Budžeta un finanšu nodokļu komisija

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811             tālr. 6708 7318, fakss 6708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada 21.oktobris

Nr.9/2 – 2 – 161 – (9/08)

 

Saeimas Prezidijam

 

          Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta "Latvijas - Šveices sadarbības programmas vadības likums" (Nr.809/Lp9) izskatīšanu 2.lasījumā.

         

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 26 lapām.

 

 

 

 

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs                                                          K.Leiškalns

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

 

Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības likums

(Reģ.Nr. 809/Lp9)

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(32)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības likums

1

Juridiskais birojs

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: „Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums”.

Atbalstīts

Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietvarlīgums – Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas–Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

2) sadarbības programma – Šveices Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu, piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

3) individuālais projekts – patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

4) programma – atsevišķu projekta aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais Sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

5) apakšprojekts – grantu shēmas ietvaros īstenojamas aktivitātes;

 

 

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietvarlīgums — Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

2) sadarbības programma — Šveices Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu, piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

3) individuālais projekts — patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

4) programma — atsevišķu projekta aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

5) apakšprojekts — grantu shēmas ietvaros īstenojamas aktivitātes;

6) starpniekinstitūcija – Šveices Konfederācijas Ārlietu departamenta vai Šveices Konfederācijas Ekonomisko lietu departamenta (turpmāk – Šveices kompetentās iestādes) apstiprināta un Ministru kabineta izvirzīta Latvijas Republikas atvasināta publiska persona vai tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;

2

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izteikt likumprojekta 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

   „6) starpniekinstitūcija – atvasināta publiska persona vai tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

6) starpniekinstitūcija — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kura ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;

7) individuālā projekta iesniedzējs – tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu;

 

 

 

7) individuālā projekta iesniedzējs — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu;

8) projekta izklāsts – projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajā iestādē, lai varētu pretendēt uz projekta īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu;

3

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Aizstāt likumprojekta 1.panta 8.punktā vārdus „projekta īstenošanai” ar vārdiem „individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanai”.

Atbalstīts

8) projekta izklāsts — projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajai iestādei, lai varētu pretendēt uz individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu;

9) projekta iesniegums – individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, ko tas sagatavo, ja Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas attiecīgā individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas iesniegto projekta izklāstu, un iesniedz vadošajā iestādē;

10) individuālā projekta īstenotājs – individuālā projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas;

 

 

 

9) projekta iesniegums — individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, ko individuālā projekta iesniedzēji vai starpniekinstitūcijas sagatavo, ja Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas attiecīgā individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas iesniegto projekta izklāstu, un iesniedz vadošajai iestādei;

10) individuālā projekta īstenotājs — individuālā projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;

11) apakšprojekta iesniedzējs – grantu shēmas ietvaros tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kā arī – Stipendiju fondā – fiziskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;

4

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izslēgt likumprojekta 1.panta 11.punktā vārdus „kā arī – Stipendiju fondā – fiziska persona”.

Atbalstīts

11) apakšprojekta iesniedzējs — grantu shēmas ietvaros tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;

12) apakšprojekta īstenotājs – apakšprojekta iesniedzējs, kura apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija;

13) apakšprojekta iesniegums – apakšprojekta iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanu no attiecīgās grantu shēmas;

 

 

 

12) apakšprojekta īstenotājs — apakšprojekta iesniedzējs, kura apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija;

13) apakšprojekta iesniegums — apakšprojekta iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanu no attiecīgās grantu shēmas;

14) apakšprojekta īstenošanas līgums – līgums par apakšprojekta īstenošanu, kuru slēdz starpniekinstitūcija un apakšprojekta īstenotājs.

5

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 14.punktu.

Atbalstīts

 

 

6

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt likumprojekta 1.pantu ar šādu punktu:

„15) grantu shēma – projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuriem starpniekinstitūcija piešķir Sadarbības programmas līdzfinansējumu to īstenošanai.”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

14) grantu shēma — projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuru īstenošanai starpniekinstitūcija piešķir sadarbības programmas līdzfinansējumu;

 

7

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 1.pantu ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

„15) Stipendiju fonda iesniegums – Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma saņemšanu;

            16) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziska persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kuras Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai iestādei;

   17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs – Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs, kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda finansējumu.”

Atbalstīts

15) Stipendiju fonda iesniegums — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma saņemšanu;

16) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziskā persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kuras Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai iestādei;

17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs, kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda finansējumu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā.

