Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

02.10.2008.                Nr.90/TA-2449

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Višķere 67036737, Ieva.Viskere@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 16 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 17 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra sēdes protokola Nr.70  27.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

            Likumprojekts

 

 

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

 

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 4. nr.; 2006, 24. nr.) šādus grozījumus:

 

          1. Papildināt 1. panta trešo daļu pēc pirmā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts).”

 

          2. Papildināt 3. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

          „(3) Šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas nenosaka citādi.”

 

          3. Papildināt 21. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

          „Gadījumā, ja tiesas ieskatā nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tiesa pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, kā nepilngadīgās personas pārstāvi var nozīmēt arī citu personu vai lūgt bāriņtiesu nepilngadīgajai personai iecelt sevišķo aizbildni nepilngadīgās personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā.”

 

          4. Aizstāt 28. panta piektajā daļā vārdus „trešās personas  pieaicināšanu” ar vārdiem „atteikšanos pieaicināt trešo personu”.

         

          5. 47. pantā:

papildināt 47. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Ja lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu iesniegts pēc termiņa beigām, šāds lūgums uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.”

 

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

          6. 48. pantā:

papildināt pirmo daļu pirms vārdiem „Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu” ar vārdu „Motivētu”;

 

          papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj 14 dienu laikā rakstveida procesā.”;

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu  šādā redakcijā:

 „(3) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj iestāde, iestādes atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa šo jautājumu rakstveida procesā izlemj 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

 (4) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj tiesa (tiesnesis), par tiesas (tiesneša) atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.”

 

7. Izslēgt 50. panta ceturto daļu.

 

8. Papildināt 62. panta otrās daļas 1. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”.

 

9. Papildināt likumu ar 63.1 pantu šādā redakcijā :

„63.1 pants. Administratīvā līguma noslēgšana

Iestāde jebkurā administratīvā procesa stadijā var vienoties ar procesa dalībniekiem par administratīvā līguma slēgšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā līguma slēgšanu var iniciēt gan iestāde, gan privātpersona.”

 

10. 64. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš.”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu funkcionāli augstāka iestāde, bet, ja iestādei nav šādas augstākas iestādes, — iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Gadījumā, ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis  pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.”

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt un lēmums jāpieņem mēneša laikā no  dienas, kad izteikts  paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.”

 

11. Izteikt 65. panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz vai administratīvā akta izdošanu atsaka (63. panta pirmās daļas 4.punkts).”

 

12. Izteikt 68. pantu šādā redakcijā:

„68. pants. Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību i erobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas)  iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert:

1) ja iestāde pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai saturu;

2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.”

 

13. 69. pantā:

papildināt pirmās daļas 1. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

 

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus „privātpersonu dzīvību” ar vārdiem „personas dzīvību”.

 

14. Papildināt 80. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā akta pārsūdzība saskaņā ar 185. panta ceturto daļu neaptur tā darbību, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai.”

 

15. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

„83. pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.-88. panta noteikumiem.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

(3) Administratīvo procesu no jauna var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.”

 

16. Izteikt 85. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu;”

 

17. 86. pantā:

 izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver atcelšanas atrunu;”

 

aizstāt otrās daļas 4. punktā vārdus „vai citām prettiesiskām darbībām” ar vārdiem „vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām”;

 

papildināt otrās daļas 4. punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā.”

 

18. 87. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas nebija adresāta rīcībā līdz sākotnējā administratīvā akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu tam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.”

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestādes atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var apstrīdēt un pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Ja iesniegums par procesa uzsākšanu no jauna iesniegts, kamēr administratīvais akts nav kļuvis neapstrīdams, šāds iesniegums uzskatāms par administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.”

 

19. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

„88. pants. Iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna

Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu:

1) Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai;

2) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

 

20. 91. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „Iesniegums par iestādes faktisko rīcību un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana”;

 

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.”

 

21. Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

„93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu). Uz iesnieguma par atlīdzinājumu izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

 (4) Prasījumu par atlīdzinājumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai likumā noteikta īpaša pārsūdzība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības izskatīšanai tiesā.”

 

22. Papildināt 101. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma 91. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

 

23. Papildināt 105. panta pirmo daļu pēc vārdiem „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

 

24. Izslēgt 113. panta trešajā daļā vārdus „un citus dokumentus.”

 

25. Papildināt 118. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.”

 

26. Izteikt 122. pantu šādā redakcijā:

„122. pants. Piekritība

Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši šā likuma 189. panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi.”

 

27. Izteikt 123. pantu šādā redakcijā:

„123. pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tiesa izskata pēc būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.

(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:

1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;

3) tiesas ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesu namā uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc blakus sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.

(6) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, ja lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības noteikumi vai ja lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.”

 

28. 124. pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda „tiesā” ar vārdiem „kā arī par trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu”;

 

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Juridiska persona, kas ir komersants, par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 20 latu apmērā.”;

 

aizstāt otrajā daļā vārdus „piecu latu apmērā” ar skaitli un vārdiem „10 latu apmērā”.

