Rīgā

06.10.2008. Nr.90/TA-1074

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Informācijas atklātības likums". Likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Lācis 67082897, andris.lacis@mk.gov.lv).

Lūdzam minēto likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" (reģ. Nr.TA-1067) un likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" (reģ. Nr.TA-1072).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 12 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokola Nr.68  19.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Informācijas atklātības likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) informācija – ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā;

2) informācijas aprite – informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana, izplatīšana un iznīcināšana;

3) iestāde – persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

4) atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis. Informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas tiek veikta, īstenojot pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav atkalizmantošana.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, kā arī aizsargāt to informāciju, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām.

(2) Likums nosaka vienotu kārtību, kādā personas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot, kā arī nosaka aprites ierobežojumus informācijai, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām.

(3) Likums attiecas uz iestādē reģistrētu informāciju.

(4) Informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa
Informācijas iedalījums

3.pants. Informācijas grupas

Informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala šādi:

1) vispārpieejamā informācija;

2) ierobežotas pieejamības informācija;

3) informācija dienesta vajadzībām.

4.pants. Vispārpieejamā informācija

Vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kurai saskaņā ar likumu nav noteikts aprites ierobežojums.

5.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Ierobežotas pieejamības informācija ir tāda ar nacionālo drošību nesaistīta informācija, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana var nodarīt kaitējumu vismaz vienai no šādām likumiskajām interesēm:

1) valsts institūciju darba kvalitāte, sagatavojot lietas izskatīšanai vai īstenojot iestādei noteiktās funkcijas;

2) komercnoslēpums;

3) personas privātās dzīves aizsardzība;

4) Latvijas Republikas attiecības, intereses un to aizsardzība attiecībās ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

5) pušu vienlīdzības nodrošināšana administratīvajā un tiesas procesā;

6) sabiedriskās kārtības nodrošināšana;

7) vides aizsardzība;

8) valsts finanšu stabilitāte.

(2) Ierobežotas pieejamības statusu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu vismaz vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām interesēm, nosaka:

1) informācijai, kurai šāds statuss izriet no likumā vai Eiropas Savienības regulā paredzētā regulējuma (6.pants);

2) informācijai, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai (7.pants);

3) informācijai, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, ja ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības, vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem un mantu (8.pants);

4) informācijai par fiziskās personas privāto dzīvi, izņemot gadījumus, ja pienākumu publiskot datus nosaka likums (9.pants);

5) informācijai, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu (10.pants);

6) informācijai, kas izpaužas kā sarakste starp privātpersonu un iestādi (11.pants);

7) informācijai, kas ir starptautiskās organizācijas vai ārvalsts informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "UNCLASSIFIED" un "LIMITE" (12.pants);

8) informācijai, kas ir saistīta ar iestādes pozīciju tiesvedības procesā (13.pants);

9) Latvijas Republikas nacionālajām pozīcijām starptautiskajos jautājumos un to projektiem (14.pants);

10) informācijai, kas saistīta ar valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanu (15.pants);

11) ierobežotas pieejamības informācijas atvasinātajai informācijai (16.pants).

(3) Informācijai, kuras izpaušana vai nozaudēšana var nodarīt kaitējumu vismaz vienai no šā panta pirmajā daļā minētajām interesēm, informācijas autors vai iestādes vadītājs nosaka ierobežotas pieejamības statusu, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu.

(4) Informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu un kļūst par vispārpieejamu informāciju, ja informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu atcēlis, jo zudis šā panta pirmajā daļā minēto interešu apdraudējums.

(5) Ministru kabinets nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanas un ierobežotas pieejamības statusa atcelšanas kārtību, kā arī ierobežotas pieeja mības informācijas apzīmēšanas kārtību.

