Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

16.06.2008.                   Nr.90/TA-53

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kolbergs 67219145, marcis.kolbergs@pmlp.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  17.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā

 

Izdarīt Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 16.nr.; 2003, 9.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 20.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 2.panta pirmo daļu aiz vārda "dzīvesvietu" ar vārdiem "Latvijas Republikā".

 

2. Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur. Deklarēt bērna dzīvesvietu var vecāku (aizbildņu), tuvāko radinieku (vecvecāku, pilngadīgo brāļu, māsu, pusbrāļu vai pusmāsu un vecāku pilngadīgo brāļu vai māsu) vai minēto personu laulāto dzīvesvietā, vai tās personas dzīvesvietā, kuru bērna likumiskais pārstāvis pilnvarojis pārstāvēt bērnu tā personiskajās un mantiskajās attiecībās."

 

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir Latvijas pilsonim, nepilsonim, kā arī personai, kura saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību Latvijas Republikā (turpmāk – dzīvesvietas deklarētājs)."

 

4.  8.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārda "kārtībā" ar vārdiem "izmantojot speciālu tiešsaistes formu";

izslēgt trešās daļas 5.punktu;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ministru kabinets nosaka deklarācijas veidlapas paraugu, deklarācijas iesnieguma veidlapas paraugu un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Dzīvesvietas deklarēšanai elektroniski Ministru kabinets nosaka interneta portālu, kurā pieejama tiešsaistes forma, un kārtību, kādā dzīvesvietu deklarē elektroniski, un tiešsaistē aizpildāmajā veidlapā iekļauto ziņu apjomu."

 

5. Izslēgt 8.panta otrās daļas 5.punktu.

 


6. Papildināt 12.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Lēmumu par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu iestāde izpilda nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas."

 

7. Papildināt 15.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Iestādes un Pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu, bet Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"9. Šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais nosacījums, ka dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju Pārvaldei var iesniegt elektroniski, izmantojot tikai speciālu tiešsaistes formu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

10. Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

11. Līdz šā likuma 8.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim, piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 12.maija noteikumi Nr.986 "Noteiku­mi par dzīvesvietas deklarācijas un deklarācijas iesnieguma veidlapām un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš


Likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”

 anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 5.decembra sēdes protokollēmuma (protokols Nr.65 12.§) 2.punktu Iekšlietu ministrijai ir uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (turpmāk – likums), precizējot 8.panta astotajā daļā minēto deleģējumu. Minētā norma nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un deklarācijas iesnieguma veidlapas paraugu, kā arī nosaka deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Tā kā ar 2008.gada 1.jūliju būs iespējams ieviest e-pakalpojumu, kas ļaus personai deklarēt dzīvesvietu elektroniski caur speciālu tiešsaistes formu, likuma 8.panta astotajā daļā nepieciešams grozīt deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Tāpat šajā sakarā nepieciešams papildināt panta otro daļu ar teikumu, ka dzīvesvietu varēs deklarēt elektroniski tikai caur speciālu tiešsaistes formu. Pašreiz to var izdarīt ar e-pasta palīdzību, taču šo dzīvesvietas deklarēšanas elektroniski iespēju plānots nomainīt pret tiešsaistes formu, jo personas lielā daudzumā sūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvaldei) ar elektronisko parakstu neparakstītas dzīvesvietas deklarācijas, kas neatbilst likumā noteiktajam. Dzīves vietas deklarēšana elektroniskā veidā būs pieejama Latvijas valsts portālā www.latvija.lv e-pakalpojumu sadaļā, nodrošinot tiešsaisti ar Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu un elektronisko dokumentu arhīvu.

Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu. Šo normu persona bieži tulko nepareizi un vēlas deklarēt dzīvesvietu ārvalstī, tādēļ plānots papildināt šo normu ar noteikumu, ka dzīvesvieta deklarējama tikai Latvijas Republikas teritorijā.

Likuma 3.panta trešā daļa pieļauj deklarēt nepilngadīgu bērnu atsevišķi no vecākiem. Tā kā šī norma tiek izmantota, lai iekārtotu bērnu izdevīgās izglītības iestādēs, tad likumā tiks iekļauts noteikts personu loks, pie kura bērns var tikt deklarēts.

Novecojusi ir likuma 6.panta pirmās daļas norma par to personu loku, kuriem ir pienākums deklarēt dzīvesvietu, tādēļ tā jāizsaka jaunā redakcijā. Precizējot šo normu, tā tiks saskaņota ar citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka personas tiesisko statusu un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā.

No likuma 8.panta tiek svītrota prasība personai deklarējoties iesniegt informāciju par savu bijušo deklarēto dzīvesvietu, jo šādas informācijas iegūšana nav lietderīga un nav nepieciešama dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm.

