R ī g ā

 

 

 

 

R ī g ā

 

2008.gada 11.jūnijā   Nr. 9/10-

 

Saeimas Prezidijam

       Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2008.gada 12.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā pirms 28.punkta – likumprojekts ''Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā''. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1)    likumprojekts uz 4 lapām;

2)    anotācija likumprojektam uz 12 lapām.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                           A.Barča

                         Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”

                        

Izdarīt likumā „Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005,13., 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

1.     Papildināt 3.pantu ar  trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – Padomes regula Nr.259/68), valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, tā nodošanu Eiropas Kopienas pensiju shēmai un pensijas kapitāla saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets”.

 

2. 9.pantā:

papildināt otro daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) apdrošinātā persona kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

          8) persona  saskaņā ar likuma „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.1 pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;

          9) laiks, kad persona ir bijusi apdrošināta Eiropas Savienības pensiju shēmā, ja pensijas kapitāls ir saņemts un ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā.”

trešajā daļā:

izslēgt pirmo punktu;

izteikt septīto punktu šādā redakcijā:

„7) laiks, kurā persona saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.”

 

          3. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Mātei un tēvam, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuri aprūpējuši līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”.

 

          4. Aizstāt 13.panta pirmajā teikumā vārdus „Valsts statistikas komiteja” ar vārdiem „Centrālā statistikas pārvalde”.

 

          5. Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus „invaliditātes pensiju” ar vārdiem „atlīdzību par darbspēju zaudējumu”.

 

          6. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus „apgādnieka zaudējuma pensiju” ar vārdiem „atlīdzību par apgādnieka zaudējumu”.

 

7. Papildināt 26¹. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

          „(3) personas, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba periodā Eiropas Savienības institūcijās, saņemot pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas, aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

8. Izslēgt 27.pantā vārdus „vai ar darba devēja starpniecību”.

 

9. Aizstāt 29.pantā vārdu „darbinieku” ar vārdu „amatpersonu”.

 

10. 32.pantā:

          izslēgt pirmajā daļā  aiz vārdiem „pārskaitāma viņa” vārdu „norādītajā”;

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Pensijas saņēmējs, ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturoties ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama gadījumā, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstisku saskaņojumu;

 (8) Pensijas saņēmēja uzturēšanās izbeigšanas vai nāves gadījumā šā panta septītajā daļā minētā iestāde mēneša laikā atgriež Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu;

(9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izskata pieprasījumu par izmaksāto valsts pensiju par pagājušo laika periodu, bet ne ilgāku par trim gadiem.”

 

11. Papildināt 37.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves.”

 

12. Pārejas noteikumos:

1.punktā:

 aizstāt ievaddaļas otrajā teikumā vārdus „Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem” ar vārdiem „Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem”;

papildināt 11.apakšpunktu pēc vārdiem „persona atzīta par” ar cipariem un vārdiem „I, II vai III grupas”;

papildināt ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā:

„12) nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 2.2 punktu šādā redakcijā:

„2. 2  Tiesību noteikšanai uz valsts pensiju saskaņā ar šo likumu neņem vērā:

1) līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju;

          2) līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus personai, uz kuru attiecas Padomes regula Nr.259/68 un, kurai par šiem periodiem aprēķinātais pensijas sākuma kapitāls, kas nodots Eiropas Savienības pensiju shēmai, nav atgriezts”;

 

15.punktā:

izslēgt ievaddaļā vārdus „kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

          izslēgt 1. apakšpunkta otrajā teikumā vārdus „bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”;

          papildināt 2.apakšpunktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu”;

 

          aizstāt 16.punkta 12.apakšpunktā vārdus un skaitļus „līdz 1999.gada 1.septembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 1999.gada 6.decembrim”;

 

aizstāt 29.punktā skaitli „2008” ar skaitli „2011”,

 

papildināt ar 29.2 punktu šādā redakcijā:

„29.2 Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu).”

 

 

aizstāt 38.punktā skaitļus un vārdus „ar 2005.gada 1.aprīli” ar skaitļiem un vārdiem „šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos”;

 

izteikt 41.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.”

 

          Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1. janvāri.

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

       Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību  īstenošanai sadaļas „Neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados” 6.punkta:„Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno fiskāli valsts atbalsta pasākumi un sociāli pasākumi, lai mazinātu energotarifu kāpumu 2008.gadā un 2009.gadā negatīvo iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī jāpieņem virkne lēmumu par valdības atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.” 6.1. pasākuma izpildi, kas paredz izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus: 1) noteikt piemak su pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra un apdrošināšanas stāža; 2) pakļaut indeksācijai visas pensijas (neatkarīgi no pensijas apmēra).   