6.pants. Informācija, kuras ierobežotas pieejamības statuss izriet no likumā vai Eiropas Savienības regulā paredzētā regulējuma

(1) Informācijai ierobežotas pieejamības statusu nosaka gadījumos, ja likums vai Eiropas Savienības regula satur speciālo normu, kura norāda uz ierobežotas pieejamības statusu konkrētajai informācijai vai nepārprotami norāda uz attiecīgā rakstura informācijas aprites (tai skaitā izpaušanas) ierobežojumu.

(2) Informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu un kļūst par vispārpieejamu informāciju, ja zaudē spēku likuma vai Eiropas Savienības regulas norma, uz kuru pamatojoties informācijai tika piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, vai likumā (Eiropas Savienības regulā) konkrēti atrunātā gadījumā.

7.pants. Informācija iestādes iekšējai lietošanai

(1) Par informāciju iestādes iekšējai lietošanai uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.

(2) Ierobežota pieejamība attiecas arī uz dokumentiem, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji vai izstrādājusi viena iestāde citas iestādes lietošanai.

(3) Lietu sagatavošanas procesā ierobežotas pieejamības statusu iestādes iekšējās lietošanas informācijai var piemērot tikai līdz brīdim, kad:

1) ir pieņemts iestādes lēmums par attiecīgo lietu, izņemot gadījumu, ja izskatītā lieta satur citu pamatojumu ierobežotas pieejamības statusa saglabāšanai (piešķiršanai);

2) dokuments, kam nav piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, ir nosūtīts adresātam.

8.pants. Informācija par komercnoslēpumu

(1) Informācijai, kurai saskaņā ar komercdarbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem komersants ir piešķīris komercnoslēpuma statusu, iestādē piešķir ierobežotas pieejamības statusu.

(2) Par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.

(3) Komersants, nododot informāciju iestādei papīra formā vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, norāda, vai informācija ir komercnoslēpums.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ierobežotas pieejamības statusu saglabā līdz brīdim, kad attiecīgais komersants paziņo par attiecīgās informācijas komercnoslēpuma statusa atcelšanu.

9.pants. Informācija par personas privāto dzīvi

Informāciju par personas privāto dzīvi aizsargā speciālais likums.

10.pants. Informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu

(1) Informācijai, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšanā paredzēts valsts sniegts galvojums), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu, nosaka ierobežotas pieejamības statusu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu saglabā neierobežotu laiku.

11.pants. Sarakste starp privātpersonu un iestādi

(1) Informācijai, kas izpaužas kā sarakste (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) starp privātpersonu un iestādi, nosaka ierobežotas pieejamības statusu, izņemot šādus gadījumus:

1) privātpersona nepārprotami ir atļāvusi vai vēlējusies tās sniegto informāciju nodot atklātībai;

2) sniegtā informācija attiecas uz administratīvā akta vai tiesību akta pieņemšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu saglabā līdz brīdim, kad attiecīgā privātpersona oficiāli paziņojusi par vēlmi atcelt informācijas aprites (tai skaitā izpaušanas) ierobežojumus.

12.pants. Informācija, kas ir starptautiskās organizācijas vai ārvalsts informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "UNCLASSIFIED" un "LIMITE"

(1) Ierobežotas pieejamības statusu nosaka informācijai, kas ir starptautiskās organizācijas vai ārvalsts informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "UNCLASSIFIED" un "LIMITE", vai informācija ar līdzvērtīgu statusu, kas apzīmēta saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem tiesību aktiem (starptautiskajiem līgumiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija saglabā ierobežotas pieejamības statusu līdz brīdim, kad attiecīgā starptautiskā organizācija vai ārvalsts (informācijas autors) oficiāli paziņo par sniegtās informācijas aprites (tai skaitā izpaušanas) ierobežošanas pilnīgu atcelšanu.

13.pants. Informācija, kas saistīta ar iestādes pozīciju tiesvedības procesā

(1) Ierobežotas pieejamības statusu nosaka informācijai, kas saistīta ar iestādes pozīciju tiesvedības procesā neatkarīgi no tiesvedības procesa statusa – slēgts vai atklāts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu saglabā līdz tās iesniegšanai tiesā.

