Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

13.08.2008.                Nr.90/TA-2369

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Djakova 67770421, anna.djakova@raplm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 13 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 14 lp.

3.  Ministru kabineta 2008.gada 12.augusta sēdes protokola Nr.58  18.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

iekšlietu ministrs                                                         M.Segliņš

 

 

 

 

 

Babkina 67082851

 

 

 

 

 

 

Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”

programmu vadības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.                 pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)     izdevumu atbilstības pārbaude – projektā īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma 100 procentu pārbaude Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmās, kas īstenojamas ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu;

2)      izlases veida pārbaude – Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kas īstenojama ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu, vadības un kontroles sistēmas efektivitātes un projektu, kuri saskaņā ar pamatotu riska analīzi attiecīgās programmas ietvaros ir atlasīti pēc nejaušības principa, finanšu dokumentu pārbaude;

3)     nacionālā atbildīgā iestāde – Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalsts iestāde, kas nodrošina programmas partnervalsts uzņemto saistību izpildi attiecībā uz programmas dokumenta izstrādi un programmas ieviešanu un kontroli;

4)     nacionālā apakškomiteja – Latvijā izveidota Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā iesaistīta koleģiāla institūcija visām programmām padomdevēja funkciju nodrošināšanai nacionālai atbildīgai iestādei;

5)     neatbilstība – jebkurš Eiropas Kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu;

6)     neattiecināmas izmaksas – Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas finansējumam pieteiktie izdevumi, kas neatbilst finanšu atbilstības noteikumiem un netiek segti no programmas finansējuma;

7)     otrā līmeņa finanšu kontrole – Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kas īstenojama ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, vadības un kontroles sistēmas efektivitātes un projektu, kuri saskaņā ar pamatotu riska analīzi attiecīgās programmas ietvaros ir atlasīti pēc nejaušības principa, finanšu dokumentu pārbaude;

8)     pirmā līmeņa finanšu kontrole – projektā īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma 100 procentu pārbaude Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmās, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu;

9)     programmas dokuments – dokuments, kuru izstrādā attiecīgas Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalstis un apstiprina Eiropas Komisija un kas nosaka attīstības stratēģiju, programmas mērķus un prioritāšu kopumu, kas īstenojams ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu vai ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu, kā arī programmas un projektu ieviešanas kārtību un nosacījumus;

10)programmas partnervalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kuras reģioni ir iekļauti kā attiecināma teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā, kas īstenojama ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu vai programmā, kas īstenojama ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu;

11)projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtē Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu;

12)revidentu grupa – koleģiāla Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā iesaistīta institūcija, kuras sastāvā ir pārstāvis no attiecīgas programmas partnervalsts un kura palīdz revīzijas iestādei pildīt tai noteiktās funkcijas, kā arī nodrošina programmu otrā līmeņa finanšu kontroli;

13)vienošanās par programmas ieviešanu – Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas partnervalstu nacionālo atbildīgo iestāžu un vadošās iestādes vienošanās par programmas ieviešanu, programmas vadībā iesaistīto institūciju tiesībām un pienākumiem, partnervalstu saistībām, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un nosacījumiem attiecībā uz finanšu pārvaldību un kontroli, pārkāpumiem, maksājumu un neatbilstoši veiktu izdevumu atgūšanas kārtību.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu (turpmāk – programmu) efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu:

1)                 Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu;

2)                 Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmu;

3)                 Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmu;

4)                 Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmu;

5)                 Starpreģionu sadarbības programmu INTERREG IVC;

6)                 Pilsētvides attīstības programmu URBACT II;

7)                 ESPON 2013 programmu (Eiropas telpiskās plānošanas pārraudzības tīklu);

8)                 Labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmu INTERACT II.

 

(2) Likums attiecas uz programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu:

1)     Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmu;

2)     Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu.

 

(3) Likums nosaka programmu vadībā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus.

 

4. pants. Programmu vadības nodrošināšana

(1) Programmu vadība Latvijā šā likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā minētajām programmām ir sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm līdzdalība programmu dokumentu izstrādē, to iesniegšana apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalība programmas ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontrolē un revīzijas veikšanā.

(2) Programmu vadība Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai un Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmai papildus šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajam ir programmu dokumentu iesniegšana apstiprināšanai Eiropas Komisijā, programmu vadības un kontroles sistēmu izveide un to darbības nodrošināšana.

(3) Programmu darba valoda ir angļu valoda.

