LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

21.05.2008. Nr.90/TA-542

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.31 24.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"

Izdarīt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 12., 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2007, 6., 12.nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt 15.¹pantu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). 2000.gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem. 2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā un šobrīd tas atrodas ratifikācijas stadijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz izslēgt no likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 15.¹pantu, kas noteic, ka Krimināllikuma 118.pantā paredzēto soda veidu – nāves sodu - var piemērot vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, no Krimināllikuma tiek izslēgts soda veids – nāves sods. Līdz ar to šis soda veids tiek izslēgts arī no Krimināllikuma 118.panta sankcijas. Ievērojot minēto, likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 15.¹pantu ir nepieciešams izslēgt, jo to vairs nebūs iespējams piemērot.
3. Cita informācija		Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Tiesībsargs, Ieslodzījuma vietu pārvalde. Grozījums izstrādāts Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Tiks aizsargātas indivīda tiesības uz dzīvību, kas ir cilvēka pamattiesības, kā miera, tā kara apstākļos. Ietekme uz noziedzības līmeni nav paredzama, jo jau šobrīd miera laikā nevienam nevar piespriest nāves sodu.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3				4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
1	2			3				4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.						Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem: - „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”; - „Grozījumi Krimināllikumā”; - „Grozījumi Apžēlošanas likumā”; - „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
2. Cita informācija						Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Likumprojekts paredz īstenot nacionālajā līmenī saistības, ko Latvija ir uzņēmusies Eiropas Padomes ietvaros, kā arī faktiski ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas standartus šajā jomā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, Latvija ieviesīs stingrāku indivīda tiesības uz dzīvību un spīdzināšanas aizlieguma aizsardzību, ko garantē 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 3.pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot nāves soda un spīdzināšanas jautājumus ir vairakkārt atzinusi, ka cilvēka izdošana vai izraidīšana uz valsti, kur viņam draud nāves sods ir spīdzināšanas aizlieguma pārkāpums. (Piemēram, lieta Soering v United Kingdom 11 EHRR 439).
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju						Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Latvijas Zvērinātu Advokātu padome, Sabiedriskās politikas centrs „PROVIDUS”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						2008.gada 17.janvārī Tieslietu ministrija nodeva masu medijiem informāciju par sagatavoto likumprojektu un tā būtību.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija						Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas							Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu							Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo							Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija							Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I.Gratkovska

18.02.2008. 09:07

889

R. Rācene

67036900, Ruta.Racene@tm.gov.lv