       Likumprojektā iekļautas arī tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar MK 04.07.2006 noteikumiem. Nr.564) piektās daļas 6.1.2. apakšpunktā „Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma” iekļautā uzdevuma „sekmēt virzību uz pietiekamu pensiju nodrošinājumu” izpildi.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

    Lielai daļai pensijas saņēmēju pensiju apmēri joprojām ir nelieli.  Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk -VSAA) statistikas datiem 2007.gada decembrī vecuma pensijas saņēma 467165 personas, 364 892 vecuma pensiju saņēmēju pensijas apmērs nepārsniedza trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, t.i., Ls 135, vecuma pensijas vidējais apmērs – Ls 124,18 (ieskaitot piemaksu).

    Lai uzlabotu pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālo nodrošinājumu, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.punktu Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, - nav mazāks par 25 gadiem, līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu (turpmāk – piemaksa) atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2008.gada janvārī piemaksu pie vecuma pensijas saņēma 372126 pensionāru, piemaksas vidējais apmērs - Ls 6,87.

    Atbilstoši 10.04.2008 Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” no š.g. 1.jūnija piemaksa pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim,  tiks piešķirta Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs nepārsniedz  225 latus.

      Ņemot vērā zemos pensiju apmērus, dzīves dārdzības straujo pieaugumu, kā arī, lai labāk novērtētu darba mūža ieguldījumu laikposmā, kad nebija ieviesta sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite, nepieciešams piemaksu pie vecuma pensijas noteikt visiem pensionāriem, neatkarīgi no pensijas apmēra, kā arī palielināt šīs piemaksas apmēru.

      No likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienas  ir nodrošināta regulāra pensiju indeksācija. Līdzīgi kā citās valstīs  pensiju indeksācija tiek veikta ar mērķi kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru.

      Saskaņā ar 28.02.2008  Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", 2008.gadā valsts pensijas, kas nepārsniedz Ls 150, tiks indeksētas divas reizes gadā:1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz Ls150, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu  (Ls 225), pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Savukārt pensijas, kuru apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 225), indeksācijai šobrī pakļautas netiek.

     Pašlaik pensijas līdz Ls 150 saņem 87% no visiem pensiju saņēmējiem un 86% no vecuma pensiju saņēmējiem.

    Inflācija skar visus iedzīvotājus, un tā kā pensiju indeksācijai ir svarīga loma pensijas saņēmēju materiālā nodrošinājumu uzlabošanā, tad jāatrod iespēja nodrošināt visu pensiju indeksāciju.

    Likumā "Par valsts pensijām" nav noteikta kārtība, kādā valsts pensiju var saņemt persona, kura ilgstoši uzturas ārstniecības iestādē vai atrodas ieslodzījuma vietā. Tādēļ ir nepieciešami attiecīgi grozījumi, iekļaujot likumā normu, kas šo situāciju risinātu.

      Saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – Padomes regula Nr.259/68), kas piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, uzsākot darbu Eiropas Savienības institūcijās, var izvēlēties pievienoties Eiropas Savienības pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju Eiropas Savienības pensiju shēmā rodas, ja ierēdnis ir nostrādājis šajās institūcijās vismaz 10 gadus.

     Pievienojoties Eiropas Savienības pensiju shēmai, personai ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla pārskaitīšanu uz Eiropas Savienības pensiju shēmu. Strādājot Eiropas Savienības institūcijās, persona turpina uzkrākt pensijas kapitālu.

    Ja ierēdņa apdrošināšanas stāžs Eiropas Savienības institūcijās ir mazāks par 10 gadiem, uzkrāto pensijas kapitālu, izbeidzot darbu, nodod attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai vai arī pensiju fondam. Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībniekam ir iespēja izvēlēties uzkrāto pensijas kapitālu nodot Latvijas valsts pensiju sistēmā, tas ir, valsts obligātajā nefondētajā pensiju shēmā un valsts fondēto pensiju shēmā, vai nodot privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā.

     Šobrīd Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atrunāta valsts pensiju shēmā uzkrātā pensijas kapitāla pārskaitīšanas un saņemšanas no Eiropas Savienības institūcijām kārtība.

     Likuma pārejas noteikumu 29.punkts paredz tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi. Priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas iespēja lielā mērā ir vērsta uz to, lai sociāli aizsargātu tās personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ  pirmspensijas vecumā  nespēj iekļauties darba tirgū. Tiesības uz priekšlaicīgas pensijas pieprasīšanu ir noteiktas līdz 2008.gada 1.jūlijam. 