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, pārskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.

 

 

 

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.

4.pants. Sadarbības programmas vadība

Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu un apakšprojektu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

8

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Sadarbības programmas vadība

(1) Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

(2) Sadarbības programmas vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis likums, izņemot šā likuma 8., 10., 12.pantu, kā arī III nodaļu.”

Atbalstīts

4.pants. Sadarbības programmas vadība

(1) Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

(2) Sadarbības programmas vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis likums, izņemot tā 8., 10., 12.pantu, kā arī III nodaļu.

II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana

 

5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Sadarbības programmas vadību nodrošina:

1) šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) maksājumu iestāde,

c) starpniekinstitūcija,

d) vadības komiteja;

2) individuālā projekta īstenotājs vai apakšprojekta īstenotājs.

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Sadarbības programmas vadību nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas:

 1) vadošā iestāde;

2) maksājumu iestāde;

3) starpniekinstitūcija;

4) vadības komiteja;

5) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde;

6) individuālā projekta īstenotājs;

7) apakšprojekta īstenotājs;

8) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs.”

Atbalstīts

II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana

5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Sadarbības programmas vadību nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas:

1) vadošā iestāde;

2) maksājumu iestāde;

3) starpniekinstitūcija;

4) vadības komiteja;

5) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde;

6) individuālā projekta īstenotājs;

7) apakšprojekta īstenotājs;

8) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs.

6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projektu izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) nodrošināt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību, kontroli un izvērtēšanu;

3) nodrošināt sadarbības programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem;

 

 

 

6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projektu izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) nodrošināt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību, kontroli un izvērtēšanu;

3) nodrošināt sadarbības programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem;

4) nodrošināt sadarbības programmas tehniskās palīdzības vadību un īstenošanu;

10

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izslēgt likumprojekta 6.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

 

5) nodrošināt projekta līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu;

6) nodrošināt individuālā projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu pieprasījumu pārbaudi;

7) nodrošināt regulāru pārskatu sniegšanu Šveices kompetentajām iestādēm par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu;

8) nodrošināt sadarbības programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt sadarbības programmas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama sadarbības programmas vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veicamās vadošās iestādes funkcijas.

 

 

 

 

4) nodrošināt projekta līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu;

5) nodrošināt individuālā projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu pieprasījumu pārbaudi;

6) nodrošināt, lai Šveices kompetentajām iestādēm regulāri tiek sniegti pārskati par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu;

7) nodrošināt sadarbības programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt sadarbības programmas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama sadarbības programmas vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā iestāde.

(4) Finanšu ministrija nodrošina to funkciju nodalīšanu no citām ministrijas funkcijām, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā vadošā iestāde.

11

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt likumprojekta 6.panta ceturto daļu aiz vārdiem „Finanšu ministrija” ar vārdiem „un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”.

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

(4) Finanšu ministrija vai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām ministrijas un aģentūras funkcijām.

7.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) atvērt un apkalpot sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus;

2) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;

3) veikt maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas;

4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas, individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina to funkciju nodalīšanu no citām Valsts kases funkcijām, kuras tā pilda saskaņā ar šā likuma noteikumiem kā maksājumu iestāde.

 

 

 

7.pants. Maksājumu ie stāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) atvērt un apkalpot sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus;

2) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;

3) veikt maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas;

4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas, individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina, lai funkcija, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām Valsts kases funkcijām.

8.pants. Starpniekinstitūcija, tās pienākumi

(1) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) ieviest grantu shēmu vai programmu atbilstoši projekta līgumā un īstenošanas līgumā noteiktajām prasībām;

2) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;

3) ja tiek īstenota grantu shēma:

a) izstrādāt atklāta apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu,

b) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu,

c) pieņemt lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu,

d) izstrādāt apakšprojekta īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju;

4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai programmas īstenošanu;

5) nodrošināt atsevišķu grantu shēmas vai programmas grāmatvedības uzskaiti;

6) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus;

7) nodrošināt grantu shēmu vai programmu publicitātes prasību izpildi.

(2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām funkcijām.

 

 

 

8.pants. Starpniekinstitūcijas pienākumi

(1) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) ieviest grantu shēmu vai programmu atbilstoši projekta līguma un īstenošanas līguma prasībām;

2) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;

3) ja tiek īstenota grantu shēma:

a) izstrādāt atklāta apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu,

b) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu,

c) pieņemt lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu,

d) izstrādāt apakšprojekta īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju;

4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai programmas īstenošanu;

5) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katrai grantu shēmai vai programmai;

6) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus;

7) nodrošināt grantu shēmu vai programmu publicitātes prasību izpildi.

