Rīgā

 

 

Rīgā

2008.gada 18.jūnijā

 

LR Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (reģ.768/Lp9, atzīts par steidzamu) izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz      lapām.

 

 

 

Patiesā cieņā,

 

 

 

 

priekšsēdētāja                                                                                A.Barča

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

(steidzams)

 

 

Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” (nr.768/Lp9, 2.lasījums)

 

 

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(14)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā „Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005,13., 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 7., 10.nr.) šādus grozījumus:

 

3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

(1) Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk - valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

(2) Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā šīs personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība.

 

 

 

 

 

 (3)……

 

1. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – Padomes regula Nr.259/68), valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, tā nodošanu Eiropas Kopienas pensiju shēmai un pensijas kapitāla saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets”.

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz Padomes 1968.gada 29.februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
(turpmāk — Padomes regula Nr.259/68), valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets.”

7.pants. Valsts pensiju veidi

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts pensiju veidi:

1) vecuma pensija;

2) invaliditātes pensija;

3) apgādnieka zaudējuma pensija.

 

 

1.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Papildināt likuma 7.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts pensijas nav apliekamas ar nodokļiem.”

Neatbalstīts

 

9.pants. Valsts  pensijas piešķiršanai  nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

(1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.

 

:

 

 

 

 

 

(2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā:

1) persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā:

a) darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas,

b) pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas;

2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pen siju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

3) apdrošinātā persona saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" saņem sakarā ar slimību vai darbspēju zaudējumu slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

4) apdrošinātā persona saņem bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" par šo personu no nodarbinātības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības vai maternitātes pabalstu un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un veikusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.

7)….

8)….

9)…..

2. 9.pantā

papildināt otro daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) apdrošinātā persona kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

8) persona  saskaņā ar likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.1 pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;

9) laiks, kad persona ir bijusi apdrošināta Eiropas Savienības pensiju shēmā, ja pensijas kapitāls ir saņemts un ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā.”

 

 

 

 

2. 9.pantā:

papildināt otro daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) apdrošinātā persona kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

8) persona saskaņā ar likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.1 pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;

9) persona ir bijusi apdrošināta Eiropas Savienības pensiju shēmā, ja pensijas kapitāls ir saņemts un ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā.”;

(3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi:

1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;

2) (izslēgts ar 27.12.96. likumu);

3) laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu;

4) laiks, kad persona, kuras laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu") pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;

5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;

7) laiks, kad persona kopj bērnu invalīdu.

trešajā daļā:

izslēgt pirmo punktu;

izteikt septīto punktu šādā redakcijā:

„7) laiks, kurā persona saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.”

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas 1.punktu;

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) laiks, kurā persona saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.”

 

11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju

(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

(2) (Izslēgta ar 05.08.99. likumu).

(3) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu).

 

 

 

 

 

(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

 

3. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Mātei un tēvam, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuri aprūpējuši līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”.

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs

 

Aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdu „piecus” ar vārdu  „četrus”.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta trešo pantu šādā redakcijā:

„3. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”.

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

3. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.”

(5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību.

 

 

 

 

 

13.pants. Pensijas   aprēķināšanai  piemērojamais  laika  periods (gados), par  kuru  no pensijas

piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa

Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. To ik gadus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4. Aizstāt 13.panta pirmajā teikumā vārdus „Valsts statistikas komiteja” ar vārdiem „Centrālā statistikas pārvalde”.

 

 

 

 

4. Aizstāt 13.panta pirmajā teikumā vārdus “Valsts statistikas komiteja” ar vārdiem “Centrālā statistikas pārvalde”.

 

14.pants. Tiesības uz invaliditātes pensiju

(1) Pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

 

 

 

 

 

 (2) Personām, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

5. Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus „invaliditātes pensiju” ar vārdiem „atlīdzību par darbspēju zaudējumu”.

 

 

 

 

5. Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus “invaliditātes pensiju” ar vārdiem “atlīdzību par darbspēju zaudējumu”.

 

18.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

 

 

 

 

 

 (2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

6. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus „apgādnieka zaudējuma pensiju” ar vārdiem „atlīdzību par apgādnieka zaudējumu”.

 

 

 

6. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “apgādnieka zaudējuma pensiju” ar vārdiem “atlīdzību par apgādnieka zaudējumu”.

