

75. 360. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”;

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdu „piespiedu”;

p apildināt otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”.

362.pants. Ierobežojumi piespiedu i zpildes termiņa noteikšanai

(1) Piespiedu izpildes sākumu nosaka:

1) ne agrāk kā dienā, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams (76.pants);

2) ar aprēķinu, lai piespiedu izpildes sākums neiekristu laikā, kad vēl nav beidzies brīdinājuma apstrīdēšanas termiņš.

(2) Ja brīdinājumu var izteikt mutvārdos, citādā veidā vai arī brīdinājums vispār nav nepieciešams, tomēr to izsaka, piespiedu izpildes termiņu nosaka atkarībā no konkrētiem apstākļiem. Šādā gadījumā piespiedu izpildi var uzsākt uzreiz pēc brīdinājuma.

74. Papildināt 362.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „izņemot gadījumu, ja administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”.

76. Papildināt 362.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”.

364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

(2) Iestādes sastādīto administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

75. Izteikt 364. pantu šādā redakcijā:

„364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

(2) Iestādes administratīvā akta piespiedu izpildes aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 363. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde (izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod izpildrīkojumu.”

77. Izteikt 364. pantu šādā redakcijā:

„364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

(2) Iestādes administratīvā akta piespiedu izpildes aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 363. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde (izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod izpildrīkojumu.”

367.pants. Izpildrīkojums

(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Tam ir izpildu dokumenta spēks.

(2) Izpildrīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu;

2) adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

4) piedzenamo summu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;

5) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

6) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

7) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 360.panta otrās daļas 1.punktu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

9) norādi, ka administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi;

10) izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(3) Izpildiestāde pēc adresāta vai iestādes lūguma ar savu lēmumu var izskaidrot izpildrīkojumu, negrozot tā saturu.

76. 367. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Ja izpildiestāde ir tiesu izpildītājs, izpildrīkojumu izdod iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu. Izpildrīkojumam ir izpildu dokumenta spēks.”;

izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

„8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama pirms tas kļuvis neapstrīdams;”.

78. 367. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

„8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams;”.

370.pants. Adresātam uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir pieci lati, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.pants), it sevišķi ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli.

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) tās izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 360.panta otro daļu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

8) piespiedu naudas summu;

9) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

10) izpildrīkojuma par piespiedu naudas izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt un pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(7) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (366. un 367.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

77. 370. pantā:

izteikt ceturtās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama pirms tas kļuvis neapstrīdams.”

papildināt sesto daļu pēc ceturtā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.”

79. 370. pantā:

izteikt ceturtās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams.”;

papildināt sesto daļu ar jaunu piekto teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.”

373.pants. Lietderības apsvērumi attiecībā uz tiešā spēka pielietošanu

(1) Izvēloties tiešā spēka veidu un tā konkrēto formu, iestāde pamatojas uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem (66.pants) un izvēlas visefektīvāko veidu un tā konkrēto formu, kas potenciāli vismazāk apdraud citu privātpersonu un sabiedrības intereses un vienlaikus vismazāk aizskar tās privātpersonas intereses, pret kuru tiešo spēku pielieto, it sevišķi vismazāk apdraud tās dzīvību, veselību un mantu.

(2) Iespējamie zaudējumi, k as var rasties privātpersonai, pret kuru tiešo spēku pielieto, kā arī citai privātpersonai, nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar sabiedrības ieguvumu no administratīvā akta piespiedu izpildes.

(3) Tiešā spēka pielietošana, kas tieši apdraud tās privātpersonas dzīvību, pret kuru piespiedu izpilde vērsta, ir pieļaujama vienīgi nolūkā glābt citas privātpersonas dzīvību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

78. Aizstāt 373. panta trešajā daļā vārdus „citas privātpersonas dzīvību” ar vārdiem „citas personas dzīvību”.

80. Aizstāt 373. panta trešajā daļā vārdus „citas privātpersonas dzīvību” ar vārdiem „citas personas dzīvību”.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

2. Šā likuma 108.panta septītā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

3. Lietās, kurās attiecīgās instances tiesa ir noteikusi tiesas sēdes dienu sprieduma pasludināšanai un nav pasludinājusi spriedumu līdz 2006.gada 1.decembrim, pasludina spriedumu saskaņā ar tām Administratīvā procesa likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad attiecīgās instances tiesa noteica tiesas sēdes dienu sprieduma pasludināšanai.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

4. Tāda administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbība, kura saskaņā ar šā likuma 185.panta redakciju, kas bija spēkā pirms 2006.gada 1.decembra, tika apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet atbilstoši šā likuma 185.panta redakcijai, kas ir spēkā no 2006.gada 1.decembra, netiek apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, atjaunojas ar 2007.gada 1.janvāri. Šo administratīvo aktu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var lūgt apturēt.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai atzinumu (izvērtējumu) par to, kuros likumos ir saglabājama vai ietverama norāde, ka administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

79. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

7. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz procesa dalībnieka lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.”

8. Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, ierosināto attiecīgi apelācijas vai kasācijas tiesvedību izbeidz.

38.

39.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

„6.Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, veic to lietu, kuras nozīmētas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pārdali, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese. Veicot šo pārdali, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

7.Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, ierosināto attiecīgi apelācijas vai kasācijas tiesvedību izbeidz.

8. Šā likuma 126.pana trešajā daļā ietvertais pienākums atmaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri no valsts nodevas ar tiesas lēmumu atbrīvoti pirms 2009.gada 1.janvāra.”

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

„6. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, veic to lietu, kuras nozīmētas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pārdali, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese. Veicot šo pārdali, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietu efektīvāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

7.Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, pabeidz uzsāktās lietas izskatīšanu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums šādos gadījumos nav tālāk pārsūdzams.

Atbalstīts

daļēji

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.39)

Atbalstīts

81. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

„6. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, veic to lietu, kuras nozīmētas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pārdali, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese. Veicot šo pārdali, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietu efektīvāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

7. Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, pabeidz uzsāktās lietas izskatīšanu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums šādos gadījumos nav tālāk pārsūdzams.

40.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar norādi par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.