Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

21.05.2008.                Nr.90/TA-967

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Margēviča 67028236, benita.margevica@sam.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūcijas, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokola, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta un 2004.gada 5.oktobra Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā uz 221 lp.

4. Ministru kabineta 2008.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.31  18.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem

 

1.pants. 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija), 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencija (turpmāk – Konvencija), 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokols (turpmāk – Noslēguma protokols), 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgais reglaments (turpmāk – Reglaments) un 2004.gada 5.oktobra Nolīgums par pasta maksājumu pakalpojumiem (turpmāk – Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Konstitūcijā, Konvencijā, Noslēguma protokolā, Reglamentā un Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija.

 

3.pants. Konstitūcija, Konvencija, Noslēguma protokols, Reglaments un Nolīgums attiecībā uz Latvijas Republiku stājas spēkā pievienošanās dienā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar šo likumu izsludināma Konstitūcija, Konvencija, Noslēguma protokols, Reglaments un Nolīgums angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministra vietā –

bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

 


 

 

 

Likumprojekta

„Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”  

anotācija

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Tā kā Latvijas Republika ir pievienojusies Pasaules Pasta savienībai, kurā šobrīd ir 190 valstis (ES dalībvalstis, Amerika, Kanāda u.c.), Latvijai jāratificē Pasaules Pasta savienības pamatdokumenti, lai tie iegūtu likuma spēku Latvijas Republikā. To paredz 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūcijas 22.panta 1.,2. un 3.punkts. Ņemot vērā Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 17.marta lēmumu Nr. 89 „Par Latvijas Republikas biedra statusa atjaunošanu Pasaules Pasta savienībā” un saskaņā ar Latvijas Republikas 1994.gada 13.janvāra likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 8.pantu, 9.panta 5.punktu, 10. un 11.pantu, jāpieņem normatīvais akts „Par 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

  Latvijas Republika ir atjaunojusi biedra statusu Pasaules Pasta savienībā un pievienojusies 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijai (turpmāk – Konvencija), 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolam (turpmāk – Noslēguma protokols), 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūcijai (turpmāk – Konstitūcija) un Pasaules Pasta savienības Vispārīgajam reglamentam (turpmāk – Reglaments) saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 17.marta lēmumu Nr. 89. Latvijai kā Pasaules Pasta savienības pilntiesīgam biedram jāievēro un jāizpilda starptautiski pieņemtajos dokumentos noteiktās prasības un saistības. Arī VAS „Latvijas Pasts” jau pilda no Konvencijas izrietošās saistības. Lai šie dokumenti iegūtu likuma spēku un būtu saistoši visiem pasta tirgus dalībniekiem Latvijā, tie jāratificē Latvijas Republikas Saeimā. Tas atvieglos pasta nozari reglamentējošo normatīvo aktu uztveri un skaidru izpratni par Konvencijas prasību izpildi kopumā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Ar šo normatīvo aktu tiek pieņemta un apstiprināta Konvencija, Noslēguma protokols, Konstitūcija un Reglaments, kas ievērojami veicinās pasta pakalpojumu jomas sakārtošanu, augstāk minētajos dokumentos paredzēto saistību izpildi, nodrošinās vienotas terminoloģijas skaidru izpratni un pielietojumu.

 4. Cita informācija

 

 

  Nav citas informācijas

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1.&nb sp;Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Pašlaik daļa no Konvencijas normām ir iestrādāta Pasta likumā un 2005.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.445 „Pasta noteikumi”.

 Normatīvā akta ieviešana neradīs papildu saistības VAS „Latvijas Pasts” un citiem pasta nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem, tikai nodrošinās sakārtotas un stabilas juridiskās vides esamību pasta nozarē. Līdz ar to tiks veicināta kvalitatīvāka pasta pakalpojumu sniegšana Latvijas iedzīvotājiem.

Kopš Latvijas Republikas pievienošanās Pasaules pasta savienībai VAS „Latvijas Pasts” pilda visas no Pasaules Pasta savienības pamatdokumentiem izrietošās saistības.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

  Pieņemot šo normatīvo aktu, Latvijas Republikā tiks nostiprināti noteikumi, kas starptautiskā līmenī regulē pasta pakalpojumu sniegšanu visās Pasaules Pasta savienības dalībvalstīs un aptver visus pasta darbības aspektus, vienlaikus unificējot visas pasta pakalpojumu sniegšanas procedūras.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Normatīvā akta pieņemšana tieši neietekmēs iedzīvotāju labklājības līmeni. Normatīvais akts visiem sabiedrības locekļiem nodrošinās iespēju gūt skaidru un nepārprotamu priekšstatu un izpratni par pasta

pakalpojumu jomu, kalpos par atsauces avotu, izmantojot minētajos Pasaules Pasta savienības dokumentos sniegtās definīcijas, procesu raksturojumus un noteiktās prasības.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 7. Cita ietekme

  Nav citas ietekmes

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

  

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 6. Cita informācija 

 

  Nav citas informācijas

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Normatīvā akta pieņemšana ļaus nodrošināt pašlaik jau izstrādātā jaunā Pasta likumprojekta normu izpildi, jo tajā ir iekļautas atsauces uz Pasaules Pasta savienības dokumentu – īpaši Konvencijas – prasību un saistību izpildi. Lai šajos dokumentos noteiktās normas būtu saistošas visiem, nodrošinot pasta nozares darbību regulējošo dokumentu izmantojamību, augstāk minētie Pasaules Pasta savienības dokumenti vispirms jāratificē.

 2. Cita informācija

  Nav citas informācijas

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Saistības pret Pasaules Pasta savienību

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Pasaules Pasta savienības konstitūcijā noteikta obligāta prasība visām dalībvalstīm ratificēt Konstitūciju, Vispārīgo reglamentu, Konvenciju, Vēstuļu korespondences reglamentu un Pasta paku reglamentu (Konstitūcijas 22.panta 1.,2. un 3.punkts).

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

  

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 6. Cita informācija

  Nav citas informācijas

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 5. Cita informācija

  Nav citas informācijas

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Ņemot vērā apstākli, ka Konvencijas prasības jau tiek pildītas de facto, ar normatīvā akta pieņemšanu Konvencija tiks apstiprināta de jure.

Sabiedrība tiks informēta par minētā normatīvā akta ieviešanu, publicējot to oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Turklāt atsauce par starptautisko līgumu, tajā skaitā Konvencijas, prasību obligātu izpildi ir iekļauta Pasta likumā un Pasta noteikumos. Līdz ar to nav nepieciešams veikt papildu pasākumus sabiedrības informēšanai par normatīvā akta ieviešanu.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Normatīvā akta projekts neparedz normas, kas varētu ierobežot indivīda tiesības. Ja indivīda tiesības tiks ierobežotas, piemērojot ar šo aktu ratificēto starptautisko dokumentu normas, indivīds var aizstāvēt savas tiesības saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Civilprocesa likumu.

 4. Cita informācija

  Nav citas informācijas

 

Satiksmes ministrs                                                                               A.Šlesers

 

18.02.2008.; 14:30

1487

 Kalniņa

7028103, valda.kalnina@sam.gov.lv

 

 

 

 

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

 

                       

 

 


                     Tulkojums         

 

 

PASAULES PASTA SAVIENĪBAS KONSTITŪCIJA

 

(grozīta ar 1969.gada Tokijas, 1974.gada Lozannas, 1984.gada Hamburgas, 1989.gada Vašingtonas, 1994.gada Seulas, 1999.gada Pekinas un 2004.gada Bukarestes papildprotokolu)

 

 

Saturs

 

Preambula

 

I sadaļa

Pamatnostādnes

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

Pants

1.     Savienības darbības joma un mērķi

1.bis Definīcijas

2.     Savienības dalībvalstis

3.     Savienības jurisdikcija

4.     Īpašās attiecības

5.     Savienības galvenā mītne

6.     Savienības oficiālā valoda

7.     Naudas vienība

8.     Ierobežotas apvienības. Īpaši nolīgumi

9.     Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

10.   Attiecības ar starptautiskām organizācijām

 

II nodaļa

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Izstāšanās no Savienības

 

11.   Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Procedūra

12.   Izstāšanās no Savienības. Procedūra

 

III nodaļa

Savienības organizācija

 

13.   Savienības struktūras

14.   Kongress

15.   Ārkārtas kongresi

16.   Administratīvās konferences (svītrots)

17.   Administratīvā padome

18.   Pasta darbības padome

19.   Īpašās komitejas (svītrots)

20.   Starptautiskais birojs

 

IV nodaļa

Savienības finanses

 

21.   Savienības izdevumi. Dalībvalstu iemaksas

 

 

II sadaļa

Savienības dokumenti


Preambula[1]

 

Lai attīstītu sakarus starp tautām, sniedzot efektīvus pasta pakalpojumus, un lai veicinātu cēlu mērķu sasniegšanu starptautiskajā sadarbībā kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā, līgumslēdzēju valstu valdību pilnvarotās personas ir pieņēmušas šo Konstitūciju, kas valstīm jāratificē.

 

Savienības misija ir veicināt efektīvu un pieejamu universālo pasta pakalpojumu kvalitatīvu un stabilu attīstību, lai atvieglotu saziņu starp iedzīvotājiem pasaulē:

 

–  garantējot pasta sūtījumu brīvu apriti vienotā pasta teritorijā, kas sastāv no savstarpēji savienotiem tīkliem;

 

–    veicinot pietiekami augstu kopīgo standartu pieņemšanu un tehnoloģiju izmantošanu;

 

–    nodrošinot sadarbību un mijiedarbību starp ieinteresētām personām;

 

–    sekmējot efektīvu tehnisko sadarbību;

 

–    nodrošinot klientu mainīgo vajadzību apmierināšanu.

 

 

I sadaļa

Pamatnostādnes

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants

Savienības darbības joma un mērķi

 

1. Vēstuļu korespondences sūtījumu savstarpējai apmaiņai valstis, kas pieņem šo Konstitūciju, ir vienota pasta teritorija ar nosaukumu Pasaules Pasta savienība. Visā Savienības teritorijā tiek garantēta tranzīta brīvība.

 

2. Savienības mērķis ir nodrošināt pasta pakalpojumu organizāciju un uzlabojumus un veicināt starptautiskas sadarbības attīstību šajā jomā.

 

3. Iespēju robežās Savienība sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos.

1.bis pants[2]

Definīcijas

 

1. Pasaules Pasta savienības dokumentos lietotajiem terminiem ir šādas definīcijas:

 

1.1. Pasta pakalpojumi – visi pasta pakalpojumi, kuru darbības jomu nosaka Savienības struktūras. Galvenais pienākums, sniedzot pasta pakalpojumus, ir dalībvalstu konkrētu sociālu un ekonomisku mērķu izpilde, nodrošinot pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

 

1.2. Dalībvalsts – valsts, kas atbilst Konstitūcijas 2.panta nosacījumiem.

 

1.3. Vienotā pasta teritorija (viena un tā pati pasta teritorija) – UPU dokumentu līgumslēdzēju pušu pienākums ir nodrošināt savstarpēju vēstuļu korespondences sūtījumu apmaiņu, tostarp tranzīta brīvību, un rīkoties ar tranzīta pasta sūtījumiem no citām valstīm tāpat kā ar sūtījumiem no savas valsts – bez diskriminācijas.

 

1.4. Tranzīta brīvība – starpniecības pasta administrāciju pienākums transportēt citas UPU pasta administrācijas tranzīta pasta sūtījumus, nodrošinot pret tiem tādu pašu attieksmi kā pret iekšzemes sūtījumiem.

 

1.5. Vēstuļu korespondences sūtījums – Konvencijā minētie sūtījumi.

 

1.6. Starptautisks pasta pakalpojums – pasta darbības vai pakalpojumi, kurus reglamentē dokumenti; šo darbību vai pakalpojumu kopums.

 

 

2. pants

Savienības dalībvalstis

 

Savienības dalībvalstis ir:

 

a) valstis, kurām ir dalībvalsts statuss Konstitūcijas spēkā stāšanās dienā;

b) valstis, kuras tiek uzņemtas par dalībvalstīm saskaņā ar 11.pantu.

 

 

3. pants

Savienības jurisdikcija

 

Savienības jurisdikcijā ir:

 

a)   dalībvalstu teritorijas;

b)  dalībvalstu izveidotas pasta iestādes teritorijās, kas nav iekļautas    Savienībā;

c)  teritorijas, kas nav Savienības dalībvalstis, bet ir iekļautas tajā, jo no pasta viedokļa tās ir atkarīgas no dalībvalstīm.

 

 

4. pants

Īpašās attiecības

 

Pasta administrācijas, kas sniedz pakalpojumus teritorijās, kuras nav iekļautas Savienībā, ir starpnieces citām pasta administrācijām. Šādām īpašām attiecībām piemēro Konvencijas un tās reglamentu noteikumus.

 

 

5. pants

Savienības galvenā mītne

 

Savienības un tās pastāvīgo struktūru galvenā mītne atrodas Bernē.

 

 

6. pants

Savienības oficiālā valoda

 

Savienības oficiālā valoda ir franču valoda.

 

 

7. pants[3]

Naudas vienība

 

Naudas vienība, ko izmanto Savienības dokumentos, ir Starptautiskā valūtas fonda (IMF) norēķinu vienība.

 

8. pants

Ierobežotas apvienības. Īpaši nolīgumi

 

1. Dalībvalstis vai to pasta administrācijas, ja šo valstu tiesību akti to atļauj, var dibināt ierobežotas apvienības un noslēgt īpašas vienošanās par starptautiskajiem pasta pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tās nekad neievieš sabiedrībai mazāk labvēlīgus noteikumus kā tos, ko paredz dokumenti, kuru līgumslēdzējas puses ir attiecīgās dalībvalstis.

 

2. Ierobežotas apvienības var nosūtīt novērotājus uz Savienības kongresiem, konferencēm un sanāksmēm, uz Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi.[4]

 

3. Savienība var nosūtīt novērotājus uz ierobežoto apvienību kongresiem, konferencēm un sanāksmēm.

 

 

9. pants

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

 

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju reglamentē nolīgumi, kuru teksti ir pievienoti šai Konstitūcijai.

 

 

10. pants

Attiecības ar starptautiskām organizācijām

 

Lai nodrošinātu ciešu sadarbību starptautiskā pasta jomā, Savienība var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kurām ir līdzīgas intereses un darbība.

 

 

II nodaļa

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Izstāšanās no Savienības

 

 

11. pants[5] 

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Procedūra

 

1. Jebkura Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts var pievienoties Savienībai.

 

2. Jebkura suverēna valsts, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, var pieteikties uzņemšanai par dalībvalsti Savienībā.

 

3. Pievienošanās vai uzņemšanas pieteikums Savienībā ietver oficiālu deklarāciju par pievienošanos Konstitūcijai un saistošiem Savienības dokumentiem. Attiecīgās valsts valdība adresē šo pieteikumu Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, kurš atkarībā no situācijas paziņo par pievienošanos vai apspriež ar dalībvalstīm uzņemšanas pieteikumu.

 

4. Valsti, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, uzskata par uzņemtu dalībvalsti, ja tās pieteikumu apstiprina vismaz divas trešdaļas Savienības dalībvalstu. Dalībvalstis, kas nesniedz atbildi četru mēnešu laikā, uzskata par tādām, kas atturas.

 

5. Par pievienošanos vai uzņemšanu Savienībā dalībvalstu valdībām paziņo Starptautiskā biroja ģenerāldirektors. Tā stājas spēkā šāda paziņojuma izdarīšanas dienā.

 

 

12. pants[6]

Izstāšanās no Savienības. Procedūra

 

1. Jebkura dalībvalsts var izstāties no Savienības, ja attiecīgās valsts valdība paziņo Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram par Konstitūcijas denonsēšanu, un viņš par to paziņo dalībvalstu valdībām.

 

2. Izstāšanās no Savienības stājas spēkā pēc gada, skaitot no dienas, kad Starptautiskā biroja ģenerāldirektors ir saņēmis 1.punktā minēto paziņojumu par denonsēšanu.

 

 

III nodaļa

Savienības organizācija

 

13. pants[7]

Savienības struktūras

 

1. Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome, Pasta darbības padome un Starptautiskais birojs.

 

2. Savienības pastāvīgās struktūras ir Administratīvā padome, Pasta darbības padome un Starptautiskais birojs.

 

 

14. pants

Kongress

 

1. Kongress ir Savienības augstākā struktūra.

 

2. Kongress sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem.

 

 

15. pants

Ārkārtas kongresi

 

Ārkārtas kongresu var sasaukt, ja to pieprasa vai sasaukšanai piekrīt vismaz divas trešdaļas Savienības dalībvalstu.

 

 

16. pants

Administratīvās konferences

 

(svītrots).[8]

 

17. pants[9] 

Administratīvā padome

 

1. Saskaņā ar Savienības dokumentu noteikumiem kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību nodrošina Administratīvā padome (CA).

 

2. Administratīvās padomes locekļi veic savus pienākumus Savienības vārdā un interesēs.

 

 

18. pants[10]

Pasta darbības padome

 

Pasta darbības padome (POC) atbild par pasta pakalpojumu darbības, komerciālajiem, tehniskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

 

 

19. pants

Īpašās komitejas

(svītrots).[11]

 

 

20. pants[12]

Starptautiskais birojs

 

Centrālais birojs, kas darbojas Savienības galvenajā mītnē ar nosaukumu Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē Administratīvā padome, ir izpildes, atbalsta, sakaru, info rmācijas un konsultatīvā struktūra.

 

 

IV nodaļa

Savienības finanses

 

21. pants[13] 

Savienības izdevumi. Dalībvalstu iemaksas

 

1. Katrā kongresā nosaka maksimālo summu, kādu:

 

a) var izmantot Savienības izdevumiem katru gadu;

b) var izmantot nākamā kongresa organizēšanas izdevumiem.

 

2. Nepieciešamības gadījumā 1.punktā minēto maksimālo izdevumu summu drīkst pārsniegt, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Vispārīgā reglamenta attiecīgie noteikumi.

 

3. Savienības izdevumus, ieskaitot 2.punktā paredzētos, kur tas ir lietderīgi, kopīgi sedz Savienības dalībvalstis. Šim mērķim katra dalībvalsts izvēlas iemaksu klasi, kurā tā vēlas  tikt iekļauta. Iemaksu klases ir noteiktas Vispārīgajā reglamentā.

 

4. Valsts, kas pievienojas vai iestājas Savienībā saskaņā ar 11.pantu, Savienības izdevumu vienmērīgai sadalei brīvi izvēlas iemaksu klasi, kurā tā vēlas tikt iekļauta.

