LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

30.07.2008. Nr.90/TA-1573

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Melnace 67036961, Inga.Melnace@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.51 23.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem."

2. Izslēgt 67.pantu.

3. Papildināt likumu ar 71.²pantu šādā redakcijā:

"71.²pants. Genocīda attaisnošana

Par tāda režīma, kas īstenojis genocīdu, vai par tādas personas, kas notiesāta par genocīdu, publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai īstenotā genocīda noliegšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu."

4. Papildināt likumu ar 220.¹pantu šādā redakcijā:

"220.¹ pants. Nelikumīga naftas produktu uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) un realizācija

(1) Par naftas produktu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai tā izdarīta lielā apmērā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par naftas produktu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

5. Izteikt 221.pantu šādā redakcijā:

"221.pants. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) un realizācija

(1) Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums, –

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai tā izdarīta lielā apmērā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

6. Izteikt 304.pantu šādā redakcijā:

"304.pants. Pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana

Par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas līdz tā pabeigšanai, ja to izdarījusi persona, kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām."

Pārejas noteikums

Pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Krimināllikuma 221.panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

&nb sp;

Tieslietu ministra vietā –

ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta

„Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projekts.

Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas konstatēto spēkā esošo normatīvo aktu trūkumu novēršana.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Krimināllikuma (turpmāk – KL) 260. panta trešajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja tas izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un tā rezultātā cietušajam nodarīti miesas bojājumi.

Saskaņā ar KL 7. panta otro daļu KL 260. panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags noziegums, jo tas tiek izdarīts aiz neuzmanības un par to KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.

Pašreizējā Krimināllikuma 7. panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka:

„(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.

(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.”

Savukārt saskaņā ar KL 58. panta otro daļu personu, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.

Arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 379. panta pirmās daļas 2. punktu procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi.

Saskaņā ar KPL 538. pantu, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

Atbrīvošana no kriminālatbildības nozīmē, ka personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atbrīvo no pienākuma tikt tiesātai un pakļautai tiesas noteiktajam valsts piespiedu līdzeklim – sodam.

Transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem, kuros paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz noteiktas promiles.

Tiesa, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, saskaņā ar LAPK 238.¹ un 247. pantu nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī nepieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā; 2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā; 3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības, neskatoties uz to, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro administratīvais sods par LAPK 149.¹⁵ pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Rezultātā persona, kura izdarījusi LAPK 149.¹⁵ pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu, tiek sodīta ar arestu un lielu naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par automašīnas vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, savukārt persona, kura izdarījusi KL 260. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, izlīguma ar cietušo gadījumā var tikt atbrīvota no kriminālatbildības, kā rezultātā nesaņem nekādu sodu un var turpināt izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

2. KL 67. pants noteic, ka tiesa, notiesājot nepilngadīgo nosacīti, var noteikt viņam šā likuma 66. panta pirmajā daļā norādītos piespiedu līdzekļus.

Nosacītas notiesāšanas nosacījumi reglamentēti KL 55. pantā, un tie vienādi attiecināmi uz visiem apsūdzētajiem neatkarīgi no viņu vecuma.

KL 55. pants paredz, ka tiesa, notiesājot nosacīti, var uzlikt notiesātajam par pienākumu ievērot nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai. Gadījumā, ja tiesa uzskata par vajadzību piemērot nepilngadīgai personai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tā saskaņā ar KL 66. pantu var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Turklāt veidojas situācija, ka, tiesai piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, īpaši ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē gadījumā, persona vienlaicīgi nevar pildīt 55. pantā noteiktos un tiesas piemērotos pienākumus.

Ar tiesas nolēmumu piemērojot nepilngadīgajai personai KL 55. panta sestās daļas nosacījumu, tiesa var uzlikt notiesātajai personai pantā norādītos pienākumus. Minētie pienākumi pēc savas būtības aptver likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” definētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Līdz ar to nepilngadīgās personas, ja viņas notiesātas nosacīti, tiks kontrolētas ar piemērotajiem KL 55. panta sestajā daļā paredzētajiem pienākumiem.