 

II nodaļa

Programmu vadības, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, nodrošināšana

5. pants. Programmu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Programmu vadību nodrošina šādas institūcijas un personas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde;

4) sertifikācijas iestāde;

5) revīzijas iestāde;

6) uzraudzības komiteja;

7) apvienotais tehniskais sekretariāts;

8) programmu finansējuma saņēmējs.

6. pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1)     šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajām programmām sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmu dokumentu izstrādē un to iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontrolē un revīzijā;

2)     Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai papildus šā likuma 6. panta pirmās daļas 1. apakšpunktā minētajam nodrošināt programmas iesniegšanu Eiropas Komisijā un uzsākt sarunu procesu par programmas dokumenta apstiprināšanu;

3)     parakstīt vienošanos ar attiecīgās programmas vadošo iestādi par Latvijas dalību programmā un programmas ieviešanu;

4)     pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, deleģējot pārstāvjus un nodrošinot dalību šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu uzraudzības komitejās;

5)     nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbu un apstiprināt nacionālās apakškomitejas nolikumu;

6)     nodrošināt valsts budžeta finansējuma plānošanu šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu tehniskās palīdzības līdzfinansējumam;

7)     nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un piešķiršanu Latvijas partneriem šā likuma 3. panta pirmās daļas 1.-3. apakšpunktā minēto programmu apstiprināto projektu ietvaros;

8)&nbs p;    nodrošināt finanšu līdzekļu plānošanu valsts budžetā šī līkuma 3.panta pirmajā daļā minēto programmu īstenošanai un maksājumu veikšanu;

9)     nozīmēt pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas funkciju izpildītāju šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu Latvijas projektu partneriem un nodrošināt pirmā līmeņa finanšu kontroles metodisko vadību;

10)nodrošināt dalību šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu Revidentu grupās;

11) sniegt informāciju attiecīgās programmas vadošai iestādei, sertifikācijas iestādei un revīzijas iestādei, kā arī Eiropas Komisijai par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

12) nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus veicinot projektu attīstību un Latvijas partneru iesaisti dalībai šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajās programmās;

13) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm veikt programmas izvērtējumu, kas saistīts ar programmas uzraudzību.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju nacionālās pozīcijas sagatavošanā par programmu izstrādi un uzraudzību, programmu ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) pēc pieprasījuma sniegt šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu vadībā iesaistītām institūcijām un personām atzinumu par Latvijas partneru atbilstību dalībai atbilstoši attiecīgas programmas dokumentā noteiktajām projekta partnera atbilstības kritērijiem;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta ar Latvijas partnera dalību apstiprināšanu vai noraidīšanu šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu uzraudzības komitejās.

(3) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

7. pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1)     sniegt konsultācijas nacionālajai atbildīgajai iestādei nacionālās pozīcijas sagatavošanā par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu izstrādi un uzraudzību, sniegt atzinumu par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī konsultēt par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2)     savas kompetences ietvaros veicināt šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu publicitāti.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir šādas tiesības:

1)     savas kompetences ietvaros sniegt rekomendējošo atzinumu par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm;

2)     pamatojoties uz sniegto atzinumu, ierosināt programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, vai papildus nosacījumu izvirzīšanu.

(3) Nacionālās apakškomitejas sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde un tajā ietilpst:

1) pārstāvis no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Valsts reģionālās attīstības aģentūras;

2) pārstāvis no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas pilsētas pašvaldības;

3) pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

8. pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes pienākums ir nodrošināt šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu vadību, nodrošinot efektīvu un precīzu operacionālās un finanšu vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu.

(2) Vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt no sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas, finansējuma saņēmēja, kā arī programmas partnervalstīm informāciju, kas nepieciešama programmu vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura par funkciju izpildi nosaka atbildīgo amatpersonu.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā vadošā iestāde saskaņā ar šo likumu, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

9. pants. Sertifikācijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes pienākums ir veikt šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu finanšu plūsmas vadību un kontroli, lai nodrošinātu savlaicīgu attaisnoto izdevumu atmaksu un maksājumu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā.

(2) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, revīzijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas un finansējuma saņēmēja informāciju un attiecīgos dokumentus, kas nepieciešami finanšu kontroles veikšanai un izdevumu sertificēšanai.