Pašlaik likuma Pārejas noteikumu 29.1 pants paredz Černobiļas elektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, savukārt šādas tiesības nav paredzētas Politiski represētām personām, kuru veselības stāvokli būtiski ir ietekmējis izsūtījumā pavadītais laiks, kas ierobežo šo personu iespējas iekļauties darba tirgū.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

   Likumprojekts izstrādāts, lai turpinātu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu, akcentu liekot uz  apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts laikposmā līdz 31.12.1995 (t.i., laikā, kad nebija ieviesta sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite). Šajā sakarā likumprojektā iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, Latvijā dzīvojošiem pensijas saņēmējiem tiek piešķirta neatkarīgi no pensijas apmēra, tādējādi aptverot visus vecuma pensijas saņēmējus. Piemaksas apmēru tāpat kā līdz šim noteiks Ministru kabinets atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem.

     Likumprojekta mērķis ir arī nodrošināt visu pensiju indeksāciju atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, tādējādi nodrošinot pensijas saņēmēju pirktspējas līmeņa saglabāšanu, kas laikā, kad inflācijas līmenis ir augsts, ir būtiski. Likumprojekts paredz, ka turpmāk tiks indeksētas visas pensijas, arī tās, kuras pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un patreiz netiek indeksētas. Šīs pensijas tiks indeksētas reizi gadā (1.oktobrī), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

    Lai personas, kuras uz ilgāku laiku ir ievietotas ārstniecības iestādē vai atrodas ieslodzījuma vietā, varētu saņemt viņām piešķirto pensiju, likumprojekts (10.pants) nosaka, ka pensijas saņēmējs, ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturoties ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt iesniegumu VSAA par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama gadījumā, ja  pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstisku saskaņojumu.

       Lai nodrošinātu Padomes regulas Nr.259/68 piemērošanu Latvijā, likumprojektā ir iekļauta tiesību norma (1.pants), saskaņā ar kuru personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz minētā Regula, valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas shēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, tā nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un pensijas kapitāla saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets. Likumprojekta 7.pants nosaka, ka personas, uz kuru attiecas šī Regula, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba periodā Eiropas Savienības institūcijās, saņemot pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas, aprēķina Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja par šajā likumā noteiktajiem apdrošināšanas periodiem aprēķinātais pensijas sākuma kapitāls, kas nodots Eiropas Savienības pensiju shēmai, nav atgriezts, tad šos apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz valsts pensiju saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” vērā neņems (pārejas noteikumu 2.2 punkta 2.apakšpunkts).

     Lai izslēgtu iespēju par vienu un to pašu laikposmu saņemt vairākas pensijas, likumprojekts paredz papildināt likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumus ar  2.2 punktu.

    Ir precizēta likuma 32.panta norma par pensijas pārskatīšanu kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā, izslēdzot iespēju norādīt citas juridiskas vai fiziskas personas kontu.

     Ir precizēti likuma 14. un 18.pantā lietotie termini, attiecīgi saskaņojot tos ar likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” lietotajiem.

     Atsevišķi likumprojekta panti paredz veikt likumā „Par valsts pensijām” redakcionāla rakstura precizējumus (likumprojekta 3., 4., 8., 9., 11. un 12.pants).

     Priekšlaicīgās pensionēšanās termiņš tiek pagarināts līdz  2011.gada 1.jūlijam.

     Paredz Politiski represētām personām piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.

 

 

 Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Normatīvajam aktam varētu būt zināma pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi tik tālu, cik tālu kopumā ar likumprojektā iekļautajām normām (piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, un visu pensiju indeksācija), tiek palielināti pensiju apmēri un tādējādi uzlabota pensijas saņēmēju pirktspēja.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Likuma „Par valsts pensijām” 27. panta pašreizējā redakcija, kas nosaka, ka pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti var tikt iesniegti arī ar darba devēja starpniecību, tika pārņemta no iepriekšējā pensiju likuma, bet šī norma praktiski netika piemērota. Līdz ar to izmaiņas šā panta redakcijā (t.i., izslēdzot vārdus „vai ar darba devēja starpniecību”) nerada ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likuma „Par valsts pensijām” 27. panta pašreizējā redakcija, kas nosaka, ka pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti var tikt iesniegti arī ar darba devēja starpniecību, tika pārņemta no iepriekšējā pensiju likuma, bet šī norma praktiski netika piemērota. Līdz ar to izmaiņas šā panta redakcijā (t.i., izslēdzot vārdus „vai ar darba devēja starpniecību”) nerada ietekmi uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

   Likumprojekts vērsts uz pensijas  saņēmēju  dzīves kvalitātes uzlabošanu, kas strauji augošās dzīves dārdzības apstākļos ir ļoti būtiski.

   Nosakot piemaksu pie vecuma pensijas, neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra, paaugstināsies ienākumi  visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Lielāku pensijas apmēra pieaugumu iegūs tie pensionāri, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam vai pensijas reformas sākuma gados, t.i., pensionāri, kuriem viss vai lielākā daļa apdrošināšanas (darba) stāža ir uzkrāts tieši līdz 1996.gadam.