 

29. Izteikt 126. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā.”

 

30. Papildināt 128. panta trešo daļu aiz vārdiem „mantisko stāvokli,” ar vārdiem „pēc personas lūguma”.

 

31. Izteikt 143. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

 

32. 146. pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lietas izskatīšanas gaitā konstatējot, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta (pielaista) persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiesas nolēmums attiecīgajā lietā nevar skart, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu personai. Par tiesas lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, var iesniegt blakus sūdzību.”

 

izslēgt sestajā daļā tekstu iekavās.

 

33. Aizstāt 155. panta otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „lūgumu”.

 

34. Aizstāt 156. un 157. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

 

35. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā:

„158. pants Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

 

36. 185. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot tāda administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādu lūgumu var iesniegt jebkurā lietas stadijā. Lūgumu tiesa izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

 

izteikt trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata laikus,  ņemot vērā situācijas steidzamību.”

 

papildināt ceturtās daļas 1. punktu pēc vārdiem „pašvaldības budžetā” ar vārdiem „izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);

 

papildināt ceturtās daļas 4. punktu aiz vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”.

 

papildināt ceturto daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

„9) ja pieteikums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu;

„10) administratīvais akts anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu).”

 

papildināt piekto daļu pēc pirmā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Šādu lūgumu var iesniegt jebkurā lietas stadijā.”;

 

izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu tiesa izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

 

izteikt sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa blakus sūdzību izskata laikus,  ņemot vērā situācijas steidzamību.”

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, tiesa vienlaikus var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.”

 

37. 185.1 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks” ar vārdiem „vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.”

 

aizstāt trešajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.” 

 

38. Papildināt 186. panta trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) viedokli par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.”

 

39. Izteikt 188. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību, savukārt, ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91. panta ceturtā daļa).”

 

40. Izteikt 189. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 „(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziska persona – pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašumā atrašanās vietas, juridiska persona – pēc juridiskās adreses). Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta kompetentajam tiesu namam. Par pieteikuma iesniegšanas datumu šādos gadījumos uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums ir iesniegts tiesā.”

 

41. 190. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tiesā” ar vārdiem iekavās „(attiecīgajā tiesu namā)”;

 

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikuma izskatīšanas atteikšanu (191.1 pants).”

 

42. Papildināt 191. panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

„11) tiesā atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.1 pantu.”

 

43. Papildināt likumu ar 191.1 pantu šādā redakcijā:

„191.1 pants. Acīmredzami nepamatota pieteikuma izskatīšanas atteikšana

(1) Tiesa var atteikties izskatīt pieteikumu un atdot to atpakaļ iesniedzējam, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības);

2) šī paša pieteicēja iesniegtie citi pieteikumi vairākkārtīgi atteikti pieņemt vai noraidīti.

(2) Lēmumu atteikt izskatīt pieteikumu sakarā ar to, ka tas ir acīmredzami nepamatots, tiesa izlemj koleģiāli šādā kārtībā:

1) ja tiesnesis, kuram pieteikums nodots izlemšanai šā likuma 190. pantā noteiktajā kārtībā, konstatē, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju konstatējami šā panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju jautājumam par pieteikuma pieņemšanu noteikt koleģiālu izlemšanu triju tiesnešu sastāvā;

2) ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv šā panta pirmajā daļā paredzētais pamats pieteikuma izskatīšanas atteikšanai, tā var pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas atteikšanu. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā norāda uz pieteikuma acīmredzamu nepamatotību, kā arī informāciju, kas apliecina šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto apstākļu  pastāvēšanu.

          3) ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu, atšķiras, tiesneši pieņem lēmumu par to, ka konkrētajā gadījumā nav pamata atteikt pieteikuma izskatīšanu. Šādā gadījumā tiesas priekšsēdētājs nodod pieteikumu izlemšanai vispārējā kārtībā tiesnesim (190. pants).

(3) Par tiesas lēmumu atteikt pieteikuma izskatīšanu pieteikuma iesniedzējs 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var iesniegt blakus sūdzību. Apelācijas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma  izskatīšanu. Apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

 

44. Aizstāt 193. panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

 

45. Papildināt likumu ar 194.1 pantu šādā redakcijā:

„194.1 pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem (papildinājumiem)

Ja saņemti pieteikuma grozījumi (papildinājumi), tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas  (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi (papildinājumi) nav attiecināmi uz konkrēto lietu, tos nodod tiesas kancelejai kā atsevišķu pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā (190. pants). Šāda tiesas (tiesneša) rīcība nav pārsūdzama. Gadījumā, ja tiesa (tiesnesis)  konstatē, ka iesniegtie pieteikuma grozījumi (papildinājumi) attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai (191. panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu (papildinājumu) pieņemšanu atbilstoši 190. panta nosacījumiem.”