(3) Sertifikācijas iestādes funkcijas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura par funkciju izpildi nosaka atbildīgo amatpersonu.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā sertifikācijas iestāde saskaņā ar šo likumu, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

10. pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes pienākums ir nodrošināt šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes novērtēšanu un pamatojoties uz atbilstīgu izlasi pārbaudīt programmu deklarētos izdevumus.

(2) Revīzijas iestāde tās funkciju izpildei izveido un vada Revidentu grupu, kā arī nodrošina otrā līmeņa finanšu kontroles metodisko vadību.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un iepazīties ar vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes, pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas, finansējuma saņēmēja rīcībā esošiem dokumentiem, finansējumu, telpām un citām materiālajām vērtībām, kā arī saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas par jautājumiem, kas saistīti ar otrā līmeņa finanšu kontroli.

(4) Revīzijas iestādes funkcijas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura par funkciju izpildi nosaka atbildīgo amatpersonu.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā revīzijas iestāde saskaņā ar šo likumu, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

11. pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla programmas partnervalstu programmu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvu veido saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu nosacījumiem, iekļaujot programmas partnervalstu nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus, kā arī sociāli ekonomiskos partnerus.

(3) Uzraudzības komitejas pienākums ir, saņemot no attiecīgās programmas vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes informāciju par programmas vadību, pārliecināties par programmu ieviešanas efektivitāti un kvalitāti, tai skaitā pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

(4) Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmu vadībā Latvijā iesaistītajām institūcijām un personām.

12. pants. Apvienotais tehniskais sekretariāts

Vadošā iestāde šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu vadības nodrošināšanai katrai programmai izveido apvienoto tehnisko sekretariātu, kas nodrošina atbalstu vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes funkciju veikšanai.

13. pants. Programmu finansējuma saņēmējs, tā tiesības un pienākumi

(1) Programmu finansējuma saņēmējs ir programmas partnervalsts attiecināmajā teritorijā reģistrēta tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegtais projekta iesniegums ir apstiprināts attiecīgās programmas uzraudzības komitejā finansējuma saņemšanai.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem;

2) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas pārstāvjiem pieeju visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(3) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu šā likuma 3. panta pirmās daļas 1.-3. apakšpunktā minēto programmu apstiprināto projektu īstenošanai attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma ietvaros;

2) no nacionālās atbildīgās iestādes saņemt informāciju, kas saistīta ar šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajām programmām;

3) no šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto programmu attiecīgā apvienotā tehniskā sekretariāta saņemt informatīvu atbalstu par projektu sagatavošanu.

 

III nodaļa

Programmu vadības, kas īstenojamas ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu, nodrošināšana

14. pants. Programmu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Programmu vadību nodrošina šādas institūcijas un personas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) apvienotā vadošā iestāde;

4) apvienotā uzraudzības komiteja;

5) apvienotais tehniskais sekretariāts;

6) programmu finansējuma saņēmējs.

15. pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1)     šā likuma 3. panta otrajā daļā minētajām programmām sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmu dokumentu izstrādē un to iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontrolē un revīzijā;

2)     Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmai papildus šā likuma 15. panta pirmās daļas 1. apakšpunktā minētajam nodrošināt programmas iesniegšanu Eiropas Komisijā un uzsākt sarunu procesu par programmas dokumenta apstiprināšanu;

3)     parakstīt vienošanos ar attiecīgās programmas vadošo iestādi par Latvijas dalību programmā un programmas ieviešanu;

4)     pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, deleģējot pārstāvjus un nodrošinot dalību šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu apvienotajās uzraudzības komitejās;

5)     nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbu un apstiprināt nacionālās apakškomitejas nolikumu;

6)     nodrošināt valsts budžeta finansējuma plānošanu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu tehniskās palīdzības līdzfinansējumam;

7)     nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un piešķiršanu Latvijas partneriem šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu apstiprināto projektu ietvaros;

8)     nodrošināt finanšu līdzekļu plānošanu valsts budžetā šī līkuma 3.panta otrajā daļā minēto programmu īstenošanai un maksājumu veikšanu;

9)     nozīmēt izdevumu atbilstības pārbaudes funkciju izpildītāju šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu Latvijas projektu partneriem un nodrošināt izdevumu atbilstības pārbaudes metodisko vadību;

10)nodrošināt dalību šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu Revidentu grupās;

11)sniegt informāciju attiecīgās programmas apvienotai vadošai iestādei un Eiropas Komisijai par šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

12)nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus veicinot projektu attīstību un Latvijas partneru iesaisti dalībai šā likuma 3. panta otrajā daļā minētajās programmās;