(2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām šīs institūcijas funkcijām.

9.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu reglamentu.

12

Juridiskais birojs

Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdu „reglamentu” ar vārdu „nolikumu”.

Atbalstīts

9.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu nolikumu.

(2) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un nozaru ministrijām, kas saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas reģionu attīstības padomes un starpniekinstitūcijas.

13

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Aizstāt likumprojekta 9.panta otrajā daļā vārdus „plānošanas reģiona attīstības padomes un starpniekinstitūcijas” ar vārdiem „plānošanas reģiona”.

Atbalstīts

(2) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un nozaru ministrijām, kas ir saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas reģiona.

 (3) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:

1) saskaņot projektu izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) apstiprināt īstenošanas līguma projekta paraugu un tā grozījumus;

3) uzraudzīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus.

 

 

 

(3) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:

1) saskaņot projektu izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) apstiprināt īstenošanas līguma projekta paraugu un tā grozījumus;

3) uzraudzīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus.

(4) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas papildu informāciju par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu.

14

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Aizstāt likumprojekta 9.panta ceturtajā daļā vārdus „un personas” ar vārdiem „un individuālā projekta īstenotāja”.

Atbalstīts

(4) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un individuālā projekta īstenotāja papildu informāciju par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu.

10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāja pienākumi

(1) Individuālā projekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam;

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam;

3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai to pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;

4) sagatavot un iesniegt pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

5) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz individuālā projekta īstenošanu;

6) nodrošināt individuālā projekta publicitātes prasību izpildi.

(2) Apakšprojekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam;

 

 

 

10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāj a pienākumi

(1) Individuālā projekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam;

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam;

3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;

4) sagatavot un iesniegt pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

5) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz individuālā projekta īstenošanu;

6) nodrošināt individuālā projekta publicitātes prasību izpildi.

(2) Apakšprojekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam;

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam (izņemot Stipendiju fonda apakšprojektus);

15

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izslēgt likumprojekta 10.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „(izņemot Stipendiju fonda apakšprojektus)”.

Atbalstīts

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam;

3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai to pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;

4) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz apakšprojekta īstenošanu;

5) nodrošināt apakšprojekta publicitātes prasību izpildi.

 

 

 

3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;

4) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz apakšprojekta īstenošanu;

5) nodrošināt apakšprojekta publicitātes prasību izpildi.

11.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;

2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus.

16

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;

2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

3) Stipendiju fonda iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesnieguma vērtēšanas kritērijus.”

Atbalstīts

11.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;

2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

3) Stipendiju fonda iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

12.pants. Projekta līguma noslēgšana

Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde ar Šveices kompetentajām iestādēm slēdz projekta līgumu par katra individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.

17

 

 

 

 

 

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

Juridiskais birojs

Izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā: „Līguma noslēgšana”.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 12.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja apakšprojekta iesniedzējs ir fiziska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Līguma noslēgšana

(1) Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem  slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešams, piesaista papildu līgumslēdzējpusi.

 (2) Pēc projekta līguma parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz īstenošanas līgumu ar individuālā projekta īstenotāju vai starpniekinstitūciju par individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar starpniekinstitūciju par grantu shēmas īstenošanu. Ja individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija ir tiešās pārvaldes iestādes institucionālajā padotībā esoša iestāde un ja attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde uzskata to par nepieciešamu, kā papildu līgumslēdzējpusi var piesaistīt attiecīgo tiešās pārvaldes iestādi. ”

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Līguma noslēgšana

(1) Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešams, papildu tiek piesaistīta viena vai vairākas līgumslēdzējpuses.

(2) Pēc projekta līguma parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem ar individuālā projekta īstenotāju vai starpniekinstitūciju slēdz īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju.

(3) Slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija.

(4) Ja starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja apakšprojekta iesniedzējs ir fiziska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12.pants. Līguma noslēgšana

(1) Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju — par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai tas nepieciešams, papildus tiek piesaistīta viena vai vairākas līgumslēdzējpuses.

(2) Pēc projekta līguma parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz ar individuālā projekta īstenotāju vai starpniekinstitūciju īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju.

(3) Slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija.

(4) Ja starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja apakšprojekta iesniedzējs ir fiziskā persona vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.