 

46. 195. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „pārsūdzētā administratīvā akta darbība” ar vārdiem „pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas”;

 

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

 

47. Papildināt 196. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīcībai ar personas nekustamo īpašumu.”

 

48. 197. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

 

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa lūgumu izskata laikus, ņemot vērā situācijas steidzamību.”

 

aizstāt otrajā daļā vārdus „Tiesa var atteikties” ar vārdiem „Tiesa atsakās”.

 

49. 198. pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

 

aizstāt otro un trešo teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.”

 

50. 200. pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā);

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lūgumu  par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.”

 

51. Aizstāt 201. pantā vārdu „pieteikums” ar vārdu „lūgums”.

 

52. Izslēgt 202. panta otro daļu.

 

53. 204. pantā:

papildināt pirmās daļas 10. punktu pēc vārda „darbības” ar vārdiem „to starp izlemj par nepieciešamību atbildētājam uzlikt pienākumu iesniegt atbildētāja paskaidrojumam pievienotos dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.”;

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Gadījumā, ja pārsūdzēts vispārīgais administratīvais akts, tiesai, izlemjot jautājumu par trešo personu pieaicināšanu (pielaišanu) lietā, ir pienākums pieaicināt tās personas, kuras izteikušas attiecīgu lūgumu. Pārējo iespējamo trešo personu pieaicināšanas nepieciešamību tiesa izlemj pēc sava ieskata.”

 

54. Aizstāt 236. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iesniegums” (attiecīgā locījumā).

 

55. Papildināt 250. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana”

 

56. Papildināt 251.  panta trešo daļu pirms vārda „laiku” ar vārdiem „vietu un”.

 

57. Aizstāt 260. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

 

58. Aizstāt 262. panta pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

 

59. 263. pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „sūdzība nav iesniegta” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktajos gadījumos”;

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.”

 

60. Aizstāt 266. pantā vārdu „pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „lūgums” (attiecīgā locījumā).

 

61. 269. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu  šādā redakcijā:

„(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka strīda atrisināšanai gatavojas slēgt administratīvo līgumu.”

 

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

62. Aizstāt 277. pantā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”.

 

63. Izteikt 282. panta 7. punktu šādā redakcijā:

„7) tā konstatē, ka tiesiskais strīds, kas bijis par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;”

 

64. Papildināt 289. pantu pēc vārdiem „iesniegt apelācijas sūdzību” ar vārdiem „izņemot likumā noteiktos gadījumus”.

 

65. 306. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa rakstveida procesā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.”;

 

izslēgt trešo daļu.

 

66. 311. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pieteikuma” ar vārdu „lūguma”;

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu tiesa izskata rakstveida procesā.”

 

67. Izteikt 324. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja blakus sūdzība iesniegta par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību (323. pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vai par lēmumu, kas likumā tieši noteikts kā nepārsūdzams, šo blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.”

 

68. 338.1 pantā:

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas spriedums” ar vārdiem „pārsūdzētais spriedums”;

 

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus „apelācijas instances tiesas sprieduma” ar vārdiem „pārsūdzētā sprieduma”. 

 

69. 343. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „lūgumu”;

 

izslēgt vārdus „tiesas sēdē”.

 

70. Izteikt 346. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa spriedumu sastāda saprātīgā termiņā, ņemot vērā lietas sarežģītību.”

 

71. Aizstāt 351. pantā vārdu „sastādīšanas” ar vārdu „pasludināšanas”.

 

72. Izteikt 352. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.”

 

73. 360. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu aiz vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”;

 

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdu „piespiedu”;

 

papildināt otrās daļas 2. punktu aiz vārdiem „sabiedrisko kārtību” ar vārdu „vidi”;

 

papildināt trešo daļu aiz vārdiem „sabiedriskajai kārtībai” ar vārdu „videi”.

 

74. Papildināt 362.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem „kļuvis neapstrīdams (76.pants)” ar vārdiem „izņemot gadījumu, ja administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185. pants)”.

 

75. Izteikt 364. pantu šādā redakcijā:

„364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

          (1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

          (2) Iestādes administratīvā akta piespiedu izpildes aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 363. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

          (3) ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde (izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod izpildrīkojumu.”

 

76. 367. pantā: 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

    „(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Ja izpildiestāde ir tiesu izpildītājs, izpildrīkojumu izdod iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu. Izpildrīkojumam ir izpildu dokumenta spēks.”;

 

izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

„8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama pirms tas kļuvis neapstrīdams;”

 

77. 370. pantā:

izteikt ceturtās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama pirms tas kļuvis neapstrīdams.”

 

papildināt sesto daļu pēc ceturtā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

 „Ja tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.”

 

78. Aizstāt 373. panta trešajā daļā vārdus „citas privātpersonas dzīvību” ar vārdiem „citas personas dzīvību”.

 

79. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

 „6. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, veic to lietu, kuras nozīmētas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pārdali, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese.”;

7. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz procesa dalībnieka lūgumu, lietu var nodot izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu un attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.”

