LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

13.06.2008. Nr.90/TA-467

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā". Likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ugare 67027215, Dace.Ugare@zm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija sēdes protokola
Nr.38 28.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) valsts veterinārās uzraudzības objekti – dzīvnieku novietnes, dzīvnieku audzētavas, savvaļas sugu dzīvnieku kolekcijas, zooloģiskie dārzi, cirki, eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku audzēšanas, izmantošanas un piegādes komersanti, dzīvnieku patversmes un viesnīcas, specializētas tirdzniecības vietas, tirgi, ja tajos notiek tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku savākšanas centri, izsoles, izstādes un citas vietas, kur notiek pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, inkubatori, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas komersanti, embriju transplantācijas komersanti, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēji, veterinārmedicīniskās aprūpes vietas, individuālie veterināro pakalpojumu sniedzēji, dzīvnieku barības apritē iesaistītie objekti, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes vai iznīcināšanas komersanti, dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas komersanti, dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītie komersanti, kā arī dzīvnieku pārvadātāji, kuri pārvadā dzīvniekus saimnieciskos nolūkos, dzīvnieku transportēšanas līdzekļi un dzīvnieku kapsētas;";

izteikt 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) akvakultūras dzīvnieki – audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā audzēts ūdens dzīvnieks jebkurā tā attīstības stadijā, kā arī olšūnas, sperma un gametas, ieskaitot jebkuru savvaļā iegūtu ūdenī dzīvojošu dzīvnieku, kuru paredzēts turēt audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā;

10) references laboratorija – valsts pilnvarota, akreditēta laboratorija, kura strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;";

izslēgt 14.punktu;

papildināt pantu ar 15., 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"15) aprite – šā likuma izpratnē dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības un barības piedevu ieguve, ražošana, izgatavošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, izpēte un izstrāde;

16) specializēta tirdzniecības vieta – vieta, kas reģistrēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, dzīvnieku kopšanai un turēšanai lietojamo preču uzglabāšanu un izplatīšanu vai dzīvu dzīvnieku turēšanu tirdzniecības nolūkiem;

17) dzīvnieku kopšanas līdzeklis – viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām dzīvnieka ķermeņa ārējām daļām (piemēram, epidermu, apmatojumu, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, aizsardzībai un uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai;

18) veterinārārsta asistents – speciāli apmācīta persona, kas strādā praktizējoša veterinārārsta vadībā;

19) veterinārā apliecība – Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts oficiāls dokuments, kas apliecina dzīvnieku veselības stāvokli tirdzniecībai ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem Latvijas Republikas teritorijā."

2. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "vienotu";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) dzīvnieku kopšanas līdzekļu aprite;";

izteikt otrās daļas 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) pilnvaro praktizējošus veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, veterinārās apliecības un citus normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu apriti noteiktos dokumentus;

9) izsniedz atļaujas dzīvnieku patversmju, viesnīcu, dzīvnieku audzētavu un specializēto tirdzniecības vietu veidošanai un dzīvnieku kapsētu iekārtošanai;".

3. 8.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, apturēt vai aizliegt dzīvnieku pārvietošanu, tirdzniecību ar dzīvniekiem, rīkot dzīvnieku sacensības, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas nosaka dzīvnieku infekcijas slimību kontroli un apkarošanu;";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšanu vai izņemt tos no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par to kaitīgumu cilvēka veselībai vai dzīvībai, dzīvnieka veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņemt lēmumu par attiecīgo produktu iznīcināšanu un kontrolēt tā izpildi;".

4. Papildināt likumu ar 8.² pantu šādā redakcijā:

"8.² pants. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar ekspertiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti, var veikt kontroli Latvijas teritorijā esošajos valsts veterinārās uzraudzības objektos, no kuriem paredzēts dzīvnieku izcelsmes produktu eksports, un novērtēt šo objektu atbilstību attiecīgajā valstī noteiktajām prasībām."

