Rīgā

2008.gada 17.septembrī

LR Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (reģ.820/Lp9, atzīts par steidzamu)

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz 14 lapām.

Patiesā cieņā,

priekšsēdētāja A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”

(Nr.820/Lp9)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12.,15. nr.; 2008, 3. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aprūpe mājās — pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;

…………………

30)………

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 1.pantu ar 30.punktu šādā redakcijā:

“30) garīga rakstura traucējums — šā likuma izpratnē — psihiska saslimšana un garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.”

Atbalstīts

1. Papildināt 1.pantu ar 30.punktu šādā redakcijā:

5.pants. Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipi

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu — ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam “Par sociālo drošību”.

Deputāts Andrejs Klementjevs

Papildināt 5.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par ienākumiem netiek uzskatīti bērna invalīda kopšanas pabalsts un pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana”

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 5.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.”

Atbalstīts

Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr.3

Atbalstīts

2. Papildināt 5.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

(1) Valsts nodrošina:

1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju;

2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;

3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;

4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;

5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) personām ar funkcionāliem traucējumiem — sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;

7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.;

8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;

9) atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.

(10)……

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 13.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) atbalstu pašvaldībām dzīvokļa pabalsta piešķiršanai personai (ģimenei) mantiskā veidā. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai reglamentē Ministru kabinets.”;

Atbalstīts

3. 13.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) atbalstu pašvaldībām dzīvokļa pabalsta piešķiršanai personai (ģimenei) mantiskā veidā. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai reglamentē Ministru kabinets.”;

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā - 80 procentu, darbības pirmajā gadā - 60 procentu, otrajā gadā - 40 procentu, trešajā gadā - 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.

(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 13.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos Eiropas reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas ietvaros uz valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pamata izveidotajās grupu mājās (dzīvokļos) valsts sedz pilnā apmērā.”

Atbalstīts

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

13.¹ pants. Samaksa par valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem

(1) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā noteiktie pakalpojumi, kā arī 9.¹panta 3.punktā noteiktie pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto pakalpojumu finansē no valsts budžeta, pakalpojuma saņēmējam izdarot vienreizēju iemaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Šā likuma 9.¹ panta 1. un 2.punktā noteiktie pakalpojumi personām, kuras nav pensijas saņēmējas, tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Ja šīs personas ir pensijas saņēmējas, tās maksā par saņemto pakalpojumu 85 procentus no pensijas (….), bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma izmaksas attiecīgajā institūcijā.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 13.¹ panta trešo daļu pēc vārdiem “85 procentus no pensijas” ar vārdiem “ieskaitot piemaksu pie pensijas”.

Atbalstīts

4. Papildināt 13.¹ panta trešo daļu pēc vārdiem “85 procentus no pensijas” ar vārdiem “ieskaitot piemaksu pie pensijas”.

(4) Šā likuma 9.¹ panta 4.punktā noteikto pakalpojumu finansē no valsts budžeta. Vecākiem ir pienākums maksāt par šo pakalpojumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

29.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības:

1) patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot tiktāl, ciktāl tas neierobežo citu personu tiesības un brīvības vai neapdraud personas veselību vai dzīvību;

2) baudīt individuālu personāla pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem šādā apmērā:

1) pilngadīgai personai, kura ir pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma samaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no šīs personas pensijas (….) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;

2) pilngadīgai personai, kura nav pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, naudas summa, kas izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;

3) bērnam no septiņu gadu vecuma naudas summa, kas izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas budžeta, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

Sociālo un darba lietu komisija

5. Papildināt likuma 29.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem “no šīs personas pensijas” ar vārdiem “ieskaitot piemaksu pie pensijas”.

Atbalstīts

5. Papildināt 29.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem “no šīs personas pensijas” ar vārdiem “ieskaitot piemaksu pie pensijas”.

32.pants. Sociālās palīdzības mērķis

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām (…) ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 32.pantu pēc vārda „trūcīgām” ar vārdiem „un maznodrošinātām”.

Atbalstīts

6. Papildināt 32.pantu pēc vārda „trūcīgām” ar vārdiem „un maznodrošinātām”.

35.pants. Sociālās palīdzības pabalstu veidi

(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

(2) Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

1. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.”;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pašvaldība piešķir un izmaksā dzīvokļa pabalstu, reglamentējot to pašvaldības saistošajos noteikumos.”.

10.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„1. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu. un pabalstu jaundzimušo aprūpei”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pašvaldība piešķir un izmaksā dzīvokļa pabalstu un pabalstu jaundzimušo aprūpei, reglamentējot to pašvaldības saistošajos noteikumos.”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

„35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļu pabalsta.”;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā;

„(5) Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

7. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu.;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pie prasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļu pabalsta.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā;

„(5) Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.”.

2. Papildināt likumu ar jaunu 39.¹ pantu šādā redakcijā:

„39.¹ Dzīvokļa pabalsts

(1) Personai (ģimenei) ir tiesības pieprasīt un saņemt dzīvokļa pabalstu pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Dzīvokļa pabalstu piešķir, izvērtējot personas (ģimenes) ienākumus.

(3) Pabalstu var pārskaitīt dzīvokļa izīrētāja vai komunālo pakalpojumu sniedzēja kontā vai izmaksāt pabalsta saņēmējam kurināmā iegādei.”

11.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 2.pantu

Atbalstīts

12.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Papildināt likumu ar jaunu 39.² pantu šādā redakcijā:

„39.² Pabalsts jaundzimušo aprūpei.

(1) Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir vienāds par katru jaundzimušo bērnu.

(2) Tiesības saņemt pabalstu pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā, ir Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods, ja viņi ir reģistrējuši (līdz dienai, kad stājas spēkā Latvijas Republikas Dzīvesvietas deklarēšanas likums) vai deklarējuši dzīvesvietu attiecīgās pašvaldības teritorijā.”

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

1………….

2. Lai nodrošinātu šā likuma 9.¹ pantā minētos pakalpojumus, Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.decembrim nodod pašvaldībām Labklājības ministrijas padotībā esošos valsts sociālās aprūpes centrus, kuri kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniedz pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras šajās institūcijās ievietotas līdz 2003.gada 1.janvārim, pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem.

3. Šā likuma 9.¹pantā minētos pakalpojumus līdz valsts sociālās aprūpes centru nodošanai pašvaldībām, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina valsts.

13.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt Pārejas noteikumu 2.un 3. punktu

Atbalstīts

8. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.un 3.punktu;

14.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Grozījumi šajā likumā, kas attiecas uz pabalstu jaundzimušo aprūpei piešķiršanu un izmaksu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Neatbalstīts

15.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt Pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī