LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

30.06.2008. Nr.90/TA-1583

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Nacionālo filmu likums". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Voldiņš 67078129, sandis.voldins@km.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija sēdes protokola Nr.42 42.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs A.Šlesers

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Nacionālo filmu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) filma – pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu vai bez tā un kas paredzēts publiskošanai;

2) filmas producents – fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas veidošanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

3) nacionālās filmas producents – Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona, vai šādu personu apvienība;

4) filmu izplatīšana – darbība, ar kuru filma tiek padarīta pieejama sabiedrībai (tai skaitā tirdzniecība, noma, publiska demonstrēšana, raidīšana televīzijā, internetā un citos veidos);

5) filmu nozare – kultūras nozare, ko veido pasākumu kopums filmu veidošanai un izplatīšanai, nacionālā filmu mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai, kā arī nozares pastāvēšanai un attīstībai nepieciešamie izglītības ieguves iespēju pasākumi;

6) filmas veidošana – radošas ieceres īstenošanas process, kura laikā tiek radīta filma;

7) kopražojuma filma – filma, kas veidota, piedaloties diviem vai vairākiem Latvijas vai ārvalstu producentiem;

8) Latvijas nacionālais filmu mantojums – filmu, filmu izejmateriālu un citu ar filmu nozari saistītu materiālu kopums, kas ir būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa un kam ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas nacionālās filmu nozares atbalsta politikas īstenošanu, nacionālo filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī filmu mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

(2) Šis likums neattiecas uz:

1) raidorganizāciju veidotiem audiovizuāliem darbiem, kas nav paredzēti publiskai demonstrēšanai ārpus šo raidorganizāciju programmām;

2) audiovizuāliem darbiem, kurus paredzēts izmantot tikai kā citu mākslas nozaru sastāvdaļas (piemēram, instalācijās, teātra izrādēs, brīvdabas uzvedumos).

3.pants. Nacionālā filma

(1) Par nacionālo filmu uzskatāma tāda filma, kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) filmas veidošanai ir saņemti līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžetiem;

2) filmas producēšanu veic nacionālās filmas producents;

3) filmas režisors, scenārija autors, filmas mākslinieks, animācijas mākslinieks, operators vai filmai īpaši radīta muzikāla darba autors ir Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji;

4) filmas oriģinālais skaņas pavadījums ir valsts valodā;

5) filma radīta nacionālā pasūtījuma ietvaros.

(2) Kopražojuma filma uzskatāma par nacionālo filmu, ja tā atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) ne mazāk kā 10 % no filmas veidošanas izmaksām piesaista nacionālās filmas producents;

2) kopražojuma filmas veidošanā ir saņemti līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžetiem;

3) filma tiek veidota saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem filmu nozari un kopprodukciju veidošanu regulējošiem starptautiskiem līgumiem.

4.pants. Filmu fonds

(1) Filmu fonds (turpmāk – fonds) ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums valsts tiešā atbalsta sniegšanai filmu nozarei.

(2) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi par valstij piederošo filmu izmantošanu saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu;

3) dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība.

(3) Fonda līdzekļu turētājs un administrētājs ir Nacionālais kino centrs.

(4) Finanšu līdzekļi šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai tiek paredzēti likumā par valsts budžetu kārtējam gadam kā atsevišķas programmas (apakšprogrammas).

(5) Valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem piešķīrums fondam kārtējam gadam nav mazāks nekā iepriekšējā budžeta gadā. Papildu finansējums fondam tiek piešķirts saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

(6) Pašvaldības var piedalīties fonda finansēšanā, piešķirot finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem.

5.pants. Fonda līdzekļu izlietošana

(1) Fonda līdzekļi var tikt piešķirti:

1) nacionālo filmu veidošanai un tādu kopražojuma filmu veidošanai, kuras atzīstamas par nacionālo filmu šā likuma izpratnē;

2) nacionālo filmu izplatīšanai, tai skaitā kinofestivāliem;

3) nacionālā filmu mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai;

4) ar filmu nozari saistītiem izglītības projektiem;

5) ekspertu komisijas locekļu atlīdzībai par amata pienākumu pildīšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka fonda līdzekļu piešķiršanas, finansējuma saņēmēju pārskatu sniegšanas un finansēto projektu uzraudzības kārtību.