Nepilngadīgā atbrīvošana no piespriestā soda nav ar vieglākām sekām nekā nosacīta notiesāšana. Pilngadīgu personu no soda atbrīvot nevar, izņemot KL 59. pantā noteiktos īpašos gadījumus, bet attiecībā uz nepilngadīgu personu ir paredzēts vieglāks mehānisms, proti, nepilngadīgo atbrīvo no soda (nevis no atbildības vispār), tā vietā nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Līdz ar to nevar savstarpēji salīdzināt atbrīvošanu no piespriestā soda un nosacītu notiesāšanu.

Līdz ar to nav nepieciešamības pēc KL 67. panta, kur atkārtoti norādītas tiesas tiesības notiesāt nepilngadīgas personas nosacīti.

Izslēdzot KL 67. pantu, tiesa nepilngadīgajām tāpat kā pilngadīgajām personām varēs piemērot KL 55. panta sestajā daļā paredzētos pienākumus un nevarēs piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, notiesājot nepilngadīgās personas nosacīti.

3. KL Sevišķās daļas IX nodaļas „Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds” 71. pants paredz kriminālatbildību par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai veselībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā. Savukārt KL 71.¹ pants paredz kriminālatbildību par publisku aicinājumu uz genocīdu.

Pašlaik KL nav normas, kas paredz kriminālatbildību par genocīdu veikušo režīma attaisnošanu vai par genocīdu veikušo personu slavināšanu. Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projekts noteic, ka dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība par Starptautiskās krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8. pantā definēto genocīda noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu. Pēc Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” pieņemšanas šāda norma, kas paredz kriminālatbildību par genocīda noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu, būs obligāti jāievieš nacionālajās tiesībās.

4. KL 221. panta esošais regulējums nosaka atbildību par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Pašreizējā panta redakcija nosaka vienādu atbildību par atšķirīga smaguma noziedzīgiem nodarījumiem. Pie akcīzes precēm pieder alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. Līdz ar to nav samērojama atbildība par, piemēram, kafijas aprites noteikumu un naftas produktu aprites noteikumu pārkāpumiem.

KL 221. panta dispozīcijai ir blanketas normas raksturs, proti, atbildība iestājas par normatīvajos aktos paredzētu noteikumu pārkāpšanu. Kriminālatbildība pēc panta pirmās daļas iestājas, ja minētās darbības gada laikā izdarītas atkārtoti, tas ir, vismaz divas reizes, turklāt pirmajā reizē pārkāpuma fakts, pārkāpējam zinot, bijis fiksēts likumā noteiktā kārtībā.

Līdz ar to kriminālatbildība personai var iestāties, ja persona gada laikā bez tieša nodoma pārkāpj ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumus.

Jāņem vērā, ka KL 221. panta pirmās daļas kvalificējošā pazīme – atkārtotība ierobežo iespēju piemērot taisnīgu sodu.

Ja saskaņā ar LAPK 169.³ pantu pie administratīvās atbildības par pirmo likumpārkāpumu ir saukta juridiska persona, par atkārtotu likumpārkāpumu nevarēs saukt pie atbildības fizisku personu pēc KL 221. panta pirmās daļas, jo par pirmo pārkāpumu atbildība iestājās juridiskai personai. Turklāt jāņem vērā, ka juridiskās personas amatpersonas pēc pirmā likumpārkāpuma izdarīšanas var mainīties, līdz ar to tās nekādā veidā nevar būt atbildīgas par iepriekšējo amatpersonu darbību. Ievērojot minēto, kriminālatbildība par atkārtoti izdarītu likumpārkāpumu nevar iestāties, ja par pirmo likumpārkāpumu pie administratīvās atbildības ir saukta juridiska persona.

Lai diferencētu atbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar akcīzes nodokli apliekamām precēm, ir nepieciešams atsevišķā tiesību normā izdalīt noziedzīgus nodarījumus par nelikumīgu darbību ar naftas produktiem. Tāpat ir jāņem vērā tas, ka uzņēmējdarbībā ar naftas produktiem dominē lieli apmēri, proti, šobrīd lieli apmēri ir LVL 8000 (saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atbildība par noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopumu), kas sastāda apmēram 11 tonnas naftas produktu. Uzņēmējdarbībā naftas produktiem lietotā tara – naftas produktu cisterna – pārsniedz minētos lielos apmērus. Jāņem vērā arī naftas produkta specifika, tas, ka naftas produktu cena var atšķirties no cenas mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī muitas cenas. Jāņem vērā, ka ne tikai summa, bet arī apjoms un citāds smags kaitējums ir par priekšnosacījumu, lai konstatētu lielus apjomus. Ir nepieciešams nodalīt personas ļaunprātīgu darbību no nejaušības, kad tiek pārkāpti noteikumi par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu.