14.pants. Latvijas Republikas pozīcija starptautiskajos jautājumos

Latvijas Republikas pozīcija starptautiskajos jautājumos (tai skaitā to projekti) saglabā ierobežotas pieejamības statusu:

1) daļā par Latvijas Republikas nostāju konkrētajā jautājumā – līdz nostājas oficiālai paziņošanai attiecīgajā starptautiskajā institūcijā;

2) daļā, kas satur citu valstu vai starptautisko organizāciju nostāju konkrētajā jautājumā, – neierobežotu laiku.

15.pants. Informācija, kas saistīta ar valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanu

(1) Ierobežotas pieejamības statusu nosaka šādai ar valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanu saistītai informācijai:

1) skaidrās naudas aprites drošības nodrošināšana;

2) Latvijas Bankas uzturēto maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu drošība;

3) finanšu instrumentu un zelta rezervju pārvaldīšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu saglabā līdz konkrētās informācijas satura aktualitātes zaudēšanai.

16.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas atvasinātā informācija

(1) Ierobežotas pieejamības statusu nosaka informācijai, kas sagatavota, pamatojoties uz informāciju, kurai piešķirts ierobežotas pieejamības statuss un kura vienlaikus pilnībā vai daļēji to satur.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu, ja šādu statusu zaudē informācija, uz kuras pamata tā tika gatavota.

17.pants. Informācija dienesta vajadzībām

(1) Par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma:

1) Latvijas Republikā radīta informācija, kura nav valsts noslēpums, bet ir aizsargājama, jo tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt valsts iestādēm ar nacionālo drošību saistīto funkciju īstenošanu, un kas ir iekļauta Ministru kabineta noteiktajā sarakstā par informāciju dienesta vajadzībām;

2) Latvijas Republikā radīta informācija Latvijas Bankas vajadzībām, kura nav valsts noslēpums, bet ir aizsargājama, jo tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt finanšu stabilitāti, un kas ir iekļauta Latvijas Bankas noteiktajā vispārpieejamā sarakstā, kur ir iekļauti attiecīgās informācijas veidi un tēmas;

3) informācija, kuru Latvijas Republikai nodevusi ārvalsts vai starptautiska organizācija, vai Latvijas Republikā radīta informācija ārvalsts vai starptautisko organizāciju vajadzībām, kurai piešķirts statuss "RESTRICTED", vai informācija ar līdzvērtīgu statusu, kas apzīmēta saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem tiesību aktiem (starptautiskajiem līgumiem), kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijas Republikā radītā informācija.

(2) Neviens nav tiesīgs nodot atklātībai ārvalsts vai starptautiskas organizācijas radītu informāciju dienesta vajadzībām bez attiecīgās ārvalsts vai starptautiskās organizācijas vai tās institūcijas piekrišanas.

(3) Latvijas Republikā radītai informācijai statusu "informācija dienesta vajadzībām" piešķir uz trim gadiem. Iestāde, kura noteikusi informācijai šādu statusu, var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa beigām.

(4) Kārtību, kādā informācijai piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām", minētā statusa termiņa pagarināšanas un atcelšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Informācijas uzskaites pieejamība

(1) Personai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par iestādes vispārpieejamās informācijas uzskaites kārtību un vispārpieejamās informācijas virzību iestādē.

(2) Personai ir tiesības iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu. Sarakstā iekļauj informācijas veidus un tēmas. Sarakstu apstiprina iestādes vadītājs.

III nodaļa
Informācijas sniegšana, atkalizmantošana un informācijas pieprasītāja tiesību aizsardzība

19.pants. Pienākums sniegt informāciju

(1) Iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz iestādes vai privātpersonas iesniegumu.

(2) Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi tās rīcībā esošajai noteikta veida vispārpieejamai informācijai.

(3) Vispārpieejamo informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato interese par vispārpieejamo informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

(4) Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(5) Iestāde ar informācijas pieprasītāju var vienoties par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.