(3) Fonda līdzekļi tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursu nolikumiem, kurus apstiprina un izsludina Nacionālā kino centra direktors.

(4) Ja piešķirtie fonda līdzekļi netiek izmantoti atbilstoši finansēšanas līguma nosacījumiem, Nacionālais kino centrs no finansējuma saņēmēja piedzen piešķirtos finanšu līdzekļus.

(5) Personu, tai skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus, ziedojumus un citu finansiālo palīdzību izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

6.pants. Ekspertu komisijas

(1) Nacionālā kino centra direktors fonda finansējuma piešķiršanai iesniegto projektu izvērtēšanai izveido šādas pastāvīgas ekspertu komisijas (turpmāk – komisijas):

1) spēlfilmu komisija;

2) dokumentālo filmu komisija;

3) animācijas filmu komisija;

4) citu filmu nozares projektu komisija.

(2) Komisijas:

1) izvērtē fondam iesniegtos filmu projektus un sniedz Nacionālā kino centra direktoram priekšlikumu par līdzekļu piešķiršanu;

2) iesniedz priekšlikumus Nacionālā kino centra direktoram par fonda atbalstīto projektu turpmākas finansēšanas pārtraukšanu, ja projekta īstenošana neatbilst fonda mērķim vai uzdevumiem;

3) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Nacionālā kino centra direktors var izveidot atsevišķas komisijas vai pieaicināt papildu ekspertus projektu izvērtēšanai.

(4) Komisijas locekļus ieceļ uz vienu pilnvaru termiņu. Pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

(5) Komisijas locekļa atlīdzības apmēru nosaka Nacionālā kino centra direktors, saskaņojot ar kultūras ministru.

7.pants. Latvijas Filmu padome

(1) Kultūras ministra konsultatīvās padomes funkcijas filmu nozarē pilda Latvijas Filmu padome. Latvijas Filmu padomes nolikumu un Latvijas Filmu padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs.

(2) Latvijas Filmu padome:

1) vērtē un sniedz priekšlikumus par filmu nozares stratēģiju;

2) vērtē ar filmu nozari saistīto institūciju darbību un sniedz priekšlikumus tās uzlabošanai;

3) analizē ar filmu nozari saistītus jautājumus un sniedz priekšlikumus to risināšanai.

(3) Latvijas Filmu padomei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no Kultūras ministrijas un Nacionālā kino centra darbam nepieciešamo informāciju;

2) ierosināt darba grupu veidošanu atsevišķu filmu nozares jautājumu risināšanai.

(4) Latvijas Filmu padomes darbību nodrošina Kultūras ministrija.

8.pants. Latvijas nacionālā filmu mantojuma saglabāšana un aizsardzība

(1) Latvijas nacionālā filmu mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

(2) Lai nodrošinātu Latvijas nacionālā filmu mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, gada laikā pēc tādas nacionālās filmas pabeigšanas, kurai piešķirts valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, filmas producents iesniedz Nacionālā kino centrā filmas kopiju.

(3) Ja nacionālās filmas ražošanā nav saņemts valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, par filmas kopijas iesniegšanu Nacionālais kino centrs vienojas ar filmas producentu.

(4) Nacionālais kino centrs gada laikā pēc šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās kopijas saņemšanas nodod filmas kopiju valsts arhīvam.

9.pants. Valstij piederošo filmu izmantošana

(1) Licences tādu filmu izmantošanai, kuru autortiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts, izsniedz Nacionālais kino centrs.

(2) Ministru kabinets nosaka maksas iekasēšanas kārtību par filmu izmantošanu, kuru mantisko autortiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts.

10.pants. Filmu klasifikācija un filmu izplatīšana

(1) Latvijas Republikā ir atļauts izplatīt filmas, kas klasificētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Filmu klasifikācijas kārtību un klasifikācijas indeksu piešķiršanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(3) Filmu izplatīšanu Latvijas Republikā ir tiesības veikt juridiskām personām, kas reģistrējušās Nacionālajā kino centrā.