5. Izslēgt 11.panta 1., 2. un 3.punktu.

6. Papildināt 11.¹ pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic atliekvielu, tai skaitā pesticīdu atlieku, laboratorisko kontroli un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšanu."

7. Izslēgt 18.panta otro daļu.

8. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu."

9. Papildināt likumu ar 21.¹, 21.² un 21.³ pantu šādā redakcijā:

"21.¹ pants. Dzīvnieku reģistru dzīvnieku reģistrācijas kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveido un uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

21.² pants. Prasības attiecībā uz klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu nosaka Ministru kabinets.

21.³ pants. Pašvaldība, pēc tam kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta informācija par dzīvnieku infekcijas slimības iespējamo izplatīšanos, nekavējoties izdod saistošos noteikumus, nosakot attiecīgus ierobežojumus savā administratīvajā teritorijā."

10. Aizstāt 24.pantā vārdus "Valsts ceļu policiju" ar vārdiem "Valsts policiju".

11. Papildināt 25.pantu ar 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"13) kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības;

14) specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

15) govju, cūku, aitu un kazu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

16) dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas, marķēšanas, izplatīšanas un kontroles kārtību;

17) kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, nosakot dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības policijai un Valsts policijai."

12. Izslēgt 33.pantu.

13. Izslēgt 35.panta pirmajā daļā vārdus "saskaņā ar šā likuma 33.pantu".

14. 38.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

1) govju tuberkulozes, govju un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem – līdz 50 procentu apmērā no kautproduktu vidējās vērtības;

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma apkarošanas laikā nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;

3) salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

4) akvakultūras dzīvnieku, olšūnu, spermas vai gametu iznīcināšanu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā, par akvakultūras komersanta uzņēmuma vai audzētavas likvidēšanu, par infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem akvakultūras komersanta uzņēmuma vai audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā.";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

15. 40.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.852/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004), un Pārtikas aprites uzraudzības likumā;";

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) komersantu plānveida un ārpuskārtas kontroli atbilstoši veterinārmedicīnas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) valsts laboratorisko kontroli;";

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu apriti veic tā komersanta veterināro uzraudzību, kas nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, kaušanu, medījumiem nelielos daudzumos, nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku gaļas iegūšanu, gaļas sadalīšanu, gaļas sasaldēšanu un uzglabāšanu vai gaļas uzglabāšanu."

16. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Veterinārā ekspertīze".

17. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004)."

18. 46.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Komersants, kas ir kautuves turētājs vai nodarbojas ar nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku gaļas iegūšanu vai sadalīšanu, slēdz līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu par veterinārās ekspertīzes veikšanu un veterināro uzraudzību, kā arī nodrošina veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai zvejas kuģa";

izslēgt ceturto daļu.

19. 47.pantā:

izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu "pastāvīgās";

izslēgt ceturto daļu.

20. Izslēgt 49. un 50.pantu.

21. Izslēgt 51.pantā vārdu "pastāvīgās".

22. Izslēgt 53.panta pirmās daļas 7.punktu.

23. 55.pantā:

izslēgt 5.punktā vārdus "un veterinārfarmaceitisko produktu";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) iegādāties zāles veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību;";

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pieņemt darbā veterinārārsta asistentus un veterinārfeldšerus."

24. Izslēgt 57.panta pirmajā daļā vārdus "un veterinārfarmaceitiskos produktus".

25. Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XI nodaļa. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju tiesības un pienākumi".

26. Papildināt 58. un 59.pantu aiz vārda "īpašniekiem" ar vārdiem "vai turētājiem".

27. Papildināt likumu ar XII nodaļu šādā redakcijā:

"XII nodaļa. Valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšana un atjaunošanas kārtība

61.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, valsts vecākajiem pārtikas inspektoriem, valsts vecākajiem veterinārajiem inspektoriem, valsts pārtikas inspektoriem un valsts veterinārajiem inspektoriem (turpmāk – Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona) ir tiesības apturēt vai ierobežot veterinārās uzraudzības objekta vai tā struktūrvienības (turpmāk – objekts) darbību, ja ir konstatēta neatbilstība dzīvnieku veselību un cilvēka patēriņam neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pirms tam izsakot rakstveida brīdinājumu attiecīgā objekta īpašniekam, valdītājam vai viņa pilnvarotai personai.

