Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.07.2008.                Nr.90/TA-1340

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Lipāne 67095684, laila.lipane@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 9 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.51  6.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietvarlīgums – Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietv`arlīgums par Latvijas–Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

2) sadarbības programma – Šveices Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu, piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā;

3) individuālais projekts – patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

4) programma – atsevišķu projekta aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais Sadarbības programmas līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru;

5) apakšprojekts – grantu shēmas ietvaros īstenojamas aktivitātes;

6) starpniekinstitūcija – Šveices Konfederācijas Ārlietu departamenta vai Šveices Konfederācijas Ekonomisko lietu departamenta (turpmāk – Šveices kompetentās iestādes) apstiprināta un Ministru kabineta izvirzīta Latvijas Republikas atvasināta publiska persona vai tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes;

7) individuālā projekta iesniedzējs – tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu;

8) projekta izklāsts – projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajā iestādē, lai varētu pretendēt uz projekta īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu;

9) projekta iesniegums – individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, ko tas sagatavo, ja Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas attiecīgā individuālā projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas iesniegto projekta izklāstu, un iesniedz vadošajā iestādē;

10) individuālā projekta īstenotājs – individuālā projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas;

11) apakšprojekta iesniedzējs – grantu shēmas ietvaros tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kā arī – Stipendiju fondā – fiziskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;

12) apakšprojekta īstenotājs – apakšprojekta iesniedzējs, kura apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija;

13) apakšprojekta iesniegums – apakšprojekta iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanu no attiecīgās grantu shēmas;

14) apakšprojekta īstenošanas līgums – līgums par apakšprojekta īstenošanu, kuru slēdz starpniekinstitūcija un apakšprojekta īstenotājs.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.

 

4.pants. Sadarbības programmas vadība

Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu un apakšprojektu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

 

II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana

 

5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas

Sadarbības programmas vadību nodrošina:

1) šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) maksājumu iestāde,

c) starpniekinstitūcija,

d) vadības komiteja;

2) individuālā projekta īstenotājs vai apakšprojekta īstenotājs.

 

6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projektu izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) nodrošināt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību, kontroli un izvērtēšanu;

3) nodrošināt sadarbības programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem;

4) nodrošināt sadarbības programmas tehniskās palīdzības vadību un īstenošanu;

5) nodrošināt projekta līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu;

6) nodrošināt individuālā projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu pieprasījumu pārbaudi;

7) nodrošināt regulāru pārskatu sniegšanu Šveices kompetentajām iestādēm par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu;

8) nodrošināt sadarbības programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt sadarbības programmas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no sadarbības programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama sadarbības programmas vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veicamās vadošās iestādes funkcijas.

(4) Finanšu ministrija nodrošina to funkciju nodalīšanu no citām ministrijas funkcijām, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā vadošā iestāde.

 

7.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) atvērt un apkalpot sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus;

2) pārbaudīt saņemto maksājumu pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm;

3) veikt maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas;

4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas, individuālā projekta īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina to funkciju nodalīšanu no citām Valsts kases funkcijām, kuras tā pilda saskaņā ar šā likuma noteikumiem kā maksājumu iestāde.

 

8.pants. Starpniekinstitūcija, tās pienākumi

(1) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) ieviest grantu shēmu vai programmu atbilstoši projekta līgumā un īstenošanas līgumā noteiktajām prasībām;

2) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;

3) ja tiek īstenota grantu shēma:

a) izstrādāt atklāta apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu,

b) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu,

c) pieņemt lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu,

d) izstrādāt apakšprojekta īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju;

4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai programmas īstenošanu;

5) nodrošināt atsevišķu grantu shēmas vai programmas grāmatvedības uzskaiti;

6) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus;

7) nodrošināt grantu shēmu vai programmu publicitātes prasību izpildi.

(2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām funkcijām.

 

9.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu reglamentu.

(2) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un nozaru ministrijām, kas saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas reģionu attīstības padomes un starpniekinstitūcijas.

(3) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:

1) saskaņot projektu izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā;

2) apstiprināt īstenošanas līguma projekta paraugu un tā grozījumus;

3) uzraudzīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus.

(4) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas papildu informāciju par individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu.

 

10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāja pienākumi

(1) Individuālā projekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam;

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam;

3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai to pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;

4) sagatavot un iesniegt pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

5) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz individuālā projekta īstenošanu;

6) nodrošināt individuālā projekta publicitātes prasību izpildi.