(4) Filmu producentu un filmu izplatītāju reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par filmas producentu un filmu izplatītāju reģistrāciju tiek iekasēta valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikums

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.487 "Filmu izplatīšanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumi Nr.165 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem".

Kultūras ministre

H.Demakova

Normatīvā akta projekta

Likumprojekts „Nacionālo filmu likums”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.99.punktā dots uzdevums sekmēt tālāku nacionālā kino atdzimšanu, konsekventi palielinot mērķdotāciju filmu uzņemšanai.

Filmu likumprojekta izstrāde iekļauta sekojošos politikas plānošanas dokumentos:

- ar MK 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.212 apstiprinātais „Rīcības plāns politikas pamatnostādņu „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts” īstenošanai 2008.-2009.gadam;

- ar MK 2007.gada 22 augusta rīkojumu Nr.546 apstiprinātā „Kultūras ministrijas aktualizētā darbības stratēģija 2007.-2009.gadam;

- ar MK 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 apstiprinātās Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. - 2015.gadam. "Nacionālā valsts "".

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.487 „Filmu izplatīšanas noteikumi”, kas izdoti pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas trešo punktu un kuri attiecas tikai uz filmu izplatīšanu, kā arī Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.486 „Noteikumi par filmu producētāja (ražotāja) un izplatītāja, filmu izplatīšanas vietas un filmas reģistrācijas valsts nodevu”, kas izdoti saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” 10.pantu. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 10.pants neparedz deleģējumu Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumiem Nr.558 „Valsts aģentūras „Nacionālais kino centrs” nolikums”, aģentūra ir kultūras ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts kultūrpolitiku kino nozarē.

2008.gada 10.martā, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas trešo punktu, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.165 ”Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem”.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa, izskatot lietas par tādu Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmei, kas izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3. punktu ir atzinusi šos noteikumus par spēkā neesošiem, kā arī norādījusi, ka vārdi „ar likumu nav noregulēts” saprotami tā, ka jautājums ar likumu nav noregulēts līdz galam un tas prasa detalizētāku reglamentāciju. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst ietvert tajos normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā, līdz ar to nepieciešams atbilstošā normatīvajā aktā noteikt detalizētāku reglamentāciju un deleģējumu Ministru kabinetam izdot filmu nozari reglamentējošos noteikumus.

Šobrīd nozari regulējošu normatīvu aktu neesamība kavē stratēģiski plānojamu filmu nozares attīstību un audiovizuālās vides sakārtošanu un tās veidojošo elementu vienotu attīstību.

Par filmu nozari atbildīgā institūcija ir valsts aģentūra „Nacionālais kino centrs”.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Saskaņā ar normatīvā akta projekta 2.panta pirmo daļu šī likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas nacionālās filmu nozares atbalsta politikas realizāciju, nacionālo filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī filmu mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Visas Eiropas valstis un daudzas pasaules valstis atbalsta savu nacionālo filmu ražošanu, t.sk., daudzās Eiropas (un pasaules) valstīs ir filmu nozares likumi un pastāv dažādas nacionālo un valstī uzņemto ārvalstu filmu veidošanu atbalstošas finanšu iniciatīvas.

Likumprojekts paredz noteikt filmu nozares finansēšanas principus un valsts atbalsta pasākumus, garantējot stabilu bāzes finansējumu, un ikgadēju budžeta palielinājumu: projekta 4.pantā sniegts Filmu fonda (turpmāk – Fonds) jēdziena definējums. Panta otrajā daļā noteikts izsmeļošs Fondu veidojošo līdzekļu uzskaitījums, kā arī panta piektajā daļā paredzēts, ka valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem piešķīrums Fondam kārtējam gadam ir lielāks nekā iepriekšējā budžeta gadā (plānotais ikgadējais palielinājums – par 10%).