 

 

II sadaļa

Savienības dokumenti

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

22. pants

Savienības dokumenti

 

1. Savienības pamatdokuments ir Konstitūcija. Tā ietver Savienības pamatnoteikumus, un tajā nedrīkst izdarīt atrunas.[14]

 

2. Vispārīgais reglaments ietver normas, kas nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Tas ir saistošs visām dalībvalstīm, un tajā nedrīkst izdarīt atrunas.[15]

 

3. Pasaules Pasta konvencija, Vēstuļu korespondences reglaments un Pasta paku reglaments ietver normas, ko piemēro starptautiskiem pasta pakalpojumiem, un noteikumus par vēstuļu korespondences un pasta paku pakalpojumiem. Šie dokumenti ir saistoši visām dalībvalstīm.[16]

 

4. Savienības nolīgumi un to reglamenti nosaka pakalpojumus, izņemot vēstuļu korespondences un pasta paku pakalpojumus, starp dalībvalstīm, kas ir šo nolīgumu puses. Tie ir saistoši tikai šīm valstīm.[17]

 

5. Pasta darbības padome, ņemot vērā Kongresā pieņemtos lēmumus, izstrādā reglamentus, kuros noteikta Konvencijas un nolīgumu noteikumu izpildei nepieciešamā piemērošanas kārtība.[18]

 

6. Noslēguma protokoli, kas pievienoti 3., 4. un 5.punktā minētajiem Savienības dokumentiem, ietver atrunas par šiem dokumentiem.

 

 

23. pants[19]

Savienības dokumentu piemērošana teritorijās, par

 kuru starptautiskām attiecībām dalībvalsts ir atbildīga

 

1. Ikviena valsts var jebkurā laikā paziņot, ka Savienības dokumentu pieņemšana ietver visas teritorijas, par kuru starptautiskām attiecībām šī dalībvalsts ir atbildīga, vai tikai kādu no tām.

 

2. Deklarācija, kas minēta 1.punktā,  jāadresē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.

 

3. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā adresēt Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram paziņojumu par nodomu denonsēt to Savienības dokumentu piemērošanu, par kuriem tā ir iesniegusi 1.punktā minēto deklarāciju. Šāds

paziņojums stājas spēkā pēc gada, skaitot no dienas, kad to ir saņēmis Starptautiskā biroja ģenerāldirektors.

 

4. Starptautiskā biroja ģenerāldirektors 1. un 3.punktā minētās deklarācijas un paziņojumus dara zināmus dalībvalstīm.

 

5. Uz teritorijām, kurām ir Savienības dalībvalsts statuss un par kuru starptautiskām attiecībām ir atbildīga dalībvalsts, 1.-4.punkts neattiecas.

 

 

24. pants

Nacionālie tiesību akti

 

 Savienības dokumentu noteikumi nemazina  dalībvalsts nacionālo tiesību aktu nozīmi jautājumos, kas nav skaidri paredzēti Savienības dokumentos.

 

 

II nodaļa

Savienības dokumentu pieņemšana un denonsēšana

 

25. pants[20]

Parakstīšana, autentificēšana, ratifikācija un citas Savienības dokumentu apstiprināšanas formas

 

1. Savienības dokumentus, ko pieņem Kongresā, paraksta dalībvalstu pilnvarotās personas.

 

2. Reglamentus autentificē Pasta darbības padomes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.[21]

 

3. Konstitūciju iespējami īsākā laikā ratificē parakstītājas valstis.

 

4. Savienības dokumentu apstiprināšanu, izņemot Konstitūciju, reglamentē katras parakstītājas valsts konstitucionālie noteikumi.

 

5. Ja kāda valsts neratificē Konstitūciju vai neapstiprina citus dokumentus, kurus tā ir parakstījusi, Konstitūcija un citi dokumenti nezaudē spēku valstīs, kas tos ir ratificējušas vai apstiprinājušas.

 

 

26. pants[22]

Paziņojums par ratifikāciju un citas Savienības dokumentu apstiprināšanas formas

 

Konstitūcijas un tās papildprotokolu ratifikācijas instrumentus un attiecīgā gadījumā citu Savienības dokumentu apstiprināšanas instrumentus iespējami īsākā laikā deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, kurš par to deponēšanu paziņo dalībvalstu valdībām.

 

 

27. pants

Pievienošanās nolīgumiem

 

1. Dalībvalstis var jebkurā laikā pievienoties vienam vai vairākiem nolīgumiem, kas minēti 22. panta 4.punktā.

 

2. Par dalībvalstu pievienošanos nolīgumiem paziņo saskaņā ar 11.panta 3.punktu.

 

28. pants

Nolīguma denonsēšana

 

Ikviena dalībvalsts var pārtraukt būt par pusi vienā vai vairākos nolīgumos saskaņā ar 12.panta nosacījumiem.

 

 

III nodaļa

Savienības dokumentu grozījumi

 

29. pants

Priekšlikumu iesniegšana

 

1. Kongresā vai kongresu starplaikā dalībvalsts pasta administrācijai ir tiesības iesniegt priekšlikumus par tiem Savienības dokumentiem, kuros attiecīgā dalībvalsts ir līgumslēdzēja puse.

 

2. Priekšlikumus par Konstitūciju un Vispārīgo reglamentu var iesniegt tikai Kongresam.

 

3. Priekšlikumus par reglamentiem iesniedz tieši Pasta darbības padomei, bet vispirms Starptautiskais birojs tos nosūta visu dalībvalstu pasta administrācijām.[23]

30. pants

Konstitūcijas grozījumi

 

1.   Lai Kongresam iesniegtie priekšlikumi par Konstitūciju tiktu pieņemti, tie jāapstiprina vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo Savienības dalībvalstu.[24]

 

2. Kongresa pieņemtie grozījumi ir papildprotokola priekšmets un, ja vien Kongress nelemj citādi, stājas spēkā vienlaikus ar dokumentiem, kurus atjauno šī paša kongresa gaitā. Dalībvalstis tos ratificē iespējami īsākā laikā, un ar ratifikācijas instrumentiem rīkojas 26.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

31. pants[25]

Vispārīgā reglamenta, Konvencijas un nolīgumu grozījumi

 

1. Vispārīgais reglaments, Konvencija un nolīgumi paredz nosacījumus, kas jāizpilda, lai apstiprinātu priekšlikumus, kas attiecas uz minētajiem dokumentiem.

 

2. Konvencija un nolīgumi, kas minēti 1.punktā, stājas spēkā vienlaicīgi, un tiem ir vienāds darbības laiks. Kongresa noteiktajā dienā, kad stājas spēkā šie dokumenti, attiecīgie iepriekšējā kongresa dokumenti tiek atcelti.[26]

 

 

IV nodaļa

Strīdu izšķiršana

 

32.pants

Šķīrējtiesa

 

 Šķīrējtiesa izlemj strīdu starp divām vai vairākām dalībvalstu pasta administrācijām par Savienības dokumentu interpretāciju vai atbildību, ko minētie dokumenti uzliek pasta administrācijai.

 

 

III sadaļa

Noslēguma noteikumi

 

33. pants[27]

Konstitūcijas stāšanās spēkā un darbības laiks

 

Šī Konstitūcija stājas spēkā 1966.gada 1.janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

 

To apliecinot, līgumslēdzēju valstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konstitūciju vienā eksemplārā, ko deponē tās valsts valdības arhīvā, kurā atrodas Savienības mītne. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei šīs Konstitūcijas kopiju.

 

Vīnē, 1964.gada 10.jūlijā

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

 

25.02.2008; 9:59

1919

V.Jansone

7028238, Vineta_Jansone@sam.gov.lv


Tulkojums

 

PASAULES PASTA KONVENCIJA

 

 

Saturs

 

I daļa

Noteikumi, kurus kopīgi piemēro visiem starptautiskajiem pasta pakalpojumiem

 

Vienīgā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

Pants

1.     Definīcijas

2.     Institūcijas vai institūciju noteikšana, kas ir atbildīgas par pienākumu izpildi, kuri izriet no pievienošanās Konvencijai

3.     Universālais pasta pakalpojums

4.     Tranzīta brīvība

5.     Īpašumtiesības uz pasta sūtījumiem. Sūtījumu atsaukšana. Adreses maiņa vai precizēšana. Pārsūtīšana. Nepiegādātu sūtījumu atpakaļnosūtīšana

6.     Maksa

7.     Atbrīvojums no maksas par pasta pakalpojumiem

8.     Pastmarkas

9.     Pasta drošība

10.   Vide

11.   Pārkāpumi

 

II daļa

Noteikumi, kurus piemēro vēstuļu korespondencei un pasta pakām

 

 

1. nodaļa

Pakalpojumu sniegšana

 

12.   Pamatpakalpojumi

13.   Papildpakalpojumi

14.   Elektroniskais pasts, EMS, integrētā loģistika un jauni pakalpojumi

15.   Sūtījumi, kurus nav atļauts pieņemt. Aizliegumi

16.   Radioaktīvie materiāli un bioloģiskie materiāli, kurus atļauts pieņemt

17.   Pieprasījumi

18.   Muitas kontrole. Muitas nodoklis un citas nodevas

19.   Slēgto depešu apmaiņa ar militārām vienībām

20.   Pakalpojumu kvalitātes standarti un rādītāji

 

2. nodaļa

Atbildība

 

21.   Pasta administrāciju atbildība. Kompensācijas

22.   Gadījumi, kad pasta administrācijas nav atbildīgas

23.   Sūtītāja atbildība

24.   Kompensācijas izmaksa

25.   Iespējamā kompensācijas piedziņa no sūtītāja vai adresāta

26.   Savstarpējās atbilstības princips, ko piemēro atrunām par atbildību

 

 

3. nodaļa

Vēstuļu korespondences īpašie noteikumi

 

27.   Vēstuļu korespondences nosūtīšana uz ārvalstīm

 

 

III daļa

Atlīdzināšana

 

1. nodaļa

Vēstuļu korespondences īpašie noteikumi

 

28.   Galamaksa. Vispārīgie noteikumi

29.   Galamaksa.  Noteikumi, ko piemēro maksājumiem starp valstīm mērķsistēmā

30.   Galamaksa. Noteikumi, ko piemēro pasta sūtījumu plūsmām uz valstīm, no valstīm un starp valstīm pārejas sistēmā

31.   Pakalpojumu kvalitātes fonds

32.   Tranzīta maksa

 

2. nodaļa

Citi noteikumi

 

33.   Pamattarifi un noteikumi par aviopārvadājumu nodevām

34.   Pasta paku sauszemes un jūras tarifi

35.   Pasta darbības padomes tiesības noteikt tarifus un maksu

 

 

IV daļa

 

Noslēguma noteikumi

 

36.   Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Konvenciju un reglamentiem

37.   Atrunas Kongresā

38.   Konvencijas stāšanās spēkā un darbības laiks

 

 


Pasaules Pasta konvencija

 

Ņemot vērā 22.panta 3.punktu Pasaules Pasta savienības konstitūcijā, kas noslēgta Vīnē 1964.gada 10.jūlijā, apakšā parakstījušās Savienības dalībvalstu valdību pilnvarotās personas, kopīgi vienojoties un saskaņā ar Konstitūcijas 25.panta 4.punktu, ir izstrādājušas šīs Konvencijas noteikumus, ko piemēro visiem starptautiskajiem pasta pakalpojumiem.

 

 

I daļa

 

Noteikumi, kurus kopīgi piemēro visiem starptautiskajiem pasta pakalpojumiem

 

Vienīgā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants

Definīcijas

 

1. Pasaules Pasta konvencijā lietotajiem terminiem ir šādas definīcijas:

 

1.1.      universāls pasta pakalpojums – pastāvīgu kvalitatīvu pasta pamatpakalpojumu sniegšana visā dalībvalsts teritorijā visiem klientiem par pieņemamām cenām;

 

1.2.      slēgta depeša – marķēts sainis vai saiņu kopa, kā arī citi iepakojumi, kuri aizplombēti ar svinu vai bez tā un kuros ir pasta sūtījumi;

 

1.3.      atklātais tranzīts – atvērts to sūtījumu tranzīts caur starpniekvalsti, kuru skaits vai svars nav pamatojums, lai noformētu slēgtas depešas galamērķa valstij;

 

 

1.4.      pasta sūtījums – vispārīgs termins, kas attiecas uz visu, ko nosūta pasta dienesti (vēstuļu korespondence, pasta pakas, naudas pārvedumi u.c.);

 

1.5.      galamaksa –  atlīdzība, ko galamērķa valsts pasta administrācijai maksā sūtītājas valsts pasta administrācija kā kompensāciju par izdevumiem, kuri par saņemtajiem vēstuļu korespondences sūtījumiem radušies galamērķa valstī;

 

1.6.      tranzīta maksa – atlīdzība par pakalpojumiem, ko pārvadātājs (pasta administrācija, cits dienests vai abi kopā) sniedzis šķērsotajā valstī par depešu sauszemes, jūras un/vai aviotranzītu;

 

1.7.      ienākošo sūtījumu sauszemes tarifs – atlīdzība, ko galamērķa valsts pasta administrācijai maksā sūtītājas valsts pasta administrācija kā kompensāciju par izdevumiem, kuri par saņemtajām pasta pakām radušies galamērķa valstī;

 

1.8.      tranzīta sūtījumu sauszemes tarifs – atlīdzība, ko maksā par pakalpojumiem, kurus pārvadātājs sniedzis šķērsotajā valstī (pasta administrācija, cits dienests vai abi kopā) par pasta paku sauszemes un/vai aviotranzītu caur tās teritoriju;

 

1.9.      jūras tarifs – atlīdzība, ko maksā par pakalpojumiem, kurus sniedzis pārvadātājs (pasta administrācija, cits dienests vai abi kopā), pārvadājot pasta pakas pa jūru.

 

 

2.pants

Institūcijas vai institūciju noteikšana, kas ir atbildīgas par pienākumu izpildi, kuri izriet no pievienošanās Konvencijai

 

Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām paziņo Starptautiskajam birojam valsts institūcijas nosaukumu un adresi, kas ir atbildīga par pasta jautājumu uzraudzību. Sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām dalībvalstis paziņo arī Starptautiskajam birojam operatora vai operatoru nosaukumu un adresi, kuri to teritorijā ir oficiāli iecelti sniegt pasta pakalpojumus un izpildīt pienākumus, kas noteikti Savienības dokumentos. Kongresu starplaikā informāciju par izmaiņām valsts institūcijās un oficiāli ieceltajos operatoros dara zināmu Starptautiskajam birojam iespējami īsākā laikā.

 

 

3.pants

Universālais pasta pakalpojums

 

1. Lai atbalstītu koncepciju par vienotu Savienības pasta teritoriju, dalībvalstis nodrošina to, ka visiem lietotājiem/klientiem ir tiesības uz universālo pasta pakalpojumu, kas ietver pastāvīgu kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanu visā to teritorijā par pieņemamām cenām.

 

2. Ņemot vērā šo mērķi, dalībvalstis turpmāk nacionālajos tiesību aktos pasta jomā  vai citādā veidā nosaka piedāvāto pasta pakalpojumu apjomu un prasības pēc kvalitātes un pieņemamām cenām, ievērojot gan iedzīvotāju vajadzības, gan valsts apstākļus.

 

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pasta pakalpojumus piedāvā un kvalitātes standartus ievēro operatori, kas ir atbildīgi par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu.

 

4. Dalībvalstis nodrošina, ka universālais pasta pakalpojums ir reāli izpildāms, tādējādi garantējot tā ilgtspējību.

 

 

4.pants

Tranzīta brīvība

 

1. Tranzīta brīvības princips izklāstīts Konstitūcijas 1. pantā. Tas uzliek pienākumu katrai pasta administrācijai slēgtās depešas un vēstuļu korespondences sūtījumus atklātā tranzītā, kurus tai nodod cita pasta administrācija, vienmēr nogādāt visātrākā veidā un ar visdrošākajiem līdzekļiem, kādus tā izmanto pati saviem sūtījumiem. Šo principu attiecina arī uz kļūdaini nosūtītiem sūtījumiem vai depešām.

 

2. Dalībvalstis, kas nepiedalās tādu vēstuļu apmaiņā, kurās ir ātri bojājošās bioloģiskās  vai radioaktīvās vielas, var nepieņemt šos sūtījumus atklātam tranzītam caur to teritoriju. Tas pats attiecas uz vēstuļu korespondences sūtījumiem, izņemot sūtījumus neredzīgajiem. Tas attiecas arī uz iespieddarbiem, periodiskajiem izdevumiem, žurnāliem, sīkpakām un M maisiem, kuru saturs neatbilst normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē to publicēšanas vai aprites noteikumus šķērsotajā valstī.

 

3. Tranzīta brīvība pasta pakām, kas jānosūta pa sauszemi un jūru, attiecas tikai uz to valstu teritoriju, kuras sniedz šo pakalpojumu.

 

4. Tranzīta brīvību aviopakām nodrošina visā Savienības teritorijā. Tomēr dalībvalstīm, kas nesniedz pasta paku pakalpojumu, nav pienākuma nosūtīt aviopakas pa sauszemi.

 

5. Ja kāda dalībvalsts neievēro noteikumus par  tranzīta brīvību, citas dalībvalstis var pārtraukt sniegt pasta pakalpojumus šai valstij.

 

 

5.pants

Īpašumtiesības uz pasta sūtījumiem. Sūtījumu atsaukšana.

 Adreses maiņa vai precizēšana. Pārsūtīšana.

Nepiegādātu sūtījumu atpakaļnosūtīšana

 

1. Pasta sūtījums ir sūtītāja īpašums tikmēr, kamēr tas nav piegādāts likumīgajam īpašniekam, izņemot gadījumu, kad sūtījums konfiscēts saskaņā ar izcelsmes vai galamērķa valsts likumdošanu, bet 15.panta 2.1.1.apakšpunkta vai 15.panta 3.punkta piemērošanas gadījumā – atbilstoši tranzītvalsts likumdošanai.

 

2. Pasta sūtījuma sūtītājs var atsaukt sūtījumu no pasta vai mainīt, vai precizēt tā adresi. Maksa un citi nosacījumi ir noteikti reglamentos.

 

3. Dalībvalstis nodrošina pasta sūtījumu pārsūtīšanu, ja adresāts ir mainījis adresi, un nepiegādātu sūtījumu atpakaļnosūtīšanu sūtītājam. Maksa un citi nosacījumi ir noteikti reglamentos.