(2) Apakšprojekta īstenotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam;

2) nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam (izņemot Stipendiju fonda apakšprojektus);

3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai to pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;

4) īstenot sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz apakšprojekta īstenošanu;

5) nodrošināt apakšprojekta publicitātes prasību izpildi.

 

11.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu sadarbības programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību;

2) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus.

 

12.pants. Projekta līguma noslēgšana

Ja Šveices kompetentās iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde ar Šveices kompetentajām iestādēm slēdz projekta līgumu par katra individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs.

 

III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana

 

13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi

(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Ja apakšprojekta īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

 

14.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi

(1) Starpniekinstitūcija atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona (Stipendiju fondā), starpniek­institūcijas lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, starpniekinstitūcijas lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese;

2) adresāts – apakšprojekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

6) lēmums par tiesību piešķiršanu vai atteikumu.

 

15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

Starpniekinstitūcija lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc apakšprojekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

 

16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

IV nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto līdzfinansējumu

 

17.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus par piešķirto sadarbības programmas līdzfinansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

18.pants. Lēmums par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja apakšprojekta īstenotājs ir administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.

 

19.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 18.pantā noteiktās līdzfinansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī gadījumā, ja piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 13.panta otrās daļas un 18.panta noteikumi, piešķirto līdzfinansējumu atgūst vai strīdu par līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanas kārtību, kā arī strīda kārtību par piešķirtā līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona.

 

20.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Starpni ekinstitūcija, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

 

V nodaļa. Nobeiguma noteikumi

 

21.pants. Apakšprojekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst apakšprojektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai apakšprojekta iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas precizē apakšprojekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(2) Apakšprojekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

 

22.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Apakšprojekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma lietu, izņemot vērtēšanas materiālus.

(2) Apakšprojekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Apakšprojekta iesniedzējam, iepazīstoties ar apakšprojekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas apakšprojekta iesniegumu.

 

23.pants. Informācijas atklātība

(1) Projekta izklāsta, projekta iesnieguma un apakšprojekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) starpniekinstitūcija, individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai – vārds un uzvārds);

2) individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā līdzfinansējuma apmērs;

4) individuālā projekta vai apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par individuālajā projektā, programmā vai grantu shēmā, vai apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā Šveices kompetento iestāžu lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai starpniekinstitūcijas lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu.

(4) Informācija par personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu, netiek izpausta.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 11.panta 1.punktā un 19.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets apstiprina starpniekinstitūcijas iesniegtos 11.panta 2.punktā minētos apakšprojektu atklāta konkursa nolikumus atbilstoši apstiprinātajā grantu shēmā noteiktajiem apakšprojektu atklāto konkursu izsludināšanas termiņiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta

„Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības likums”

anotācija

 

I.                   Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Izstrādāt likumprojektu „Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības likums” Finanšu ministrijai uzdots ar Ministru kabineta protokollēmumu (04.12.2007. protokols Nr.68, 60§).

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2007.gada 20.decembrī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas – Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā (ietvarlīgums pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumiem Nr.839), kas paredz Šveices finansiālā atbalsta sniegšanu Latvijai projektu īstenošanai noteiktās prioritātēs.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas – Šveices sadarbības programmas (turpmāk – sadarbības programma) vadību Latvijā, nosakot:

1)     sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus;

2)     lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību;

3)      citus ar sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus.

Likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību, kā arī apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus.

Likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā apakšprojektu iesniedzēji var pārsūdzēt atbildīgās institūcijas lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka sadarbības programmas apakšprojekta iesnieguma iesniegšana likumā noteiktajai atbildīgajai institūcijai nerada pienākumu apstiprināt iesniegto apakšprojekta iesniegumu. Šāds regulējums nosaka, ka granta projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumus, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).

Likumprojektā, atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, tiek noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam, šīs tiesības ir pielāgotas Šveices-Latvijas sadarbības programmas īstenošanas procesam un balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta iesniegumu vērtēšanas procesā.    

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

    2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 

Likumprojekts attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuras iesniedz apakšprojektu iesniegumus, lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu no sadarbības programmas.

Likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība, kādā apakšprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt atbildīgo institūciju pieņemto lēmumu par tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī paredz termiņu atbildīgajām iestādēm lēmuma pieņemšanai par apakšprojektu iesniegumu, apakšprojekta iesnieguma precizēšanas kārtību, tiesības iepazīties ar lietu un informācijas pieejamību. 

Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komercsabiedrību izmaksas.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts attiecas uz fiziskām personām, kuras iesniedz apakšprojektu iesniegumus grantu shēmas „Stipendiju fonds” ietvaros, lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu no sadarbības programmas.

Likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība, kādā apakšprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt atbildīgo institūciju pieņemto lēmumu par tā iesniegtā apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī paredz termiņu atbildīgajām iestādēm lēmuma pieņemšanai par apakšprojektu iesniegumu, apakšprojekta iesnieguma precizēšanas kārtību, tiesības iepazīties ar lietu un informācijas pieejamību.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

 

2008

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību un izdot noteikumus līdz 2008.gada 31.decembrim. Par noteikumu projektu izstrādi atbildīga ir Finanšu ministrija

Papildus tam Ministru kabinets apstiprina sadarbības programmas starpniekinstitūciju iesniegtos apakšprojektu atklāta konkursa nolikumus atbilstoši grantu shēmā  noteiktajiem apakšprojektu atklāta konkursu izsludināšanas termiņiem. Par atklāta konkursa nolikumu izstrādi atbildīgas ir sadarbības programmas starpniekinstitūcijas. Šobrīd izvirzītās starpniekinstitūcijas – Sabiedrības integrācijas fonds un Izglītības un zinātnes ministrija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Finanšu ministrija kā sadarbības programmas vadošā iestāde nodrošina Šveices sniegtā finansiālā atbalsta sadarbības programmas ietvaros administrēšanu  Latvijā, veicot sadarbību ar Šveices kompetentajām iestādēm, kuras Šveices Konfederācijas padome ir pilnvarojusi rīkoties tās vārdā sadarbības programmas īstenošanā.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Lai nodrošinātu sadarbības programmas ieviešanu Latvijā, ir noslēgts Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums  par Latvijas – Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā.;

Latvijas saistības, kas izriet no minētajiem līgumiem finanšu instrumentu ieviešanā ir šādas:

-         nodrošināt Latvijas tiesisko pamatu un organizatorisko struktūru sadarbības programmas ieviešanā;

-         nodrošināt projektu iesniegumu atlasi nosūtīšanai Šveices kompetentajām iestādēm apstiprināšanai;

-         ieviest, uzraudzīt, kontrolēt un veikt auditu apstiprināto projektu ietvaros;

-         sagatavot ziņojumus un pārskatus atbilstoši Šveices kompetento iestāžu prasībām;

-         nodrošināt nepareizi izlietoto vai pārmaksāto sadarbības programmas finansējuma atgriešanu Šveicei.

4.Atbilstības izvērtējums                                                                                           1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo jautājumi par finanšu vadības procesu tika piemēroti ievērojot Šveices kompetento iestāžu nosacījumus, kā arī citos nacionālajos normatīvajos aktos piemēroto kārtību (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda likums, Phare un Pārejas programmas likums, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums).  

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

-

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekta izstrādē ir ņemtas vērā pārrunu ar pārstāvjiem no  Šveices kompetentajām iestādēm un Šveices vēstniecību Latvijā rezultātā iegūtā informāciju un to prasības Šveices finansiālā palīdzības administrēšanas nosacījumiem Latvijā.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Lai īstenotu likumprojekta izpildi nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc tā spēkā stāšanās likums būs pieejams bezmaksas datu bāzē internetā:  www.likumi.lv.

Kā arī izveidota sadarbības programmas mājas lapa www.swiss-contribution.lv, kurā sniegta informācija par aktualitātēm šīs programmas ietvaros.

Informāciju par mājas lapu www.swiss-contribution.lv plānots  ievietot arī starpniekinstitūciju mājas lapās.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ietver normas par indivīda tiesībām pārsūdzēt sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju lēmumus.

 

 
Finanšu ministrs                                                                                     A.Slakteris

 

 

                                                                                               

Valsts sekretāra v.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

D.Tauriņš

E.Strazdiņa

M.Radeiko

L.Lipāne

 

 

17.04.2008. 15:05

1380

L.Lipāne, 67095684

 laila.lipane@fm.gov.lv