Likumprojekta 5.pantā noteikti filmu fonda līdzekļu piešķiršanas galvenie mērķi un principi, paredzot, ka Fonda līdzekļi var tikt piešķirti: 1) nacionālo filmu veidošanai un tādu kopražojuma filmu veidošanai, kuras atzīstamas par nacionālo filmu šī lik uma izpratnē; 2) nacionālo filmu izplatīšanai, tai skaitā kinofestivāliem; 3) Latvijas nacionālā filmu mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai; 4) ar filmu nozari saistītiem izglītības projektiem; 5) ekspertu komisijas locekļu atlīdzībai par amata pienākumu pildīšanu.

Šajā pantā vispārīgi noteikts, ka Fonda līdzekļi tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursu nolikumiem, kurus apstiprina un izsludina Nacionālais kino centra direktors, vienlaikus paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt Fonda līdzekļu piešķiršanas un finansējuma saņēmēju atskaitīšanās kārtību.

Nacionālā kino centra konkursa „Citi filmu nozares projekti” ietvaros iespējams pretendēt uz valsts budžeta finansējuma saņemšanu ar filmu nozari saistītiem filmu nozares projektiem – semināriem, kursiem un citiem filmu mākslas izglītības pasākumiem Latvijā, kā arī filmu profesionāļu apmācībai ārzemēs (speciālā izglītība).

Ar likumprojekta 6.pantu noteikts, ka Nacionālā kino centra direktors Fonda finansējuma piešķiršanai iesniegto projektu izvērtēšanai izveido trīs pastāvīgas konsultatīvas ekspertu komisijas – spēlfilmu, dokumentālo filmu, animācijas filmu, kā arī citu filmu nozares projektu komisijas, kuru galvenais uzdevums ir izvērtēt Fondam iesniegtos filmu projektus.

Ievērojot to, ka Fonda līdzekļu izlietošana paredzēta galvenokārt nacionālo filmu veidošanai un izplatīšanai, projekta 3.pantā noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai atbilstošā filma ir nacionālā filma.

Ar likumprojektu tiks noteikta to filmu tiesību administrēšanu, kuru autoru mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts.

Šis normatīvais akts noteiks filmu finansēšanas principus, filmu nozares atbalsta politikas pamatprincipus, filmu nozares pārvaldību, filmu izplatīšanas un filmu klasifikācijas pamatprincipus.

Likums nodrošinās:

a) nozares attīstību un konkurētspēju, nosakot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas nosacījumus, kas ļaus piesaistīt kopražojumu partnerus un līdzfinansējumu, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus citu finansējuma avotu piesaistei (dažādu starptautisko fondu, kā arī privāto kapitālu);

b) veicinās Latvijas filmu izplatību Latvijā un ārvalstīs (kopražojumi garantē filmas izplatīšanu kopražojuma dalībvalstīs );

c) Latvijas audiovizuālās jaunrades un mantojuma saglabāšanu un pieejamību plašam sabiedrības lokam;

Ar šī normatīvā akta projektu tiks atrisināts jautājums par to filmu tiesību administrēšanu, kuru autora mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību pārņēmējs ir valsts, kā arī audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

Saskaņā ar 1993. gada 11. maija Augstākās Padomes lēmumam “Par Latvijas Republikas likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 8.punkta nosacījumiem jautājuma sakārtošana bija jāveic jau 1993.gadā, taču ar šī normatīvā akta projektu tiks novērstas un atrisinātas normatīvo aktu nepilnības, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu šo filmu tiesību administrēšanas sistēmu.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Normatīvā akta pieņemšana pozitīvi ietekmēs nozares attīstību, garantējot stabilu bāzes finansējumu un paredzot, ka valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem piešķīrums Fondam kārtējam gadam ir lielāks nekā iepriekšējā budžeta gadā. Tas ļaus piesaistīt kopražojumu partnerus, jo kopražojumi garantē filmas izplatīšanu atbilstošajās kopražojuma dalībvalstīs. Nozares produktivitātes kāpinājums radīs jaunas darba vietas; stabils bāzes finansējums radīs labvēlīgus apstākļus citu finansējuma avotu piesaistei (dažādu starptautisko fondu, kā arī privātā kapitāla piesaisti).