(2) Brīdinājumā norāda konstatētās neatbilstības dzīvnieku veselību un cilvēka patēriņam neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un nosaka neatbilstības novēršanas termiņu:

1) ņemot vērā faktiskās novēršanas iespējas, – no viena mēneša līdz trim mēnešiem;

2) ja neatbilstības novēršanai nepieciešams objekta kapitālremonts, – līdz vienam gadam;

3) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama objekta būvniecība, – līdz diviem gadiem.

(3) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona triju darbdienu laikā pēc brīdinājumā noteiktā termiņa beigām pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu.

(4) Objekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona.

(5) Objekta darbību aptur bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:

1) dzīvnieku veselību un cilvēka patēriņam neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti regulējošo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai;

2) objekta darbība nav atzīta vai reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgā objekta darbības reģistrāciju vai atzīšanu.

62.pants. (1) Objekta īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona par brīdinājumā vai lēmumā par objekta darbības pārtraukšanu norādīto normatīvo aktu prasību pārkāpumu novēršanu rakstveidā ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonai, kas izsniegusi brīdinājumu vai pieņēmusi lēmumu par objekta darbības apturēšanu. Šī Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju objekta darbības atjaunošanai.

(3) Ja nav novērsti visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona sniedz motivētu rakstveida atteikumu darbības atjaunošanai.

63.pants. Lēmumu par objekta darbības apturēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas brīdinājuma un lēmuma par objekta darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

28. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

"20. Šā likuma 38.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.augustā."

29. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību."

Zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Veterinārmedicīnas likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.

2006.gada 1.janvārī spēkā ir stājusies virkne pārtikas higiēnu regulējošo normatīvo aktu. Lai nodrošinātu to pareizu izpratni, jāveic grozījumi visā Veterinārmedicīnas likumā, saskaņojot to ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Iepriekšminētie pārtikas higiēnas normatīvie akti nosaka kārtību, kā tiek realizēti dzīvnieku izcelsmes primārie produkti. Līdz ar to Veterinārmedicīnas likuma 49. un 50.pants vairs nav aktuāls un tie ir izslēdzami.

Likumā tiek noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti kopā ar ekspertiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti, var veikt kontroli Latvijas teritorijā esošajos veterinārās uzraudzības objektos, no kuriem paredzēts dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz attiecīgo valsti. Šī norma nepieciešama, lai varētu izpildīt prasību, ka eksperti, kas nav Eiropas Savienības eksperti, varētu novērtēt objekta atbilstību tām prasībām, kuru izpildi pieprasa tā valsts, uz kuru veiks eksportu.

Lai atrisinātu normatīvajos aktos esošās pretrunas, Zemkopības ministrija uz Veterinārmedicīnas likuma 11.¹panta 1., 2., 3. un 4.punkta deleģējuma pamata ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2007.gada 4.decembrī ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus ”References laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtība, references laboratorijas funkcijas un pienākumi un prasības references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam”, kuri atceļ Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumus Nr.753 ”Noteikumi par prasībām pārtikas apritē iesaistītajām references laboratorijām un to pilnvarošanas kārtību”. Tiek veikti grozījumi arī Veterinārmedicīnas likuma 11.pantā, svītrojot 1., 2. un 3.punktu.

Ir stājušies spēkā arī jauni Eiropas Savienības normatīvie akti attiecībā uz dzīvnieku labturību. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību šīm prasībām, ir nepieciešams veikt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Lai tiktu ievērota vienāda terminoloģija Farmācijas likumā un Veterinārmedicīnas likumā, jāsvītro termins „veterinārfarmaceitiskie produkti” visā likuma tekstā.