26.1 pants. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga

(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas.

(2) Pensijas teorētiskā apmēra noteikšanai [aprēķinā tiek ņemti vērā vairākās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs uzkrātie apdrošināšanas un tai pielīdzinātie periodi] saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — regula Nr.1408/71), attiecībā uz citu ES un EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodiem pieņem, ka personas apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā gadā ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā.

(3)…..

7. Papildināt 26¹. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

            „(3) personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba periodā Eiropas Savienības institūcijās, saņemot pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas, aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

7. Papildināt 26.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personai, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par Eiropas Savienības institūcijās nostrādāto periodu, kurā tā saņēmusi pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas, aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

27.pants. Valsts pensijas pieprasīšanas kārtība

Pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.

8. Izslēgt 27.pantā vārdus „vai ar darba devēja starpniecību”.

 

 

 

 

8. Izslēgt 27.pantā vārdus “vai ar darba devēja starpniecību”.

 

29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

9. Aizstāt 29.pantā vārdu „darbinieku” ar vārdu „amatpersonu”.

 

 

 

 

9. Aizstāt 29.pantā vārdu “darbinieku” ar vārdu “amatpersonu”.

 

32.pants. Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksājama pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā.

10. 32.pantā:

            izslēgt pirmajā daļā aiz vārdiem „pārskaitāma viņa” vārdu „norādītajā”;

 

 

 

 

10. 32.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “norādītajā”;

 (2) Pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt pensiju.

(3) (Izslēgta ar 05.08.99. likumu).

(4) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu).

(5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citas ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojoša persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(7)…..

(8)…..

(9)…..

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Pensijas saņēmējs, ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturoties ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama gadījumā, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstisku saskaņojumu;

 (8) Pensijas saņēmēja uzturēšanās izbeigšanas vai nāves gadījumā šā panta septītajā daļā minētā iestāde mēneša laikā atgriež Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu;

(9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izskata pieprasījumu par izmaksāto valsts pensiju par pagājušo laika periodu, bet ne ilgāku par trim gadiem.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pensijas saņēmējs, kas ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstveida saskaņojumu.

(8) Gadījumā, kad pensijas saņēmējs vairs neuzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, vai viņa nāves gadījumā minētā iestāde mēneša laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu.

(9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izskata pieprasījumu par izmaksāto valsts pensiju par pagājušo periodu, bet ne ilgāku par trim gadiem.”

 

37.pants. Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

(1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai - uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā.

 

 

 

 

 

(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2007.gada 1.janvāra. (…)

11. Papildināt 37.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves.”

 

 

4.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojekta 11.pantu aiz vārda „nāves” ar vārdu „dienas”

 

Atbalstīts

11. Papildināt 37.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.”

 

1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā — līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:

1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;

2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods;

3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi;

5) mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par trim gadiem, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) individuālais darbs;

7) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

8) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

9) algots darbs reliģiskajās organizācijās;

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;

11) laiks, kad apdrošinātā persona atzīta par invalīdu un nestrādā (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību), bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; minētais laiks ņemams vērā tikai vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai.

12)….

12. Pārejas noteikumos:

1.punktā:

aizstāt ievaddaļas otrajā teikumā vārdus „Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem” ar vārdiem „Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem”;

papildināt 11.apakšpunktu pēc vārdiem „persona atzīta par” ar cipariem un vārdiem „I, II vai III grupas”;

papildināt ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

„12) nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.”;

 

 

 

 

 

5.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Izteikt likumprojekta 12.panta pirmo daļu (likuma pārejas noteikumu 1.punkts) šādā redakcijā:

„1.punktā:

aizstāt ievaddaļas pirmajā teikumā vārdus „Latvijas pilsoņiem” ar vārdiem „Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem”;

papildināt 11.apakšpunktu pēc vārdiem „persona atzīta par” ar cipariem un vārdiem „I, II vai III grupas”;

papildināt ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

„12) nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.”;”

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

12. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punkta ievaddaļas otrajā teikumā vārdus “Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem” ar vārdiem “Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem”;

papildināt 1.punkta 11.apakšpunktu pēc vārdiem “persona atzīta par” ar skaitļiem un vārdiem “I, II vai III grupas”;

papildināt 1.punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

“12) nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.”;