(6) Kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Informācijas pieprasījuma forma un reģistrēšanas kārtība, pieprasījumu izpildes ierobežojumi

(1) Informāciju var pieprasīt rakstiski vai mutiski, kā arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(2) Visi informācijas pieprasījumi, kuru izpildei nepieciešams gatavot rakstisku dokumentu (piemēram, vēstuli, nosūtāmo materiālu pavadvēstuli), tai skaitā iesniegumi, kas iesniegti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir reģistrējami. Ja šādu informāciju pieprasa mutiski, iestāde lūdz personu iesniegt rakstisku iesniegumu vai personas klātbūtnē iestāde iesniegumu rakstiski noformē.

(3) Informācijas rakstiskajā pieprasījumā (tai skaitā iesniegumos, kas iesniegti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu) un adresi, uz kuru jānosūta pieprasītā informācija. Informācijas pieprasījumu formulē iespējami precīzi. Iesniegumu paraksta informācijas pieprasītājs.

(4) Ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām pieprasa rakstiski (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus).

(5) Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, juridiskā vai fiziskā persona iesniegumā norāda informāciju, kura ir nepieciešama šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā minēto apstākļu izvērtēšanai, kā arī norāda mērķi, kādam informācija tiks izmantota. Privātpersona iesniegumā par ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām pieprasīšanu ietver apliecinājumu, ka bez likumiska pamata neizpaudīs saņemto informāciju citām personām un šo informāciju izmantos tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

(6) Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, iestāde iesniegumā norāda likuma normu, kas rada pamatu šādas informācijas pieprasīšanai, kā arī norāda mērķi, kādam informācija tiks izmantota.

(7) Iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu, ja iesniegums nav noformēts atbilstoši šā panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas nosacījumiem, nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt, vai norādītā informācijas pieprasīšanas mērķa īstenošana ir saistīta ar tādu pieprasītās informācijas apstrādi, kas var būtiski kaitēt interesēm, kuras pamatoja informācijai piešķirto ierobežotas pieejamības informācijas statusu vai informācijas dienesta vajadzībām statusu.

21.pants. Iesniegums informācijas atkalizmantošanai

(1) Iesniegumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanai noformē rakstiski.

(2) Iesniegumā papildus norāda, ka informācija tiek pieprasīta atkalizmantošanai, kā arī norāda produktu vai pakalpojumu, kura izveidei nepieciešama pieprasītā informācija.

22.pants. Pieprasītās informācijas sniegšanas veids

(1) Pieprasīto informāciju sniedz mutiski vai rakstiski (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus). Ierobežotas pieejamības informāciju privātpersonām izsniedz rakstiski.

(2) Iestāde uz rakstiska iesnieguma pamata (tai skaitā iesnieguma, kas iesniegts, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) var nodrošināt privātpersonai iespēju iepazīties iestādē ar informāciju dienesta vajadzībām, ja pieprasītā informācija tieši skar privātpersonas likumiskās intereses un tās nezināšana ierobežo privātpersonas ar likumu garantēto tiesību un interešu īstenošanu vai informācija nepieciešama privātpersonai ar likumu noteikto funkciju veikšanai.

(3) Iestāde uz rakstiska iesnieguma pamata (tai skaitā iesnieguma, kas iesniegts, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) izsniedz informāciju dienesta vajadzībām citai iestādei vai privātpersonai, ja tā ir nepieciešama publiskā iepirkuma veikšanai.

(4) Ja iestāde nav pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām sagatavotājs, pieprasīto informāciju izsniedz pieprasītājam vai viņu ar to iepazīstina tikai pēc attiecīgās informācijas sagatavotāja rakstiskas piekrišanas saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Izsniedzot pieprasīto informāciju vai iepazīstinot ar to, iestāde pēc iespējas ievēro pieprasītāja norādīto informācijas saņemšanas veidu, īpaši rūpējoties par fiziskajām personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem.

(6) Iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes dēļ būtu apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

(7) Iestāde var uzaicināt informācijas pieprasītāju vai tā pārstāvi abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs, informācijas pieprasītāju apmierina šāds pieprasījuma izpildes veids vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas glabāšanas nosacījumu dēļ.