 8. Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt uzziņu, ierosināto attiecīgi apelācijas vai kasācijas tiesvedību izbeidz.

 

 

07.08.2008. 8:13

4 071

N. Laveniece-Straupmane

67036967; Natalija.Laveniece-Straupmane@tm.gov.lv

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgās amatpersonas p. i.

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

G. Bērziņš

M. Lazdovskis

I. Bergmane

L. Sparāne

I. Višķere

 

Likumprojekta

„Grozījumi Administratīvā procesa likumā”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1) Valdības rīcības plānā (2008. gada 19. februāris, protokola Nr. 11, 4. paragrāfs) iekļauts uzdevums veikt nepieciešamos pasākumus administratīvās rajona tiesas tiesu namu darba uzsākšanai reģionos no 2009. gada. Analogs uzdevums ietverts arī ar Ministru kabineta 2006. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 860 „Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam” apstiprinātajā Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā (2.2.6., 2.2.7.punkts);

2) Ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 „Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju” ir apstiprināta Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcija, kurā ir ietverts uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums un darbu uzsāka administratīvās tiesas.

Pašreiz kā būtiskākie administratīvo tiesu efektīvu darbību kavējošie faktori atzīstama lielā slodze (un tās rezultātā izveidojies lielais lietu atlikums) un administratīvo tiesu pieejamības jautājums. Proti, visu trīs instanču tiesas šobrīd atrodas Rīgā (to darbība aptver visu Latvijas teritoriju). Lai veicinātu tiesu pieejamību, ir identificēta nepieciešamība pirmā līmeņa administratīvā tiesas izveidot arī reģionos, un šī mērķa sasniegšanu plānots īstenot, ar 2009. gada janvāri Administratīvajai rajona tiesai izveidojot vēl četrus tiesu namus – Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Jelgavā (attiecīgi grozījumi likumā „Par tiesu varu” stājušies spēkā 2008. gada 19. aprīlī). Secīgi nepieciešami arī grozījumi Administratīvā procesa likumā.

Lai veicinātu tiesu darba efektivitāti saistībā ar lielo tiesu noslodzi, kā primārais šī jautājuma risināšanas instruments ir tiesnešu skaita palielināšana (ar Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izveidi plānots, ka Administratīvajā rajona tiesā būs 46 tiesnešu vietas pašreizējo 30 tiesnešu vietā), tomēr vienlaikus ir apzinātas arī iespējas optimizēt procesu likumdošanas ceļā. Ar 2007. gada 5. decembra Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināta Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcija, kurā ietvertie galvenie risinājumi ir saistīti ar instanču skaita samazināšanu un/vai pakļautības maiņu atsevišķu kategoriju lietām. Šīs koncepcijas ieviešanai citstarp nepieciešami grozījumi arī Administratīvā procesa likumā.

Papildus minētajā koncepcijā paredzētajiem administratīvā procesa efektivizēšanas līdzekļiem, kā aktuāli un steidzami risināmi jautājumi atzīstami arī acīmredzami nepamatoto pieteikumu izskatīšanas kārtība un tas, kā panākt, lai valsts nodeva pildītu  „barjeras” funkciju nepārdomātiem pieteikumiem. Pašreiz konstatējams, ka ir vairākas personas, kas ļaunprātīgi izmanto tiesības uz tiesu un vēršas tiesā ar vairākiem acīmredzami noraidāmiem pieteikumiem, kā arī iesniedz acīmredzami nepamatotas sūdzības par gandrīz jebkuru tiesas nolēmumu. Tā, piemēram, saskaņā ar Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju 2007. gadā administratīvajās tiesās atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pēc personas A. pieteikuma vai sūdzības pieņemts 71 nolēmums, un no tiem pieteicējai labvēlīgi vai daļēji labvēlīgi bijuši 9 (no tiem pēc būtības 3),  pēc personas I. pieteikuma vai sūdzības pieņemti 34 nolēmumi, no tiem pieteicējam labvēlīgi vai daļēji labvēlīgi 3 (tostarp procesuāli), pēc personas R. pieteikuma vai sūdzības pieņemti 37 nolēmumi, no tiem pieteicējam labvēlīgi vai daļēji labvēlīgi 3 (tostarp procesuāli), pēc personas K. pieteikuma vai sūdzības pieņemti 26 nolēmumi, no tiem pieteicējam labvēlīgi vai daļēji labvēlīgi 3 (tostarp procesuāli), pēc personas K. pieteikuma vai sūdzības pieņemti 17 nolēmumi, no tiem pieteicējam labvēlīgs vai daļēji labvēlīgs 1. Tādējādi pēc šo piecu personu iniciatīvas 2007. gadā administratīvās tiesas pieņēmušas 185 nolēmumus, no tiem pieteicējam labvēlīgi vai daļēji  aptuveni 10 %, pēc būtības vēl mazāk – aptuveni 4-5 %. Uzskatāms, ka pašreizējā situācijā, kad administratīvo lietu izskatīšanas termiņi lielā lietu daudzuma dēļ ir nesaprātīgi gari, ir būtiski risināt jautājumu par acīmredzami nepamatotu pieteikumu īpašu (atvieglotu) izvērtēšanas kārtību.

Sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” tādējādi ietver nepieciešamos grozījumus Administratīvās rajona tiesas tiesu namu darba nodrošināšanai, ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 „Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju” apstiprinātās Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas ieviešanai nepieciešamos grozījumus, kā arī Administratīvā procesa likuma piemērošanas praksē secināto par nepieciešamajiem regulējuma precizējumiem, uzlabojumiem un papildinājumiem.

 

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Administratīvā procesa likuma grozījumus, kuru mērķis ir noregulēt procesuālos jautājumus, kas saistīti ar Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izveidi reģionos, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās, ieviešot ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 apstiprināto Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju. Vienlaikus likumprojektā ietverts regulējums acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanai, kā arī citi grozījumi, kuru mērķis ir pilnveidot procesu, ņemot vērā iestāžu un tiesu praksē identificētās problēmas. 

Tālāk sniegts apsvērumu izklāsts saistībā ar būtiskākajiem likumprojektā iekļautajiem grozījumiem:

1) saistībā ar Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izvietošanu reģionos likumprojektā iekļauti grozījumi Administratīvā procesa likuma 122., 123., 189. pantā, kā arī priekšlikums papildināt pārejas noteikumus. Šīs tiesību normas paredz tuvināt tiesas privātpersonām, proti to, ka pieteikumu izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kura darbības teritorijā ir pieteicēja dzīvesvieta vai juridiskās personas adrese. Šāds regulējums nepieciešams, jo Administratīvās rajona tiesas izvietošanas reģionos pamatmērķi ir atslogot Rīgas tiesu namu un padarīt administratīvās tiesas pieejamākas privātpersonām. Lietu sadalījums starp tiesu namiem pēc pieteicēja dzīvesvietas (fiziskai personai – pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašumā atrašanās vietas, juridiskai personai – pēc juridiskās adreses) vispilnīgāk sasniegtu abus iepriekš izvirzītos Administratīvās rajona tiesas izvietošanas reģionos mērķus. Turklāt būtiska šī risinājuma priekšrocība ir atbilstība administratīvā procesa būtībai, proti, tiek ievērots pamatprincips, ka administratīvais process savā būtībā ir vērsts uz privātpersonu tiesību un interešu maksimālu aizsardzību;

         2) atbilstoši Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijai paredzēts, ka Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu, uzziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt uzziņu, nav pārsūdzams (grozījumi likuma 91. un 101.pantā);

          3) ar mērķi nodrošināt procesuālās iespējas tiesai jau sākotnēji atteikt izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus likumprojekts paredz papildināt Administratīvā procesa likumu ar  191.1 pantu, kas noteic, ka gadījumā, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots, turklāt attiecīgā pieteicēja iesniegtie pieteikumi jau vairākkārtīgi noraidīti vai atteikti pieņemt, tiesa koleģiālā sastāvā var atteikt šāda pieteikuma izskatīšanu. Izvēlētais risinājums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā pazīstamo acīmredzami noraidāmo pieteikumu izskatīšanas institūtu, Skandināvijas valstu pieredzi un Anglijas, ASV, Kanādas un Austrālijas tiesisko regulējumu saistībā ar tādu personu pieteikumiem, kuras regulāri un vairākkārtīgi nepamatoti vēršas tiesā. Papildu informāciju par citu valstu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredzi acīmredzami nepamatoto pieteikumu neskatīšanā skatīt:  Briede, J. Tiesības uz taisnīgu tiesu administratīvā strīda gadījumā un nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi. Tuvākajā laikā tiks publicēts zinātnisko rakstu krājumā „Latvijas Universitātes raksti”, Rīga: LU, 2008; Bite-Perceva, I. Cik tālu var ierobežot personas tiesības uz pieeju tiesai. http://www.politika.lv/print.php?id=5073; Hogan G. Constitutional and Administrative Law in a Nutshell. Fifth Edition. London: Sweet & Maxwell, 1999, p. 106.; Craig P.P. Elements of comparision: United Kingdom. Spetses Conferences, Vol 9-No 3 autumn 1997, p. 894.; Harris D.J., O’Boyle M., Warbrick C. Law of the European Convention on Human Rights. London: Buuterwords, 1995., p.625; Leach P. Taking a Case to the European Court if Human Rights. London: Blackstone Press Limited., 2001, p. 91; California Code of Civil Procedure.

http://www.leginfo.ca.gov/cgi-bin/calawquery?codesection=ccp&codebody=&hits=20; Vexatious Litigants  http://www.attorneygeneral.gov.uk/sub_our_role_vex.htm; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1985.gada 2.decembra lēmums lietā “H v UK”, iesnieguma nr. 11559/85; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1987.gada 15.oktobra lēmums lietā “M v UK”, iesnieguma nr. 13284/87.

         4) likumprojekts piedāvā palielināt valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā juridiskajām personām, kas ir komersanti (no Ls 10 uz Ls 20), palielināt valsts nodevu apelācijas sūdzības iesniegšanai tiesā (no Ls 5 uz Ls 10), kā arī noteikt, ka tām personām, kuras no valsts nodevas samaksas tiek pilnībā vai daļēji atbrīvotas, valsts nodeva valstij jāatmaksā, ja attiecīgais  pieteikums tiek noraidīts. Šāds nosacījums veicinās to personu grupu, kuras tiek atbrīvotas no valsts nodevas (piemēram, ieslodzītās personas), pārdomātāku vēršanos tiesā.      

            5) likumprojektā paredzētie grozījumi Administratīvā procesa likuma 185., 185.1 un 195.-202. pantā precizē tiesu praksē identificētās neprecizitātes saistībā ar pagaidu aizsardzības instrumentu izmantošanu. Kā būtisks jaunums paredzēta iespēja tiesai, lemjot par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, lemt par nepieciešamajiem pasākumiem jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai;

          6) likumprojekts paredz Administratīvā procesa likumu papildināt ar regulējumu par pieteikuma grozījumu (papildinājumu) izlemšanu (194.1 pants). Šāds regulējums nepieciešams, jo praksē pieteicēji nereti kā pieteikuma grozījumus (papildinājumus) iesniedz ar lietu nesaistītus prasījumus, tādējādi cenšoties izvairīties no nepieciešamības maksāt valsts nodevu, kā arī kavēt lietas izskatīšanu un likums šobrīd neparedz kārtību, kādā šādi pieteikuma grozījumi būtu izlemjami;

         7) likumprojektā paredzētie grozījumi Administratīvā procesa likuma 83. un 85.-88.pantā novērsīs pašreizējās neskaidrības ar iestādes tiesībām pēc savas iniciatīvas uzsākt administratīvo procesu no jauna, kā arī novērsīs iespēju par atteikumu atkārtoti izskatīt jau izlemtu jautājumu tiesā sūdzēties trīs instancēs;

          8) likumprojekts paredz papildināt Administratīvā procesa likumu ar 63.1 pantu, uzsverot administratīvā līguma slēgšanas iespēju. Šāda tiesību norma likumā nepieciešama, lai veicinātu administratīvā līguma kā administratīvā procesa instrumenta izmantošanu;

         9)  likumprojektā ietvertas vairākas jaunas normas, kas attiecas uz vispārīgo administratīvo aktu, piemēram, likumprojektā ir ietverta vispārīgā administratīvā akta definīcija un ir noteikts, ka vispārīgā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Attiecīgie grozījumi nepieciešami tādēļ, ka tiesu praksē ir atzīta šāda instrumenta esība Latvijas tiesību sistēmā, bet rakstītajās tiesību normās tam nav veltīts speciāls regulējums, kas praksē rada neskaidrības;

          10) likumprojekts paredz grozījumus vairākos Administratīvā procesa likuma pantos, kuros ietvertās tiesību normas regulē izpildi administratīvajā procesā, pieteikumu izskatīšanas kārtību.

           11) Tiesu praksē ir identificēti tādi gadījumi, kad procesa dalībnieka – bērna – likumiskie pārstāvji – vecāki - nevar objektīvi īstenot bērna intereses, jo abiem vecākiem ir atšķirīgs viedoklis par to, kādas konkrētajā lietā ir bērna intereses. Savukārt pašvaldība šādās lietās parasti nevar pilnvērtīgi īstenot bērna tiesību un interešu aizstāvja lomu, jo pati ir pieaicināta lietā atbildētāja pusē. Līdz ar to šādos gadījumos tiesai nepieciešams instruments, kādā iecelt bērnam pārstāvi tā interešu aizsardzībai konkrētajā lietā. Šī iemesla dēļ likumprojektā paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos tiesa kā nepilngadīgās personas pārstāvi pēc sava ieskata var nozīmēt arī citu personu.