III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana

 

13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi

(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Ja apakšprojekta īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

 

 

 

III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana

 

13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi

(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Ja apakšprojekta īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

14.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi

(1) Starpniekinstitūcija atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona (Stipendiju fondā), starpniek­institūcijas lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese;

2) adresāts – apakšprojekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

6) lēmums par tiesību piešķiršanu vai atteikumu.

 

 

 

14.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi

(1) Starpniekinstitūcija atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona (Stipendiju fondā), starpniek­institūcijas lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese;

2) adresāts — apakšprojekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

6) lēmums par tiesību piešķiršanu vai atteikšanu.

15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

Starpniekinstitūcija lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc apakšprojekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

 

 

 

15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

Starpniekinstitūcija lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc apakšprojekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

 

16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

 

 

 

16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

21

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu IV nodaļu:

„IV nodaļa. Īpašās atbalsta formas

17.pants. Īpašo atbalsta formu veidi

Īpašās atbalsta formas ir projekta veidi, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas ir:

1) Tehniskās palīdzības fonds;

2) Projektu sagatavošanas fonds;

3) Stipendiju fonds.

18.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds

 (1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.

(2) Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Tehniskās palīdzības fonda finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais līgums. Projekta sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes atbalsta tām finansējuma piešķiršanu Projekta sagatavošanas fonda ietvaros.”

19.pants. Stipendiju fonds

(1) Stipendiju fonda aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā.

(2) Vadošā iestāde, lai nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento iestādi, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka iestāde vienojas par Stipendiju fonda īstenošanu.

(3) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

(4) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 (5) Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes pieņem gala lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šis lēmumu nav pārsūdzams.

(6) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.”;

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu numerāciju

IV nodaļa. Īpašās atbalsta formas

17.pants. Īpašo atbalsta formu veidi

Īpašās atbalsta formas ir to veidu projekti, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas ir šādas:

1) Tehniskās palīdzības fonds;

2) Projektu sagatavošanas fonds;

3) Stipendiju fonds.

 

18.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds

(1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.

(2) Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Tehniskās palīdzības fonda finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais līgums. Projektu sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes atbalsta finansējuma piešķiršanu tiem Projektu sagatavošanas fonda ietvaros.

 

19.pants. Stipendiju fonds

(1) Stipendiju fonda aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā.

(2) Vadošā iestāde, lai nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento iestādi, ja nepieciešams, piesaistot papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka iestāde vienojas par Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu.

(3) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

(4) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja tā adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes pieņem galīgo lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

(6) Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

 

IV nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto līdzfinansējumu

 

17.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus par piešķirto sadarbības programmas līdzfinansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

18.pants. Lēmums par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja apakšprojekta īstenotājs ir administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.

19.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 18.pantā noteiktās līdzfinansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī gadījumā, ja piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 13.panta otrās daļas un 18.panta noteikumi, piešķirto līdzfinansējumu atgūst vai strīdu par līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanas kārtību, kā arī strīda kārtību par piešķirtā līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

20.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Starpniekinstitūcija, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

22

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo IV nodaļu kā V nodaļu šādā redakcijā:

„V nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finansējumu

 

20.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus par piešķirto sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja tā saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem, un pret finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi.

22.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 21.pantā noteiktās finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī strīda kārtību par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā

Starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.”

Atbalstīts

V nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finansējumu

 

20.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus par piešķirto sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

21.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja tā saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem, un pret finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi.

 

22.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 21.pantā noteiktā finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināms strīds par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

 

23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā

Starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

 

23

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt likumprojektu ar jaunu V nodaļu (V nodaļu pēc pašreizējā likumprojekta redakcijas izsakot kā VI nodaļu):

„V nodaļa. Īpašās atbalsta formas

21.pants. Īpašo atbalsta formu veidi

(1) Īpašās atbalsta formas ir projekta veidi, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas ir:

1) Tehniskās palīdzības fonds;

2) Projektu sagatavošanas fonds;

3) Stipendiju fonds.

22.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds

 (1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.

(2) Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sadarbības programmas līdzfinansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētais līgums.

23.pants. Stipendiju fonds

(1) Stipendiju fonda aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda koordinējošo iestādi nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Par Stipendiju fonda ieviešanu vadošā iestāde slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento iestādi, ja nepieciešams, piesaista papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra slēdz sadarbības līgumu ar Stipendiju fonda koordinējošo iestādi par Stipendiju fonda īstenošanas kārtību.