Esošā KL 221. panta regulējums attiecas uz visām akcizētām precēm (piemēram, kafiju, degvielu, cigaretēm), un atbildība iestājas, nemaz neesot lieliem apmēriem.

Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka kriminālatbildība iestājas, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts lielā apmērā. Savukārt par pārkāpumu, kas nepārsniedz lielus apmērus, persona tiks saukta pie atbildības pēc LAPK 169.³ panta par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Ņemot vērā, ka šobrīd KL paredz kriminālatbildību par ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, jāvērš uzmanību uz to, ka ne naftas produktu, ne arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu aprite civiltiesiskajā apgrozībā nav aizliegta, līdz ar to ir nesamērīgi noteikt kriminālatbildību par minēto preču iegādāšanos. Atbildībai ir jābūt par valstij un sabiedrībai kaitīgām darbībām. Gadījumā, ja persona neievēro valsts noteiktos priekšrakstus par attiecīgo preču apriti, tad tās ir nelikumīgas darbības, par kurām ir jāparedz atbildība. Līdz ar to ir nepieciešams dekriminalizēt KL 221. pantā norādīto darbību – ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegāde.

KL 221. panta pirmās daļas esošā sankcija noteic, ka par kriminālpārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt panta otrās daļas sankcija noteic, ka personu soda ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Nepieciešams samazināt sankciju bargumu, jo esošās panta sankcijas ir pārāk bargas, kas no sodu politikas viedokļa nav nepieciešams.

5. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 130. panta “Aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus” (zaudējis spēku no 2005. gada 1. oktobra) redakcija bija veidota atbilstoši KL 304. panta dispozīcijai. Savukārt KPL 396. panta “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” redakcija ir saturiski atšķirīga no KL 304. panta redakcijas. Pašreizējā KPL 396. pants noteic, ka:

„(1) Ziņas, ko ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi.”

Pašreizējā KL 304. panta dispozīcija noteic, ka:

„Par pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušanu bez prokurora vai izziņas izdarītāja atļaujas personu, kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, –..”

KPL 396. pantā tiek lietota citāda terminoloģija nekā KL 304. pantā, proti, KL jēdzienu ”pirmstiesas izmeklēšana” un “dati” vietā ietverti KPL jēdzieni “pirmstiesas kriminālprocess” un “ziņas”.

Minēto iemeslu dēļ praksē rodas problēmas saukt pie kriminālatbildības personas pēc KL 304. panta “Pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušana”.

3. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekta 1. pants paredz papildināt KL 7. panta trešo daļu ar vārdiem „bet ne ilgāku par desmit gadiem” un papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „bet ne ilgāku par desmit gadiem” ar vārdiem „kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem”.

Likumprojekts novērsīs gadījumus, ka KL 260. panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums būs mazāk smags noziegums. Tādējādi tie nodarījumi, kas izdarīti aiz neuzmanības, bet par kuriem paredzēta brīvības atņemšana, ilgāka par desmit gadiem, kļūs par smagiem noziegumiem un nebūs iespējas noslēgt izlīgumu ar cietušo un tiesai uz tā pamata izbeigt kriminālprocesu pret personu.