(8) Ierobežotas pieejamības informāciju izsniedz personīgi informācijas pieprasītājam (privātpersonai) vai citai personai uz informācijas pieprasītāja notariāli apliecinātas pilnvaras pamata.

23.pants. Atteikums sniegt pieprasīto informāciju un kārtība, kādā sniedzama izziņa par pieprasīto informāciju

(1) Ja iestāde atsaka sniegt pieprasīto informāciju, tā sniedz rakstisku atteikumu. Atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums (pilnīgi vai daļēji) atteikts.

(2) Ja iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas, iestāde sniedz ziņas par attiecīgās informācijas iespējamo atrašanās vietu un norāda kārtību, kādā informācija ir pieejama, ja tas iestādei ir zināms.

(3) Ja informācija ir publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai iestādes mājaslapā internetā, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot, kad informācija tikusi publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai kurā iestādes mājaslapas sadaļā internetā tā ir atrodama.

(4)  Ja pēc iestādes paziņojuma saņemšanas par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu informācijas pieprasītājs vai tā pārstāvis iestādi rakstiski informē, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam, iestāde šā likuma 22.panta sestajā daļā minētajā gadījumā noformē atteikumu sniegt informāciju.

24.pants. Maksa par informācijas izsniegšanu

(1) Vispārpieejamo informāciju, kas nav papildus jāapstrādā (piemēram, jautājuma padziļinātā izpēte, analīzes veikšana, statistisku datu iegūšana, informācijas kopsavilkuma sagatavošana), privātpersonai izsniedz bez maksas.

(2) Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt dokumentu vai informācijas meklēšanas, papildu apstrādes un pavairošanas izdevumus.

(3) Jebkurš informācijas pieprasītājs var lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās.

(4) Samaksu par informācijas sniegšanu no informācijas pieprasītāja iekasē iestādes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktajā apmērā.

(5) Publiskas personas dibinātai komercsabiedrībai par informācijas atkalizmantošanu savā komercdarbībā piemēro tādu pašu maksu un sniegšanas kārtību kā citiem informācijas pieprasītājiem.

(6) Iestāde citai iestādei informāciju, tajā skaitā dokumentus, izsniedz bez maksas.

25.pants. Informācijas sniegšanas termiņi

Iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) septiņu dienu laikā sniedz atbildi šā likuma 22.panta ceturtajā, sestajā un septītajā daļā un 23.panta otrajā vai trešajā daļā minētajos gadījumos, kā arī gadījumos, ja ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām pieprasa kā vispārpieejamo informāciju;

2) 15 dienu laikā sniedz informāciju informācijas pieprasītājam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;

3) 30 dienu laikā sniedz informāciju informācijas pieprasītājam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde. Iestāde par to informē informācijas pieprasītāju 15 dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas.

26.pants. Iestādes lēmuma un rīcības kontrole

Iestādes izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu administratīvajās lietās par iestādes izdoto administratīvo aktu attiecībā uz atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

27.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzība

(1) Iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt un neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas. No personām, kuras iesaistītas ierobežotas pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām apritē, pieprasa rakstisku apliecinājumu, ka tās zina ierobežotas pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības un apņemas tās ievērot.

(2) Ja ierobežotas pieejamības informācijas īpašniekam vai citai personai sakarā ar attiecīgās informācijas nelikumīgu izpaušanu radīts kaitējums vai būtiski aizskartas to likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas prasīt kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.

(3) Ja ierobežotas pieejamības informācija vai informācija dienesta vajadzībām ir nonākusi tādas personas vai iestādes rīcībā, kura nav minētās informācijas adresāts, attiecīgās personas vai iestādes pienākums ir novērst informācijas izpaušanas iespējamību un veikt pasākumus, lai informāciju nodotu adresātam vai tās sagatavotājam.