 

2.2……

papildināt pārejas noteikumus ar 2.2 punktu šādā redakcijā:

„2. 2  Tiesību noteikšanai uz valsts pensiju saskaņā ar šo likumu neņem vērā:

1) līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju;

2) līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus personai, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68 un, kurai par šiem periodiem aprēķinātais pensijas sākuma kapitāls, kas nodots Eiropas Savienības pensiju shēmai, nav atgriezts”;

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 2.2 punktu šādā redakcijā:

“2.2 Nosakot tiesības uz valsts pensiju, saskaņā ar šo likumu neņem vērā:

1) līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju;

2) līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus personai, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68 un kurai par šiem periodiem aprēķinātais pensijas sākuma kapitāls, kas nodots Eiropas Savienības pensiju shēmai, nav atmaksāts.”;

 

15. Līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas šādā kārtībā:

15.punktā:

izslēgt ievaddaļā vārdus „kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

 

 

 

15.punktā:

izslēgt ievaddaļā vārdus “kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

1) līdz 2009.gada 31.decembrim, izņemot šā punkta 1.1 apakšpunktā noteikto, valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

11) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus, pārskatāmas 2008.gada 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 2008.gada 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 150 latus, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā — 2008.gada 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

izslēgt 1. apakšpunkta otrajā teikumā vārdus „bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

 

 

 

izslēgt 1.apakšpunkta otrajā teikumā vārdus “bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

2) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem (…);

3) pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.

papildināt 2.apakšpunktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu”;

 

 

 

 

papildināt 2.apakšpunktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;”;

 

16. Pensijas, kas piešķirtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju - pirms 1997.gada 1.janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot šādus gadījumus, kad tas tiek veikts šādā kārtībā:

1) ja papildināts līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa, vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas:

 

   P =    0.3 x VA + 0.004 x VA x AS x ĢL

 

P - pensija,

VA — pēdējā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas,

AS - apdrošināšanas stāža pilni gadi,

ĢL — to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

…….

 

 

 

 

 

12) apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim un kurai, pēc 1996.gada 1.janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999.gada 1.septembrim no jauna piešķirta pensija, kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus, turpina atmaksāt vecuma vai izdienas pensiju valsts pensiju speciālajā budžetā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna saņemto vecuma vai izdienas pensiju. Atmaksājamās summas ikmēneša ieturēšanu neizdara laikposmā, kurā ir pārtraukta pensijas izmaksa;

 

aizstāt 16.punkta 12.apakšpunktā vārdus un skaitļus „līdz 1999.gada 1.septembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 1999.gada 6.decembrim”;

 

 

 

aizstāt 16.punkta 12.apakšpunktā vārdus un skaitļus “līdz 1999.gada 1.septembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 1999.gada 6.decembrim”;

29. Līdz 2008.gada 1.jūlijam personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vīriešiem — ne agrāk kā no 60 gadu vecuma.

aizstāt 29.punktā skaitli „2008” ar skaitli „2011”,

 

 

6.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 12.panta rindkopu, kas attiecas uz Pārejas noteikumu 29.punktu šādā redakcijā:

„aizstāt 29.punktā skaitļus un vārdus „2008.gada 1.jūlijam” ar skaitļiem un vārdiem „2011.gada 31.decembrim”

 

 

 

Atbalstīts

aizstāt 29.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 1.jūlijam” ar skaitļiem un vārdiem “2011.gada 31.decembrim”;

29.1 Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu).

 

 

 

 

 

29.2…

papildināt ar 29.2 punktu šādā redakcijā:

„29.2 Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu).”

 

 

 

 

 

 

7.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izslēgt likumprojekta 12.pantā rindkopā, kas attiecas uz 29.2 punktu vārdus un skaitli „ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu”.

 

 

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 29.2 punktu šādā redakcijā:

“29.2 Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.”;

33. Līdz 2010.gada 1.janvārim vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punktu, ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš norādītajā periodā. Valsts pensijas, kas no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim piešķirtas apdrošinātajām personām, uz kurām attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi, pamatojoties uz viņu pieprasījumu, pārrēķināmas no 2002.gada 1.janvāra.

 

 

 

 

 

8.