Šādu KL 7. panta grozījumu rezultātā tikai četri KL Sevišķajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no mazāk smagiem noziegumiem kļūs par smagiem noziegumiem, proti, minētais KL 260. panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kā arī KL 257. panta „Dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana” otrajā daļā, KL 348. pantā „Kuģu vadīšanas noteikumu pārkāpšana” un KL 349. pantā „Lidojumu un to sagatavošanas noteikumu pārkāpšana” paredzētais noziedzīgais nodarījums. Minētie nodarījumi var tikt izdarīti aiz neuzmanības, un par tiem paredzēta brīvības atņemšana, ilgāka par desmit gadiem. Rezultātā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas gadījumos nebūs iespējams izbeigt kriminālprocesu, pamatojoties uz izlīgumu. Izlīguma noslēgšanas ierobežojumi attieksies tikai uz dažiem KL Sevišķajā daļā ietvertajiem pantiem, tas ir, uz KL 257. panta otro daļu, KL 260. panta trešo daļu, KL 348. pantu un KL 349. pantu. Izņemot KL 260. panta trešo daļu, pārējie uzskaitītie KL panti praksē reti tiek piemēroti (ne vairāk kā divi, trīs kriminālprocesi gadā), līdz ar to izlīgumu noslēgšanas ierobežojumi par uzskaitītajos KL pantos paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, izņemot KL 260. panta trešo daļu, notiesāto skaitu būtiski nepalielinās. Jāņem vērā tas, ka KL 260. panta trešajā daļā, KL 257. panta otrajā daļā, KL 348. pantā un KL 349. pantā norādītie noziedzīgie nodarījumi pēc būtības atbilst sevišķi smagiem noziegumiem. Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas datiem neviens kriminālprocess pēc KL 257. panta otrās daļas, KL 348. panta un KL 349. panta 2005., 2006. un 2007. gadā nav bijis izbeigts, savukārt par izbeigtajiem kriminālprocesiem pēc KL 260. panta trešās daļas Tiesu informatīvajā sistēmā pieejama šāda statistika: kopējais kriminālprocesu skaits pēc KL 260. panta trešās daļas 2005. gadā – 248, 2006. gadā – 181, 2007. gadā – 170. Izbeigto kriminālprocesu skaits pēc KL 260. panta trešās daļas 2005. gadā – 3, 2006. gadā – 16, 2007. gadā – 9. Jāņem vērā tas, ka, notiesājot personu pēc KL 260. panta trešās daļas, ne vienmēr viņai tiks piemērota reāla brīvības atņemšana, līdz ar to izlīguma slēgšanas ierobežojumi tikai minimāli palielinās ieslodzīto skaitu brīvības atņemšanas iestādēs.

2. Likumprojekta 2. pants paredz izslēgt no KL 67. pantu. Grozījums izstrādāts ar mērķi novērst situāciju, ka nepilngadīgai personai, viņu notiesājot nosacīti, tiesa var piemērot gan KL 55. panta sestajā daļā paredzētos pienākumus, gan KL 66. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, savukārt pilngadīgai personai, viņu notiesājot nosacīti, tiesa var piemērot tikai KL 55. panta sestajā daļā paredzētos pienākumus, kas rada nevienlīdzību attiecībā pret nepilngadīgajām un pilngadīgajām personām. Tiesa var piemērot nepilngadīgajai personai KL 55. panta sestās daļas pienākumus, kuros ir uzskaitīti nosacījumi, ko var uzlikt par pienākumu notiesātajai personai. Minētie nosacījumi pēc savas būtības aptver likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” definētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Līdz ar to nepilngadīgās personas, ja viņas notiesātas nosacīti, tiks kontrolētas izpildot KL 55. panta sestajā daļā paredzētos pienākumus. Pēc nepilngadīgas personas notiesāšanas ar personu strādā Valsts probācijas dienests, kas uzrauga, kā tiek izpildīti tiesas uzliktie pienākumi. Minētie pienākumi ir efektīvāki par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Līdz ar to nav pamatotas bažas par to, ka ar nosacīti notiesāto nepilngadīgo personu neviens nestrādās. Valsts probācijas dienesta uzdevums ir rūpēties par sabiedrības drošību, strādājot ar personām, kuras izcieš kriminālsodu sabiedrībā, tajā skaitā arī ar nosacīti notiesātām nepilngadīgām personām.

3. Likumprojekta 3. pants paredz papildināt KL ar 71.² pantu „Genocīda attaisnošana”. Grozījums izstrādāts ar mērķi noteikt kriminālatbildību par genocīdu veikušo režīmu vai par genocīdu notiesātu personu publisku slavināšanu, attaisnošanu vai īstenotā genocīda noliegšanu. Grozījums izstrādāts, ņemot vērā Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projektu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība par Starptautiskās krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8. pantā definēto genocīda noziegumo publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu.

4. Likumprojekta 4. pants paredz papildināt KL ar 220.¹pantu „Nelikumīga naftas produktu uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) vai realizācija”. Grozījums izstrādāts ar mērķi atsevišķā tiesību normā noteikt kriminālatbildību par nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju un paredz noteikt atbildību par nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanas, pārvietošanas (pārvadāšanas) vai realizācijas darbībām, atsakoties no „iegādes” kā darbības kriminalizēšanas. Grozījum paredz, ka kriminālatbildība iestājas, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts lielā apmērā. Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atbildība par noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopumu.