(4) Ja persona pretlikumīgi izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju vai informāciju dienesta vajadzībām, tā saucama pie disciplināratbildības un administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(5) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic šā likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktā minētās informācijas aizsardzības kontroli.

28.pants. Informācijas atkalizmantošana

Informācijas atkalizmantošanai nosacījumi parasti netiek paredzēti. Izņēmuma gadījumā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu, iestāde, neierobežojot konkurenci, var paredzēt atkalizmantošanas nosacījumus.

29.pants. Ekskluzīva vienošanās

Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai.

30.pants. Uzraudzības iestāde

Šā likuma ievērošanu uzrauga Datu valsts inspekcija.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Informācijas atklātības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 2., 6.nr.; 2006, 2., 21.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta piektajā daļā, 17.panta pirmās daļas 1.punktā, 17.panta ceturtajā daļā, 19.panta sestajā daļā un 24.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.jūliju ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām", 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" un 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents

I.Godmanis

Likumprojekta

"Informācijas atklātības likums" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Lai apkopotu pieredzi ierobežotas pieejamības statusa piešķiršanā dokumentiem un konstatētu šādu dokumentu aprites problēmas, ar Ministru prezidenta 2006.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.472 "Par darba grupu, lai izvērtētu ierobežotas pieejamības statusa piešķiršanu dokumentiem" tika izveidota darba grupa. Darba grupa konstatēja, ka pašlaik Latvijas Republikas Satversmes 104.panta īstenošanu nodrošina 1998.gada 29.oktobrī pieņemtais Informācijas atklātības likums. Praktiski piemērojot minēto likumu, tika konstatētas vairāku tiesību normu neprecizitātes, kas rada dažādas interpretācijas iespējas un līdz ar to apdraud ierobežotās pieejamības informācijas drošību. Informācijas atklātības likums nosaka, ka informācija dienesta vajadzībām ir viens no ierobežotās pieejamības informācijas veidiem. Darba grupa secināja, ka tas nav pareizi, jo informācijas dienesta vajadzībām (informācija, kas saistīta ar nacionālo drošību) būtība un saturs nesaskan ar citu ierobežotas pieejamības informācijas veidu (informācija par komercnoslēpumu, informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, informācija iestādes iekšējai lietošanai) būtību un saturu. Pašreizējs regulējums paredz, ka informācijai ierobežotās pieejamības statuss tiek noteikts uz vienu gadu. Ir paredzēta iespēja pārskatīt piešķirtā statusa lietderību un lemt par statusa atcelšanu pirms termiņa, statusa saglabāšanu līdz termiņa beigām vai statusa termiņa pagarināšanu. Šāda statusa saglabāšanas ikgadējā pārskatīšana bieži vien nav lietderīga, jo vairākos gadījumos informācijai ierobežotās pieejamības statuss ir saglabājams neatkarīgi no iestādes vadītāja gribas, piemēram, komercnoslēpums, no ārvalstīm vai starptautiskām organizācijām saņemtā informācija, kas apzīmēta attiecīgi kā "UNCLASSIFIED" un "LIMITE", nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos, kas satur citu dalībvalstu pozīcijas konkrētajā jautājumā. Pašlaik nav neviena normatīvā akta, kas regulētu ierobežotās pieejamības informācijas apriti starp iestādēm. Lai novērstu minētās problēmas, darba grupa ierosina izdot jaunu Informācijas atklātības likumu, kas nodrošinātu precīzu un nepārprotamu regulējumu attiecībā uz iestāžu rīcībā esošās informācijas pieejamību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz aizstāt pašlaik spēkā esošo Informācijas atklātības likumu, pamatā saglabājot spēkā tajā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus. Likumprojekts izdala informāciju dienesta vajadzībām no citiem ierobežotās pieejamības informācijas veidiem, kā arī precizē informācijas dienesta vajadzībām definīciju. Likumprojekts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, ka arī, lai nodrošinātu Latvijas Bankas autonomiju, piešķir tai tiesības sastādīt vispārpieejamās informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kas būtu attiecināms tikai uz Latvijas Bankas apritē esošo informāciju. Likumprojekts konkrēti atrunā ar ierobežotās pieejamības statusu aizsargājamas intereses. Likumprojekts precizē aizsardzības nosacījumus ierobežotas pieejamības informācijai un informācijai dienesta vajadzībām. Likumprojekts precīzi atrunā statusa saglabāšanas (pārskatīšanas) termiņu katram ierobežotās pieejamības informācijas veidam. Likumprojekts paredz regulējumu attiecībā uz informācijas apmaiņu starp iestādēm.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts rada iespēju visiem tirgus dalībniekiem izmantot iestāžu rīcībā esošo informāciju