 

 

6.pants

Maksa

 

1. Maksu par dažādajiem starptautiskajiem un īpašajiem pasta pakalpojumiem nosaka pasta administrācijas saskaņā ar Konvencijas un reglamentu principiem. Maksu principā saista ar  šo pakalpojumu pašizmaksu.

 

2. Izcelsmes valsts pasta administrācija nosaka maksu par vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu pārvadāšanu. Pasta maksa attiecas uz sūtījumu piegādi uz adreses vietu ar nosacījumu, ka šo piegādes pakalpojumu sniedz attiecīgo sūtījumu galamērķa valstī.

 

3. Iekasējamai maksai, ieskaitot to, kas norādīta Pasaules Pasta savienības dokumentos kā orientējoša, jābūt  vismaz līdzvērtīgai tai maksai, ko iekasē par iekšzemes sūtījumiem, kuriem ir tādas pašas pazīmes (kategorija, daudzums, apstrādes laiks u. c.).

 

4. Pasta administrācijas ir tiesīgas pārsniegt jebkuru orientējošu maksu, kas norādīta Pasaules Pasta savienības dokumentos.

 

5. Virs maksas minimālā līmeņa, kas norādīta 3.punktā, pasta administrācijas var atļaut samazinātu maksu, kas pamatota ar to valstu nacionālajiem tiesību aktiem par vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumiem, kuri attiecīgajās valstīs nosūtīti. Tās var, piemēram, noteikt atvieglotus tarifus  lielākajiem pasta pakalpojumu lietotājiem.

 

6. No klientiem nedrīkst iekasēt nekādu citu maksu par pasta pakalpojumiem kā tikai Pasaules Pasta savienības dokumentos paredzēto.

 

7. Ja Pasaules Pasta savienības dokumentos nav paredzēts citādi, iekasēto maksu katra pasta administrācija patur sev.

 

 

7.pants

Atbrīvojums no maksas par pasta  pakalpojumiem

 

1. Princips

 

 1.1.     Konvencija skaidri nosaka gadījumus, kad atbrīvo no maksas par pasta pakalpojumiem, ar to saprotot atbrīvojumu no priekšapmaksas par pasta pakalpojumiem. Tomēr reglamenti var paredzēt gan atbrīvojumu no priekšapmaksas par pasta pakalpojumiem, gan atbrīvojumu no tranzīta maksas, galamaksas un maksājumiem pēc iekšzemes tarifa tiem ienākošajiem vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumiem, kurus nosūta pasta administrācijas un ierobežotas apvienības un kuri attiecas uz pasta dienesta sūtījumiem. Turklāt vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumi, ko UPU Starptautiskais birojs nosūta ierobežotām apvienībām un pasta administrācijām, uzskatāmi par pasta dienesta sūtījumiem un par tiem nekādu maksu neiekasē.Tomēr izcelsmes valsts pasta administrācija par pēdējiem minētajiem sūtījumiem var iekasēt aviopārvadājumu uzrēķinus.

 

2. Karagūstekņi un internētās civilpersonas

 

2.1.      Par vēstuļu korespondences sūtījumiem, pasta pakām un pasta naudas pārvedumiem, kuri adresēti karagūstekņiem vai kurus tie nosūta, tieši vai ar to iestāžu starpniecību, kas minētas Konvencijas un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem reglamentos, neiekasē nekādu maksu, izņemot aviopārvadājumu uzrēķinus. Karojošo valstu armijās iesauktās personas, kas aizturētas un internētas neitrālā valstī, klasificē kā karagūstekņus attiecībā uz iepriekš minēto nosacījumu piemērošanu.

 

2.2.      punkta nosacījumus piemēro arī vēstuļu korespondences sūtījumiem, pasta pakām un pasta naudas pārvedumiem, kuru izcelsme ir citās valstīs un kurus adresē internētām civilpersonām vai kurus tie nosūta saskaņā ar 1949.gada 12.augusta Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā, vai nu tieši, vai ar to iestāžu starpniecību, kas minētas Konvencijas un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem reglamentos.

 

2.3.      Iestādes, kas minētas Konvencijas un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem reglamentos, arī ir atbrīvotas no maksas par vēstuļu korespondences sūtījumiem, pasta pakām un pasta naudas pārvedumiem, ko 2.1. un 2.2.punktā minētās personas nosūta vai saņem tieši, vai arī kā starpnieki.

 

2.4.      Bez maksas pieņem pasta pakas, kuru svars ir līdz pieciem kilogramiem. Svara ierobežojumu līdz desmit kilogramiem palielina pasta pakām, kuru saturs nav sadalāms, un   tām, kuras adresētas nometnei vai ieslodzīto pārstāvjiem (“uzticības personām”) izdalīšanai ieslodzītajiem.

 

2.5.      Norēķinos starp pasta administrācijām maksu nenosaka dienesta pakām un karagūstekņu un internēto civilpersonu pakām, izņemot aviopakām piemērojamās aviopārvadājumu nodevas.

 

3. Pasta sūtījumi neredzīgajiem

 

3.1.      Par pasta sūtījumiem neredzīgajiem neiekasē nekādu  maksu, izņemot  aviopārvadājumu uzrēķinus.

 

 

8.pants

Pastmarkas

 

1. Terminu “pastmarka” aizsargā saskaņā ar šo Konvenciju un to īpaši attiecina tikai uz pastmarkām, kas atbilst šī panta un reglamentu noteikumiem.

 

2. Pastmarkas:

 

2.1.    izdod tikai un vienīgi atbildīga izdevēja iestāde saskaņā ar UPU dokumentiem. Pastmarku izdošana ietver arī to laišanu apgrozībā;

 

2.2.      ir suverenitātes izpausme un:

 

2.2.1.   ir priekšapmaksas apliecinājums par nosūtīšanu pēc to patiesās vērtības saskaņā ar Pasaules Pasta savienības dokumentiem, ja tās ir uzlīmētas uz pasta sūtījumiem;

 

2.2.2. kā filatēlijas priekšmeti ir papildu ieņēmumu avots pasta administrācijām;

 

2.3.  ir apgrozībā pasta sūtījumu priekšapmaksai vai filatēlijas vajadzībām izdevējas pasta administrācijas izcelsmes teritorijā.

 

3. Pastmarkas kā suverenitātes izpausme ietver:

 

3.1.      latīņu burtiem rakstītu dalībvalsts vai tās teritorijas nosaukumu, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga;

 

3.1.1.   pēc izvēles, tās dalībvalsts oficiālo simbolu, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga;

 

3.1.2. principā, latīņu burtiem vai arābu cipariem norādīto marku nominālvērtību;

 

3.1.3. pēc izvēles, vārdu “Pasts”, kas rakstīts latīņu vai citiem burtiem.

 

4. Valsts simbolus, starpvaldību institūciju oficiālās kontroles atzīmes un logotipus, kas attēloti uz pastmarkām, aizsargā Parīzes Konvencija par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

 

5. Pastmarku tematika un dizains:

 

5.1.      atbilst UPU Konstitūcijas preambulas būtībai un Pasaules Pasta savienības struktūru pieņemtajiem lēmumiem;

 

5.2.      ir cieši saistīts ar tās valsts kultūras identitāti, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga, un sekmē kultūras izplatīšanu vai miera saglabāšanu;

 

5.3.      ir cieši saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ievērojamas personas vai notikumi tiek pieminēti, bet neattiecas uz valsti vai teritoriju, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga;

 

5.4.      nedrīkst būt ar politisku ievirzi vai tematika nedrīkst aizvainot kādu personu vai valsti;

 

5.5.      ir nozīmīgs valstij, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga, vai šai pasta administrācijai;

 

6. Pastmarkās kā intelektuālā īpašuma tiesību objektā var ietvert:

 

6.1.       norādi par izdevējas pasta administrācijas tiesībām izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram:

 

6.1.1.   autortiesības, norādot autortiesību zīmi ©, norādot īpašumtiesības uz autortiesībām un izdošanas gadu;

 

6.1.2.   zīmi, kas reģistrēta tās dalībvalsts teritorijā, kurai izdevēja pasta administrācija ir piederīga, norādot reģistrētās preču zīmes simbolu ® aiz zīmes;

 

6.2.     mākslinieka vārdu;

 

6.3.     iespiedēja nosaukumu.

 

7. Pasta priekšapmaksas zīmju nospiedumus, marķēšanas mašīnu nospiedumus un nospiedumus, kas izdarīti ar tipogrāfijas iespiedmašīnām vai citu drukāšanas vai iespiešanas procesu, saskaņā ar UPU dokumentiem var izmantot tikai ar pasta administrācijas atļauju.

 

 

9.pants

Pasta drošība

 

1. Dalībvalstis pieņem un īsteno proaktīvu drošības stratēģiju visos pasta darbības līmeņos, lai saglabātu un vairotu plašas sabiedrības uzticību pasta pakalpojumiem visu iesaistīto dienestu interesēs. Šī stratēģija ietver informācijas apmaiņu par to, kā uztur drošu un aizsargātu depešu pārvadāšanu un tranzītu starp dalībvalstīm.

 

 

10.pants

Vide

 

Dalībvalstis pieņem un īsteno proaktīvu vides stratēģiju visos pasta darbības līmeņos un sekmē izpratnes veidošanu par vides nozīmi pasta darbībā.

 

 

11.pants

Pārkāpumi

 

1. Pasta sūtījumi

 

1.1.      Dalībvalstis apņemas noteikt nepieciešamos pasākumus, lai aizturētu, apsūdzētu un sodītu jebkuru personu, kas atzīta par vainīgu šādos pārkāpumos:

 

1.1.1. narkotisko un psihotropo vielu, kā arī sprāgstošu, viegli uzliesmojošu vai citu bīstamu vielu ievietošana pasta sūtījumos, ja to ievietošana nav skaidri un nepārprotami atļauta Konvencijā;

 

1.1.2.   ar pedofiliju vai bērnu pornogrāfiju saistītu materiālu ievietošana pasta sūtījumos.

 

2. Pasta priekšapmaksas zīmes un pasta maksājumi

 

2.1.      Dalībvalstis apņemas noteikt nepieciešamos pasākumus, lai aizturētu, apsūdzētu un sodītu par jebkuru pārkāpumu, kurš attiecas uz kādu no šajā Konvencijā minētajām pasta priekšapmaksas zīmēm, proti:

 

2.1.1.   pastmarkas, kas ir apgrozībā vai izņemtas no apgrozības;

 

2.1.2.   pasta priekšapmaksas zīmju nospiedumi;

 

2.1.3.  marķēšanas mašīnu vai iespiedmašīnu nospiedumi;

 

2.1.4.  starptautiskie atbildes kuponi.

 

2.2.     Šajā Konvencijā par pārkāpumu attiecībā uz pasta priekšapmaksas zīmēm tiek uzskatīta  jebkura turpmāk minētā darbība, kuras mērķis ir gūt nelikumīgu labumu sev vai trešai personai. Soda par šādām darbībām:

 

2.2.1.  jebkuru darbību, kurā falsificē, atdarina vai vilto kādu no pasta priekšapmaksas zīmēm, vai jebkuru nelikumīgu darbību, kas saistīta ar šādu zīmju neatļautu izgatavošanu;

 

2.2.2.  jebkuru darbību, kurā izmanto, laiž apgrozībā, pārdod, izsniedz, izplata, pārvadā, izstāda, rāda vai publisko jebkuru viltotu, atdarinātu vai fiktīvu pasta priekšapmaksas zīmi;

 

2.2.3.  jebkuru darbību, kurā pasta vajadzībām izmanto vai laiž apgrozībā jebkuru pasta priekšapmaksas zīmi, kas jau ir izmantota;

 

2.2.4.   jebkuru mēģinājumu izdarīt kādu no šiem pārkāpumiem.

 

3. Savstarpējās atbilstības princips

 

3.1.   Attiecībā uz sankcijām netiek noteikta nekāda atšķirība starp 2.punktā norādītajām darbībām neatkarīgi no tā, vai ir izmantotas savas valsts vai ārvalstu pasta priekšapmaksas zīmes; uz šo normu neattiecas savstarpējas atbilstības juridiskie vai vispārpieņemtie nosacījumi.

 

 

II daļa

Noteikumi, ko piemēro vēstuļu korespondencei un pasta pakām

 

1.nodaļa

Pakalpojumu sniegšana

 

12.pants

Pamatpakalpojumi

 

1. Dalībvalstis nodrošina vēstuļu korespondences sūtījumu pieņemšanu, apstrādi, pārvadāšanu un piegādi.

 

2. Vēstuļu korespondences sūtījumi ir:

 

2.1.      prioritāri sūtījumi un neprioritāri sūtījumi, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem;

 

2.2.      vēstules, pastkartes, iespieddarbi un sīkpakas, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem;

 

2.3.      neredzīgajiem paredzētie sūtījumi, kuru svars ir līdz septiņiem kilogramiem;

 

2.4.      īpaši saiņi, t. s. “M maisi”, kuros ir laikraksti, periodiskie izdevumi, grāmatas un līdzīgi iespieddarbi vienam un tam pašam adresātam uz to pašu adresi un kuru svars ir līdz trīsdesmit kilogramiem.

 

3. Vēstuļu korespondences sūtījumus klasificē saskaņā ar Vēstuļu korespondences reglamentu, pamatojoties vai nu uz sūtījumu apstrādes ātrumu, vai arī sūtījumu saturu.

 

 4. Svara ierobežojumus, kas pārsniedz 2.punktā noteiktos, var piemērot atsevišķām vēstuļu korespondences sūtījumu kategorijām saskaņā ar Vēstuļu korespondences reglamenta noteikumiem.

 

5. Dalībvalstis nodrošina arī pasta paku pieņemšanu, apstrādi, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars ir līdz divdesmit kilogramiem, vai nu kā paredz Konvencija, vai, attiecībā uz izejošām pakām un pēc divpusēja nolīguma noslēgšanas, - izmantojot jebkurus citus līdzekļus, kas ir izdevīgāki dalībvalstu klientiem.

 

6. Svara ierobežojumus, kas pārsniedz divdesmit kilogramus, var piemērot atsevišķām pasta paku kategorijām saskaņā ar Pasta paku reglamenta noteikumiem.

 

7. Jebkura valsts, kuras pasta administrācija neuzņemas pārvadāt pasta pakas, var uzticēt Konvencijas noteikumu izpildi transporta uzņēmumiem. Vienlaikus tā var ierobežot šo pakalpojumu, attiecinot to tikai uz pasta pakām, kuru izcelsmes vieta ir teritorijā, kur šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus, vai kuras ir adresētas uz šīm vietām.

 

8. Neatkarīgi no 5.punktā noteiktā, valstīm, kuras līdz 2001.gada 1.janvārim neparakstīja  Pasta paku nolīgumu, nav pienākuma sniegt pasta paku pakalpojumus.

 

 

13.pants

Papildpakalpojumi

 

1. Dalībvalstis sniedz šādus obligātus papildpakalpojumus:

 

1.1.      reģistrācijas pakalpojums izejošiem prioritāriem un aviopasta vēstuļu korespondences sūtījumiem;

 

1.2.      reģistrācijas pakalpojums izejošiem neprioritāriem un sauszemes vēstuļu korespondences sūtījumiem uz galamērķi, kur nav attiecīgu prioritāro jeb aviopasta pakalpojumu;

 

1.3. reģistrācijas pakalpojums visiem ienākošiem vēstuļu korespondences sūtījumiem.

 

2. Reģistrācijas pakalpojuma sniegšana nav obligāta izejošiem neprioritāriem un sauszemes vēstuļu korespondences sūtījumiem uz galamērķi, kur sniedz prioritārus jeb aviopasta pakalpojumus.

 

3. Dalībvalstis var sniegt šādus neobligātus papildpakalpojumus attiecībās ar  pasta administrācijām, kuras vienojušās sniegt šos pakalpojumus:

 

3.1.      vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku apdrošināšana;

 

3.2.    vēstuļu korespondences sūtījumu apstiprināta piegāde;

 

3.3.  vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku piegāde ar pēcmaksu;

 

3.4.      vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku eksprespiegāde;

 

3.5.      ierakstītu vēstuļu korespondences sūtījumu, vēstuļu korespondences sūtījumu apstiprināta piegāde vai apdrošinātu vēstuļu korespondences sūtījumu piegāde adresātam personīgi;

 

3.6.      vēstuļu korespondences un pasta paku pakalpojumi bez maksas un nodevām;

 

3.7.      trauslu un nestandarta pasta paku nosūtīšana;

 

3.8.      kopēju sagrupētu sūtījumu nosūtīšana (“consignment”) uz ārvalstīm no viena sūtītāja.

 

4. Trīs turpmāk minētie papildpakalpojumi ietver sevī gan obligātas, gan neobligātas daļas:

 

4.1.      pakalpojums „starptautiskā komerckorespondence ar atbildi” (IBRS), kas  būtībā ir neobligāts.Tomēr visām pasta administrācijām ir pienākums sniegt IBRS sūtījumu “atpakaļnosūtīšanas” pakalpojumu;

 

4.2.      starptautiskie atbildes kuponi, kuri ir apmaināmi jebkurā dalībvalstī. Tomēr starptautisko atbildes kuponu pārdošana nav obligāta;

 

4.3.      paziņojums par saņemšanu ierakstītiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, vēstuļu korespondences sūtījumiem ar apstiprinātu piegādi, pasta pakām un apdrošinātiem sūtījumiem. Visām pasta administrācijām jāpieņem paziņojumi par saņemšanu ienākošiem sūtījumiem. Tomēr pakalpojums “paziņojums par saņemšanu” izejošiem sūtījumiem nav obligāts.  

 

5. Šo pakalpojumu apraksts un maksa ir noteikta reglamentos.

 

6. Ja  iekšzemes pasta dienests iekasē īpašu maksu par turpmāk minētajiem pakalpojumiem,  saskaņā ar reglamentu noteikumiem pasta administrācijas ir tiesīgas iekasēt tādu pašu maksu par starptautiskiem sūtījumiem:

 

6.1.      sīkpaku piegāde, kuru svars ir virs 500 gramiem;

 

6.2.      vēstuļu korespondences sūtījumi, kas nosūtīti pēc visvēlākā nosūtīšanas laika;

 

6.3.     sūtījumi, kas nosūtīti ārpus pasta iestādes parastā darba laika;

 

6.4.      sūtījuma pieņemšana sūtītāja adresē;

 

6.5.    vēstuļu korespondences sūtījuma izņemšana ārpus pasta iestādes parastā darba laika;

 

6.6.      korespondences saņemšana pēc pieprasījuma;

 

6.7.     vēstuļu korespondences sūtījumu uzglabāšana, kuru svars ir virs 500 gramiem, un pasta paku uzglabāšana;

 

6.8.   pasta paku piegāde pēc paziņojuma saņemšanas par sūtījuma pienākšanu;

 

6.9.     nodrošinājums pret nepārvaramas varas risku.