Pašreiz Veterinārmedicīnas likumā ir noteikta kompetentā institūcija, kas kontrolē šādu regulu ieviešanu:

1) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Regulas (EK) Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem 4.panta 1.punktu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 12.pantu.

Ministru kabinetam tika dots pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā uz Eiropas Ekonomikas zonas robežas Latvijā kontrolē personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, mājas (istabas) dzīvnieku kontroles kārtību, personas tiesības un pienākumus, kā arī izmesto un konfiscēto dzīvnieku izcelsmes produktu iznīcināšanas kārtību”. Zemkopības ministrija izstrādāja šos noteikumus, saskaņoja tos ar iesaistītajām ministrijām, bet Valsts kancelejas Juridiskais departaments ieteica izvērtēt šo noteikumu nepieciešamību. Starpministriju sanāksmēs tika panākta vienošanās, ka šie jautājumi ir atrisināmi, noslēdzot starpresoru vienošanos. Līdz ar to likumprojektā svītro 53.panta pirmās daļas 7.punktu.

Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvā 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli ir noteikta atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontrole un apkarošana. Par radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam jānodrošina kompensācija.Veterinārmedicīnas likuma 38.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam. Nosacījumi kompensācijas saņemšanai par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu stāsies spēkā pēc grozījumu pieņemšanas Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

Nepieciešams noteikt deleģējumu jaunu normatīvo aktu izstrādei, lai noteiktu kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības, specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam, mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniegšanas minimālo aprīkojumu un dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrācijas un aprites prasības.

Likumā jāparedz Ministru kabinetam deleģējums noteikt kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, nosakot dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības un valsts policijai.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada janvāra sēdes protokollēmumu, Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2008.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Lai ieviestu Eiropas Padomes 2004.gada 22.decembra Regulu Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā Nr.1255/97 (turpmāk - Regula), ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, kuros ir definēts, kas ir dzīvnieku pārvadājums saimnieciskos nolūkos, jo uz tiem attiecas visas regulas prasības, kas saistītas ar dzīvu mugurkaulnieku, ieskaitot zivis un putnus, pārvadāšanu. Regulā ir noteiktas prasības saimnieciskos nolūkos pārvadājamo dzīvnieku transportam (piem., automātiskās dzirdnes cūkām, durvju sensori, navigācijas sistēma, temperatūras režīmi, noteikta minimālā platība dzīvniekam u.c.), kā arī apliecība par apmācību apkalpojošajam personālam. Šīs prasības netiek piemērotas, ja dzīvniekus pārvadā nesaimnieciskos nolūkos, lai lopkopjiem neuzliktu papildu apgrūtinājumus. Līdz ar to tikai dzīvnieku pārvadātāji, kuri veic dzīvnieku pārvadāšanu saimnieciskos nolūkos, ir veterinārās uzraudzības objekti, un tie ir jānosaka likumā.

Lai tiktu ievērota vienāda terminoloģija, no Veterinārmedicīnas likuma jāsvītro termins „pastāvīga veterinārā uzraudzība”, jo Eiropas Savienības regulās tiek runāts par uzraudzību, kas ir viena vai vairāku dzīvnieku, barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vai dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju, vai viņu darbību rūpīga novērošana.

Likumprojektā no valsts veterinārās uzraudzības objektiem tiek izslēgtas dzīvnieku audzētāju organizācijas, jo tās ir juridiskas organizācijas, kuru darbību nekontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra protokola Nr.68 32.§ 2.1.apakšpunktā Zemkopības ministrijai doto uzdevumu likumprojektā „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ir iekļauts 6.punkts, kas paredz Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic atliekvielu, tai skaitā pesticīdu atlieku laboratorisko kontroli un slimību ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšanu.