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2008	2009	2010	2011
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos kopā:	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likumprojektā paredzētā regulējuma īstenošana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Izskatīšanai vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" un likumprojekts par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt: – ierobežotas pieejamības informācijas apzīmēšanas kārtību; – informācijas dienesta vajadzībām sarakstu; – kārtību, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām; – kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā; – gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu tiesību normu pilnīgu ieviešanu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas tiesību normu pilnīgu ieviešanu
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
1.pants. Likumā lietotie termini 4) atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis. Informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas tiek veikta, īstenojot pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav atkalizmantošana.	2.pants. Definīcijas 4. "atkalizmantošana" ir valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējs mērķis, kuram dokuments tika izgatavots, pildot publisko uzdevumu. Dokumentu apmaiņa starp valsts sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus, nav atkalizmantošana			Atbilst
19.pants. Pienākums sniegt informāciju (2) Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi tās rīcībā esošai noteikta veida vispārpieejamai informācijai. (6) Kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, nosaka Ministru kabinets.	9.pants. Praktiskas metodes Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu līdzekļu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.			Atbilst
28.pants. Informācijas atkalizmantošanas noteikumi Informācijas atkalizmantošanai netiek izvirzīti nosacījumi. Izņēmuma gadījumā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu, iestāde, neierobežojot konkurenci, var paredzēt atkalizmantošanas nosacījumus.	8.pants. Licences 1. Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, kas nosaka attiecīgos jautājumus. Šie nosacījumi neparedz nevajadzīgus ierobežojumus atkalizmantošanas iespējām, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci			Atbilst
29.pants. Ekskluzīva vienošanās Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai	11.pants. Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās 1. Dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki tirgus dalībnieki jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp valsts sektora iestādēm, kuru rīcībā ir dokumenti, un trešajām personām nepiešķir ekskluzīvas tiesības. 2. Tomēr, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādu tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata, un katrā ziņā to pārskata reizi trijos gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un tiek darītas zināmas atklātībai. 3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras atbilst nosacījumiem attiecībā uz 2.punktā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties termiņam vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2008.gada 31.decembrī.
5. Cita informācija	Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts ir saskaņots ar biedrību "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS"
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Biedrība atbalsta izstrādāto likumprojektu, tai pašā laikā uzskata par lietderīgu jautājumus, kuri ir saistīti ar informācijas atkalizmantošanu, regulēt atsevišķajā likumā
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav notikuši
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja netiks ievērots likumprojektā paredzētais regulējums, persona var vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Ja persona uzskata, ka likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības, tā var vērsties Satversmes tiesā
4. Cita informācija	Nav

Ministru prezidents I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Par projektu atbildīgā amatpersona
G.Veismane	E.Dreimane	Dz.Galvenieks	A.Lācis

21.08.2008.

1553

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta

Juriskonsults A.Lācis

67082897, andris.lacis@mk.gov.lv

< span lang=DE style='font-size: 14.0pt;mso-bidi-font-size:12.0pt;mso-ansi-language:DE'>

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.68

2008.gada 23.septembrī

19.§

Likumprojekts "Informācijas atklātības likums"

     TA-1074

___________________________________________________________

(A.Lācis, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar šī protokola 20. un 21.paragrāfā minētajiem likumprojektiem.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2008-MK-PROT-68-2309-#19.doc

1