 

 

14.pants

Elektroniskais pasts, EMS,  integrētā loģistika un jauni pakalpojumi

 

1. Pasta administrācijas var savstarpēji vienoties par tālāk minēto pakalpojumu sniegšanu,  kas aprakstīti reglamentos:

 

1.1.     elektroniskais pasts - pasta pakalpojums, kurš ietver paziņojumu elektronisku pārsūtīšanu;

 

1.2.   EMS - pasta eksprespakalpojums dokument iem un precēm - ir fiziski pēc iespējas visātrāk izpildāmais pasta pakalpojums. Pasta administrācijas var sniegt šo pakalpojumu, pamatojoties uz EMS standarta daudzpusēju nolīgumu vai divpusēju nolīgumu;

 

1.3.      integrētā loģistika - pakalpojums, kurš pilnībā atbilst klientu prasībām pret piegādēm un ietver posmus pirms un pēc preču un dokumentu fiziskas nosūtīšanas;

 

1.4.      elektroniskā pasta zīme, kas pierāda notikušu elektronisku darbību noteiktā formā, noteiktā laikā un ar vienas vai vairāku pušu iesaistīšanu.

 

2. Pasta administrācijas var savstarpēji vienoties par tāda jauna pakalpojuma sniegšanu, kas Pasta Savienības dokumentos nav paredzēts. Katra iesaistītā pasta administrācija nosaka maksu par jaunu pakalpojumu, ņemot vērā tā sniegšanas izmaksas.

 

 

15.pants

Sūtījumi, kurus nav atļauts pieņemt. Aizliegumi

 

1. Vispārīgie noteikumi

 

1.1.      Netiek pieņemti sūtījumi, kas neatbilst Konvencijas un reglamentu noteikumiem. Netiek pieņemti sūtījumi krāpnieciskas darbības veicināšanai vai nolūkā izvairīties no attiecīgā maksājuma veikšanas pilnā apjomā.

 

1.2.      Izņēmumi šajā pantā minētajiem aizliegumiem ir uzskaitīti reglamentos.

 

1.3.      Visas pasta administrācijas var papildināt šā panta aizliegumu uzskaitījumu, kurus    drīkst nekavējoties piemērot pēc iekļaušanas attiecīgajā sarakstā.

 

2. Aizliegumi visu sūtījumu kategorijām

 

2.1.      Aizliegta turpmāk minēto priekšmetu ievietošana visu kategoriju sūtījumos:

 

2.1.1.   narkotiskās un psihotropās vielas;

 

2.1.2.   nepieklājīga vai amorāla rakstura priekšmeti;

 

2.1.3.   priekšmeti, kuru ievešana vai aprite ir aizliegta galamērķa valstī;

 

2.1.4.   priekšmeti, kuri pēc savas būtības vai iesaiņojuma var būt bīstami pasta darbiniekiem  vai plašai sabiedrībai, kā arī apbružāt vai sabojāt citus sūtījumus, pasta iekārtas vai trešās puses īpašumu;

 

2.1.5.  dokumenti ar kārtējās un privātās sarakstes pazīmēm, ar kuriem apmainās personas, kas sūtījuma adresē nav norādītas kā sūtītājs un adresāts, vai personas, kuras dzīvo ar pēdējiem minētajiem.

 

3. Sprāgstoši, viegli uzliesmojoši vai radioaktīvi materiāli un citas bīstamas vielas

 

3.1.   sprāgstošu, viegli uzliesmojošu vai citu bīstamu vielu, kā arī radioaktīvu materiālu ievietošana aizliegta visu kategoriju sūtījumos.

 

3.2.    Izņēmuma gadījumos ir atļauts pieņemt šādas vielas un materiālus:

 

3.2.1.  16.panta 1.punktā minētos radioaktīvos materiālus, kurus nosūta vēstuļu korespondences sūtījumos un pasta pakās;

 

3.2.2. 16.panta 2.punktā minētās bioloģiskās vielas, kuras nosūta vēstuļu korespondences sūtījumos.

 

 

4. Dzīvi dzīvnieki

 

4.1.      Dzīvus dzīvniekus aizliegts pārsūtīt visu kategoriju sūtījumos.

 

4.2.      Izņēmuma gadījumos vēstuļu korespondences sūtījumos, izņemot apdrošinātus sūtījumus,  atļauts ievietot:

 

4.2.1.   bites, dēles un zīdtārpiņus;

 

4.2.2.   parazītus un kaitīgo insektu iznīcinātājus, kas paredzēti šo insektu kontrolei un apmaiņai starp oficiāli atzītām iestādēm;

 

4.2.3.  Drozofilu dzimtas mušas biomedicīniskiem pētījumiem apmaiņai starp oficiāli atzītām iestādēm.

 

4.3.    Izņēmuma gadījumos pasta pakās atļauts ievietot:

 

4.3.1.  dzīvus dzīvniekus, kuru pārsūtīšana pa pastu ir atļauta saskaņā ar attiecīgo valstu pasta noteikumiem.

 

5. Korespondences ievietošana pasta pakās

 

5.1.      pasta pakās aizliegts ievietot šādus priekšmetus:

 

5.1.1.  dokumentus, kuriem ir kārtējās un privātās sarakstes pazīmes;

 

5.1.2.  jebkādu korespondenci, ar kuru apmainās personas, kas sūtījuma adresē nav norādītas kā sūtītājs un adresāts, vai personas, kas dzīvo ar pēdējiem minētajiem.

 

6. Monētas, naudaszīmes un citi vērtīgi priekšmeti

 

6.1.      Aizliegts ievietot monētas, naudaszīmes, valūtu vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīrus, ceļotāju čekus, apstrādātu vai neapstrādātu platīnu, zeltu vai sudrabu, dārgakmeņus, dārglietas vai citus vērtīgus priekšmetus:

 

6.1.1.   neapdrošinātos vēstuļu korespondences sūtījumos;

 

6.1.1.1.tomēr, ja izcelsmes valsts un galamērķa valsts tiesību akti to atļauj, šādus priekšmetus var nosūtīt slēgtā aploksnē kā ierakstītus sūtījumus;

 

6.1.2. neapdrošinātās pasta pakās, izņemot gadījumus, kad to atļauj izcelsmes valsts un galamērķa valsts tiesību akti;

 

6.1.3.  neapdrošinātās pasta pakās, kuru apmaiņu veic divas valstis, kas pieņem apdrošinātas pasta pakas;

 

6.1.3.1.papildus jebkura pasta administrācija var aizliegt zelta stieņu ievietošanu apdrošinātās vai neapdrošinātās pasta pakās, kuru izcelsme ir attiecīgās valsts teritorijā vai kuras ir adresētas uz tās teritoriju, vai nosūtītas atklātā tranzītā caur tās teritoriju; šī pasta administrācija var ierobežot minēto sūtījumu faktisko vērtību.

 

7. Iespieddarbi un sūtījumi neredzīgajiem

 

7.1.    Iespieddarbos un sūtījumos neredzīgajiem:

 

7.1.1.   nedrīkst būt neviens ieraksts vai korespondences sūtījums;

 

7.1.2.  nedrīkst būt neviena pastmarka vai pasta priekšapmaksas zīme, neatkarīgi no tā, vai tā ir dzēsta vai nav, vai neviens dokuments, kam ir naudas vērtība, izņemot gadījumus, kad sūtījumā kā pielikums ir ievietota karte, aploksne vai iesaiņojums, uz kura drukātiem burtiem  norādīta sūtījuma sūtītāja vai tā pārstāvja adrese sākotnējā sūtījuma nosūtīšanas vai galamērķa valstī, par kura atpakaļnosūtīšanu ir iepriekš samaksāts.

 

8. Kļūdaini pieņemtu sūtījumu apstrāde

 

8.1.      Kļūdaini pieņemtu sūtījumu apstrāde ir noteikta reglamentos. Tomēr sūtījumi, kuros ir  2.1.1., 2.1.2.apakšpunktā un 3.1.punktā minētie priekšmeti, nekādos apstākļos netiek nosūtīti uz galamērķi, piegādāti adresātiem vai nosūtīti atpakaļ uz izcelsmes vietu. Ja 2.1.1.apakšpunktā un 3.1.punktā minētos priekšmetus konstatē pārvadāšanas gaitā, ar šādiem sūtījumiem rīkojas saskaņā ar tranzīta valsts tiesību aktiem.

 

 

16.pants

Radioaktīvie un bioloģiskie materiāli, kurus atļauts pieņemt

 

1. Radioaktīvus materiālus pieņem vēstuļu korespondences sūtījumos un pasta pakās attiecībās starp pasta administrācijām, kas ir deklarējušas gatavību tos pieņemt savstarpēji vai tikai vienā virzienā ar šādiem nosacījumiem:

 

1.1.      radioaktīvie materiāli ir sagatavoti un iepakoti atbilstoši attiecīgajiem reglamentu noteikumiem;

 

1.2.      ja tos nosūta vēstuļu korespondences sūtījumos, tiem piemēro prioritāro sūtījumu tarifu vai ierakstītu vēstuļu tarifu;

 

1.3.      radioaktīvos materiālus, kas ievietoti vēstuļu korespondences sūtījumos vai pasta pakās, nosūta visātrākajā veidā, parasti ar lidmašīnu, piemērojot tiem attiecīgos aviopārvadājumu uzrēķinus;

 

1.4.      radioaktīvos materiālus drīkst nosūtīt tikai attiecīgi pilnvaroti sūtītāji.

 

2. Bioloģiskos materiālus pieņem vēstuļu korespondences sūtījumos ar šādiem nosacījumiem:

 

2.1.      Ātri bojājošās bioloģiskās vielas, infekciozas vielas un cietvielas oglekļa dioksīdu (sauso ledu), ja to izmanto kā dzesējošu vielu infekciozām vielām, drīkst pārsūtīt pa pastu tikai starp oficiāli atzītām kvalificētām laboratorijām. Šīs bīstamās preces drīkst pieņemt sūtīšanai pa pastu ar aviotransportu atbilstoši nacionālo valstu tiesību aktiem, spēkā esošajām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) tehniskajām instrukcijām un IATA bīstamo preču reglamentam.

 

2.2.      Ātri bojājošamies bioloģiskām vielām un infekciozām vielām, kas sagatavotas un iepakotas saskaņā ar attiecīgajiem reglamentu noteikumiem, piemēro prioritāro sūtījumu tarifu vai ierakstītu vēstuļu tarifu. Par šo sūtījumu apstrādi ir atļauts noteikt papildu maksu.

 

2.3.      Ātri bojājošās bioloģiskās vielas un infekciozas vielas drīkst pieņemt vienīgi tās dalībvalstis, kuru pasta administrācijas ir deklarējušas gatavību pieņemt šādus sūtījumus savstarpēji vai tikai vienā virzienā.

 

2.4.      Šādas vielas vai materiālus nosūta visātrākajā veidā, parasti ar lidmašīnu, piemērojot tiem attiecīgos aviopārvadājumu uzrēķinus, un piegādē tie ir prioritāri.

 

 

 

17.pants

Pieprasījumi

 

1. Katrai pasta administrācijai ir pienākums pieņemt pieprasījumus par jebkuru sūtījumu, kas nosūtīts tās pašas pasta administrācijas vai jebkuras citas pasta administrācijas pasta dienestā ar nosacījumu, ka pieprasījumus iesniedz sešu mēnešu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc  sūtījuma nosūtīšanas. Sešu mēnešu periodu piemēro attiecībām starp prasītājiem un pasta administrācijām, bet tas neietver pieprasījumu pārsūtīšanas laiku starp pasta administrācijām.  

 

1.1. Tomēr pieprasījumu pieņemšana par vienkāršu vēstuļu korespondences sūtījumu nesaņemšanu nav obligāta. Tādējādi pasta administrācijas, kuras pieņem pieprasījumus par vienkāršu vēstuļu korespondences sūtījumu nesaņemšanu, var meklēt tos tikai nepiegādāto sūtījumu dienestā.

 

2. Pieprasījumus pieņem saskaņā ar reglamentu noteikumiem.

 

3. Pieprasījumus izskata bez maksas. Tomēr papildu izmaksas, kas ir saistītas ar lūgumu nosūtīšanai izmantot EMS, principā sedz persona, kas izsaka minēto lūgumu.

 

 

18.pants

Muitas kontrole. Muitas nodoklis un citas nodevas

 

1. Izcelsmes un galamērķa valsts pasta administrācijas ir tiesīgas sūtījumus iesniegt muitas kontrolei saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem.

 

2. Sūtījumiem, kas iesniegti muitas kontrolei, var piemērot maksu par uzrādīšanu muitai, kuras orientējošā summa ir noteikta reglamentos. Šo maksu iekasē vienīgi to sūtījumu iesniegšanai muitā un muitošanai, kurus apliek ar muitas nodokli vai citu līdzīgu nodevu.

 

3. Pasta administrācijas, kas klientu vārdā ir tiesīgas atmuitot sūtījumus, var iekasēt no klientiem muitošanas maksu, kas pamatota ar faktiskajām izmaksām.

 

4. Pasta administrācijas attiecīgos gadījumos ir tiesīgas iekasēt no sūtījumu sūtītājiem vai  adresātiem muitas nodokli un visas pārējās maksājamās nodevas.

 

 

19.pants

Slēgto depešu apmaiņa ar militārām vienībām

 

1. Slēgtās vēstuļu korespondences depešas pārsūta ar citu valstu sauszemes, jūras vai aviācijas dienestu starpniecību:

 

1.1.      starp jebkuras dalībvalsts pasta iestādēm un militāro vienību komandējošo sastāvu, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas pārziņā;

 

1.2.    starp šādu militāro vienību komandējošo sastāvu;

 

1.3.   starp jebkuras dalībvalsts pasta iestādēm un tās pašas valsts ārzemēs izvietoto jūras, aviācijas vai bruņoto spēku vienību, karakuģu vai militārās aviācijas gaisa kuģu komandējošo sastāvu;

 

1.4.      starp vienas un tās pašas valsts jūras, aviācijas vai bruņoto spēku vienību, karakuģu vai militārās aviācijas gaisa kuģu komandējošo sastāvu.

 

2. Šā panta 1.punktā minētie vēstuļu korespondences sūtījumi, kas ievietoti slēgtās depešās, ir tikai un vienīgi sūtījumi, kas adresēti militāro vienību dalībniekiem vai karakuģu vai militārās aviācijas gaisa kuģu virsniekiem  un  apkalpes locekļiem vai kurus tie nosūta no karakuģiem vai gaisa kuģiem slēgtās depešās. Piemērojamos tarifus un nosūtīšanas nosacījumus atbilstoši saviem noteikumiem nosaka  tās valsts pasta administrācija, kurā militārā vienība ir izvietota, vai valsts, kurai pieder karakuģi vai militārās aviācijas gaisa kuģi.

 

3. Ja nav noslēgts īpašs nolīgums, tās valsts pasta administrācija, kurā militārā vienība ir izvietota, vai valsts, kurai pieder karakuģi vai militārās aviācijas gaisa kuģi, par slēgtajām depešām maksā attiecīgajām pasta administrācijām tranzīta maksu, galamaksu un aviopārvadājumu nodevas.

 

 

20.pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti un rādītāji

 

1. Pasta administrācijas izstrādā un publicē piegādes standartus un rādītājus  ienākošajiem  vēstuļu korespondences sūtījumiem un pasta pakām.

 

2. Šie standarti un rādītāji, kurus palielina par laiku, kas parasti nepieciešams sūtījumu muitošanai, nedrīkst būt neizdevīgāki par tiem, kurus pasta administrācijas piemēro līdzvērtīgiem sūtījumiem iekšzemē.

 

3. Izcelsmes valsts pasta administrācijas arī izstrādā un publicē piegādes standartus “no sūtītāja līdz adresātam” prioritārajiem un aviopasta vēstuļu korespondences sūtījumiem, kā arī pasta pakām un ekonomiskajām/sauszemes pasta pakām.

 

4. Pasta administrācijas izvērtē pasta pakalpojumu kvalitātes standartu piemērošanu.

 

 

2.nodaļa

Atbildība

 

21.pants

Pasta administrāciju atbildība. Kompensācijas

 

1.Vispārīgie noteikumi

 

1.1. Izņemot 22.pantā paredzētos gadījumus, pasta administrācijas ir atbildīgas par:

 

1.1.1. ierakstītu sūtījumu, vienkāršu paku un apdrošinātu sūtījumu nozaudēšanu, to satura izzagšanu vai bojājumu;

 

1.1.2.  sūtījumu ar apstiprinātu piegādi nozaudēšanu;

 

1.1.3.  tādas pakas atpakaļnosūtīšanu, par kuras nepiegādes iemeslu nav paziņots.

 

1.2.   Pasta administrācijas nav atbildīgas par sūtījumiem, kuri nav minēti 1.1.1. un 1.1.2.apakšpunktā.

 

1.3.    Pasta administrācijas nav atbildīgas nevienā citā gadījumā, kurš nav paredzēts šajā Konvencijā.

 

1.4.   Ja ierakstītu sūtījumu, vienkāršu paku un apdrošinātu sūtījumu nozaudēšanai vai pilnīgam bojājumam par cēloni bijusi nepārvarama vara (force majeure), par kuru kompensāciju neizmaksā, sūtītājam ir tiesības uz iekasētās summas atmaksu, izņemot apdrošināšanas maksu.

 

1.5.    Izmaksājamās kompensācijas summas nedrīkst pārsniegt Vēstuļu korespondences reglamentā un Pasta paku reglamentā minētās.

 

1.6.      Atbildības iestāšanās gadījumos, izmaksājot kompensāciju, netiešus zaudējumus vai neiegūto peļņu neņem vērā.

 

1.7.      Visas normas par pasta administrāciju atbildību ir stingri noteiktas, saistošas un izsmeļošas. Pasta administrācijas nekad, pat nopietnas vainas gadījumā, nenes lielāku atbildību par to, kāda paredzēta Konvencijā un reglamentos.