Panta pirmās daļas kvalificējošās pazīmes ir personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un nodarījums ir izdarīts lielā apmērā.

Par personas izdarītu nodarījumu, nepārsniedzot priekšmeta kopējo vērtību – piecdesmit minimālās mēnešalgas, persona tiks saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 169.³ panta par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu.

Panta otrās daļas kvalificējošā pazīme ir organizēta grupa.

5. Likumprojekta 5. pants paredz izteikt KL 221. pantu jaunā redakcijā.

Grozījums izstrādāts ar mērķi noteikt kriminālatbildību par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju. Panta pirmās daļas kvalificējošā pazīme ir būtisks kaitējums. Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantu par būtisku kaitējumu atzīstams mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopumu un ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības. Par pārkāpumu, ja cietušajam netiek konstatēts būtisks kaitējums, persona tiks saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK169.³ panta par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu.

Panta otrā daļa saglabā tās pašas kvalificējošās pazīmes –personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un nodarījums izdarīts lielā apmērā.

Pants ir papildināts ar trešo daļu, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja to ir izdarījusi organizēta grupa.

6. Likumprojekta 6. pants paredz izteikt KL 304. pantu jaunā redakcijā.

Grozījums izstrādāts ar mērķi novērst pretrunas starp KL 304. pantā un KPL 396. pantā lietoto terminoloģiju.

4. Cita informācija

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā strādā Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga biroja un sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pārstāvji (attiecībā uz likumprojekta 4. un 5. pantu – arī Valsts ieņēmumu dienesta un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Likumprojekta 1. pants paredz, ka tie nodarījumi, kas izdarīti aiz neuzmanības, bet par kuriem paredzēta brīvības atņemšana, ilgāka par desmit gadiem, kļūs par smagiem noziegumiem. Šādu KL 7. panta grozījumu rezultātā četri KL Sevišķajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no mazāk smagiem noziegumiem kļūs par smagiem noziegumiem. Rezultātā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas gadījumos kriminālprocesu nebūs iespējams izbeigt, pamatojoties uz izlīgumu. Līdz ar to sabiedrības acīs palielināsies uzticība tiesu sistēmai, jo nebūs iespējams izlīgums par smagu noziedzīgu nodarījumu. Likumprojekta 4. pants diferencēs atbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar nelikumīgu naftas produktu apriti. Līdz ar to atbildība iestāsies, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts lielā apmērā. Likumprojekta 5. pants novērsīs to, ka persona tiek saukta pie atbildības par ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādes noteikumu pārkāpšanu. Ņemot vērā, ka naftas produktu izstrādājumu aprite civiltiesiskajā apgrozībā nav aizliegta, tiks novērsti gadījumi, ka personu var saukt pie atbildības par naftas produktu izstrādājumu iegādāšanos.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Likumprojekts šo jomu neskar.
7. Cita ietekme	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
		n+1	n+2	n+3
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams izdarīt un sagatavot grozījumus likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 4. pantā, svītrojot 2. punktu, kas šobrīd paredz, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa notiesājusi nosacīti.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekta 3. pants atbilst Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projektam.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu	Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1. ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Padomes Ietvarlēmuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projekta 1. panta pirmās daļas c) apakšpunkts: „Starptautiskās krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8. pantā definēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana, vēršoties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo saistībā ar rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi, valstspiederību vai etnisko piederību, ja darbība ir veikta tā, lai izraisītu vardarbību vai naidu pret attiecīgo personu grupu vai šādas grupas locekli;”.	Likumprojekta 3. pants: „71.²pants. Genocīda attaisnošana Par tāda režīma, kas īstenojis genocīdu, vai par tādas personas, kas notiesāta par genocīdu, publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai īstenotā genocīda noliegšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.”	Atbilst
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav.
6. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā strādā no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pārstāvji, kā arī attiecībā uz likumprojekta 4. un 5. pantu – pārstāvji no Degvielas tirgotāju asociācijas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Tieslietu ministrijas izveidotās pastāvīgās Krimināllikuma darba grupas dalībnieki atbalsta likumprojektu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas notikušas Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas ietvaros ar tiesību zinātņu ekspertiem A. Niedri, U. Krastiņu, V. Liholaju, A. Judinu un A. Reigasi.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Bērziņš

I. Bergmane

L. Popova

I. Gratkovska