          12) Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām naudas sodam ir krimināltiesiskas sankcijas raksturs, tā iekasēšanā, pirms stājas spēkā galīgais nolēmums lietā, ir jāņem vērā arī cilvēktiesību apsvērumi. Līdz ar to soda izpilde pirms lēmums galīgi stājies spēkā (kļuvis neapstrīdams) nav atbalstāma (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietās Öztürk pret Vāciju, 50.p., Lauko pret Slovākiju, 56.p., Janosevic pret Zviedriju, 66–71.p., kā arī Satversmes tiesas 2007.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 13.punktu). Šādas atziņas uzsvērtas arī vairākos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos (sk., piemēram, 2007.gada 20.decembra lēmumu SKA-715 www.at.gov.vl). Atsaucoties uz šīm atziņām, piemēram,  praktiski jebkurš lūgums apturēt darbību lēmumam par soda naudu nodokļu parāda lietās, tiesā tiek apmierināts. Savukārt attiecībā uz administratīvajiem naudas sodiem tas, ka apstrīdēšana/pārsūdzēšana šādu sodu darbību aptur, paredzēta arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Līdz ar to likumprojektā iekļauta tiesību norma, kas noteic, ka darbība  lēmumam, kas uzliek par pienākumu samaksāt sodoša rakstura maksājumu (naudas sodu vai soda naudu), ar kura iekasēšanu valsts nevarēja rēķināties, plānojot budžetu, ar pārsūdzību tiesā tiek apturēta.

       13) Augstākās tiesas Senāta judikatūrā vairākkārt uzsvērts, ka pagaidu aizsardzības būtība, neatkarīgi no tā, vai piemērojamais pagaidu aizsardzības instruments ir administratīvā akta darbības apturēšana vai atjaunošana vai pagaidu noregulējums, ir tāda, ka pagaidu aizsardzība ir līdzeklis taisnīguma nodrošināšanai gadījumos, ja tiesas galīgais nolēmums lietas izskatīšanas ilguma dēļ vairs nespēs nodrošināt pienācīgu personas tiesību aizsardzību. Līdz ar to Senāts norādījis, ka visu pagaidu aizsardzības pamatinstrumentu piemērošanas pamatkritēriji ir vieni un tie paši – proti, pirmšķietamais prettiesiskums un personai iespējami nodarītais būtiskais kaitējums vai zaudējumi (sk., piemēram, Senāta 2007.gada 18.maija lēmumu SKA-388-07 www.at.gov.lv). Administratīvā procesa likumā šie pamatkritēriji pašlaik ir uzsvērti tikai attiecībā uz pagaidu noregulējumu, savukārt uz administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu likumā tiešā tekstā minēts tikai viens no šiem kritērijiem – proti, pirmšķietamais prettiesiskums. Šī iemesla dēļ likumprojektā norāde uz attiecīgajiem kritērijiem ietverta arī Administratīvā procesa likuma 185.1pantā, kas regulē administratīvā akta darbības apturēšanas vai atjaunošanas lūguma izskatīšanu.

Papildus šajā pantā tiks noregulēts, kā tiesai rīkoties gadījumā, ja tā saņēmusi administratīvā akta darbības apturēšanas lūgumu, kaut arī attiecīgā akta darbība jau ir apturēta uz likuma pamata – proti, tiesai nemaz nav nepieciešams lemt par darbības apturēšanu, jo tā jau ir apturējusies. Šīs normas nepieciešamību pamato tas, ka šādi lūgumi praksē ir ļoti bieži un līdz ar to tiek lieki tērēti tiesnešu darba resursi.”

 

 

 

 

 Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz administratīvā procesa iestādē un administratīvā procesa tiesā vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tie veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu. 

Juridiskajām personām, kas ir komersanti, valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu tiesā tiks palielināta no Ls 10 līdz Ls 20. Juridiskām personām, kas ir komersanti, lielāka valsts nodeva noteikta, ņemot vērā, ka administratīvā procesa primārā būtība ir cilvēktiesību aizsardzība, savukārt cilvēktiesības primāri attiecas uz fiziskām personām. Juridiskas personas administratīvā procesa kārtībā vēršas par jautājumiem, kas saistīti ar tās komercdarbību (piemēram, par licencēm, par nodokļiem, par pārkāpumiem komercdarbības veikšanā – peļņas gūšanas procesā), līdz ar to attaisnojama lielāka valsts nodevas noteikšana komersantiem salīdzinājumā ar fiziskām personām. Atšķirīga nodeva fiziskām un juridiskām personām – komersantiem, paredzēta arī citos gadījumos, piemēram, Komercreģistrā fiziskai personai – individuālajam komersantam noteikta ievērojami mazāka nodeva kā  komersantiem juridiskām personām, tāpat arī noteikumi „Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” paredz atšķirīgas nodevas fiziskām personām un juridiskām personām.

 

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz administratīvā procesa iestādē un administratīvā procesa tiesā vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tie veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu. 

 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz Administratīvā procesa likuma mērķu efektīvāku īstenošanu, sekmējot administratīvo lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un nodrošinot vēl augstāku privātpersonu tiesību ievērošanas pakāpi, tādējādi tie veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā. 