 

2. Ierakstīti sūtījumi

 

2.1.      Ja ierakstīts sūtījums ir nozaudēts, pilnībā izzagts vai pilnībā sabojāts, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju, kas noteikta Vēstuļu korespondences reglamentā. Ja sūtītājs pieprasa summu, kas ir mazāka par Vēstuļu korespondences reglamentā paredzēto, pasta administrācijas var izmaksāt šo mazāko summu, un, pamatojoties uz to, saņemt atlīdzību no jebkurām citām iesaistītajām pasta administrācijām.

 

2.2.      Ja ierakstīts sūtījums ir daļēji izzagts vai daļēji sabojāts, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju, kas principā atbilst izzagtā vai sabojātā faktiskajai vērtībai.

 

3. Sūtījumi ar apstiprinātu piegādi

 

3.1.      Ja sūtījums ar apstiprinātu piegādi ir nozaudēts, pilnībā izzagts vai pilnībā  sabojāts, sūtītājam ir tiesības tikai uz samaksātās summas atmaksu.

 

4. Vienkāršas pasta pakas

 

4.1.      Ja paka ir nozaudēta, pilnībā izzagta vai pilnībā sabojāta, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju tādā apjomā, kāds noteikts Pasta paku reglamentā. Ja sūtītājs pieprasa summu, kas ir mazāka par Pasta paku reglamentā paredzēto, pasta administrācijas var izmaksāt šo mazāko summu, un, pamatojoties uz to, saņemt atlīdzību no jebkurām citām iesaistītajām pasta administrācijām.

 

4.2.      Ja paka ir daļēji izzagta vai daļēji sabojāta, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju, kas principā atbilst izzagtā vai sabojātā faktiskajai vērtībai.

 

4.3.      Neatkarīgi no pasta pakas svara, pasta administrācijas var vienoties savstarpējās attiecībās piemērot to summu par paku, kas noteikta Pasta paku reglamentā.

 

5. Apdrošināti sūtījumi

 

5.1.      Ja apdrošināts sūtījums ir nozaudēts, pilnībā izzagts vai pilnībā sabojāts, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju, kas principā atbilst apdrošinājuma vērtībai, kas noteikta  SDR vienībās.

 

5.2.      Ja apdrošināts sūtījums ir daļēji izzagts vai daļēji sabojāts, sūtītājam ir tiesības uz kompensāciju, kas principā atbilst izzagtā vai sabojātā faktiskajai vērtībai. Tomēr kompensācija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt apdrošinājuma vērtību, kas noteikta SDR vienībās.

 

6.  4. un 5.punktā minētajos gadījumos kompensāciju aprēķina atbilstoši tādu pašu priekšmetu vai preču pašreizējai cenai, kas pārrēķināta SDR vienībās tajā vietā un laikā, kad sūtījums ir pieņemts nosūtīšanai. Ja pašreizējās cenas nav, kompensāciju aprēķina atbilstoši to priekšmetu vai preču parastajai vērtībai, kuru nosaka pēc tā paša principa.

 

7. Ja kompensācija pienākas par ierakstīta sūtījuma, vienkāršas pakas vai apdrošināta sūtījuma nozaudēšanu, izzagšanu pilnībā vai pilnīgu bojājumu, sūtītājs vai adresāts attiecīgi ir tiesīgs  saņemt atpakaļ samaksātās summas un nodevas, izņemot ierakstīšanas vai apdrošināšanas maksu. Tādus pašus nosacījumus piemēro ierakstītiem sūtījumiem, vienkāršām pakām vai apdrošinātiem sūtījumiem, no kuriem adresāts atteicies to sliktā stāvokļa dēļ, ja tas izskaidrojams ar pasta dienesta darbu un ietver tā atbildību.

 

8. Neatkarīgi no 2., 4. un 5.punktā noteiktā, adresātam ir tiesības uz kompensāciju pēc izzagta vai sabojāta ierakstīta sūtījuma, vienkāršas pakas vai apdrošināta sūtījuma piegādes.

 

9. Izcelsmes valsts pasta administrācija var izmaksāt sūtītājiem savā valstī kompensācijas, kuras paredz tās nacionālie tiesību akti par ierakstītiem sūtījumiem un neapdrošinātām pasta pakām, bet ar nosacījumu, ka šīs kompensācijas nav mazākas par 2.1. un 4.1.punktā noteiktajām. Tas pats attiecas uz galamērķa valsts pasta administrāciju, ja kompensāciju izmaksā adresātam. Tomēr  2.1. un 4.1.punktā noteiktās summas turpina piemērot:

 

9.1.            regresa prasījuma gadījumā pret atbildīgo administrāciju; vai

 

9.2. ja sūtītājs atsakās no savām tiesībām adresāta labā vai otrādi.

 

10. Šajā pantā nedrīkst iekļaut nekādas atrunas par kompensācijas izmaksu pasta administrācijām, izņemot divpusēja nolīguma gadījumā.

 

 

22. pants

Gadījumi, kad pasta administrācijas nav atbildīgas

 

1. Pasta administrācijas nav atbildīgas par ierakstītiem sūtījumiem, sūtījumiem ar apstiprinātu piegādi, pasta pakām un apdrošinātiem sūtījumiem, kurus tās piegādājušas saskaņā ar nosacījumiem, kas to iekšējos noteikumos paredzēti tādu pašu sūtījumu kategorijām. Tomēr atbildība saglabājas:

 

1.1.      ja zādzība vai bojājums ir konstatēts vai nu pirms sūtījuma piegādes, vai tās laikā;

 

1.2.      ja iekšējie noteikumi atļauj, ka adresāts vai sūtītājs gadījumā, ja sūtījums nosūtīts atpakaļ uz tā izcelsmes vietu, ceļ iebildumus par izzagta vai sabojāta sūtījuma pieņemšanu;

 

1.3.      ja iekšējie noteikumi atļauj, ka ierakstītu sūtījumu piegādā privātā pastkastē un adresāts paziņo, ka sūtījums nav saņemts;

 

1.4.      ja pasta pakas vai apdrošinātā sūtījuma adresāts vai sūtītājs gadījumā, ja paku vai apdrošinātu sūtījumu nosūta atpakaļ uz tā izcelsmes vietu, nekavējoties paziņo piegādes pasta administrācijai par konstatēto zādzību vai bojājumu, kaut arī nosūtīšana veikta atbilstoši noteikumiem. Adresātam vai sūtītājam jāpierāda, ka zādzība vai bojājums nav noticis pēc piegādes. Terminu “nekavējoties” interpretē saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

 

2. Pasta administrācijas nav atbildīgas:

 

2.1.      nepārvaramas varas apstākļos saskaņā ar 13.panta 6.9.punktu;

 

2.2.      ja tās nevar atskaitīties par sūtījumiem, jo uzskaites  dokumenti gājuši bojā nepārvaramas varas apstākļos, bet ar nosacījumu, ka atbildība nav pierādīta citādi;

 

2.3.      ja sūtījuma nozaudēšana, zādzība vai bojājums radies sūtītāja vainas vai nolaidības, vai sūtījuma satura īpašību dēļ;

 

2.4.      par sūtījumiem, uz kuriem attiecas 15.pantā uzskaitītie aizliegumi;

 

2.5.    ja sūtījumi konfiscēti saskaņā ar galamērķa valsts tiesību aktiem un par to paziņojusi šīs valsts pasta administrācija;

 

2.6.  ja krāpnieciskā nolūkā sūtījumi apdrošināti par summu, kas pārsniedz sūtījuma satura faktisko vērtību;

 

2.7.     ja sūtītājs sešu mēnešu laikā nav iesniedzis pieprasījumu, skaitot  no nākamās dienas pēc sūtījuma nosūtīšanas;

 

2.8.      ja pakas nosūtītas karagūstekņiem vai internētām civilpersonām;

 

2.9.    ja sūtītāja rīcība rada aizdomas par krāpniecisku nolūku – vēlmi saņemt  kompensāciju.

 

3. Pasta administrācijas neuzņemas nekādu atbildību par muitas deklarācijām, neatkarīgi no tā, kādā formā tās aizpildītas, vai muitas pieņemtajiem lēmumiem pārbaudot tos sūtījumus, kuri iesniegti muitā kontrolei.

 

 

23.pants

Sūtītāja atbildība

 

1. Sūtījuma sūtītājs ir atbildīgs par kaitējumiem, ko tas nodara pasta darbiniekiem un par jebkuru bojājumu, ko nodara citiem pasta sūtījumiem un pasta iekārtām tādēļ, ka nosūtīti priekšmeti, kurus nav atļauts pieņemt pārsūtīšanai vai nav ievēroti sūtījumu pieņemšanas noteikumi.

 

2. Ja bojājums nodarīts citiem pasta sūtījumiem, sūtītājs ir atbildīgs par katru sabojāto sūtījumu tādā pašā apjomā kā pasta administrācijas.

 

3. Sūtītājs ir atbildīgs arī tad, ja  pasta iestāde pieņem šādu sūtījumu.

 

4. Tomēr, ja sūtītājs pieņemšanas noteikumus ir ievērojis, sūtītājs nav atbildīgs tiktāl, cik tā ir pasta administrāciju vai pārvadātāju vaina vai nolaidība, rīkojoties ar sūtījumu pēc tā pieņemšanas nosūtīšanai.

 

 

24.pants

Kompensācijas izmaksa

 

1. Pamatojoties uz tiesībām iesniegt regresa prasījumu pret atbildīgo pasta administrāciju, pienākums izmaksāt kompensāciju un atmaksāt iekasētās summas un nodevas ir sūtījuma izcelsmes valsts pasta administrācijai vai galamērķa valsts pasta administrācijai.

 

2. Sūtītājs var atteikties no savām tiesībām uz kompensāciju adresāta labā. Un otrādi – adresāts var atteikties no savām tiesībām sūtītāja labā. Sūtītājs vai adresāts var pilnvarot trešo personu saņemt kompensāciju, ja valsts tiesību akti to atļauj.

 

 

25.pants

Iespējamā kompensācijas piedziņa no sūtītāja vai adresāta

 

1. Ja pēc kompensācijas izmaksas ierakstītu sūtījumu, pasta paku vai apdrošinātu sūtījumu, vai to satura daļu, kas iepriekš uzskatīta par pazudušu, atrod, sūtītājam vai adresātam attiecīgi paziņo, ka pēc izmaksātās kompensācijas atmaksas sūtījumu trīs mēnešus uzglabā, lai sūtītājs vai adresāts izlemtu par tālāko rīcību.Vienlaikus tiek lūgts paziņot, kam šis sūtījums jāpiegādā. Atteikuma gadījumā vai tad, ja atbilde netiek sniegta noteiktajā termiņā, tādu pašu procedūru attiecīgi piemēro adresātam vai sūtītājam, nosakot šai personai tādu pašu atbildes sniegšanas termiņu.

 

2. Ja sūtītājs un adresāts atsakās pieņemt piegādājamo sūtījumu vai neatbild šā panta 1.punktā noteiktajā termiņā, tas kļūst par pasta administrācijas īpašumu vai attiecīgi to pasta administrāciju īpašumu, kuras sedza zaudējumus.

 

3. Ja apdrošināta sūtījuma atrašanas gadījumā tiek konstatēts, ka tā saturam ir mazāka vērtība par izmaksātās kompensācijas summu, sūtītājs vai adresāts attiecīgi atmaksā  kompensācijas summu, atpakaļ saņemot sūtījumu, neatkarīgi no tā, kādas ir krāpnieciskas apdrošināšanas sekas.

 

 

26.pants

Savstarpējās atbilstības princips,  ko piemēro atrunām par atbildību

 

1. Neatkarīgi no 22.  - 25.pantā noteiktā, jebkura dalībvalsts, kura patur sev tiesības neizmaksāt kompensāciju atbildības iestāšanās gadījumos, nav tiesīga saņemt kompensāciju no citām dalībvalstīm, kuras atzīst atbildības iestāšanos saskaņā ar šajos pantos noteikto.

 

 

3.nodaļa

Vēstuļu korespondences īpašie noteikumi

 

27.pants

Vēstuļu korespondences nosūtīšana uz ārvalstīm

 

1. Dalībvalstij nav pienākuma nosūtīt vai piegādāt adresātam vēstuļu korespondences sūtījumus, ko sūtītājs, kura atrašanās vieta ir šajā valstī, nosūta pats vai lūdz nosūtīt no ārvalsts, lai gūtu labumu no ārvalsts izdevīgākajiem pasta pakalpojumu tarifiem.   

 

2. 1.punkta nosacījumus vienādi piemēro gan vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuru izcelsme ir valstī, kura ir sūtītāja atrašanās vieta, un kurus pēc tam pārsūta pāri robežai, gan vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuru izcelsme ir ārvalstī.

 

3. Galamērķa valsts pasta administrācija var pieprasīt no sūtītāja, bet, ja tas nav iespējams, no sūtītājas valsts pasta administrācijas samaksu saskaņā ar iekšzemes tarifiem. Ja ne sūtītājs, ne sūtītājas valsts pasta administrācija nepiekrīt veikt minētos maksājumus galamērķa valsts pasta administrācijas noteiktajā termiņā, pēdējā var sūtījumus nogādāt atpakaļ sūtītājas valsts pasta administrācijai un ir tiesīga pieprasīt pārsūtīšanas izmaksu atlīdzinājumu vai rīkoties ar šiem sūtījumiem atbilstoši savas valsts tiesību aktiem.

 

4. Dalībvalstij nav pienākuma nosūtīt vai piegādāt adresātiem vēstuļu korespondences sūtījumus, kurus sūtītāji nosūta vai lūdz nosūtīt lielos daudzumos kādā valstī, kas nav valsts, kurā sūtītāji dzīvo, ja galamaksas summa, kas jāsaņem, ir mazāka par summu, kura būtu saņemta, ja sūtījumi būtu nosūtīti valstī, kurā sūtītāji dzīvo. Galamērķa valsts pasta administrācija var pieprasīt no sūtītājas valsts pasta administrācijas samaksu, kas ir proporcionāla izmaksām un nedrīkst pārsniegt lielāko no divām turpmāk minētajām summām: 80% no iekšzemes tarifa līdzvērtīgiem sūtījumiem vai SDR 0,14 par sūtījumu, pieskaitot SDR 1  par kilogramu. Ja sūtītājas valsts pasta administrācija nepiekrīt maksāt pieprasīto summu galamērķa valsts pasta administrācijas noteiktajā termiņā, galamērķa valsts pasta administrācija var sūtījumus nogādāt atpakaļ sūtītājas valsts pasta administrācijai un ir tiesīga pieprasīt pārsūtīšanas izmaksu atlīdzinājumu vai rīkoties ar šiem sūtījumiem atbilstoši savas valsts tiesību aktiem.

 

 

III daļa

Atlīdzināšana

 

1.nodaļa

Vēstuļu korespondences īpašie noteikumi

 

28.pants

Galamaksa. Vispārīgie noteikumi

 

1. Ņemot vērā reglamentos paredzētos atbrīvojumus no samaksas par pasta pakalpojumu, katra pasta administrācija, kura saņem vēstuļu korespondences sūtījumus no citas pasta administrācijas, ir tiesīga iekasēt no sūtītājas pasta administrācijas atlīdzību par izmaksām, kas radušās, saņemot starptautiskos pasta sūtījumus.

 

2. Lai piemērotu noteikumus par galamaksas maksājumu, pasta administrācijas klasificē kā valstis un teritorijas mērķsistēmā vai kā valstis un teritorijas, kuras ir tiesīgas būt pārejas sistēmā saskaņā ar sarakstu, kurš šajā nolūkā pieņemts Kongresa rezolūcijā C 12/2004. Galamaksas noteikumos gan valstis, gan teritorijas uzskata par valstīm.

 

3. Šīs Konvencijas noteikumi par galamaksas maksājumu ir pagaidu kārtība, kas nosaka katrai valstij īpašu maksājumu sistēmu.

 

4. Iekšzemes pasta dienestu pieejamība

 

4.1.      Katra pasta administrācija nodrošina citām pasta administrācijām visu  pakalpojumu tarifu un  noteikumu pieejamību ar tādiem pašiem nosacījumiem,  kādus tā piedāvā savas valsts klientiem.

 

4.2.      Sūtītājas valsts pasta administrācija ar līdzīgiem nosacījumiem var lūgt pasta administrācijai mērķsistēmā piedāvāt tai tādus pašus nosacījumus, kādus pēdējā piedāvā savas valsts klientiem par līdzvērtīgiem sūtījumiem.

 

4.3.      Pasta administrācijas pārejas sistēmā norāda, vai tās atļauj pieejamību atbilstoši 4.1.punkta nosacījumiem.

 

4.3.1. Ja pasta administrācija pārejas sistēmā paziņo, ka tā atļauj pieejamību ar nosacījumiem, kas tiek piedāvāti tās iekšzemes sistēmā, šī atļauja attiecas uz visām Savienības dalībvalstu pasta administrācijām, pamatojoties uz diskriminācijas aizliegumu.

 

4.4.      Galamērķa valsts pasta administrācija izlemj, vai izcelsmes valsts pasta administrācija ir izpildījusi noteikumus par pieejamību tās iekšzemes pasta pakalpojumiem.

 

5. Galamaksas tarifi sūtījumiem vairumā nedrīkst pārsniegt visizdevīgākos tarifus, ko piemēro galamērķa valstu pasta administrācijas saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem galamaksas nolīgumiem. Galamērķa valsts pasta administrācija izlemj, vai izcelsmes valsts pasta administrācija ir izpildījusi noteikumus par pieejamību.

 

6. Galamaksu atlīdzina, pamatojoties uz pakalpojumu kvalitātes rādītājiem galamērķa valstī. Līdz ar to Pasta darbības padome ir tiesīga palielināt 29. un 30.pantā noteikto atlīdzību, lai veicinātu iesaistīšanos uzraudzības sistēmās un atalgotu pasta administrācijas par kvalitātes rādītāju sasniegšanu. Pasta darbības padome var arī noteikt sodus nepietiekamas kvalitātes gadījumā, bet nav tiesīga liegt pasta administrācijām  minimālo atlīdzību saskaņā ar 29. un 30. pantu.

 

7. Jebkura pasta administrācija var pilnībā vai daļēji atteikties no maksājumiem, kas paredzēti saskaņā ar 1.punktu.

 

8. Pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu, galamaksas norēķinu veikšanai attiecīgās pasta administrācijas var piemērot citas maksājumu sistēmas.

 

 

29.pants

Galamaksa. Noteikumi, ko piemēro maksājumiem starp valstīm mērķsistēmā

 

1. Maksājumus par vēstuļu korespondences sūtījumiem, ieskaitot sūtījumus vairumā, bet izslēdzot M maisus, nosaka, pamatojoties uz tarifu piemērošanu par sūtījumu un kilogramu, kas atspoguļo apstrādes izmaksas galamērķa valstī; šīs izmaksas jāsaista ar valsts iekšzemes tarifiem. Tarifus aprēķina saskaņā ar Vēstuļu korespondences reglamenta noteikumiem.