Likumā tiek precizēta pašvaldību rīcība, lai novērstu dzīvnieku infekcijas slimību iespējamo izplatīšanos. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.2 9.§ noteikto, tiek veikti grozījumi Veterinārmedicīnas likumā.

Šobrīd valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšanu, ja ir konstatēti dzīvnieku veselību un cilvēka patēriņam neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, nosaka likums ”Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Minētais likums zaudēs spēku ar 2008.gada 1.janvāri. Līdz ar to Veterinārmedicīnas likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai paredzētu darbības apturēšanu, ko līdz šim regulē likums ”Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

No likumprojekta tiek svītrots valsts veterinārās uzraudzības objekts – atkritumu poligoni, jo tie ir Vides ministrijas uzraudzības objekti un šī ministrija veido atkritumu poligonu reģistru. Eiropas parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regula (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam nenosaka, atkritumu poligonus kā veterinārās uzraudzības objektus, tādēļ tie no likumprojekta jāsvītro.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka:

1) kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam;

2) kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības;

3) specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

4) mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

5) dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrācijas un aprites prasības;

6) kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, nosakot dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības un Valsts policijai”.

Likumprojekta 27.panta mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā tiek apturēta un atjaunota dzīvnieku veselības un cilvēka patēriņam neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē iesaistīto valsts veterināro uzraudzības objektu darbība.

3. Cita informācija

Pamatojoties uz 2007.gada 1.oktobra starpinstitūciju sanāksmē starp Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju panākto vienošanos, likumprojekts ir papildināts ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 2. un 3.punkts pārņem Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību 3.pantu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nosakot izstrādāt normatīvo dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības, ietekme uz uzņēmējdarbības vidi būs pozitīva, jo tiks skaidri noteiktas prasības veterināro apliecību izsniegšanas kārtībai (kas izsniedz, kam izsniedz, kādos gadījumos izsniedz).

3. Sociālo seku izvērtējums

Nepieciešamo finansējumu par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam nodrošinās saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.marta rīkojumu Nr.191 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumu Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā” izpildi”.

Nosakot izstrādāt normatīvo dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības, likumprojektam būs pozitīvas sociālās sekas sakarā ar labvēlīgu ietekmi uz sabiedrības veselību un pārtikas drošību.

Nosakot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, tiks noteiktas dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības un Valsts policijai”, tiks izveidots mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs, kurā būs dati par katru reģistrēto dzīvnieku un tā īpašnieku. Līdz ar to varēs uzskaitīt pret trakumsērgu vakcinētos dzīvniekus un kontrolēt iekasētās nodevas par dzīvnieku turēšanu. Paralēli samazināsies klaiņojošo dzīvnieku skaits, jo kontroles institūcijas datu bāzē varēs atrast noklīdušo dzīvnieku saimniekus.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais 2008.gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2009.

2010.

2011.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam nodrošinās saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.marta rīkojumu Nr.191 ”Par finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumu Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā” izpildi”. Latvijā akvakultūras nozares uzņēmumos neeksotisko infekcijas slimību izplatība nav liela. Tiek plānots, ka Finanšu ministrija izvērtē iesniegtos pieprasījumus un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķir Zemkopības ministrijai kompensācijām nepieciešamos līdzekļus. Izmaksājamo kompensāciju apmērs akvakultūras dzīvnieku īpašniekiem neeksotisko infekcijas slimību uzliesmojuma apkarošanas pasākumu dēļ radušos zaudējumu segšanai varētu būt 50 000 Ls gadā. Likumprojektu Pārtikas un veterinārais dienests ieviesīs esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Izstrādājot kārtību par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzes datu izplatīšanu un izmantošanu, nosakot dažādas autorizētas pieejas pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, pilnvarotajiem veterinārārstiem, pašvaldības un Valsts policijai finansējums nebūs nepieciešams.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi par:

1) kompensējamiem pasākumiem par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam;

2) kārtību, kādā izsniedz veterinārās apliecības;

3) specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

4) mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

5) dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrācijas un aprites prasības,

Jāizdod „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā””.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Pašreiz Veterinārmedicīnas likumā ir noteikta kompetentā institūcija, kas kontrolē šādu regulu ieviešanu:

1) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Regulas (EK) Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem 4.panta 1.punktu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK 12.pantu.