13)sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm veikt programmas izvērtējumu, kas saistīts ar programmas uzraudzību.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju nacionālās pozīcijas sagatavošanā par programmu izstrādi un uzraudzību, programmu ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas apvienotajā uzraudzības komitejā;

2) pēc pieprasījuma sniegt šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu vadībā iesaistītām institūcijām un personām atzinumu par Latvijas partneru atbilstību dalībai atbilstoši attiecīgas programmas dokumentā noteiktajām projekta partnera atbilstības kritērijiem;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta ar Latvijas partnera dalību apstiprināšanu vai noraidīšanu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu apvienotajās uzraudzības komitejās.

(3) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde saskaņā ar šo likumu, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

16. pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1) sniegt konsultācijas nacionālajai atbildīgajai iestādei nacionālās pozīcijas sagatavošanā par šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu izstrādi un uzraudzību, sniegt atzinumu par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī konsultēt par programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā;

2) savas kompetences ietvaros veicināt šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu publicitāti.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir šādas tiesības:

1)     savas kompetences ietvaros sniegt rekomendējošo atzinumu par šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm;

2)     pamatojoties uz sniegto atzinumu, ierosināt programmu ietvaros Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, vai papildus nosacījumu izvirzīšanu.

(3) Nacionālās apakškomitejas sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde un tajā ietilpst:

1) pārstāvis no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Valsts reģionālās attīstības aģentūras;

2) pārstāvis no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas pilsētas pašvaldības;

3) pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

17. pants. Apvienotā vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Apvienotā vadošā iestāde sastāv no programmas operacionālās vadības nodaļas, finanšu vadības un sertifikācijas nodaļas un revīzijas nodaļas.

(2) Apvienotās vadošās iestādes pienākumi ir:

1) nodrošināt šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu vadību, nodrošinot efektīvu un precīzu operacionālās un finanšu vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu;

2) veikt šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu finanšu plūsmas vadību un kontroli, lai nodrošinātu savlaicīgu attaisnoto izdevumu atmaksu un maksājumu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā;

3) nodrošināt šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes novērtēšanu un pamatojoties uz atbilstīgu izlasi pārbaudīt programmu deklarētos izdevumus, kā arī izveidot un vadīt Revidentu grupu, un nodrošināt izlases veida pārbaužu metodisko vadību.

(3) Apvienotajai vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt un iepazīties ar izdevumu atbilstības pārbaudes institūcijas un finansējuma saņēmēja rīcībā esošiem dokumentiem, finansējumu, telpām un citām materiālajām vērtībām, kā arī saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas par jautājumiem, kas saistīti ar izlases veida pārbaudēm un kas nepieciešami šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu vadības nodrošināšanai.

(4) Apvienotās vadošās iestādes funkcijas Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmai pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura par funkciju izpildi nosaka atbildīgo amatpersonu.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā apvienotā vadošā iestāde saskaņā ar šo likumu, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

18. pants. Apvienotā uzraudzības komiteja

(1) Apvienotā uzraudzības komiteja ir koleģiāla programmas partnervalstu programmu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

(2) Apvienotās uzraudzības komitejas sastāvu veido saskaņā ar šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu nosacījumiem, iekļaujot programmas partnervalstu nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus, kā arī sociāli ekonomiskos partnerus.

(3) Apvienotās uzraudzības komitejas pienākums ir, saņemot no attiecīgās programmas apvienotās vadošās iestādes informāciju par programmas vadību, pārliecināties par programmu ieviešanas efektivitāti un kvalitāti, tai skaitā pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

(4) Apvienotās uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmu vadībā Latvijā iesaistītajām institūcijām un personām.

19. pants. Apvienotais tehniskais sekretariāts

Apvienotā vadošā iestāde šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu vadības nodrošināšanai katrai programmai izveido apvienoto tehnisko sekretariātu, kas nodrošina atbalstu tās funkciju veikšanai.

20. pants. Programmu finansējuma saņēmējs, tā pienākumi un tiesības

(1) Programmu finansējuma saņēmējs ir programmas partnervalsts attiecināmajā teritorijā reģistrēta tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegtais projekta iesniegums ir apstiprināts attiecīgās programmas apvienotajā uzraudzības komitejā finansējuma saņemšanai.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem;

2) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī izdevumu atbilstības pārbaudes funkciju izpildītāju pārstāvjiem pieeju visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(3) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu apstiprināto projektu īstenošanai attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas finansējuma ietvaros;

2) no nacionālās atbildīgās iestādes saņemt informāciju, kas saistīta ar šā likuma 3. panta otrajā daļā minētajām programmām;

3) no šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto programmu attiecīgā apvienotā tehniskā sekretariāta saņemt informatīvu atbalstu par projektu sagatavošanu.