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Filmu klasifikācijas noteikumu pieņemšana radīs valstī vienotu filmu klasifikācijas sistēmu, kas būs ļoti noderīga gan filmu izplatītājiem un arī televīzijas raidorganizācijām, gan arī patērētājiem, paredzot vienotus filmu klasifikācijas kritērijus.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

2. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Ievērojot 2007.gada 8.oktobrī Ministru kabineta pieņemto Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.-2010.gadam, nepieciešamie finanšu līdzekļi filmu nozares attīstībai jau ir paredzēti. Tādejādi likumprojekts nerada papildus izdevumus vai ietekmi uz valsts budžetu. Likumprojekta 9.panta pirmajā daļā paredzētās funkcijas tiks pildītas plānotā budžeta līdzekļu ietvaros. Likumprojekta 4.panta piektajā daļā paredzētais par valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielinājumu attiecībā pret iepriekšējo budžeta gadu tiks pildīts saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod:

1) Filmu klasifikācijas noteikumi (izskatīti 02.08.2007 Valsts sekretāru sanāksmē - atbilstoši prot.Nr.30 53.§ noteikumu projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā);

2) Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.558 „Valsts aģentūras „Nacionālā Kino centrs” nolikums” (izskatīti 02.08.2007 Valsts sekretāru sanāksmē – atbilstoši prot.Nr.30 54.§ noteikumu projekts skatāms reizē ar noteikumu projektu „Filmu klasifikācijas noteikumi”);

3) MK noteikumi „Filmu fonda līdzekļu piešķiršanas un finansējuma saņēmēju atskaitīšanās kārtība”;

4) MK noteikumi „Filmu, kuru autortiesību vai blakustiesību administrētājs ir valsts, atļauju izsniegšanas un maksas iekasēšanas kārtība”;

5) MK noteikumi „Filmu izplatītāju un producentu reģistrācijas kārtība”;

6) Grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 35.punktā;

7) jāpārizdod MK „Noteikumi par filmu producētāja (ražotāja) un izplatītāja, filmu izplatīšanas vietas un filmas reģistrācijas valsts nodevu” (20.11.2001 Nr.486);

8) grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁴ pantā (paredzēta atbildība par filmu klasifikācijas kārtības neievērošanu, kā arī filmu izplatīšanu bez reģistrācijas Nacionālajā Kino centrā (likumprojekta 10.panta trešā un ceturtā daļa).

2. Cita informācija

Nav attiecināms

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvija kopš 1994.gada ir ratificējusi Eiropas Kopražojumu konvenciju un līdz ar to ir tiesīga saņemt finansējumu no Eiropas Padomes kopražojumu fonda Eurimages. Filmu likuma pieņemšana, kas sakārtotu filmu nozari, palīdzētu turpmāk piesaistīt vairāk līdzekļus Latvijas un citu Eiropas valstu filmu kopražojumiem.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids, nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta izstrādē ir piedalījušās divas vienīgās sabiedriskās organizācijas, kurās darbojas kino nozares profesionāļi – Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Latvijas Producentu Asociācija.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atsevišķi priekšlikumi iestrādāti likumprojektā

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ir notikušas ar:

1) Apvienotās Karalistes Filmu

padomes stratēģijas konsultantu Džonatanu Deivisu;

2) Dānijas Filmu institūta direktoru Heningu Kamri;

3) Ziemeļvalstu ministru padomes konsultantu un producentu Larsu Feilbergu.

5. Cita informācija

Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nacionālā filmu likuma izpildei netiek radītas jaunas institūcijas, tiek paplašinātas atsevišķas valsts aģentūras „Nacionālais Kino centrs” funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Aģentūras darbinieku lēmumus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kultūras ministram vai pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

Kultūras

ministre

Valsts sekretāre

Juridiskās nodaļas vadītāja p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

H.Demakova

__.06.2008

S.Zvidriņa

__.06.2008

D.Āboliņa

__.06.2008

M.Tenisa

__.06.2008

S.Voldiņš

__.06.2008

16.06.2008 12:13

2097

S.Voldiņš;

67078129, sandis.voldins@km.gov.lv