 

2. Tarifus par sūtījumu un kilogramu aprēķina, pamatojoties uz procentiem no maksas par 20 gramu prioritārās vēstules nosūtīšanu iekšzemes pasta sistēmā, kas ir:

 

2.1. 2006.gadā – 62%;

2.2. 2007.gadā – 64%;

2.3. 2008.gadā – 66%;

2.4. 2009.gadā – 68%.

 

3. Piemērojamie tarifi nedrīkst pārsniegt:

 

3.1. 2006.gadā – SDR 0,226 par sūtījumu un SDR 1,768 par kilogramu;

3.2. 2007.gadā – SDR 0,231 par sūtījumu un SDR 1,812 par kilogramu;

3.3. 2008.gadā – SDR 0,237 par sūtījumu un SDR 1,858 par kilogramu;

3.4. 2009.gadā – SDR 0,243 par sūtījumu un SDR 1,904 par kilogramu.

 

4. Laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam piemērojamie tarifi nedrīkst būt zemāki kā SDR 0,147 par sūtījumu un SDR 1,491 par kilogramu. Ar nosacījumu, ka paaugstinātie tarifi nepārsniedz 100% no maksas par 20 gramu prioritārās vēstules nosūtīšanu attiecīgās valsts iekšzemes pasta sistēmā, minimālos tarifus  paaugstina līdz:

 

4.1. 2006.gadā – SDR 0,151 par sūtījumu un SDR 1,536 par kilogramu;

4.2. 2007.gadā – SDR 0,154 par sūtījumu un SDR 1,566 par kilogramu;

4.3. 2008.gadā – SDR 0,158 par sūtījumu un SDR 1,598 par kilogramu;

4.4. 2009.gadā – SDR 0,161 par sūtījumu un SDR 1,630 par kilogramu.

 

5. M maisiem piemērojamais tarifs ir SDR 0,793 par kilogramu.

 

5.1.      M maisi, kuru svars ir mazāks par pieciem kilogramiem, galamaksas noteikšanai tiek uzskatīti par piecus kilogramus smagiem.

 

6. Ierakstītiem sūtījumiem papildu maksa noteikta SDR 0,5 par sūtījumu un apdrošinātiem sūtījumiem – SDR 1 par sūtījumu.

 

7. Noteikumi, ko piemēro starp dalībvalstīm mērķsistēmā, attiecas uz jebkuru valsti pārejas sistēmā, kura paziņo, ka vēlas pievienoties mērķsistēmai. Pasta darbības padome var noteikt pārejas pasākumus Vēstuļu korespondences reglamentā.

 

8. Šajā pantā nedrīkst iekļaut nekādas atrunas, izņemot atrunas divpusējā nolīgumā.

 

 

30.pants

Galamaksa.  Noteikumi, ko piemēro pasta sūtījumu plūsmām uz valstīm, no valstīm un starp valstīm pārejas sistēmā

 

1. Maksa

 

1.1.      Maksa par vēstuļu korespondences sūtījumiem, izņemot M maisus, ir SDR 0,147 par sūtījumu un SDR 1,491 par kilogramu.

 

1.1.1. Plūsmām zem simt tonnām gadā abus komponentus pārrēķina kopējā tarifā SDR 3,727 par kilogramu, pamatojoties uz pasaules vidējo rādītāju – 15,21 sūtījums uz kilogramu.

 

1.1.2. Plūsmām virs simt tonnām gadā kopējo tarifu SDR 3,727 par kilogramu piemēro, ja ne galamērķa valsts pasta administrācija, ne izcelsmes valsts pasta administrācija nelūdz pārskatīt tarifu, pamatojoties uz faktisko sūtījumu skaitu uz kilogramu attiecīgajā plūsmā. Turklāt šo tarifu piemēro, ja faktiskais sūtījumu skaits uz kilogramu ir no 13 līdz 17.

 

1.1.3. Ja viena no attiecīgajām pasta administrācijām lūdz piemērot faktisko sūtījumu skaitu uz kilogramu attiecīgajā plūsmā, piemērojamo maksu šajā plūsmā aprēķina atbilstoši pārskatīšanas mehānismam, kurš detalizēti aprakstīts Vēstuļu korespondences reglamentā.

 

1.1.4. 1.1.2. apakšpunktā minētā kopējā tarifa  pārskatīšanu samazināšanas virzienā nedrīkst lūgt valsts mērķistēmā pret valsti pārejas sistēmā, ja vien pēdējā nelūdz to pārskatīt pretējā virzienā.

 

1.2.   M maisiem piemērojamais tarifs ir SDR 0,793 par kilogramu.

 

1.2.1. M maisi, kuru svars ir mazāks par pieciem kilogramiem, galamaksas noteikšanai tiek uzskatīti par piecus kilogramus smagiem.

 

1.3.   Ierakstītiem sūtījumiem papildu maksa noteikta SDR 0,5 par sūtījumu un apdrošinātiem sūtījumiem  – SDR 1 par sūtījumu.

 

2. Sistēmu saskaņošanas mehānisms

 

2.1.      Ja pasta administrācija, kas mērķsistēmā gadā saņem pasta sūtījumu plūsmu virs piecdesmit tonnām, konstatē, ka gada svars šai plūsmai pārsniedz limitu, ko aprēķina saskaņā ar Vēstuļu korespondences reglamenta noteikumiem, tā var limita pārsniegumam piemērot 29.pantā paredzēto maksājumu sistēmu, bet ar nosacījumu, ka tā nav piemērojusi pārskatīšanas mehānismu.  

 

2.2.      Ja pasta administrācija pārejas sistēmā, kas no citas valsts pārejas sistēmā gadā saņem pasta sūtījumu plūsmu virs piecdesmit tonnām, konstatē, ka gada svars šai plūsmai pārsniedz limitu, ko aprēķina saskaņā ar Vēstuļu korespondences reglamenta noteikumiem, tā var limita pārsniegumam piemērot 31.pantā paredzēto piemaksu, bet ar nosacījumu, ka tā nav piemērojusi pārskatīšanas mehānismu.

 

3. Sūtījumi vairumā

 

3.1.      Maksu par sūtījumiem vairumā uz valstīm mērķsistēmā nosaka, piemērojot 29.pantā paredzētos tarifus par sūtījumu un kilogramu.

 

3.2.      Pasta administrācijas pārejas sistēmā par saņemtajiem sūtījumiem vairumā var pieprasīt maksu  -  SDR 0,147 par sūtījumu un SDR 1,491 par kilogramu.

 

4. Šajā pantā nedrīkst iekļaut nekādas atrunas, izņemot atrunas divpusējā nolīgumā.

 

31.pants

Pakalpojumu kvalitātes fonds

 

1. Galamaksu, ko maksā visas valstis un teritorijas tām valstīm, ko ECOSOC definējusi kā vismazāk attīstītās valstis (LDCs), izņemot maksājumu par M maisiem un sūtījumiem vairumā, palielina par 16,5% no tarifa  SDR 3,727 par kilogramu, kurš noteikts 30.pantā, iemaksām Pakalpojumu kvalitātes fondā (QSF), lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti LDCs. Šādus maksājumus  viena LDC neveic citai LDC. 

 

2. UPU dalībvalstis un teritorijas, kas ir Savienībā, var iesniegt pamatotus lūgumus Administratīvajai padomei, lai tās tiktu uzskatītas par valstīm un teritorijām, kurām nepieciešami papildu resursi. Valstis, kuras klasificētas kā TRAC 1 (iepriekš jaunattīstības valstis - DCs), var iesniegt Administratīvajai padomei lūgumu, lai saņemtu līdzekļus no Pakalpojumu kvalitātes fonda ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vismazāk attīstītās valstis (LDCs). Valstis, kuras saskaņā ar UNDP klasificētas kā palīdzības sniedzējas valstis (NCCs), var iesniegt Administratīvajai  padomei lūgumu, lai saņemtu līdzekļus no Pakalpojumu kvalitātes fonda ar tādiem pašiem nosacījumiem kā TRAC 1 valstis. Pieņemtie lūgumi, ko apstiprina saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā tā kalendārā gada pirmajā dienā, kas seko Administratīvās padomes lēmuma pieņemšanai. Administratīvā padome izvērtē lūgumu un pieņem lēmumu, pamatojoties uz stingriem kritērijiem par to, vai valsti var uzskatīt par vismazāk attīstīto valsti vai konkrētā gadījumā par TRAC 1 valsti saistībā ar Pakalpojumu kvalitātes fondu. Administratīvā padome katru gadu pārskata un precizē to UPU dalībvalstu un teritoriju sarakstu, kuras ir Savienībā.

 

 3. Izņemot M maisiem un sūtījumiem vairumā, galamaksu, kuru valstis, kas minētās maksas noteikšanai Kongresā klasificētas par industriāli attīstītām valstīm un teritorijām, maksā valstīm un teritorijām, kuras saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) klasificētas kā TRAC 1 valstis, bet nav LDCs, palielina par 8% no 30.pantā noteiktā tarifa SDR 3,727 par kilogramu iemaksām Pakalpojumu kvalitātes fondā, lai uzlabotu to TRAC 1 valstu pakalpojumu kvalitāti, kuras nav LDCs.

 

4. Izņemot M maisiem un sūtījumiem vairumā, galamaksu, kuru valstis, kas minētās maksas noteikšanai Kongresā klasificētas par industriāli attīstītām valstīm un teritorijām, maksā valstīm un teritorijām, kas tajā pašā kongresā klasificētas kā jaunattīstības valstis, bet  nav 1. un 2.punktā minētās, palielina par 1% no 30.pantā noteiktā tarifa  SDR 3,727 par kilogramu iemaksām Pakalpojumu kvalitātes fondā, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

 

5. TRAC 1 valstis un teritorijas var censties uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti ar  reģionāliem vai starpvalstu projektiem  LDCs un to valstu labā, kurām ir zemi ienākumi, visām pusēm, kas veic iemaksas Pakalpojumu kvalitātes fondā  projektu finansēšanai,  gūstot tiešu labumu no šiem projektiem.

 

6. Reģionālajiem projektiem īpaši jāveicina UPU pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas programmu īstenošana un izmaksu uzskaites sistēmu ieviešana jaunattīstības valstīs. Pasta darbības padomei vēlākais 2006.gadā jāapstiprina šo projektu finansēšanas procedūras.

 

 

32.pants

Tranzīta maksa

 

1. Tranzīta maksu piemēro slēgtām depešām un sūtījumiem atklātā tranzītā, kuru apmaiņu veic divas pasta administrācijas vai vienas un tās pašas valsts divas pasta iestādes, izmantojot vienas vai vairāku citu pasta administrāciju pakalpojumus (trešo pušu pakalpojumi). Pēdējā  ir atlīdzība par sniegtajiem sauszemes tranzīta, jūras tranzīta un aviotranzīta pakalpojumiem.

 

 

2.nodaļa

Citi noteikumi

 

33.pants

Pamattarifi un noteikumi par aviopārvadājumu nodevām

 

1. Pasta darbības padome apstiprina pamattarifu, ko piemēro norēķiniem starp pasta administrācijām par aviopārvadājumiem. To aprēķina Starptautiskais birojs pēc formulas, kas detalizēti aprakstīta Vēstuļu korespondences reglamentā.

 

2. Aprēķini par aviopārvadājumu nodevām slēgtiem sūtījumiem, prioritāriem sūtījumiem, aviopasta sūtījumiem un aviopakām, kas nosūtītas atklātā tranzītā, kā arī attiecīgās grāmatvedības uzskaites metodes ir aprakstītas Vēstuļu korespondences un Pasta paku reglamentā.

 

3. Aviopārvadājumu nodevas par visu nolidoto attālumu sedz:

 

3.1.    ja nosūta slēgtās depešas – slēgto depešu izcelsmes valsts pasta administrācija, ieskaitot gadījumus, kad šīs depešas pārsūta tranzītā, izmantojot vienu vai vairākas starpniekvalsts pasta administrācijas;

 

3.2.   ja nosūta prioritāros sūtījumus un aviopasta sūtījumus atklātā tranzītā, ieskaitot kļūdaini nosūtītus sūtījumus, – pasta administrācija, kas pārsūta sūtījumus citai pasta administrācijai.

 

4. Šos pašus noteikumus piemēro sūtījumiem, par kuriem sauszemes un jūras tranzīta maksu neiekasē, ja tos pārsūta ar aviotransportu.

 

5. Katrai galamērķa valsts pasta administrācijai, kas  savā valstī starptautiskos pasta sūtījumus pārvadā ar aviotransportu, ir tiesības uz to papildu izmaksu atlīdzību, kas radušās par šādiem pārvadājumiem, bet ar nosacījumu, ka vidējais svērtais nolidotais attālums pārsniedz 300 kilometrus. Pasta darbības padome var aizstāt vidējo svērto attālumu ar citiem būtiskiem kritērijiem. Ja vien nav panākta vienošanās par to, ka netiek iekasēta nekāda maksa, nodevas ir vienādas visiem prioritāriem sūtījumiem un aviopasta sūtījumiem, kuru izcelsme ir ārvalstīs, neatkarīgi no tā,  vai sūtījums ir vai nav pārsūtīts ar aviotransportu.

 

6. Tomēr, ja galamērķa valsts pasta administrācija iekasē galamaksu, konkrēti pamatojoties uz pašizmaksu vai iekšzemes tarifiem, par iekšzemes aviopārvadājumiem papildu atlīdzība netiek izmaksāta.

 

7. Lai aprēķinātu vidējo svērto attālumu, galamērķa valsts pasta administrācija no aprēķina izslēdz visu to sūtījumu svaru, kuriem galamaksu aprēķina, konkrēti pamatojoties uz  pašizmaksu vai galamērķa valsts pasta administrācijas iekšzemes tarifiem.

 

 

34.pants

Pasta paku sauszemes un jūras tarifi

 

1. Uz pasta pakām, kuru apmaiņu veic divas pasta administrācijas, attiecas ienākošo pasta paku sauszemes tarifi, kurus aprēķina, kombinējot reglamentos paredzēto pamattarifu par paku un pamattarifu par kilogramu.

 

1.1.      Ņemot vērā iepriekš minētos pamattarifus, saskaņā ar reglamentu noteikumiem pasta administrācijas ir tiesīgas piemērot arī papildu tarifu par paku un kilogramu.

 

1.2.      1. un 1.1.punktā minētos maksājumus atbilstoši tarifiem veic izcelsmes valsts pasta administrācija, ja vien Pasta paku reglamentā nav paredzēti izņēmumi šim principam.

 

1.3.      Ienākošo pasta paku sauszemes tarifi ir vienādi  katras valsts visā teritorijā.

 

 2. Pasta pakām, kuru apmaiņu veic divas pasta administrācijas vai vienas un tās pašas valsts divas pasta iestādes, izmantojot vienas vai vairāku citu pasta administrāciju sauszemes pakalpojumus, piemēro sauszemes tranzīta tarifus, atbilstoši kuriem veic maksājumus valstīm, kas sniedz sauszemes pakalpojumus, kā to paredz reglamenti, saskaņā ar piemērojamo attāluma soli.

 

2.1.      Par pasta pakām, kuras pārsūta atklātā tranzītā, starpniekvalstu pasta administrācijas ir tiesīgas pieprasīt maksu atbilstoši pamattarifam par sūtījumu, kas noteikts reglamentos.

 

2.2.      Maksājumus atbilstoši sauszemes tranzīta tarifiem veic izcelsmes valsts pasta administrācija, ja vien Pasta paku reglaments neparedz izņēmumus šim principam. 

 

3. Katra valsts, kura pārvadā pasta pakas pa jūru, ir tiesīga pieprasīt samaksu atbilstoši jūras pārvadājumu tarifiem. Šos maksājumus veic izcelsmes valsts pasta administrācija, ja vien Pasta paku reglaments neparedz izņēmumus šim principam.

 

3.1.      Pasta paku reglaments nosaka jūras tarifu katram jūras pārvadājumam atbilstoši piemērojamajam attāluma solim.

 

3.2.      Pasta administrācijas var palielināt jūras tarifu augstākais par 50%, ko aprēķina saskaņā ar 3.1.punktu. Un otrādi, tās var samazināt šo tarifu pēc izvēles.

 

 

 

35.pants

Pasta darbības padomes tiesības noteikt tarifus un maksu

 

1. Pasta darbības padome ir tiesīga noteikt šādus tarifus un  maksu, kuru pasta administrācijas maksā saskaņā ar reglamentu noteikumiem:

 

1.1.      tranzīta maksu par vēstuļu korespondences sūtījumu apstrādi un nosūtīšanu caur vienu vai vairākām starpniekvalstīm;

 

1.2.      pamattarifus un aviopārvadājumu nodevas par pasta sūtījumu pārvadāšanu ar aviotransportu;

 

1.3.      ienākošo sūtījumu sauszemes tarifus par ienākošo pasta paku apstrādi;

 

1.4.      tranzīta sūtījumu sauszemes tarifus par pasta paku apstrādi un nosūtīšanu caur starpniekvalsti;

 

1.5.    jūras tarifus par pasta paku pārvadāšanu pa jūru.

 

2. Jebkura pārskatīšana saskaņā ar metodoloģiju, kas nodrošina pienācīgu atlīdzību pasta administrācijām, kuras sniedz pakalpojumus, jāpamato ar ticamiem un pārskatāmiem ekonomiskajiem un finanšu datiem. Jebkuras pieņemtās izmaiņas stājas spēkā dienā, kuru nosaka Pasta darbības padome.

 

 

IV daļa

Noslēguma noteikumi

 

36.pants

Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Konvenciju un reglamentiem

 

1. Lai Kongresā iesniegtie priekšlikumi par šo Konvenciju stātos spēkā, tie jāapstiprina vairākumam klātesošo un balsojušo balstiesīgo dalībvalstu. Vismaz pusei Kongresā pārstāvēto un balsstiesīgo dalībvalstu jābūt klāt balsošanas laikā. 

 

2. Lai priekšlikumi par Vēstuļu korespondences reglamentu un Pasta paku reglamentu stātos spēkā, tie jāapstiprina balsstiesīgo Pasta darbības padomes locekļu vairākumam.