 

IV nodaļa

Lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana

21. pants. Uzraudzības komitejas, apvienotās uzraudzības komitejas lēmumi

(1) Uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja pieņem lēmumu par programmu projektu iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

(2) Lēmumu par programmas projekta iesnieguma apstiprināšanu programmai pieejamā finansējuma ietvaros uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja pieņem, ja projekta iesniegums atbilst attiecīgās programmas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Šo lēmumu var pieņemt arī ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs veic uzraudzības komitejas, apvienotās uzraudzības komitejas noteiktās darbības, lai programmas projektu varētu atbilstoši precizēt un īstenot.

(3) Lēmumu par programmas projekta iesnieguma noraidīšanu uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja pieņem, ja projekta iesniegums neatbilst attiecīgās programmas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem vai ir beidzies programmai pieejamais finansējums.

(4) Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja pieņem, ja finansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais programmas finansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem.

(5) Par programmu finansējuma atgūšanu no projektu Latvijas partneriem nacionālā līmenī atbildīga ir nacionālā atbildīgā iestāde.

22. pants. Uzraudzības komitejas, apvienotās uzraudzības komitejas lēmuma pārsūdzēšana

Šā likuma 21. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi nav pārsūdzami.

23. pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Nacionālā atbildīgā iestāde, vēršoties tiesā par piešķirtā finansējuma atgūšanu, valsts nodevu nemaksā.

 

 

V nodaļa

 Kārtība, kādā risināmi strīdi starp programmu vadībā iesaistītajām institūcijām

24.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus starp šā likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā minēto programmu vadībā iesaistītajām institūcijām par programmu ieviešanu risina atbilstoši attiecīgas programmas vienošanās noteiktajai kārtībai.

 

VI nodaļa

Ministru kabineta kompetence

25. pants. Ministru kabineta kompetence programmu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1)     noteikumus par vienošanos par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

2)     noteikumus par vienošanos par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

3)     noteikumus par vienošanos par Centrālā Baltija jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

4)     noteikumus par vienošanos par Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

5)     noteikumus par vienošanos par Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

6)     noteikumus par vienošanos par Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ieviešanu;

7)     noteikumus par vienošanos par starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IVC ieviešanu;

8)     noteikumus par vienošanos par pilsētvides attīstības programmas URBACT II ieviešanu;

9)     noteikumus par vienošanos par labas teritoriālas sadarbības programmu pārvaldības programmas INTERACT II ieviešanu;

10)noteikumus par vienošanos par programmas ESPON 2013 ieviešanu;

11)kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi;

12)kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā Latvijā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par programmu ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

13)kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas Republikas;

14)kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic maksājumus;

15)kārtību, kādā vadošā iestāde, apvienotā vadošā iestāde nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas informācijas sistēmas izmantošanu;

16)kārtību, kādā nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu Latvijas partneru projektu attiecināmas un neattiecināmas izmaksas un tiek nodrošināta pirmā līmeņa finanšu kontrole.

17) 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izdod šā likuma 25.panta 1., 2., 3., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 14. un 16.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2009. gada 31.martam izdod šā likuma 25. panta 4., 5., 11., un 15. punktā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāres vietā – Valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

E.Zalāns

A.Stucka

K.Jaunzeme

S.Smone

A.Andreičika

01.08.2008. 09:22

4082

A.Djakova

67770421, anna.djakova@raplm.gov.lv 

 


 

 

 

 

Likumprojekta “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr. 256 „Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu politikas izstrādē un koordinēšanā, kā arī vadošo, sertifikācijas un revīzijas iestādi pārrobežu sadarbības programmā Latvija–Lietuva un apvienoto vadošo iestādi pārrobežu sadarbības programmā Igaunija–Latvija–Krievija.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu (EK) Nr. 1260/1999, Eiropas Komisijas 2006. gada 8. decembra regulu (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra regulu (EK) Nr.1638/2006, ar ko paredz vispārējus noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai un Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regulu (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un partnervalstīm ir sagatavotas un Eiropas Komisijā apstiprinātas astoņas programmas, kas īstenojamas ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu, un šobrīd tiek izstrādātas divas programmas, kas īstenojamas ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu.