(3) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda ietvaros iesniegtā iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

(4) Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Stipendiju fonda ietvaros iesnieguma precizēšanai, tiesībām iepazīties ar lietu un informācijas atklātībai piemērojami šā likuma VI nodaļā noteiktie noteikumi par apakšprojekta iesniegumiem un apakšprojekta iesniedzējiem.

(6) Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes pieņem gala lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(7) Stipendiju fonda ietvaros iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā likuma 23.panta otrajā daļā minētais līgums.

(8) Stipendiju fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas, Izglītības un zinātnes ministrija un Stipendiju fonda koordinējošā iestāde sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 21

 

V nodaļa. Nobeiguma noteikumi

24

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo V nodaļu kā VI nodaļu šādā redakcijā:

„VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi ”

Atbalstīts

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

21.pants. Apakšprojekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst apakšprojektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai apakšprojekta iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē apakšprojekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(2) Apakšprojekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 21.pantu kā 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Apakšprojekta iesnieguma precizēšana

(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot gadījumu, kas minēts šā panta otrajā daļā.

(2) Ja apakšprojekta iesniegums vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja uzklausīšanu administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta otrajā daļā minētās darbības.”

Atbalstīts

24.pants. Apakšprojekta iesnieguma precizēšana

(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja apakšprojekta iesniegums vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta otrajā daļā minētās darbības.

22.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Apakšprojekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.

(2) Apakšprojekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Apakšprojekta iesniedzējam, iepazīstoties ar apakšprojekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu.

26

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 22.pantu kā 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar sava iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.

(2) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai Stipendiju fonda gadījumā — šā likuma 19.panta trešajā daļā minētais lēmums.

(3) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas ar attiecīgā iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu.”

Atbalstīts

25.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1)&n bsp;Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar sava iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.

(2) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai Stipendiju fonda gadījumā — šā likuma 19.panta trešajā daļā minētais lēmums.

(3) Apakšprojekta iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas ar attiecīgā iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu.

23.pants. Informācijas atklātība

(1) Projekta izklāsta, projekta iesnieguma un apakšprojekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) starpniekinstitūcija, individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai – vārds un uzvārds);

2) individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā līdzfinansējuma apmērs;

4) individuālā projekta vai apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par individuālajā projektā, programmā vai grantu shēmā, vai apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā Šveices kompetento iestāžu lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu.

(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu, netiek izpausta.

27

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izteikt likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā:

„23.pants. Informācijas atklātība

(1) Apakšprojekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) Apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai – vārds un uzvārds);

2) Apakšprojekta nosaukums;

3) Piešķirtā līdzfinansējuma apmērs;

4) Apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) Kopsavilkums par apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu.

(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu, netiek izpausta.”

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 23.pantu kā 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Informācijas atklātība

(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai – vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs;

2) apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā finansējuma apmērs;

4) apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta piektajā daļā minētais lēmums.

(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu, netiek izpausta.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 28

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

26.pants. Informācijas atklātība

(1) Apakšprojekta iesnieguma vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai personai — vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs;

2) apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā finansējuma apmērs;

4) apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta piektajā daļā minētais lēmums.

(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda iesniegumu, netiek izpausta.

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 11.panta 1.punktā un 19.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

29

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus „līdz 2008.gada 31.decembrim” ar vārdiem „līdz 2009.gada 1.martam”;

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 11.panta 1.punktā un 22.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets apstiprina starpniekinstitūcijas iesniegtos 11.panta 2.punktā minētos apakšprojektu atklāta konkursa nolikumus atbilstoši apstiprinātajā grantu shēmā noteiktajiem apakšprojektu atklāto konkursu izsludināšanas termiņiem.

30

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā vārdu „iesniegtos” ar vārdu „izstrādātos”.

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2. Ministru kabinets apstiprina starpniekinstitūcijas un Stipendiju fonda koordinējošās iestādes izstrādātos šā likuma 11.panta 2. un 3.punktā minētos atklāta konkursa nolikumus atbilstoši apstiprinātajā grantu shēmā vai Stipendiju fondā noteiktajiem atklāto konkursu izsludināšanas termiņiem.

 

31

 

 

 

 

 

32

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos dienu: „Likums stājas spēkā 2008.gada 1.novembrī”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos dienu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.