 

3. Lai kongresu starplaikā iesniegtie priekšlikumi par šo Konvenciju un tās Noslēguma protokolu stātos spēkā, jāiegūst:

 

3.1.      divas trešdaļas balsu, vismaz pusei no Savienības balsstiesīgajām dalībvalstīm piedaloties balsošanā, ja tie ietver grozījumus;

 

3.2.     balsu vairākums, ja tie ietver noteikumu interpretāciju.

 

4. Neatkarīgi no 3.1.punkta nosacījumiem, jebkura dalībvalsts, kuras tiesību akti vēl nav saderīgi ar ierosināto grozījumu, var deviņdesmit dienu laikā no tā paziņošanas dienas izstrādāt rakstveida deklarāciju Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, paziņojot, ka tā nevar pieņemt šo grozījumu.

 

 

37.pants

Atrunas Kongresā

 

1. Nav atļauts izdarīt nevienu atrunu, kas nav savienojama ar Savienības mērķiem un uzdevumiem.

 

2. Parasti jebkura dalībvalsts, kuras viedoklis atšķiras no citu dalībvalstu viedokļa, pēc iespējas cenšas pielāgoties vairākuma viedoklim. Atrunas izdara vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams un tam ir pārliecinoši argumenti.

 

3. Atrunas jebkuram šīs Konvencijas pantam iesniedz Kongresā kā Kongresa priekšlikumu, izstrādājot to vienā no Starptautiskā biroja darba valodām saskaņā ar atbilstošiem Kongresu reglamenta noteikumiem.

 

4. Lai priekšlikumi par atrunām stātos spēkā, tie jāapstiprina dalībvalstu attiecīgam vairākumam, kas nepieciešams, lai grozītu pantu, uz kuru atruna attiecas.

 

5. Principā atrunas piemēro, pamatojoties uz savstarpēju atbilstību starp dalībvalsti, kas izdara atrunu, un pārējām dalībvalstīm.

 

6. Konvencijas tekstā izdarāmās atrunas iekļauj Konvencijas Noslēguma protokolā, pamatojoties uz Kongresa apstiprinātajiem priekšlikumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.pants

Konvencijas stāšanās spēkā un darbības laiks

 

1. Konvencija stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī un ir spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājas nākamā kongresa dokumenti.

 

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.  Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei šīs Konvencijas kopiju.

 

Bukarestē, 2004.gada 5.oktobrī

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

 

26.02.2008; 14:30

8547

V.Jansone

67028238, Vineta_Jansone@sam.gov.lv

 

 


Tulkojums

 

 

NOLĪGUMS PAR PASTA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMIEM

 

 

Saturs

 

I nodaļa

Ievada noteikumi

 

1.     Nolīguma mērķis un ar to saistītie pakalpojumi

 

 

II nodaļa
Pasta naudas pārvedumi

 

2.     Pakalpojuma definīcija

3.     Pārvedumu deponēšana

4.     Maksa

5.     Izdevējas pasta administrācijas pienākumi

6.     Pārvedumu nosūtīšana

7.     Procedūra galamērķa valstī

8.     Atlīdzība maksātājai pasta administrācijai

9.     Maksātājas pasta administrācijas pienākumi

 

 

III nodaļa

Pasta pārskaitījumi

 

10.   Pakalpojuma definīcija

11.   Pārskaitījumu deponēšana

12.   Maksa

13.   Izdevējas pasta administrācijas pienākumi

14.   Pārskaitījumu nosūtīšana

15.   Procedūra galamērķa valstī

16.   Atlīdzība maksātājai pasta administrācijai

17.   Maksātājas pasta administrācijas pienākumi

 

 

IV nodaļa

Sadarbības konti, mēneša pārskati, pieprasījumi, atbildība

 

18.   Iesaistīto pasta administrāciju finansiālās attiecības

19.   Pieprasījumi

20.   Atbildība

 

 

V nodaļa

Elektronisko sakaru tīkli

 

21.   Vispārīgie noteikumi

 

 

VI nodaļa

Dažādi noteikumi

 

22. Pieteikums žiro konta atvēršanai ārvalstīs

 

 

VII nodaļa

Noslēguma noteikumi

 

23.   Noslēguma noteikumi

 


 

Nolīgums par pasta maksājumu pakalpojumiem

 

 

Ņemot vērā 22. panta 4. punktu Pasaules Pasta savienības konstitūcijā, kas noslēgta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, apakšā parakstījušās Savienības dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo Nolīgumu kopīgi vienojoties un saskaņā ar Konstitūcijas 25. panta 4. punktu.

 

 

I nodaļa

Ievada noteikumi

 

1. pants

Nolīguma mērķis un ar to saistītie pakalpojumi

 

1. Šis Nolīgums reglamentē visus pasta pakalpojumus naudas līdzekļu pārskaitīšanai. Līgumslēdzējas valstis šajā Nolīgumā savstarpēji vienojas par pakalpojumiem, kurus tās paredz ieviest savstarpējās attiecībās.

 

2. Iestādes, kas nav pasta iestādes, ar pasta administrācijas, žiro pakalpojumu vai iestādes, kura pārvalda elektronisko sakaru tīklus pasta naudas līdzekļu pārskaitīšanai, starpniecību var iesaistīties maksājumu veikšanā, ko reglamentē šī Nolīguma noteikumi. Šādas iestādes vienojas ar savas valsts pasta administrāciju par visu Nolīguma noteikumu izpildes nodrošināšanu un saskaņā ar šo vienošanos kā pasta administrācijas īsteno tiesības un izpilda pienākumus, ko nosaka šis Nolīgums. Pasta administrācija ir to starpniece attiecībās ar pārējo līgumslēdzēju valstu pasta administrācijām un Starptautisko biroju. Ja kāda pasta administrācija nesniedz finanšu pakalpojumus atbilstoši šajā Nolīgumā noteiktajam vai ja pakalpojumu kvalitāte neatbilst klientu prasībām, pasta administrācijas var sadarboties ar iestādēm, kas konkrētajā valstī nav pasta iestādes.

 

3. Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām paziņo Starptautiskajam birojam valsts institūcijas nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par pasta finanšu pakalpojumu uzraudzību, kā arī operatora vai operatoru nosaukumu un adresi, kuri šo dalībvalstu teritorijā ir oficiāli izraudzīti sniegt pasta finanšu pakalpojumus un izpildīt saistības saskaņā ar Savienības dokumentos noteikto.

 

3.1. Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām paziņo Starptautiskajam birojam informāciju par kontaktpersonām, kuras ir atbildīgas par pasta finanšu pakalpojumu sniegšanu un uzziņu dienesta darbību.

 

3.2. Kongresu starplaikā par izmaiņām valsts institūcijās, oficiāli izraudzītajos operatoros un atbildīgajās personās paziņo Starptautiskajam birojam iespējami īsākā laikā.

 

4. Nolīgums reglamentē šādus pasta maksājumu pakalpojumus:

 

4.1. pasta naudas pārvedumus, ieskaitot naudas pārvedumus ar pēcmaksu (COD);

 

4.2. pārskaitījumus starp kontiem.

 

5. Citus pakalpojumus var sniegt, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, ko noslēdz divas vai vairākas ieinteresētās pasta administrācijas.

 

 

II nodaļa

Pasta naudas pārvedumi

 

2. pants

Pakalpojuma definīcija

 

1. Parastais naudas pārvedums

 

1.1. Rīkotājs klients nodod naudas līdzekļus pasta iestādes kasē vai dod rīkojumu debetēt savu kontu un lūdz izmaksāt saņēmējam pilnu summu skaidrā naudā bez jebkāda atskaitījuma.

 

2. Bezskaidras naudas pārvedums

 

2.1. Rīkotājs klients nodod naudas līdzekļus pasta iestādes kasē un lūdz, lai tie bez jebkāda atskaitījuma tiktu iemaksāti saņēmēja kontā, ko apkalpo pasta administrācija, vai kontā, ko apkalpo citas finanšu iestādes.

 

3. Naudas pārvedums ar pēcmaksu

 

3.1. “Sūtījuma ar pēcmaksu” saņēmējs nodod naudas līdzekļus vai dod rīkojumu debetēt savu kontu un lūdz izmaksāt “sūtījuma ar pēcmaksu” sūtītājam pilnu summu bez jebkāda atskaitījuma.

 

 

3. pants

Pārvedumu deponēšana

 

1. Ja nav īpašas vienošanās, pasta naudas pārveduma summu izsaka galamērķa valsts valūtā.

 

2. Izdevēja pasta administrācija nosaka savas valsts valūtas konvertēšanas likmi galamērķa valsts valūtā.

 

3. Maksimālo pasta naudas pārveduma summu nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties.

 

4. Izdevēja pasta administrācija var brīvi noteikt nepieciešamos dokumentus un kārtību pasta naudas pārveduma deponēšanai. Ja naudas pārvedums jāpārsūta pa pastu, izmanto vienīgi reglamentos paredzētās veidlapas.

 

 

4. pants

Maksa

 

1. Izdevēja pasta administrācija brīvi izlemj, kādu maksu iekasēt naudas pārveduma izsniegšanas laikā.

 

2. Pasta naudas pārvedumiem, ko savstarpēji veic līgumslēdzēja valsts un trešā valsts ar citas valsts - Nolīguma puses - starpniecību, starpniecības pasta administrācija var noteikt papildu maksu, pamatojoties uz izmaksām, kuras tai radušās saistībā ar tās veiktajām darbībām; attiecīgās pasta administrācijas vienojas par šīs maksas apjomu, ko atskaita no pasta naudas pārveduma summas. Šo maksu var iekasēt arī no sūtītāja un piešķirt starpniekvalsts pasta administrācijai, ja attiecīgās pasta administrācijas par to ir vienojušās.

 

3. Nekādu maksu neiekasē par dokumentiem, veidlapām un maksājuma uzdevumiem, kas attiecas uz pasta naudas līdzekļu pārvedumiem un kurus pa pastu savstarpēji pārsūta pasta administrācijas saskaņā ar RL 110. panta un 111. panta nosacījumiem.

 

 

5. pants

Izdevējas pasta administrācijas pienākumi

 

1. Lai klientiem sniegtu pieņemamus pakalpojumus, izdevējai pasta administrācijai jāizpilda reglamentos noteiktās pakalpojumu standartu prasības.

 

 

6. pants

Pārvedumu nosūtīšana

 

1. Naudas pārvedumu nosūtīšanu savstarpēji veic, izmantojot elektronisko sakaru tīklus, ko nodrošina UPU Starptautiskais birojs vai citas iestādes.

 

2. Elektroniskos naudas pārvedumus savstarpēji veic, nosūtot tos tieši maksātājai iestādei vai maiņas iestādei. Elektronisko naudas pārvedumu nosūtīšanas drošību un kvalitāti garantē izmantoto sakaru tīklu tehniskās specifikācijas vai divpusējs nolīgums starp pasta administrācijām.

 

3. Pasta administrācijas var vienoties par naudas pārvedumu savstarpēju nosūtīšanu, izmantojot reglamentos paredzētās papīra veidlapas, kuras nosūta kā prioritārus sūtījumus.

 

4. Pasta administrācijas var vienoties par citu naudas pārvedumu nosūtīšanas līdzekļu izmantošanu.

 

 

7. pants

Procedūra galamērķa valstī

 

1. Pasta naudas pārvedumus izmaksā saskaņā ar galamērķa valsts noteikumiem.

 

2. Parasti saņēmējam izmaksā pasta naudas pārveduma pilnu summu; ja saņēmējs papildus lūdz īpašus pakalpojumus, drīkst iekasēt papildu maksu.

 

3. Pasta elektronisko naudas pārvedumu spēkā esamību nosaka saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

 

4. Pasta naudas pārvedumi papīra formā parasti ir spēkā līdz pirmā mēneša beigām, kas seko izdošanas mēnesim.

 

5. Pēc iepriekš minētā termiņa beigām neizmaksātu pasta naudas pārvedumu nekavējoties nosūta atpakaļ izdevējai pasta administrācijai.

 

 

8. pants

Atlīdzība maksātājai pasta administrācijai

 

1. Izdevēja pasta administrācija par katru izmaksātu pasta naudas pārvedumu maksātājai pasta administrācijai piešķir atlīdzību, kuras apjoms ir noteikts reglamentos.

 

2. Reglamentos paredzētās vienādās atlīdzības vietā pasta administrācijas var vienoties par dažādu atlīdzības apjomu.

 

3. Nekādu atlīdzību neizmaksā par naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti bez maksas.

 

4. Ja attiecīgās pasta administrācijas vienojas, atlīdzību var neizmaksāt par atbalstam paredzēto naudas līdzekļu pārskaitījumiem, par kuriem izdevēja pasta administrācija maksu neiekasē.

 

 

9. pants

Maksātājas pasta administrācijas pienākumi

 

1. Lai klientiem sniegtu pieņemamus pakalpojumus, maksātājai pasta administrācijai jāizpilda  reglamentos noteiktās pakalpojumu standartu prasības.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                         

 

 

III nodaļa

Pasta pārskaitījumi

 

10. pants

Pakalpojuma definīcija

 

1. Pasta norēķinu konta turētājs lūdz, lai summa no viņa konta tiktu atskaitīta un ieskaitīta saņēmēja kontā, ko apkalpo pasta administrācija, vai citā kontā ar galamērķa valsts pasta administrācijas starpniecību.

 

 

11. pants

Pārskaitījumu deponēšana

 

1. Pārskaitījuma summu izsaka galamērķa valsts valūtā vai jebkurā citā valūtā saskaņā ar vienošanos starp izdevēju pasta administrāciju un saņēmēju pasta administrāciju.

 

2. Izdevēja pasta administrācija nosaka piemērojamo likmi savas valsts valūtas konvertēšanai  pārskaitījuma valūtā.

 

3. Pārskaitījumu summa netiek ierobežota, ja vien attiecīgās pasta administrācijas nav nolēmušas citādi.

4. Izdevēja pasta administrācija var brīvi noteikt nepieciešamos dokumentus un kārtību pārskaitījumu izsniegšanai.

 

 

12. pants

Maksa

 

1. Izdevēja pasta administrācija brīvi izlemj, kādu maksu iekasēt naudas pārskaitījuma izsniegšanas laikā. Šai pamatsummai izdevēja pasta administrācija pieskaita jebkuru maksu par sūtītājam sniegtiem īpašiem pakalpojumiem.

 

2.  Par naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kurus veic šī Nolīguma līgumslēdzēja valsts un trešā puse, izmantojot citas valsts – šī Nolīguma puses - starpniecības pakalpojumus, starpniecības pasta administrācija var noteikt papildu maksu. Attiecīgās pasta administrācijas vienojas par šīs maksas apjomu un atskaita to no pārskaitījuma summas. Šo maksu var iekasēt arī no sūtītāja un piešķirt starpniecības valsts pasta administrācijai, ja attiecīgās pasta administrācijas par to ir vienojušās.

 

3. Nekādu maksu neiekasē par dokumentiem, veidlapām un maksājuma uzdevumiem, kas attiecas uz pasta naudas līdzekļu pārskaitījumiem un kurus pa pastu savstarpēji pārsūta pasta administrācijas saskaņā ar RL 110. panta un 111. panta nosacījumiem.

 

 

13. pants

Izdevējas pasta administrācijas pienākumi

 

1. Lai klientiem sniegtu pieņemamus pakalpojumus, izdevējai pasta administrācijai jāizpilda reglamentos noteiktās pakalpojumu standartu prasības.

 

 

14. pants

Pārskaitījumu nosūtīšana

 

1. Pārskaitījumus veic, izmantojot elektronisko sakaru tīklus, kurus nodrošina UPU Starptautiskais birojs vai citas iestādes, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, ko pieņēmušas attiecīgās pasta administrācijas.

 

2. Pārskaitījumu nosūtīšanas drošību un kvalitāti garantē izmantoto elektronisko sakaru tīklu tehniskās specifikācijas vai divpusējs nolīgums starp izdevēju pasta administrāciju un maksātāju pasta administrāciju.

 

3. Pasta administrācijas var vienoties par savstarpēju pārskaitījumu nosūtīšanu, izmantojot reglamentos paredzētās papīra veidlapas, ko nosūta kā prioritāru sūtījumu.

 

4. Pasta administrācijas var vienoties par citu pārskaitījumu nosūtīšanas līdzekļu izmantošanu.

 

 

15. pants

Procedūra galamērķa valstī

 

1. Ienākošos pārskaitījumus apstrādā saskaņā ar galamērķa valsts noteikumiem.

 

2. Parasti maksu galamērķa valstī sedz saņēmējs; tomēr šo maksu var iekasēt no sūtītāja un piešķirt galamērķa valsts pasta administrācijai saskaņā ar divpusēju nolīgumu.

 

 

 

16. pants

Atlīdzība maksātājai pasta administrācijai

 

1. Par katru pārskaitījumu maksātāja pasta administrācija var pieprasīt maksu par ienākošo maksājumu. Šo maksu var debetēt saņēmēja kontā vai šīs saistības var uzņemties izdevēja pasta administrācija, debetējot savu sadarbības kontu.

 

2. Nekādu atlīdzību neizmaksā par naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti bez maksas.

 

3. Ja attiecīgās pasta administrācijas vienojas, atlīdzību var neizmaksāt par atbalstam paredzēto naudas līdzekļu pārskaitījumiem, par kuriem izdevēja pasta administrācija maksu neiekasē.

 

 

17. pants

Maksātājas pasta administrācijas pienākumi

 

1. Lai klientiem sniegtu pieņemamus pakalpojumus, maksātājai pasta administrācijai jāizpilda reglamentos noteiktās pakalpojumu standartu prasības.

 

 

 

 

IV nodaļa

Sadarbības konti, mēneša pārskati, pieprasījumi, atbildība

 

18. pants

Iesaistīto pasta administrāciju finansiālās attiecības

 

1. Pasta administrācijas savstarpēji vienojas par tehnisko kārtību norēķinu veikšanai.

 

Sadarbības konti

 

2.1. Parasti, ja pasta administrācijām ir žironorēķinu iestādes, katra no tām atbild par to, lai tās vārdā korespondējošā pasta administrācijā tiktu atvērts sadarbības konts, ar kurā esošajiem līdzekļiem norēķinās par saviem parādiem un prasījumiem, kuri radušies maksājumu dēļ, kas veikti, izmantojot naudas pārskaitījumu un pārvedumu pakalpojumus, un jebkuras citas darbības, par kurām pasta administrācijas var vienoties veikt norēķinus, izmantojot šos kontus.