 

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

 

 7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

35,0

 

 

4,4

 

 

4,4

 

 

 

4,4

 

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

35,0

 

4,4

 

4,4

 

4,4

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

2008.gadā  likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”  valsts pamatbudžeta iemaksājamā  Nodeva par darbību veikšanu administratīvajā tiesā  35 000 Ls

2009.gadā un turpmāk

Valsts nodeva par pieteikumiem Administratīvajā rajona tiesā

3060(pieteikumi) * 10 Ls (valsts nodeva) = 30 600 Ls

 

Valsts nodeva  par apelācijas sūdzībām Administratīvajā rajona tiesā

881 (sūdzības) * 10 Ls (valsts nodeva) = 8 810 Ls

 

2009.gadā un turpmāk kopā   39 410 Ls

2009.gads un turpmāk 39410-35000 = 4410 Ls

 

Prognozētais pieteikumu un apelācijas sūdzību skaits iegūts, ņemot vērā 2007.gada un 2008.gada pirmo mēnešu vidējo statistiku, kas pieejama Tiesu informācijas sistēmā.

 

 6. Cita informācija 

 

2009.gadā un turpmāk  31 200 Ls

Komandējuma izdevumi

Ceļa izdevumi –  35 Ls(vidējie ceļa izdevumi) * 800(komandējumi) = 28 000 Ls

Dienas nauda – 4 Ls * 800 (komandējumi) = 3 200 Ls

 

Sakarā ar to, ka ar 2009.gada 1.janvāri Administratīvā rajona tiesa tiks izvietota 5 tiesu namos, proti, ne tikai Rīgā, bet arī Valmierā, Rēzeknē, Liepājā un Jelgavā, un saskaņā ar plānotajiem grozījumiem lietu izskatīšana tiks noteikta pēc pieteicēja adreses, nevis pēc apstrīdēšanas iestādes adreses (kā pašlaik), prognozējams, ka būs nepieciešams papildu finansējums iestāžu pārstāvju dalībai tiesas sēdēs ārpus Rīgas.

Jārēķinās ar to, ka aptuveni trešajā daļā lietu iestādēm, kas neatrodas reģionos, būs jāsūta pārstāvis uz tiesas sēdi ārpus Rīgas (jārēķinās ar papildu resursiem). Vienlaikus gan konstatējams, ka nav pamata runāt par to, ka došanās uz tiesas sēdēm reģionos iestādēm prasītu milzīgu papildu finansējumu. Iestādes, kurām ir reģionālās struktūrvienības, uz tiesas sēdēm kā pārstāvi var sūtīt reģionālās iestādes amatpersonu. No tiesību viedokļa šāds risinājums ir pilnībā pieņemams, jo administratīvajā procesā strīds noris nevis starp privātpersonu un konkrētu iestādi, bet gan starp privātpersonu un valsti (plašākā nozīmē). Šāda prakse arī dotu lielu ieguldījumu zemāko iestāžu amatpersonu izglītošanā.

         Ar papildu izdevumiem tādējādi  galvenokārt būtu jārēķinās tām iestādēm, kurām nav reģionālo struktūrvienību, piemēram, ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Konkurences padomei. Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, kā arī Tiesu administrācijas sniegto informāciju, prognozējams, ka reģionos  gadā būs kopumā maksimāli 800 tiesas sēdes, uz kurām atbildētāju pārstāvošajām iestādēm  atšķirībā no pašreizējās situācijas būtu jādodas komandējumā uz kādu tiesu namu „ne savā” reģionā.  

       Papildus uzsverams, ka arī rakstveida procesa arvien plašāka izmantošana vērtējama kā faktors, kas varētu samazināt prognozējamo komandējumu skaitu.

       Likumprojektā iekļauto normu īstenošanu iesaistītajām institūcijām nodrošināt  piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

 

 

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas padomes ietvaros, proti, Latvijas pienākumu nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības, kas izriet no cilvēktiesības regulējošajiem  starptautiskajiem līgumiem, proti, Latvijas pienākuma nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

 

 4. Atbilstības izvērtējums                                                                           

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas notikušas ar Sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvjiem.

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvji atbalsta likumprojekta virzību.

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Likumprojekta sagatavošanai ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Augstākās tiesas pārstāvji, Administratīvās apgabaltiesas un Administratīvās rajona tiesas pārstāvji un Tiesībsarga biroja pārstāvis. Sabiedrības informēšanas pasākumi, īpaši daļā par procesuālo kārtību saistībā ar Administratīvās rajona tiesas izvietošanu reģionos tiek nodrošināti Tieslietu ministrijas mājas lapā.

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas notikušas ar administratīvo tiesu tiesnešiem, kā arī ar iestādēm.

 

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks īstenota, iestādēm un tiesām piemērojot Administratīvā procesa likumu.

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Tieslietu ministrs                                                                     G. Bērziņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgās amatpersonas p. i.

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M. Lazdovskis

I. Bergmane

L. Sparāne

I. Višķere

 

 

 

 

06.08.2008. 15:35

3 360

N. Laveniece-Straupmane

67036967, Natalija.Laveniece-Straupmane@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.70

2008.gada 30.septembrī

 

 

27.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvā procesa likumā"

     TA-2449

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Iesaistītajām institūcijām likumprojektā ietverto normu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-70-3009-#27.doc

1