Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

26.08.2008.                   Nr.90/TA-2467

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnhofa 67770349, madara.grinhofa@raplm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta sēdes protokola Nr.59  23.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs                    A.Šlesers

 

 

 

 

 

Babkina 67082851

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai

 

1.pants. Atsavināt sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Dauga­vu 3.kārtas būvniecībai (ielas izbūvei no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai) – nekustamo īpašumu – daļu zemesgabala 233 m2 platībā, ko norobežo sarkanā līnija, Rīgā, Gulbju ielā 14 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 119 0262, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000088107).

 

2.pants. Šā likuma 1.pantā minētais nekustamais īpašums atsavināms li­kumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

 

3.pants. Rīgas pilsētas dome atlīdzību par šā likuma 1.pantā minēto nekustamo īpašumu izmaksā no tās budžeta līdzekļiem.

 

4.pants. Rīgas pilsētas dome šā likuma 1.pantā minēto nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

 

 

 

 

Likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav attiecināms.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Šobrīd Rīgā, Gulbja ielā 14 atrodas nekustamais īpašums (kadastra Nr.0100 119 0262) - zemes gabals ar platību 989 m2 (kadastra apzīmējums 0100 119 0262) un uz tā atrodas dzīvojamā ēka (kadastra apzīmējums 0100 119 0262 001)  un šķūnis (kadastra apzīmējums 0100 119 0262 007). Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, nodalījumā Nr.100000088107.

 

Lai risinātu jautājumu par Rīgas pilsētas transporta kustības noslogotību, 2004.gadā novembrī tika uzsākta Dienvidu tilta pār Daugavu 1.kārtas būvniecība. Dienvidu tilta 3.kārtas projekts paredz Dienvidu tilta trases izbūvi Daugavas kreisajā krastā, kas nodrošināšanās Dienvidu tilta savienošanu ar Bauskas un Ziepniekkalna ielu. Šobrīd, lai sekmīgu realizētu tilta izbūvi, t.i., realizētu Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecību, nepieciešams atsavināt nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 233 m2 platībā, jaunizbūvējamās ielas no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai sarkano līniju robežās, Rīgā, Gulbju ielā 14 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 119 0262).

 

Likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3. panta pirmā daļa nosaka, ka priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgas valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

Rīgas pilsētas dome ir piedāvājusi nekustamā īpašuma īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Sarunu gaitā Rīgas pilsētas domei nav bijis iespējams vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzību.

 

Likuma „Par piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3.panta otrajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām ierosina attiecīgā ministrija, bet, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzības vai inženiertehnisko objektu celtniecībai, - attiecīgā pašvaldības institūcija.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2005.gada 16.decembra spriedumā lietā Nr.2005-12-0103 „Par Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005.gada 9.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam” atzinusi un konstatējusi: „Redzams, ka minēto debašu rezultātā Augstākā padome izšķīrusies par zināmu vidusceļu, t.i., 1992. gada Atsavināšanas likuma 3. panta otrajā daļā noteikusi vienīgi to, kas būtu atzīstams par “sabiedrisko vajadzību”, ja nekustamā īpašuma atsavināšanu ierosinātu attiecīga pašvaldība . Proti, atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzības, kā arī sabiedriskā transporta attīstība, vides aizsardzība vai inženiertehnisko objektu celtniecība. Savukārt “valsts vajadzību” paplašināts skaidrojums likumā nav dots.”

Nekustamo īpašumu nepieciešams atsavināt, lai   nodrošinātu   svarīgas sabiedrības  intereses. Par svarīgām sabiedrības interesēm konkrētajā gadījumā ir atzīstama transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz atsavināt sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 233 m2 platībā, jaunizbūvējamās ielas no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai sarkano līniju robežās, Rīgā, Gulbju ielā 14 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 119 0262). Minētais nekustamais īpašums atsavināms likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Rīgas pilsētas dome minēto nekustamo īpašumu pēc likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

Likumprojekta mērķis ir atsavināt nekustamo īpašumu svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai. Par svarīgām sabiedrības interesēm konkrētajā gadījumā ir atzīstama transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā. Nekustamā īpašuma atsavināšana ir iespējama tikai pieņemot likumprojektu, jo Rīgas pilsētas dome ir piedāvājusi nekustamā īpašuma īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Sarunu gaitā Rīgas pilsētas domei pār Daugavu nav bijis iespējams vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzību.

Atsavinot nekustamo īpašumu tiks realizēta Dienvidu tilta pār Daugavu izbūve, t.i., tiks realizēta Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecība un tā tiks nodrošinātas svarīgas sabiedrības intereses - transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā. Līdz ar to, tiks pilnībā atrisināta anotācijas I sadaļas 2.punktā minētā problēma – nespēja Rīgas pilsētas domei vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināt nekustamo īpašumu - daļu zemesgabala 233 m2 platībā, jaunizbūvējamās ielas no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai sarkano līniju robežās, Rīgā, Gulbju ielā 14 (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 119 0262).

 4. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojektam ir ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām. Likumprojekts veicinās transporta kustības uzlabošanu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts neietekmēs administratīvās procedūras gadījumā, ja, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 5.pantu, Rīgas domei, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma pieņemšanas, piedāvājot īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, un piesolot pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai piedāvājot apmainīt to pret līdzvērtīgu mantu, izdosies panākt vienošanos ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Gadījumā, ja vienošanos panākt neizdosies, likumprojekts ietekmēs administratīvās procedūras, jo saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 9.panta pirmo daļu, ja vienošanās nav panākta, uz attiecīgās institūcijas pieteikuma pamata lietu izskata tiesa.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

  Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

  Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms.

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

Tiks izmaksāta atlīdzība no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 5.pantu un 9.pantu atlīdzība par nekustamo īpašumu atsavināšanu tiek noteikta pusēm vienojoties vai pēc tiesas ieskata un izmaksāta no Rīgas domes budžeta līdzekļiem.  

Summa tiek noteikta pēc likumprojekta pieņemšanas.

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Jauni normatīvie akti nav jāizdod.

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

 

 2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas. Likumprojekts sagatavots, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3.pantu, kas nosaka, ka priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgās pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku. Rīgas dome ar 2008.gada 14.jūlija vēstuli Nr.RD-08-2205-nd ir iesniegusi ierosinājumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo minēto nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir vairākkārt rakstveidā informēts.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Nav attiecināms.

 5. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde notiks saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” normām. Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir konstitucionālas tiesības uz „taisnīgu atlīdzību”.

Nekustamā īpašuma īpašnieks varēs vienoties ar Rīgas pilsētas pašvaldību par atlīdzības apmēru. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 9.pantu gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem par atlīdzību nav panākta, lietu par atlīdzības noteikšanu izskata tiesa.

Tiesa attiecīgi likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā veic attiecīgā nekustamā īpašuma aprakstīšanu un novērtēšanu. Indivīds savas intereses un tiesības tiesā var aizstāvēt Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

 4. Cita informācija

   Nav attiecināms.

     

      Reģionālās attīstības un

            pašvaldību lietu ministrs                                                                        E.Zalāns

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

E.Zalāns

L.Straujuma

K.Jaunzeme

D.Dubova

M.Grīnhofa

11.08.2008. 11:28

1825

M.Grīnhofa, 67770349

madara.grinhofa@raplm.gov.lv