Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

11.06.2008.                   Nr.90/TA-1491

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zitcere 67095553, Aija.Zitcere@fm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija sēdes protokola
Nr.36  12.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

Truhņēviča 67082940

Likumprojekts

 

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā

 

Izdarīt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 1.pantā:

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

 

"25) projekta starpposma pārskats – ziņojums, kurš ietver projekta kopsavilkuma daļu, progresa un rādītāju daļu, kā arī kārtējā gada pēdējā projekta starpposma pārskatā – horizontālo prioritāšu un riska analīzes daļu (progresa daļu), līdzekļu pieprasījuma un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja vai apsaimniekotāja finansējuma apliecinājuma daļu (finanšu daļu), kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;";

 

izslēgt 26.punktu.

 

2. Papildināt 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu vadību saskaņā ar finanšu instrumentu vadības dokumentiem."

 

3. Izslēgt 7.panta pirmās daļas 6.punktu.

 

4. 8.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus "projektu gada progresa pārskatu finanšu daļu un";

papildināt pirmo daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

 

"41) elektroniski nosūtīt starpniekinstitūcijai saskaņošanai šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritātēs apstiprinātā apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto kārtējā gada pēdējo projekta starpposma pārskatu un projekta noslēguma pārskatu;".

 

5. Izteikt 9.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) pēc projekta noslēguma pārskata saņemšanas no aģentūras apstiprināt pārskata individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja vai apsaimniekotāja finansējuma apliecinājuma daļu un iesniegt pārskatu birojam;".

 

6. 10.pantā:

izteikt otrās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

 

"3) novērtēt individuālo projektu iesniegumus pēc individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un iesniegt vadošajā iestādē atzinumu par minēto iesniegumu novērtēšanu;

4) septiņu dienu laikā informēt individuālā projekta iesnieguma iesniedzēju par vadošās iestādes lēmumu noraidīt vai atbalstīt individuālā projekta iesniegumu, norādot, vai individuālā projekta iesniegumam ir pietiekams finansējums un vai tas ir nosūtīts birojam, kā arī par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas galīgo lēmumu noraidīt vai apstiprināt individuālā projekta iesniegumu;";

 

papildināt otro daļu ar 4.1 un 4.2 punktu šādā redakcijā:

 

"41) septiņu dienu laikā informēt individuālā projekta iesnieguma iesniedzēju par individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanu birojam šā likuma 20.panta 2.2 daļā minētajā gadījumā;

42) ja pirms šā likuma 20.panta 2.1 daļā minētā termiņa beigām no biroja ir saņemts galīgais lēmums par visu birojam nosūtīto individuālo projektu iesniegumu apstiprināšanu, septiņu dienu laikā informēt par to individuālo projektu iesniegumu iesniedzējus, kuru iesniegumiem nebija pietiekams finansējums;";

 

aizstāt otrās daļas 7.punktā vārdus "projekta progresa gada pārskata progresa daļu un iesniegt pārskatu aģentūrai" ar vārdiem "kārtējā gada pēdējā projekta starpposma pārskata progresa daļu un projekta noslēguma pārskata rezultātu daļu".

 

7. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu.

 

8. 15.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) sniegt priekšlikumus par programmu un grantu shēmu iesniegumiem pirms to nosūtīšanas birojam;";

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) sniegt priekšlikumus par individuālo projektu iesniegumiem pirms to nosūtīšanas birojam;".

 

9. Izslēgt 17.panta pirmās daļas 5.punktu.

 

10. 20.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Vadošā iestāde, pirmšķietami izvērtējusi programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta piemērotību un atbilstību šā likuma 1.panta 5.punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī izskatījusi starpniek­institūciju iesniegtos atzinumus par individuālo projektu iesniegumu vērtēšanu pēc individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumos noteiktajiem individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un vadības komitejas priekšlikumus par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumiem, pieņem lēmumu par programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu.";

 

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Pēc lēmuma pieņemšanas par individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vadošā iestāde tos individuālā projekta iesniegumus, kuru apstiprināšanai ir pietiekams finansējums, nosūta birojam, lai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija pieņemtu galīgo lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja individuālā proj ekta iesniegums, kura apstiprināšanai nepietiek finansējuma, 18 mēnešu laikā no tā atbalstīšanas vai pēc finanšu instrumentu vadības dokumentos noteiktā finanšu instrumentu līdzekļu piešķiršanas gala termiņa beigām (ja tas iestājas ātrāk) nav nosūtīts birojam, tas uzskatāms par noraidītu.

(22) Ja šā likuma 20.panta 2.1 punktā minētajā termiņā vadošā iestāde saņem no biroja galīgo lēmumu par birojam nosūtītā individuālā projekta iesnieguma noraidīšanu, tā nosūta nākamo atbalstīto individuālā projekta iesniegumu. Vadošajai iestādei pirms individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanas birojam ir tiesības pieprasīt individuālā projekta iesniedzējam papildu informāciju par projekta iesniegumu.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, noraidīšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ka apakšprojekta iesniedzējs veic apsaimniekotāja noteiktās darbības."

11.  22.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "nosūtīšanu birojam" ar vārdiem "atbalstīšanu vai noraidīšanu";

aizstāt trešajā daļā vārdus "no apakšprojekta iesnieguma iesniegšanas dienas" ar vārdiem "no apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumā noteiktā apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma".

