Rīgā

19.09.2008. Nr.90/TA-2451

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Informācijas atklātības likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, Sanita.Mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra sēdes protokola Nr.65  26.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Informācijas atklātības likumā

Izdarīt Informācijas atklātības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 2., 6.nr.; 2006, 2., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

''15.pants. Iestādes lēmuma un rīcības kontrole

Iestādes izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu administratīvajās lietās par iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Šā likuma 15.pantā minētās administratīvās lietas, kuras pieņemtas tiesvedībā līdz 2008.gada 31.decembrim un kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, izskata tā tiesa, kas pieņēmusi lietu izskatīšanai."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Informācijas atklātības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu				Ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 „Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju” ir apstiprināta Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcija, kurā ir ietverts uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums				Pamatinstrumenti, ko publisko tiesību subjekti izmanto attiecībās ar privātpersonu un kas līdz ar to ir pakļauti administratīvo tiesu kontrolei, ir administratīvais akts un faktiskā rīcība. Saskaņā ar spēkā esošo Administratīvā procesa likuma regulējumu pašlaik visas administratīvās lietas par iestādes faktisko rīcību ir skatāmas visās trijās administratīvo tiesu instancēs. Lietas par iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies atteikumā sniegt informāciju, raksturo salīdzinoši vienkārši faktiskie un tiesiskie apstākļi. Turklāt šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu. Šīs lietas pēc sava rakstura ir salīdzinoši vienkāršas un parasti nav saistītas ar būtiska kaitējuma vai apdraudējuma radīšanu personas vai sabiedrības interesēm. Līdz ar to šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar procesa efektivitātes principu. Informācijas atklātības likums un norma, kas noteic, ka informācija ir sniedzama pēc pieprasījuma, ir radniecīga Iesniegumu likumam. Iesniegumu likuma 10. panta ceturtajā daļā noteikts, ka pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Praksē ir iespējami gadījumi, kad informācijas pieprasījums ir iesnieguma sastāvdaļa. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams likumprojektā „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” ietverto grozījumu par atsevišķu lietu kategoriju pārsūdzēšanas kārtību saskaņot ar Iesniegumu likumā ietverto regulējumu.
3.  Normatīvā akta projekta būtība				Likumprojekta „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” mērķis ir papildināt Informācijas atklātības likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Likumprojektā ir paredzēts papildināt Informācijas atklātības likuma pārejas noteikumus ar 8. punktu, kas noteic, ka administratīvās lietas, kuras pieņemtas tiesvedībā līdz šā likuma 15. panta otrā teikuma spēkā stāšanās dienai un kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, izskata tā tiesa, kas pieņēmusi lietu izskatīšanai.
4. Cita informācija				Nav attiecināms
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām					Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte					Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām					Likumprojektā ietvertais grozījums ir vērsts uz administratīvā procesa vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tas veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām					Likumprojektā ietvertais grozījums ir vērsts uz administratīvā procesa vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tas veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu.
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība					Likumprojektā ietvertais grozījums ir vērsts uz Administratīvā procesa likuma mērķu efektīvāku īstenošanu, sekmējot administratīvo lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, tādējādi tas veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē					Nav attiecināms
7. Cita ietekme					Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2008					Turpmākie trīs gadi
						2009	2010		2011
1	2					3	4		5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms
6. Cita informācija	Nav attiecināms
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Nav attiecināms
2. Cita informācija					Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām					Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas padomes ietvaros, proti, Latvijas pienākumu nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starp tautiskajiem līgumiem					Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības, kas izriet no cilvēktiesības regulējošajiem starptautiskajiem līgumiem, proti, Latvijas pienākuma nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)		Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Komentāri
Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas nav notikušas. Konsultācijas nav nepieciešamas, jo likumprojekta nepieciešamība izriet no Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas, kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 „Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju”.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Nav attiecināms
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Nav attiecināms
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams veidot jaunas iestādes vai paplašināt esošo iestāžu funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.
4. Cita informācija			Nav attiecināms

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgās amatpersonas p. i.	Atbildīgā amatpersona
M. Lazdovskis	I. Bergmane	L. Sparāne	S. Mertena

07.08.2008. 13:36

1 244

N. Laveniece-Straupmane

67036967, Natalija.Laveniece-Straupmane@tm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.65

2008.gada 15.septembrī

26.§

Likumprojekts "Grozījumi Informācijas atklātības likumā"

     TA-2451

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2008-MK-PROT-65-1509-#26.doc

1