Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

2009. gada ___________________________

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

           

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 21.janvāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (nr.867/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (nr.867/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”

(Nr.867/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(3)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2007, 6., 9.nr.; 2008, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par valsts noslēpumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2007, 6., 9.nr.; 2008, 13.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Valsts noslēpuma jēdziens

(1) Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

(2) . . .

1. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts noslēpums ir aizsargājama informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai un kura ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā."

 

 

 

1. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts noslēpums ir aizsargājama informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai un kura ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā.”

 

3.pants. Valsts noslēpuma slepenības pakāpes

(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā.

(2) Par sevišķi slepenu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt:

1) bruņotu agresiju pret Latvijas Republiku vai tās sabiedrotajiem vai šādas agresijas draudus, valstiskās suverenitātes reālu apdraudējumu;

2) diplomātisko attiecību pārtraukšanu vai Latvijas Republikas izslēgšanu no starptautiskajām vai starpvalstu organizācijām;

3) iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju, kas noved pie masu nekārtībām, grautiņiem, terora aktiem, diversijām, kaitniecības vai rada nepieciešamību izsludināt izņēmuma stāvokli vai civilās aizsardzības sistēmas ārkārtējo gatavību;

4) valsts aizsardzības plānu vai sarežģītu šifrēšanas un izlūkošanas sakaru sistēmu atklāšanu;

5) svarīgu operatīvās izstrādes plānu atklāšanu;

6) valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.

(3) Par slepenu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt:

1) starptautisko attiecību saasināšanos;

2) starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku;

3) svarīgu militāro plānu vai izlūkošanas (pretizlūkošanas) pasākumu atklāšanu;

4) operatīvās darbības subjektu darba organizācijas, metožu, taktikas vai operatīvās uzskaites satura atklāšanu;

5) svarīgu operatīvās darbības pasākumu plānu vai šajā darbībā iesaistīto personu identitātes atklāšanu;

6) ar valsts aizsardzību un drošību vai noteiktas tautsaimniecības nozares attīstību saistīto zinātnisko vai tehnoloģisko atklājumu izpaušanu.

(4) Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai.

 

 

 

2.  3.pantā:

papildināt otro daļu ar 2.1 un 2.2 punktu šādā redakcijā:

"21) starptautisko attiecību saasināšanos;

22) starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku;";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 6.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas 1. un 2.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūko­šanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību un nodarīt būtisku kaitējumu valsts institūcijai."

 

 

 

 

 

 

2.  3.pantā:

papildināt otro daļu ar 2.1 un 2.2 punktu šādā redakcijā:

“21) starptautisko attiecību saasināšanos;

22) starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 6.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas 1. un 2.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūko­šanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību un nodarīt būtisku kaitējumu valsts institūcijai.”

5.pants. Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums

Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai:

1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām;

2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju;

3) par cilvēktiesību pārkāpumiem;

4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību;

5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām;

6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.

 

 

3. Izslēgt 5.panta ievaddaļā vārdus "un ierobežot pieejamību".

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 5.panta ievaddaļā vārdus “un ierobežot pieejamību”.

 

8.pants. Valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi

(1) Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem, slepenai informācijai — uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai — uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, — uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu.

(3) Ja izbeidzies likumā noteiktais slepenības termiņš vai ja attiecīgā informācija kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, šai informācijai tiek atcelta slepenība un tā kļūst pieejama sabiedrībai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

''(3) Ja izbeidzies likumā noteiktais slepenības termiņš vai ja attiecīgā informācija kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, šai informācijai tiek atcelta slepenība un tā informācijas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kļūst pieejama sabiedrībai.''

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja izbeidzies likumā noteiktais slepenības termiņš vai ja attiecīgā informācija kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, šai informācijai tiek atcelta slepenība un tā informācijas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kļūst pieejama sabiedrībai.”

9.pants. Valsts noslēpuma pieejamība

(1) . . .

(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) . . .

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) . . .

(4) . . .

(51) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes izdarīšanas Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP (LKP) biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti.

(6) . . .

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izslēgt 9.panta trešās daļas 5.punktu un vienlaikus 9.panta 5.1 daļu.

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

11.pants. Speciālo atļauju izsniegšana

(1) . . .

(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

(6) . . .

 

 

2

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai sevišķi slepenai vai slepenai informācijai persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai konfidenciālai informācijai persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

Noraidīt

 

12.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1) . . .

(3) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) Saeimas deputātiem;

5) Ministru kabineta locekļiem;

6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

7) ģenerālprokuroram;

8) valsts kontrolierim;

9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;

10) Zemessardzes komandierim;

11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam;

12) Latvijas Bankas prezidentam;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam;

14) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

15) tiesībsargam.

(4) . . .

 

3

9.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 12.panta trešās daļas preambulu šādā redakcijā:

„Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai pēc amata ir:”

Noraidīt

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.