Ministru kabinetam tika dots pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā uz Eiropas Ekonomikas zonas robežas Latvijā kontrolē personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, mājas (istabas) dzīvnieku kontroles kārtību, personas tiesības un pienākumus, kā arī izmesto un konfiscēto dzīvnieku izcelsmes produktu iznīcināšanas kārtību”. Zemkopības ministrija izstrādāja šos noteikumus, saskaņoja tos ar iesaistītajām ministrijām, bet Valsts kancelejas Juridiskais departaments ieteica izvērtēt šo noteikumu nepieciešamību. Starpministriju sanāksmēs tika panākta vienošanās, ka šie jautājumi ir atrisināmi, noslēdzot starpresoru vienošanos. Zemkopības ministrija sagatavoja protokollēmuma projektu par nepieciešamību noslēgt starpresoru vienošanos. Līdz ar to Veterinārmedicīnas likumā jāsvītro 53.panta pirmās daļas 7.punkts.

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.

Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvas Nr.2006/88/EK, par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli, ir noteikta atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontrole un apkarošana, par kuru radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam jānodrošina kompensācija.

Direktīvā ir noteikta atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontrole un apkarošana un par radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam jānodrošina kompensācija.

Veterinārmedicīnas likuma 38.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka kompensējamos pasākumus par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem dzīvnieku īpašniekam. Nosacījumi kompensācijas saņemšanai par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu stāsies spēkā pēc grozījumu pieņemšanas valdībā Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

Lai ieviestu Eiropas Padomes 2004.gada 22.decembra Regulu Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā Nr.1255/97 (turpmāk - Regula) ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, kuros ir definēts, kas ir dzīvnieka pārvadājums saimnieciskos nolūkos, jo uz tiem attiecas visas regulas prasības, kas saistītas ar dzīvu mugurkaulnieku, ieskaitot zivis un putnus, pārvadāšanu. Regulā ir noteiktas prasības saimnieciskos nolūkos pārvadājamo dzīvnieku transportam (piem., automātiskās dzirdnes cūkām, durvju sensori, navigācijas sistēma, temperatūras režīmi, noteikta minimālā platība dzīvniekam u.c.), kā arī apliecība par apmācību apkalpojošajam personālam. Šis prasības netiek piemērotas, ja dzīvniekus pārvadā nesaimnieciskos nolūkos, lai lopkopjiem neuzliktu papildus apgrūtinājumus, līdz ar to tikai dzīvnieku pārvadātāji, kuri veic dzīvnieku pārvadāšanu saimnieciskos nolūkos ir veterinārās uzraudzības objekti.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedums, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

Komentāri

16.panta 1.punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 6.pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku 4.pants.

atbilst

16.panta 3.punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku 1.panta 4.punkts un 3.pants

atbilst

18.pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu 5.pants

atbilst

23.pants

Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Regulas (EK) Nr.745/2004 ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem 4.panta 1.punktu;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK 12.pantu.

atbilst

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Latvijas Veterinārārstu biedrība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome atbalsta projekta tālāku virzību bez iebildumiem.

Latvijas veterinārārstu biedrība atbalsta projekta tālāku virzību izsakot priekšlikumus, kas ir iestrādāti projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nebija nepieciešamas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) reģionālo struktūrvienību pieņemtos lēmumus indivīds apstrīd PVD ģenerāldirektoram un pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Zemkopības ministrs M.Roze

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

D.Lucaua

S.Grigaļūna

M.Salenieks

D.Ugare

16.04.2008. 9:07

3126

D.Ugare

67027215, Dace.Ugare@zm.gov.lv