Latvijas Republikas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

 

2008.gada 8.septembrī

Nr.________________

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

 

 


 

Likumprojekts

 

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā

 

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 24.nr.;2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas nepilsonim;”

 

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Personai, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā trīs gadus.”

 

3. Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas nepilsonim;”

 

4. Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Personai, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā piecus gadus.”

 

5. Izslēgt 9.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu.  

 

6. Izslēgt 22.panta trešās daļas 6. un 7.punktu.  

 

7. Aizstāt 25.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “atnākušie pilsoņi” ar vārdiem “atnākušās personas”.  

 

8. Aizstāt 47.pantā vārdu “pilsoņus” ar vārdu “personas”.  

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 


 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā”

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

       1. Pašreiz, bez Latvijas pilsoņiem, tiesības vēlēt vietējās pašvaldības un tikt ievēlētam par vietējās pašvaldības deputātu ir ārvalstniekiem – ES pilsoņiem. Tajā pat laikā šādu tiesību nav Latvijas nepilsoņiem, kuri sastāda gandrīz pusi no Latvijas etniskajām mazākumtautībām. Apmēram 1/3 daļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, pārējiem nepilsoņiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir aptuveni 40 gadi.

           Pēdējo 75 gadu laikā vispārējās alternatīvās pašvaldību vēlēšanas notika Latvijā tikai vienu vienīgu reizi – 1989. gada decembrī. 1994.,1997.,2001. un 2005. gada pašvaldību vēlēšanas par vispārējām nosaukt nevar. Tādās lielās pilsētā kā Rīga, Liepāja un Ventspils pašvaldību vēlēšanu dalībnieku skaits bija vienāds vai pat mazāks par to pieaugušo, rīcībspējīgo pilsētnieku skaitu, kuriem vēlēšanu tiesību nebija. Tā rezultātā, mazākumtautību pārstāvju skaits starp deputātu kandidātiem 1997. gadā bija tikai 6%, bet 2001. gada un 2005. gada vēlēšanās attiecīgi 7,6% un 17,4%. Un tas viss neskatoties uz to, ka mazākumtautības sastāda aptuveni 41% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis fakts liecina par to, ka Latvijas mazākumtautības pat pašvaldību līmenī ir atstumtas no lēmumu pieņemšanas procesa, un tas savukārt ir pretrunā Latvijas 2005. gadā ratificētajai Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai, un neveicina sabiedrības integrāciju.

2. Nav zināma neviena starptautiska rekomendācija, kas apsveiktu Latvijas nepilsoņu nepiedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. 

Savu viennozīmīgu viedokli par nepieciešamību ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās pauda dažādas ANO komitejas (1999., 2003.), Eiropas Parlaments (2004.), Parlamentārā Asambleja un citas Eiropas Padomes struktūras (1998., 2001., 2003., 2004., 2006., 2007.), EDSO (2002., 2004., 2007.).

Starptautisko organizāciju viedoklis pēc savas būtības ir šāds: nepamatoto ierobežojumu nepilsoņiem atcelšanas process, ieskaitot, pirmām kārtām, arī nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās, sekmē sabiedrības integrāciju un tam jānorit paralēli ar naturalizācijas procesu.

3. Tiesības balotēties ir liegtas arī pagājušā gadsimta 90-to gadu legālās opozīcijas pārstāvjiem, kā arī personām, kuras bija saistītas ar VDK. Šādu ierobežojumu nav Eiroparlamenta vēlēšanās neskatoties uz to, ka Eiroparlamenta deputātiem ir daudz lielāks politiskais svars kā pašvaldību deputātiem. Iepriekšminētie ierobežojumi ir pretrunā ar virkni Satversmes tiesas spriedumiem, kuros noteikts, ka šādiem ierobežojumiem ir jābūt noilgumam, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumam Jāņa Ādamsona lietā.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Iesniedzēji piedāvā iekļaut likumā Latvijas nepilsoņu tiesības ievēlēt pašvaldības un tikt ievēlētiem pašvaldībās. Tāpat tiek plānots piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības personām, kuras nav ES pilsoņi, bet kuru uzturēšanās termiņš Latvijā ir ne mazāks par 3 gadiem un tiesības tikt ievēlētām personām, kuru uzturēšanās termiņš Latvijā ir ne mazāks par 5 gadiem.

2. Tiek piedāvāts atcelt ierobežojumus balotēties pagājušā gadsimta 90-to gadu legālās opozīcijas pārstāvjiem, kā arī personām, kuras pagātnē bija saistītas ar VDK.

 

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās sabiedrības integrāciju.

 

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

 

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

 

-

 

 

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

6. Cita informācija

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāpieņem grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un Vēlētāju reģistra likumā.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Parlamenta 2004.gada 11.marta rezolūcijas par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES (P5_TA(2004)0180) 74.punktam.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Padomes Eiropas Vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresa 1998.gada 28.maija rekomendācijas 47(1998) par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 9.punktam, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2004.gada 12.februāra ziņojuma par vizīti uz Latviju 132.5.punktam (CommDH(2004)3), Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2001.gada 14.decembra otrā ziņojuma par Latviju 34.punktam (CRI (2002) 21), EDSO Parlamentārās asamblejas 2004.gada 9.jūlija Edinburgas deklarācijas rezolūcijas par nacionālām minoritātēm 16.punktam, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja 2002.gada 20.novembra noslēguma ziņojuma par Saeimas vēlēšanām Latvijā 2.punktam.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts atbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26.pantam (skat. ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada 5.novembra noslēguma ziņojuma par Latviju 18.punktu (CCPR/CO/79/LVA)) un Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu 5.pantam (skat. ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada 21.augusta noslēguma ziņojuma par Latviju 12.punktu (CERD/C/63/CO/7))

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojektu atbalsta Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa, Jēkabpils Krievu biedrība „Rodņik”, Jēkabpils Krievu biedrība „Veče”, Olaines sieviešu klubs „Vikotrija”, Liepājas Krievu kopiena, Krievu sabiedrība Latvijā, Latvijas pilsoņu un nepilsoņu savienība, Latvijas antifašistu komitēja, Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācija, Latvijas Ļeningradas blokādes iedzīvotāju biedrība, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, Savienība „Rodina”, Latvijas krievu jaunatnes asociācija

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

-

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-