Praksē ir problēmas ar ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu. Pārsvarā gadījumu šīs ziņas tiek anulētas pamatojoties uz to, ka iestādei ir sniegtas nepatiesas ziņas. Tādējādi ir salīdzinoši vienkārša kārtība, lai persona dzīvesvietā varētu deklarēties, bet, lai šīs ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulētu, paredzēta komplicēta procedūra. Tādēļ lai samērotu administratīvā procesa ilgumu, likumā iekļaujama norma, kas paredz, ka lēmums par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu izpildāms nekavējoties. To kā izņēmumu vispārējai kārtībai pieļauj arī Administratīvā procesa likuma 358.panta trešā daļa.

Tā kā pašreiz nav noteiktas iestādes, kurā apstrīdami pašvaldību lēmumi dzīvesvietas deklarēšanas jomā, lai atvieglotu Administratīvās tiesas darbu, šo funkciju iecerēts nodot Pārvaldei.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar norādi, ka dzīvesvietu deklarēt var tikai Latvijas Republikas teritorijā, kā arī paredz precizēt to personu loku, kurām ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Likums tiks papildināts ar normu, nosakot to personu loku, kuru dzīvesvietā iespējams deklarēt nepilngadīgu bērnu. No likuma tiks svītrota prasība personai deklarējoties iesniegt informāciju par savu bijušo deklarēto dzīvesvietu.

Likums tiks papildināts ar noteikumu, ka elektroniski deklarāciju iesniedz tikai izmantojot speciālu tiešsaistes formu un šim nolūkam tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.

Projekts paredz papildināt likumu ar normu, kas nosaka lēmuma par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu nekavējošu izpildi.

Likums tiks papildināts ar normu, kas nosaka, ka pašvaldības un Pārvaldes amatpersonu lēmumus var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, bet šo lēmumu savukārt pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts tieši vai netieši neskar uzņēmējdarbības vidi.

Ieguvums no tiesību akta būs tas, ka dzīvesvietas deklarēšanas jomā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas procedūra būs vienkāršāka un ātrāka. Tiks atvieglots administratīvās tiesas darbs, jo tiks noteikta iestāde lēmumu apstrīdēšanai dzīvesvietas deklarēšanas jomā. Uzlabosies sadarbība starp Pārvaldi kā iestādi, kas veic metodisko vadību šajā jomā un pašvaldībām.

Pēc elektroniskās tiešsaistes ieviešanas uzlabosies elektroniskā dzīvesvietas deklarēšanas pakalpojuma kvalitāte un samazināsies birokrātiskie šķēršļi dzīvesvietas deklarēšanai elektroniski.

Vairāk tiks aizsargātas to nekustamo īpašnieku intereses, kuru nekustamajā īpašumā bez tiesiska pamata deklarējušās svešas personas.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvais akts noteiks dzīvesvietas deklarēšanas procesu elektroniski, atvieglos personai dzīvesvietas deklarēšanas procesu. Personai būs vienkāršāk un īsākā laikā apstrīdēt dzīvesvietas deklarēšanas jomā pieņemto lēmumu. Nekustamo īpašumu īpašniekiem atvieglota kārtība, kādā anulē ziņas par to personu dzīvesvietu, kas nepamatoti deklarējušās viņu īpašumā.

Normatīvā akta projekts neierobežo cilvēktiesības.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 2008

 2009

2010

2011

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

229,1

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

229,1

 

 

24,4

 

 

24,4

 

24,4

 

31,4

3. Finansiālā ietekme  

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

-24,4

-24,4 

-24,4 

-31,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

5.1. 2009.gads kopā Ls 24 418

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei:

Papildu izdevumi kopā Ls 23 985, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 23 985, t.sk.:

1) programmatūras uzturēšanas izdevumi – Ls 4000 (100h x 40 Ls);

2) pasta pakalpojumi sarakstei ar pašvaldībām, nekustamo īpašumu īpašniekiem un personām, kuras vēlas deklarēties (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 1664 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 lēmumi x 5 vēstules = Ls 156; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 x 5 = Ls 1508);

3) kancelejas preces – Ls 500;

4) datortehnikas uzturēšana – Ls 200;

5) atalgojums 2 štata vietām – Ls 17621 (2 pārvaldes vecākie referenti – darba alga Ls 500 x 2 x 12 = Ls 12000, piemaksa 12000 x 15% = Ls 1800, vienreizēja piemaksa 2 x 500 x 40% = Ls 400, VSAOI 24.09% no Ls 14200 = Ls 3421).