     Indeksējot arī tās pensijas, kas pārsniedz  pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, šai pensijas saņēmēju kategorijai tiks kompensēta inflācijas ietekme uz pensijas apmēru, kā rezultātā uzlabosies šo pensionāru materiālā labklājība.

 Likumprojekts nodrošinās arī to personu sociālo aizsardzību, uz kurām attiecas Padomes regula Nr.259/68) un kuras saskaņā ar šo Regulu izvēlēsies pievienoties Eiropas Savienības pensiju shēmai.

     Likumprojekts kopumā ir vērsts uz pensionāru sociālās atstumtības riska samazināšanu, virzību uz adekvātu pensiju nodrošināšanu.

           Likumprojekts izstrādāts, ievērojot dzimuma līdztiesības principu. Gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības izmantot likuma grozījumos paredzētās iespējas.

Pēc VSAA datiem 2007.gada decembrī valsts pensiju saņēmēju skaits – 560878, (vidējais pensijas apmērs – Ls 119,34), no tiem sievietes - 348466 (vidējais pensijas apmērs – Ls 116,01), vīrieši - 190267 (vidējais pensijas apmērs – Ls 128,88).   

    Likumprojekts nerada ietekmi uz nodarbinātību.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 Nav

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2008

 Turpmākie trīs gadi

2009

2010

 2011

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta  ieņēmumos

 

 Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta plānotie ieņēmumi ir 1 387 466,1 tūkst. latu.

Normatīvā akta projekts neskar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus.

 2. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

    Pensiju indeksācija

    Aprēķinos  izmantoti VSAA 2008.gada marta dati par pensiju saņēmēju skaitu sadalījumā pēc pensijas vidējā apmēra. Pensiju saņēmēju skaits ar pensijas vidējo apmēru virs pieckāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, t.i. Ls 225 bija 15 499 personas un to vidējais pensijas apmērs – Ls 318,80.

    Indeksācijas apmēra aprēķinā izmantotas Finanšu ministrijas aktualizētās prognozes uz 2008.gada 30.janvāri par patēriņa cenu indeksa lielumu.

 

Papildus nepieciešamais finansējums:

Gads

Pensiju saņēmēju skaits kopā 

Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas (Ls)

Indeksācijas apmērs oktobrī (%)

Pensijas apmēra vidējais pieaugums (Ls)

Pensijas apmērs pēc indeksācijas (Ls)

Papildus izdevumi indeksācijai

 (3 mēn.) (Ls)

 

2009

15 499

318,80

6,90

22,00

340,80

1 022 934

 

2010

15 499

340,80

4,90

16,70

357,50

776 500

 

2011

15 499

357,50

3,76

13,44

370,94

624 920

 

    Piemaksu pie vecuma pensijas apmēru nosaka Ministru kabinets

 

 3. Cita informācija 

 

     Ņemot vērā, ka likumprojekta īstenošana 2009.gadā un turpmākajos gados ir saistīta ar papildu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu nepieciešamību, jautājums par papildu nepieciešamo valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Likumprojekta izpildes nodrošināšanai būs papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi, lai noteiktu kārtību, kādā aprēķina Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībnieka valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas shēmā uzkrāto pensijas kapitālu, šī kapitāla  nodošanas Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanas no tās kārtību, kā arī kārtību, kādā, saņemot pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas,  aprēķina šīs pensiju shēmas dalībnieka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba periodā Eiropas Savienības institūcijās.

Nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.891 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas”.

  Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija.

   Ministru kabineta noteikumi tiks  izstrādāti trīs mēnešu laikā pēc likuma  pieņemšanas.

2. Cita informācija

 Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

   Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” tiek veikti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktā (Padomes regulā Nr.259/68) noteikto prasību izpildi.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

   Saistības nav.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Grozījumi normatīvajā aktā neskar Latvijas saistības, kas izriet no saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Padomes 1968.gada 29.februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

     Galvenie likuma grozījumi tika izskatīti Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē š.g. 27.februārī.

     Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Invalīdu biedrību, Latvijas Politiski represēto apvienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome pieņēma likumprojektu zināšanai.

    Organizācijas pamatā atbalsta likumprojektā iekļautās tiesību normas.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav notikušas

5. Cita informācija

 Na v

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta publikācija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Normatīvai akts būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv).

Ar masu saziņas līdzekļu palīdzību sabiedrība tiks informēta par izmaiņām, ko paredz normatīvais akts, kā arī par normatīvā akta ieviešanas mehānismu. Minētā informācija būs pieejama arī VSAA mājas lapā (www.vsaa.lv).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

 Nav