LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

30.06.2008. Nr.90/TA-1704

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gorbačova 67219018, inguna.gorbacova@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdes protokola Nr.44 32.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs A.Šlesers

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un
cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Izdarīt likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Kremācija

Tiesības veikt kremāciju – miruša cilvēka ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs – ir komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci).

Ministru kabinets nosaka komersantu licencēšanas kārtību kremācijas veikšanai, kā arī kārtību, kādā maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, un valsts nodevas apmēru.

Dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu miruša cilvēka kremāciju, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veic kremāciju un kārto ar to saistīto lietvedību, nosaka Ministru kabinets."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Speciālās atļaujas (licences) kremācijas veikšanai, kuras komersantiem izsniegtas līdz 2008.gada 30.novembrim, ir derīgas līdz attiecīgās licences termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.decembrī.

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa

aizsardzību un cilvēka audu un orgānu

izmantošanu medicīnā”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.	Jautājumus, kas saistīti ar mirušo kremēšanu, šobrīd regulē Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumi Nr.186 „Kremācijas noteikumi”, Epidemioloģiskās drošības likums un Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.523 „Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves”. Kārtību, kādā tiek veikta mirušo kremācija, nosaka 1995.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.186 „Kremācijas noteikumi”. Minētie noteikumi ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Ņemot vērā to, ka ir izstrādāts jauns Ministru kabineta iekārtas likums, kas 2007.gada 13.decembrī Saeimā pieņemts otrajā lasījumā un pēc šī likuma pieņemšanas spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu kremāciju, to iesniegšanas kārtību, kā arī mirušo kremācijas kārtību citā normatīvajā aktā. Saskaņā ar 1995.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.186 „Kremācijas noteikumi” 3.punktu speciālās atļaujas (licences) komersantiem kremācijas darbībai pēc saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā atrodas krematorija. Ņemot vērā, ka minētie Ministru kabineta noteikumi ir vienīgais normatīvais akts, kas regulē licences izsniegšanas kārtību komersantiem kremācijas darbības veikšanai un nevienā likumā kremācijas veikšanai speciālās atļaujas (licences) saņemšana nav paredzēta, likumprojektā nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā komersantam kremācijas veikšanai izsniedz speciālo atļauju (licenci) un anulē to, vienlaikus nosakot par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” paredz papildināt likumu ”Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” ar jaunu 7.¹ pantu un noteikt, ka tiesības veikt kremāciju – miruša cilvēka ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs - ir komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci), kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā komersantam kremācijas veikšanai izsniedz speciālo atļauju (licenci) un anulē to. Vienlaikus minētais pants paredz noteikt, ka par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājama valsts nodeva un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tās apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu kremāciju, to iesniegšanas kārtību, kā arī kremācijas kārtību.
3. Cita informācija.	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīva akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaicīgi ar šī likumprojekta pieņemšanu tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks, ka tiesības veikt kremāciju - miruša ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs - ir komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci), kā arī kārtību, kādā komersantam kremācijas veikšanai izsniedz speciālo atļauju (licenci) un anulē to. Vienlaikus minētie Ministru kabineta noteikumi paredzēs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu kremāciju, to iesniegšanas kārtību, kā arī kremācijas kārtību.

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kas līdz 2008.gada 1.jūlijam tiks iesniegts Saeimā kā priekšlikums likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, paredzot jaunu valsts nodevas objektu – speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kremācijas veikša nai.

2. Cita informācija.

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums. 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.	Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas.
5. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Normatīvā akta izpildei jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, funkcijas tiks nodrošinātas esošo institūciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	I.Gorbačova

21.04.2008. 10:30

1197

I.Gorbačova,7219018,

inguna.gorbacova@iem.gov.lv