Labklājības ministre

Iveta Purne

 

Aizstāt Pārejas noteikumu 33.punkta pirmajā teikumā vārdus un skaitļus „Līdz 2010.gada 1.janvārim” ar vārdiem un skaitļiem „Līdz 2011.gada 31.decembrim”;

 

 

 

 

 

Atbalstīts

aizstāt 33.punkta pirmajā teikumā vārdus un skaitļus “Līdz 2010.gada 1.janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “Līdz 2011.gada 31.decembrim”;

 

34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7.

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

 

Izteikt likuma Pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

„34. No 2008.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas ir pārskatāmas divreiz gadā - 1.aprīlī un 2.oktobrī, tā, lai vecuma pensijas minimālais apmērs nebūtu būt mazāks par pusi no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības iepriekšējā mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju), kurai piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7.

Pēc 2010. gada 1.janvāra vecuma pensijas ir pārskatāmas divreiz gadā - 1.aprīlī un 2.oktobrī, tā, lai vecuma pensijas minimālais apmērs nebūtu būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību iepriekšējā mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju), ku rai piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7.

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

38. Ja personai no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir uzkrāti šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā un šo pārejas noteikumu 2.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētie apdrošināšanas periodi, kuri nav ņemti vērā pensijas aprēķināšanā, pensija, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, pārrēķināma ar 2005.gada 1.aprīli.

 

 

 

 

aizstāt 38.punktā skaitļus un vārdus „ar 2005.gada 1.aprīli” ar skaitļiem un vārdiem „šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos”;

 

 

 

 

aizstāt 38.punktā vārdus un skaitļus “ar 2005.gada 1.aprīli” ar vārdiem un skaitļiem “šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos”;

 

41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 225 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

izteikt 41.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.”

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 12 panta rindkopu, kas attiecas uz Pārejas noteikumu 41.punktu šādā redakcijā:

„41. Latvijā dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā piemaksu, kā arī nosaka tās apmēru, kas 2009.gadā nedrīkst būt mazāka par Ls 0,70.”

 

 

 

 

Atbalstīts

izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

“41. Latvijā dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā piemaksu, kā arī nosaka tās apmēru, kas 2009.gadā nedrīkst būt mazāka par Ls 0,70.”;

51……

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

Labklājības ministre

Iveta Purne

 

Papildināt pārejas noteikumus ar 51.punktu šādā redakcijā:

  "51. Ja vecuma pensija piešķirta pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tad tās izmaksu pārtrauc laikā, kad vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Vecuma pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 51.punktu šādā redakcijā:

“51. Ja vecuma pensija piešķirta pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tās izmaksu no 2009.gada 1.janvāra pārtrauc uz laiku, kad vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Vecuma pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(iestrādāts komisijas 12.priekšlik.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 51., 52., 53., 54. un 55.punktu šādā redakcijā:

“51. Ja vecuma pensija piešķirta pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tās izmaksu no 2009.gada 1.janvāra pārtrauc uz laiku, kad vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Vecuma pensijas pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās pensijas.

 

 

 

 

13.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53.,54. un 55.punktu šādā redakcijā:

„52. Šā likuma 3.panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

53. Šā likuma pārejas noteikumu 15.punkta ievaddaļā, 1. un 2. apakšpunkta grozījumi , kas atceļ ierobežojumu pieckārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

54. Šā likuma 26.¹ panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu par Eiropas Savienības institūcijās nostrādāto periodu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

55. Šā likuma pārejas noteikumu 41.punkta grozījumi, kas atceļ vecuma pensijas apmēra ierobežojumu — 225 lati — un nosaka piemaksu ne mazāku par Ls 0,70 vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”.

 

 

 

Atbalstīts

 

52. Šā likuma 3.panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

53. Šā likuma pārejas noteikumu 15.punkta ievaddaļā, 1. un 2. apakšpunkta grozījumi , kas atceļ ierobežojumu pieckārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

54. Šā likuma 26.¹ panta trešā daļa par personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu par Eiropas Savienības institūcijās nostrādāto periodu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

55. Šā likuma pārejas noteikumu 41.punkta grozījumi, kas atceļ vecuma pensijas apmēra ierobežojumu — 225 lati — un nosaka piemaksu ne mazāku par Ls 0,70 vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. ”

 

Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1. janvāri

 

14.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

 

„Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā”

 

Atbalstīts

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.