 

12. Papildināt 29.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Ja vadošā iestāde konstatē, ka individuālā projekta iesniegums neatbilst šā likuma 1.panta 5.punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, starpniekinstitūcija pēc vadošās iestādes pieprasījuma rakstveidā vienu reizi pieprasa, lai individuālā projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju."

 

13. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā 20.panta pirmajā daļā minētais lēmums par individuālā projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem vai tā noraidīšanu, 20.panta otrajā daļā minētais lēmums par individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu vai 20.panta trešajā daļā minētais lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu."

 

14.  32.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "iesniegumu" ar vārdiem "iesnieguma apstiprināšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "kuras vērtējušas" ar vārdiem "kuras vērtē un ir vērtējušas".

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

 

Likumprojekta

„Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 2008.gada 16.janvārī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja un Norvēģijas Ārlietu ministrija apstiprināja grozījumus Pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās. Grozījumi paredz, ka turpmāk Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (turpmāk - finanšu instrumenti) līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenotājiem nebūs jāsniedz projekta progresa gada pārskats, tā vietā ir mainīta projekta progresa pārskata veidlapa, kārtējā gada pēdējā projekta progresa pārskata veidlapā iekļaujot papildus horizontālo prioritāšu un riska analīzes sadaļu.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā, kas stājās spēkā 2007.gada 1.novembrī, ir iekļautas normas, kas nosaka programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros sniedzamos pārskatus, tai skaitā projekta progresa gada pārskatu, kā arī nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju un personu atbildību attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, pārbaudīšanu un apstiprināšanu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Likumprojekta mērķis ir nodrošināt normu atbilstību apstiprinātajiem Pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīniju grozījumiem, izslēdzot normas, kas attiecas uz projekta progresa gada pārskatu, kā arī veicot citus nepieciešamos grozījumus attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, pārbaudīšanu un apstiprināšanu.

Vienlaikus ir konstatēts, ka nepieciešams precizēt atsevišķas Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma normas, lai nodrošinātu to viennozīmīgu interpretāciju, tādēļ likumprojektā ir iekļauti attiecīgo normu grozījumi (tie nosaka, kurām institūcijām ir saistoši finanšu instrumentu vadības dokumenti, precizē lēmuma par apakšprojekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas termiņu, kā arī konkrēti nosaka, kura subjekta lēmumi ir saistoši iepazīstoties ar lietu un informācijas atklātības procesā). 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Normatīvais akts vienkāršo finanšu instrumentu administratīvās procedūras, jo tiek samazināts finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros iesniedzamo pārskatu skaits.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 Nav attiecināms.

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

 Nav attiecināms.

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 Nav attiecināms.

 

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms. 

  

 

6. Cita informācija

Finanšu instrumentu ieviešanu valsts budžeta institūcijas nodrošina esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Finanšu instrumentu administrēšanas izdevumi daļēji tiek segti finanšu instrumentu līdzfinansētā projekta „Tehniskās palīdzības fonds 2006. – 2011.gadam” ietvaros. Projekta kopējais finansējums – 1 396 618 eiro (981 548,72 lati pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa), tai skaitā 209 493 eiro (147 232,52 lati pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa) – valsts budžeta līdzfinansējums).

Kopējais finansējums, kas pieejams Latvijai finanšu instrumentu ietvaros ‑ 49 731 318 eiro (34 951 369 lati pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa).

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 26.februāra noteikumos Nr.126 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtība”. Par Ministru kabineta noteikuma projekta izstrādi atbildīgā ir Finanšu ministrija. Minētie grozījumi Ministru kabineta 26.februāra noteikumos Nr.126 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā fi nanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtība” tiks sagatavoti ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kas noslēgts starp Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un Saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.–2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku nosaka, ka finanšu instrumentu ieviešanu reglamentē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātie Noteikumi un procedūras.

Noteikumi un procedūras paredz, ka saņēmējvalsts sniedz pārskatus saskaņā ar Pārskatu sagatavošanas un uzraudzības vadlīnijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas zonas komiteja un Norvēģijas Ārlietu ministrija. Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātajiem grozījumiem Pārskatu sagatavošanas un uzraudzības vadlīnijās.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms.

 Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas, jo jautājumi par finanšu instrumentu vadības aktualitātēm tiek diskutēti finanšu instrumentu Vadības komitejas un Uzraudzības sanāksmes komitejās, kurās ir pārstāvji arī no pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, kā arī plānošanas reģioniem.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Konsultācijas nav notikušas, jo veicamie grozījumu neskar jautājumus, kuros būtu nepieciešama papildu ekspertu iesaistīšana.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Lai īstenotu likumprojekta izpildi nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un individuālo projektu vai apakšprojektu līdzfinansējuma saņēmēji. Tā izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc tā spēkā stāšanās likums būs pieejams bezmaksas datu bāzē internetā:  www.likumi.lv.

Informācija par likuma grozījumiem tiks ievietota arī finanšu instrumentu Latvijas mājas lapā www.eeagrants.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Personu tiesību aizsardzības mehānismu paredz Administratīvā procesa likums, Civilprocesa likums, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums.

Lēmumu pārsūdzēšana noteikta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma III nodaļā.

 

Finanšu ministrs                                                                                           A.Slakteris

 

Valsts sekretāra v.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

D.Tauriņš

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Zitcere

 

 

11.06.2008 17:08

1385

A.Zitcere, 67095553

Aija.Zitcere@fm.gov.lv