Pašreiz nav regulējuma, kas noteiktu “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadību Latvijas Republikā. 2006. – 2007.gadā Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājusi augstāk minētās regulas, kas nosaka 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības nosacījumus. Finanšu ministrijas izstrādātais un 2007.gada 1.martā Saeimā pieņemtais Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums attiecas uz Eiropas Savienības struktūrfondu 1.mērķi „Konverģence”, kur atbalsts tiek piemērots projektiem tikai konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts ietvaros. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķis „Eiropas teritoriālā sadarbība” atbalsta pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības projektus, kas ietver sevī vairāk kā vienu valsti, to vadībai ir nepieciešams atsevišķs tiesiskais regulējums.

Lai izpildītu augstāk minētajās regulās noteiktās Eiropas Savienības struktūrfondu “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ieviešanas, uzraudzības, izvērtēšanas, kontroles un audita prasības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi “Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumu, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības pamatprincipus Latvijas Republikā un deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības nodrošināšanai.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Likumprojekta mērķis ir noteikt Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijas Republikā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

Likumprojekts paredz noteikt Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejā, apvienotajā uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likumprojektā noteikts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadība ir šādas institūcijas un personas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde, apvienotā vadoša iestāde;

4) sertifikācijas iestāde;

5) revīzijas iestāde;

6) uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja;

7) tehniskais sekretariāts, apvienotais tehniskais sekretariāts;

8) Programmu finansējuma saņēmējs.

Tā kā likumprojekts nosaka, ka uzraudzības komiteja, apvienotā uzraudzības komiteja ir koleģiālas Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu partnervalstu institūcijas, kuru lēmumi tiek pieņemti ne tikai Latvijas Republikas, bet gan starpvalstu līmenī, šie pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Privātie komersanti var iesniegt savus projektus tikai vienā no Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām – Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmā, kurā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums privātajiem komersantiem var sasniegt 50 procentus no projekta attiecināmiem izdevumiem. Privāto komersantu atbalsts minētās programmas ietvaros ir pakļauts de minimis noteikumiem par valsts atbalstu (ne vairāk par 200 000 eiro trīs gadu laika). Privāto komersantu dalības intensitāte un pieprasītā finansējuma apjoms pašreiz nav nosakāms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Turpmākie trīs gadi

2008. gads

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms 

 

 

6. Cita informācija 

Finansējums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ieviešanai un vadībai 2008.gadā ir paredzēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 23.02.00 „Eiropas teritoriālā sadarbība”, savukārt turpmākajiem gadiem valsts budžeta līdzfinansējums ir ietverts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2008.-2010.gadam.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt:

18)  noteikumus par vienošanos par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

19)  noteikumus par vienošanos par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

20)  noteikumus par vienošanos par Centrālā Baltija jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

21)  noteikumus par vienošanos par Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

22)  noteikumus par vienošanos par Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu;

23)  noteikumus par vienošanos par Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ieviešanu;

24)  noteikumus par vienošanos par starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IVC ieviešanu;

25)  noteikumus par vienošanos par pilsētvides attīstības programmas URBACT II ieviešanu;

26)  noteikumus par vienošanos par labas teritoriālas sadarbības programmu pārvaldības programmas INTERACT II ieviešanu;

27)  noteikumus par vienošanos par programmas ESPON 2013 ieviešanu;

28)  kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi;

29)  kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadībā Latvijā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par programmu ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

30)  kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas Republikas;

31)  kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic maksājumus;

32)  kārtību, kādā vadošā iestāde, apvienotā vadošā iestāde nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas informācijas sistēmas izmantošanu;

33)  kārtību, kādā nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu Latvijas partneru projektu attiecināmas un neattiecināmas izmaksas un tiek nodrošināta pirmā līmeņa finanšu kontrole.

Par likumprojekta 25. pantā minēto noteikumu sagatavošanu ir atbildīga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu. Likumprojekts veicina Latvijas Republikas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, jo nodrošinās pārskatāmāku Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemta vērā:

1.      Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu (EK) Nr. 1260/1999 (Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 31.jūlijs L210 25.-78.lp.);

2.      Eiropas Komisijas 2006. gada 8. decembra regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un padomes regulu (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 27.decembris L371 1.-163.lp.);

3.      Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 31.jūlijs L210 1.-11.lp.);

4.      Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra regula (EK) Nr.1638/2006, ar ko paredz vispārējus noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 9.novembris L310 1.-14.lp.);

5.      Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regula (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 10.augusts L210 10.-25.lp.).