 

Pašvaldībām:

Papildu izdevumi kopā Ls 433, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 433, t.sk.:

1) pasta pakalpojumi sarakstei ar PMLP, (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 332 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 = Ls 31; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 = Ls 302);

2) kancelejas preces – Ls 100;

 

5.2. 2010.gads kopā Ls 24 418

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei:

Papildu izdevumi kopā Ls 23 985, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 23 985, t.sk.:

1) programmatūras uzturēšanas izdevumi – Ls 4000 (100h x 40 Ls);

2) pasta pakalpojumi sarakstei ar pašvaldībām, nekustamo īpašumu īpašniekiem un personām, kuras vēlas deklarēties (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 1664 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 lēmumi x 5 vēstules = Ls 156; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 x 5 = Ls 1508);

3) kancelejas preces – Ls 500;

4) datortehnikas uzturēšana – Ls 200;

5) atalgojums 2 štata vietām – Ls 17621 (2 pārvaldes vecākie referenti – darba alga Ls 500 x 2 x 12 = Ls 12000, piemaksa 12000 x 15% = Ls 1800, vienreizēja piemaksa 2 x 500 x 40% = Ls 400, VSAOI 24.09% no Ls 14200 = Ls 3421).

 

Pašvaldībām:

Papildu izdevumi kopā Ls 433, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 433, t.sk.:

1) pasta pakalpojumi sarakstei ar PMLP, (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 332 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 = Ls 31; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 = Ls 302);

2) kancelejas preces – Ls 100;

 

5.3. 2011.gads kopā Ls 24 418

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei:

Papildu izdevumi kopā Ls 23 985, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 23 985, t.sk.:

1) programmatūras uzturēšanas izdevumi – Ls 4000 (100h x 40 Ls);

2) pasta pakalpojumi sarakstei ar pašvaldībām, nekustamo īpašumu īpašniekiem un personām, kuras vēlas deklarēties (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 1664 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 lēmumi x 5 vēstules = Ls 156; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 x 5 = Ls 1508);

3) kancelejas preces – Ls 500;

4) datortehnikas uzturēšana – Ls 200;

5) atalgojums 2 štata vietām – Ls 17621 (2 pārvaldes vecākie referenti – darba alga Ls 500 x 2 x 12 = Ls 12000, piemaksa 12000 x 15% = L s 1800, vienreizēja piemaksa 2 x 500 x 40% = Ls 400, VSAOI 24.09% no Ls 14200 = Ls 3421).

 

Pašvaldībām:

Papildu izdevumi kopā Ls 433, t.sk.:

- uzturēšanas izdevumi – Ls 433, t.sk.:

1) pasta pakalpojumi sarakstei ar PMLP, (10 apstrīdēti lēmumi nedēļā) – Ls 332 (aploksnes Ls 0,06 x 52 x 10 = Ls 31; pasta pakalpojumi Ls 0,58 x 52 x 10 = Ls 302);

2) kancelejas preces – Ls 100.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

24,4

 

 

24,4 

 

 

 

 

24,4  

 

 

 

31,4

6.   Cita informācija 

 Likumprojekta realizācijai nepieciešamo papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršana jāizskata budžeta projekta 2009.gadam un turpmākajos gados - vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Apstrīdēto pašvaldības lēmumu skaits nedēļā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prognoze, kura izriet no pašvaldību skaita un anulēto ziņu par deklarēto dzīvesvietu skaita.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams izstrādāt un pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus: 1. „Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas un deklarācijas iesnieguma veidlapām un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību”;

2. “Noteikumi par interneta portālu, kurā pieejama tiešsaistes forma, un kārtība, kādā dzīvesvietu deklarē elektroniski un tiešsaistes formā iekļauto ziņu apjoms.”


Minētie Ministru kabineta noteikumi tiks sagatavoti pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 1.lasījumā.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                  1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Pašvaldību savienība

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Iestrādāti tās priekšlikumi attiecībā uz to personu loku, kuru dzīvesvietā iespējams deklarēt nepilngadīgu bērnu, kā arī priekšlikums par atviegloto ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu anulēšanas kārtību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvais akts paredz paplašināt Pārvaldes funkcijas, nosakot, ka tā ir apstrīdēšanas iestāde lēmumu apstrīdēšanai dzīvesvietas deklarēšanas jomā.

Normatīvā akta izpildi daļā par dzīvesvietas elektronisko deklarēšanu būs iespējams uzsākt no 2008.gada 1.jūlija, kad tiks izstrādātas un savienotas nepieciešamās datu sistēmas.

Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis Iekšlietu ministrijas maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu 2008.gadam, bet likumprojektā ietverto funkciju izpildei ir nepieciešami papildus finansu līdzekļi, tad normatīvā akta izpildi daļā, kurā Pārvalde noteikta kā apstrīdēšanas iestāde pašvaldības lēmumiem par dzīvesvietas deklarēšanu būs iespējams uzsākt tikai pēc 2009.gada 1.janvāra, kad tiks saņemts finansējums.

Pārējā daļā normatīvā akta izpildi būs iespējams uzsākt pēc normatīvā akta spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma „NAIS”, bezmaksas normatīvo aktu bāze www.likumi.lv un citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Pašvaldības lēmumu pirmstiesas stadijā var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, kuru, savukārt, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Iekšlietu ministrs   M.Segliņš

 

 

Iekšlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

M.Segliņš

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

J.Citskovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.05.2008 10:30

2062

M.Kolbergs

67219145, marcis.kolbergs@pmlp.gov.lv