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 59.panta  1.punkta a) apakšpunkts

 Likumprojekta II nodaļas 8. panta pirmā daļa

 

Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 59.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Likumprojekta II nodaļas 9. panta pirmā daļa

 

Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 59.panta 1.punkta c) apakšpunkts

Likumprojekta II nodaļas 10. panta pirmā daļa

 

  Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 60.pants

Likumprojekta II nodaļas 8. panta pirmā daļa

 

  Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 61.panta e) apakšpunkts

Likumprojekta II nodaļas 9.panta pirmā daļa

 

  Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas I nodaļa, 62.panta 1.punkta c) apakšpunkts

Likumprojekta II nodaļas 10.panta otrā daļa

 

 &nb sp;Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas II nodaļa, 63.panta 2.punkts

Likumprojekta II nodaļas 11.panta pirmā daļa

 

  Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas II nodaļa, 64.panta 1.punkts

Likumprojekta II nodaļas 11.panta otrā daļa

 

Eiropas Padomes 2006. gada 11. jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006 VI sadaļas IV nodaļa, 70.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Likumprojekta II nodaļas 6.panta pirmās daļas 10.punkts

 

Eiropas Komisijas 2006. gada 8. decembra regulas (EK) Nr. 1828/2006 II sadaļas IV iedaļa, 28.panta 1.punkts

Likumprojekta IV nodaļas 25.panta 11.punkts

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas (EK) Nr. 1080/2006 III nodaļa, trešā iedaļa, 14. panta 2.punkts

Likumprojekta II nodaļas 6. panta pirmās daļas 9.punkts 

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas (EK) Nr. 1080/2006 III nodaļa, trešā iedaļa, 14.panta 1.punkts

Likumprojekta II nodaļas 12. pants

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas (EK) Nr. 1080/2006 III nodaļa, trešā iedaļa, 16. panta 1.punkts

Likumprojekta II nodaļas 6.panta pirmās daļas 8.punkts

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra regulas (EK) Nr.1638/2006 III sadaļas 10.panta 1.punkts

Likumprojekta III nodaļas 19.pants

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra regulas (EK) Nr.1638/2006 III sadaļas 10.panta 4.punkts

Likumprojekta III nodaļas 17.panta otrās daļas 2.punkts

 

Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regulas (EK) Nr. 951/2007 III sadaļas pirmā iedaļa, 9.panta 6.punkts                                                                                                                                                                                                                   

Likumprojekta III nodaļas 15.panta pirmās daļas 2.punkts

 

Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regulas (EK) Nr. 951/2007 III nodaļas otrā iedaļa, 14.panta 7.punkts

Likumprojekta III nodaļas 17.panta otrās daļas 1.punkts

 

Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regulas (EK) Nr. 951/2007 III nodaļas otrā iedaļa, 16.panta 1.punkts

Likumprojekta III nodaļas 19.pants

 

Eiropas Komisijas 2007.gada 9.augusta regulas (EK) Nr. 951/2007 IV nodaļa pirmā iedaļa, 21.panta 1.punkts                                                                                                                                                                                                             

Likumprojekta III nodaļas 17.panta otrās daļas 2.punkts

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 

 

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas, jo likumprojekts nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas tiek paplašinātas. Papildus esošajām funkcijām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošinās Pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes, kā arī pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija–Krievija Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros apvienotās vadošās iestādes funkciju izpildi.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs””, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ņemot vērā, ka lēmumi par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumi par piešķirtā finansējuma atgūšanu tiek pieņemti uzraudzības komitejā, apvienotā uzraudzības komitejā, kuras ir programmu partnervalstu izveidotas koleģiālas institūcijas un to pieņemtie lēmumi nav tikai vienas valsts – Latvijas valsts pārvaldes institūciju – lēmumi, bet gan starpvalstu lēmumi, augstāk minētie lēmumi nav pārsūdzami.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 

Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrs                                                                                E.Zalāns

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāres vietā – Valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

E.Zalāns

A.Stucka

K.Jaunzeme

S.Smone

A.Andreičika

 

 

 

01.08.2008. 9:43

2587

A.Djakova,

67770421, anna.djakova@raplm.gov.lv