 

2.2. Ja galamērķa valsts pasta administrācijai nav žiro sistēmas, sadarbības kontu var atvērt citā pasta administrācijā.

 

2.3. Pasta administrācijas var vienoties, ka tās veiks finanšu norēķinus ar citu administrāciju starpniecību, kas izraudzītas, pamatojoties uz daudzpusēju nolīgumu.

 

2.4. Ja pārsniegts sadarbības konta kredīts, par parāda summu jāmaksā procenti, kuru likme  noteikta reglamentos.

 

2.5. Par sadarbības konta kredīta atlikumu var saņemt procentus.

 

3. Mēneša pārskati

 

3.1. Ja nav atvērts sadarbības konts, katra maksātāja pasta administrācija sagatavo katrai izdevējai pasta administrācijai mēneša pārskatu, kurā norādītas summas, kas izmaksātas par naudas pārvedumiem. Mēneša pārskatus periodiski iekļauj vispārējā savstarpējo ieskaitījumu  pārskatā, kas ļauj aprēķināt atlikumu.

 

3.2. Norēķinus var arī veikt, pamatojoties uz mēneša pārskatiem, bez savstarpējiem ieskaitījumiem.

 

4. Nekādi vienpusēji pasākumi, piemēram, moratorijs, pārskaitījuma aizliegums u. c., nevar ietekmēt šī panta nosacījumus un no reglamentiem izrietošos noteikumus.

 

 

19. pants

Pieprasījumi

 

1. Pieprasījumus pieņem sešu mēnešu laikā no nākamās dienas pēc pasta naudas pārveduma nosūtīšanas vai pārskaitījuma veikšanas.

 

2. Pasta administrācijām ir tiesības iekasēt no klientiem maksu par pieprasījumiem, kas pieņemti par pasta naudas pārvedumiem vai pārskaitījumiem.

 

20. pants

Atbildība

 

Atbildības princips un apjoms

 

1.1. Pasta administrācija ir atbildīga par summām, kas iemaksātas pasta iestādes kasē vai debetētas maksātāja kontā līdz brīdim, kad naudas pārvedums ir pienācīgi izmaksāts vai kreditēts saņēmēja konts.

 

1.2. Pasta administrācija ir atbildīga par kļūdaini sniegtu informāciju, kuras dēļ nav veikti maksājumi vai radušās kļūdas naudas līdzekļu pārskaitījumos. Atbildība attiecas arī uz pārrēķina un nosūtīšanas kļūdām.

 

1.3. Pasta administrācija tiek atbrīvota no jebkādas atbildības:

 

1.3.1. par kavējumiem, kas var rasties, veicot pārskaitījumus un pārvedumus un tos izmaksājot;

1.3.2. gadījumos, kad nepārvaramas varas apstākļos oficiālie uzskaites dokumenti iznīcināti un pasta administrācija nespēj atskaitīties par pārskaitītajiem naudas līdzekļiem, ja vien pierādījumi par tās atbildību netiek sniegti citādi;

 

1.3.3. ja maksātājs 19. pantā noteiktajā termiņā nav iesniedzis nevienu prasījumu;

 

1.3.4. ja noilguma termiņš naudas pārvedumiem izdevējā valstī ir beidzies.

 

1.4. Neatkarīgi no iemesla, atmaksas gadījumā sūtītājam atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko tas iemaksājis, vai summu, kura debetēta tā kontā.

 

1.5. Pasta administrācijas var arī savstarpēji vienoties par vispārīgāku atbildības nosacījumu piemērošanu, kas atbilst to iekšzemes pasta dienestu prasībām.

 

1.6. Atbildības principa piemērošanas nosacījumi, jo īpaši atbildības noteikšanas jautājumi, parāda summu atmaksa, regresa prasības, laiks, kas atvēlēts maksājumu veikšanai un atlīdzības izmaksai pasta administrācijai, kas izmaksājusi kompensāciju, ir reglamentos noteiktie jautājumi.

 

 

V nodaļa

Elektronisko sakaru tīkli

 

21. pants

Vispārīgie noteikumi

 

1. Lai maksājumus nosūtītu elektroniski, pasta administrācijas izmanto UPU sakaru tīklu vai jebkuru citu sakaru tīklu, kas pārskaitījumus ļauj veikt ātri, droši un garantēti.

 

2. UPU elektroniskos finanšu pakalpojumus starp pasta administrācijām reglamentē, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Uz UPU elektronisko finanšu pakalpojumu vispārīgajiem darbības noteikumiem attiecas atbilstošās Savienības dokumentu normas.

 

 

VI nodaļa

Dažādi noteikumi

 

22. pants

Pieteikums žiro konta atvēršanai ārvalstīs

 

1. Ja žiro kontu vai citu kontu atver ārvalstīs vai ja finanšu pakalpojumu lūdz sniegt ārvalstīs, pasta iestādes, kuru valstis ir šī Nolīguma puses, vienojas par atbalsta nodrošināšanu minēto pakalpojumu sniegšanā.

 

2. Puses var divpusēji vienoties par atbalstu, ko tās var nodrošināt viena otrai detalizēti izstrādātā pakalpojumu sniegšanas procedūrā, un par šāda atbalsta sniegšanas maksu.

 

VII nodaļa

Noslēguma noteikumi

 

23. pants

Noslēguma noteikumi

 

1. Visos gadījumos, kurus šis Nolīgums skaidri nereglamentē, pēc analoģijas piemēro Konvenciju.

 

2. Konstitūcijas 4. pants uz šo Nolīgumu neattiecas.

 

3. Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par šo Nolīgumu un reglamentiem.

 

3.1. Lai Kongresā iesniegtie priekšlikumi par šo Nolīgumu stātos spēkā, tie jāapstiprina to klātesošo un balsojušo balsstiesīgo dalībvalstu vairākumam, kuras ir Nolīguma puses. Vismaz pusei Kongresā pārstāvēto balsstiesīgo dalībvalstu jābūt klāt balsošanas laikā.

 

3.2. Lai priekšlikumi par šī Nolīguma reglamentiem stātos spēkā, tie jāapstiprina to balsstiesīgo Pasta darbības padomes locekļu vairākumam, kuri ir Nolīguma puses.

 

3.3. Lai kongresu starplaikā iesniegtie priekšlikumi par šo Nolīgumu stātos spēkā, jāiegūst:

 

 

3.3.1. divas trešdaļas balsu, vismaz pusei no balsstiesīgajām dalībvalstīm, kuras ir Nolīguma puses, piedaloties balsošanā, ja tie ietver jaunu noteikumu iekļaušanu;

 

3.3.2. balsu vairākums, vismaz pusei balsstiesīgo dalībvalstu, kuras ir Nolīguma puses, piedaloties balsošanā, ja tie ietver šī Nolīguma noteikumu grozījumus.

 

3.3.3. balsu vairākums, ja tie ietver šī Nolīguma noteikumu interpretāciju.

 

3.4. Neatkarīgi no 3.3.1. punktā noteiktā, jebkura dalībvalsts, kuras tiesību akti vēl nav saderīgi ar ierosināto papildinājumu, var deviņdesmit dienu laikā no tā paziņošanas dienas izstrādāt rakstveida deklarāciju Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, paziņojot, ka tā nevar pieņemt šo papildinājumu.

 

4. Šis Nolīgums stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī un ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamā kongresa dokumenti.

 

To apliecinot, līgumslēdzēju valstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Nolīgumu vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei šī Nolīguma kopiju.

 

Bukarestē, 2004. gada 5. oktobrī

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

 

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -Ārējo sakaru departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

27.02.2008; 9:59

2355

V.Jansone

7028238, Vineta_Jansone@sam.gov.lv


Tulkojums

 

PASAULES PASTA KONVENCIJAS NOSLĒGUMA PROTOKOLS

 

 

 Parakstot Pasaules Pasta konvenciju, kas noslēgta šajā dienā, apakšā parakstījušās pilnvarotās personas ir vienojušās:

 

I pants

Īpašumtiesības uz pasta sūtījumiem. Sūtījumu atsaukšana.

Adreses maiņa vai precizēšana

 

1. 5.panta 1. un 2.punkta nosacījumus nepiemēro Antigvai un Barbudai, Bahreinai, Barbadosai, Belizai, Botsvānai, Brunejai Darusalemai, Kanādai, Honkongai, Ķīnai, Dominikai, Ēģiptei, Fidži, Gambijai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Apvienotās Karalistes aizjūras pakļautajām teritorijām, Grenādai, Gajānai, Īrijai, Jamaikai, Kenijai, Kiribati, Kuveitai, Lesoto, Malāvijai, Malaizijai, Maurīcijai, Nauru, Jaunzēlandei, Nigērijai, Papua – Jaungvinejai, Sentkristoferai un Nevisai, Sentlūsijai, Sentvinsentai un Grenadīnām, Rietumsamoa, Seišeļu salām, Sjerraleonei, Singapūrai, Zālamana salām, Svazilendai, Tanzānijas Savienotajai Republikai, Trinidadai un Tobago, Tuvalu, Ugandai, Vanuatu un Zambijai.  

 

2. 5.panta 1. un 2.punktu nepiemēro arī Austrijai, Dānijai un Irānas Islāma Republikai, kuru tiesību akti neatļauj atsaukt sūtījumus vai mainīt korespondences adresi pēc sūtītāja lūguma no brīža, kad adresāts ir informēts par tam adresēta sūtījuma saņemšanu.

 

3. 5.panta 1.punktu nepiemēro Austrālijai, Ganai un Zimbabvei.

 

4. 5.panta 2.punktu nepiemēro Bahamu salām, Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai, Irākai un Mjanmai, kuru tiesību akti neatļauj atsaukt sūtījumus vai vēstuļu korespondences sūtījumu adreses maiņu pēc sūtītāja lūguma.

 

5. 5.panta 2.punktu nepiemēro Amerikas Savienotajām Valstīm.

 

6. 5.panta 2.punktu piemēro Austrālijai vienīgi tiktāl, cik šis pants ir saskaņā ar tās tiesību aktiem.

 

7. Neatkarīgi no 5.panta 2.punktā noteiktā, Kongo Demokrātiskā Republika, Salvadora, Panamas Republika, Filipīnas un Venecuēla ir tiesīgas nenogādāt atpakaļ pasta pakas pēc adresāta pieprasījuma tās muitot, jo tas nav saderīgi ar šo valstu normatīvajiem aktiem muitas jomā.

 

II pants

Maksa

 

1. Neatkarīgi no 6.pantā noteiktā, Austrālijas, Kanādas un Jaunzēlandes pasta administrācijas ir tiesīgas iekasēt maksu, kas nav paredzēta reglamentos, ja šādas maksas noteikšana ir saderīga ar minēto valstu tiesību aktiem.

 

III pants

Izņēmumi atbrīvojumam no maksas par pasta sūtījumiem neredzīgajiem

 

1. Neatkarīgi no 7.pantā noteiktā, Indonēzijas, Sentvinsentas un Grenadīnu, un Turcijas pasta administrācijas, kas savā iekšzemes pasta sistēmā neatļauj atbrīvojumu no maksas par pasta sūtījumiem neredzīgajiem, var iekasēt maksu un nodevas par īpašiem pakalpojumiem, kuras tomēr nedrīkst pārsniegt iekšzemes pasta sistēmā noteiktās.  

 

2. Neatkarīgi no 7.pantā noteiktā, Austrālijas, Austrijas, Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Japānas, Šveices un Amerikas Savienoto Valstu pasta administrācijas var iekasēt maksu par īpašiem pakalpojumiem, kuru šo valstu iekšzemes pasta sistēmā piemēro pasta sūtījumiem neredzīgajiem.

 

IV pants

Pamatpakalpojumi

 

1. Neatkarīgi no 12.panta nosacījumiem, Austrālija nepiekrīt pamatpakalpojumos iekļaut  arī pasta pakas.

 

2. 12.panta 2.4.punkta nosacījumus nepiemēro Lielbritānijai, kuras tiesību akti nosaka mazāku svara ierobežojumu. Lielbritānijas normatīvie akti veselības un drošības jomā ierobežo M maisu svaru līdz 20 kilogramiem.

 

 

V pants

Sīkpakas

 

Neatkarīgi no Konvencijas 12.pantā noteiktā, Afganistānas pasta administrācija ir tiesīga ierobežot ienākošo un izejošo sīkpaku maksimālo svaru līdz vienam kilogramam.

 

 

VI pants

Paziņojums par izsniegšanu

 

1. Kanādas pasta administrācija ir tiesīga nepiemērot 13.panta 1.1.punktu pasta pakām, ņemot vērā, ka tās iekšzemes pasta sistēmā pakalpojumu “Paziņojums par pasta paku izsniegšanu” nepiedāvā.

 

 

VII pants

Starptautiskās komerckorespondences pakalpojums ar atbildi (IBRS)

 

1. Neatkarīgi no 13.panta 4.1.punktā noteiktā, pēc sarunām ar ieinteresēto pasta administrāciju Bulgārijas Republikas pasta administrācija sniedz starptautiskās komerckorespondences pakalpojumu ar atbildi.

 

 

VIII pants

Aizliegumi (vēstuļu korespondence)

 

1. Izņēmuma gadījumos Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Libānas pasta administrācijas nepieņem ierakstītus sūtījumus, kuros ir monētas, naudaszīmes, jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs,  dārgakmeņi, dārglietas vai citi vērtīgi priekšmeti. Tām nav stingri saistošs Vēstuļu korespondences reglaments par atbildību, kas iestājas sūtījumu izzagšanas vai bojājuma gadījumos, vai par sūtījumiem, kuros ir stikla vai  trausli priekšmeti. 

 

2. Izņēmuma gadījumos Bolīvijas, Ķīnas Tautas Republikas, izņemot Honkongas īpašās pārvaldes apgabalu, Irākas, Nepālas, Pakistānas, Saūda Arābijas, Sudānas un Vjetnamas pasta administrācijas nepieņem ierakstītus sūtījumus, kuros ir monētas, naudaszīmes, valūta  vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs, dārgakmeņi, dārglietas vai citi vērtīgi priekšmeti.

 

3. Mjanmas pasta administrācija patur tiesības nepieņemt apdrošinātus sūtījumus, kuros ir 15.panta 5.punktā uzskaitītie vērtīgie priekšmeti, jo tas ir pretrunā tās iekšējiem noteikumiem.

 

4. Nepālas pasta administrācija nepieņem ierakstītus sūtījumus vai apdrošinātus sūtījumus, kuros ir naudaszīmes vai monētas, izņemot gadījumus, kad par to ir noslēgta īpaša vienošanās.

 

5. Uzbekistānas pasta administrācija nepieņem ierakstītus vai apdrošinātus sūtījumus, kuros ir monētas, naudaszīmes, čeki, pastmarkas vai ārvalstu valūta, un neuzņemas nekādu atbildību šādu sūtījumu nozaudēšanas vai bojājuma gadījumos.

 

6. Irānas Islāma Republikas pasta administrācija nepieņem sūtījumus, kuros ir priekšmeti, kas nav pieņemami islāma reliģijai.

 

7. Filipīnu pasta administrācija patur tiesības nepieņemt nekāda veida vēstuļu korespondences sūtījumus (vienkāršus, ierakstītus vai apdrošinātus), kuros ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs, dārgakmeņi vai citi vērtīgi priekšmeti.

 

8. Austrālijas pasta administrācija nepieņem nekādus pasta sūtījumus, kuros ir zelta  stieņi vai naudaszīmes. Turklāt, tā nepieņem ierakstītus sūtījumus piegādei Austrālijā vai sūtījumus atklātā tranzītā, kuros ir tādas vērtslietas kā juvelierizstrādājumi, dārgmetāli, dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi, vērtspapīri, monētas vai jebkura veida apgrozāmi finanšu instrumenti. Tā atsakās no jebkādas atbildības par sūtījumiem, kuri nosūtīti, neievērojot šo atrunu.

 

9. Saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem Ķīnas Tautas Republikas pasta administrācija, izņemot Honkongas īpašās pārvaldes apgabalu, nepieņem apdrošinātus sūtījumus, kuros ir monētas, naudaszīmes, valūta vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri un ceļotāju čeki.

 

10. Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem Latvijas un Mongolijas pasta administrācijas patur tiesības nepieņemt vienkāršus, ierakstītus vai apdrošinātus pasta sūtījumus, kuros ir monētas, naudaszīmes, uzrādītāja vērtspapīri un ceļotāju čeki.

 

11. Brazīlijas pasta administrācija patur tiesības nepieņemt vienkāršus, ierakstītus vai apdrošinātus pasta sūtījumus, kuros ir apgrozībā esošas monētas un naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri.

 

12. Vjetnamas pasta administrācija patur tiesības nepieņemt vēstules, kurās ievietoti priekšmeti vai preces.

 

 

IX pants

Aizliegumi (pasta pakas)

 

1. Mjanmas un Zambijas pasta administrācijas ir tiesīgas nepieņemt apdrošinātas pasta pakas, kurās ir 15.panta 6.1.3.1.punktā uzskaitītie vērtīgie priekšmeti, jo tas ir pretrunā to iekšējiem noteikumiem.

 

2. Izņēmuma gadījumos Libānas un Sudānas pasta administrācijas nepieņem pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs,  dārgakmeņi vai citi vērtīgi priekšmeti, vai pakas, kurās ir ievietoti šķidrumi vai viegli sašķidrināmas vielas, vai stikla priekšmeti,  vai trausli priekšmeti. Tām nav saistoši attiecīgie Pasta paku reglamenta noteikumi.

 

3. Brazīlijas pasta administrācija ir tiesīga nepieņemt apdrošinātas pakas, kurās ir apgrozībā esošas monētas un naudaszīmes, kā arī jebkādi uzrādītāja vērtspapīri, jo tas ir pretrunā tās iekšējiem noteikumiem.

 

4. Ganas pasta administrācija ir tiesīga nepieņemt apdrošinātas pakas, kurās ir apgrozībā esošas monētas un naudaszīmes, jo tas ir pretrunā tās iekšējiem noteikumiem.

 

5. Papildus 15.pantā uzskaitītajiem priekšmetiem Saūda Arābijas pasta administrācija ir tiesīga nepieņemt pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri,  ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs, dārgakmeņi vai citi vērtīgi priekšmeti. Tā nepieņem arī pakas, kurās ir jebkādi medikamenti, ja vien tos neapstiprina recepte, ko izdevusi atbildīga valsts iestāde, ugunsdzēsības priekšmeti,  ķīmiski šķidrumi vai priekšmeti, kuri nav pieņemami islāma reliģijai.

 

6. Papildus 15.pantā minētajiem priekšmetiem Omānas pasta administrācija nepieņem sūtījumus, kuros ir:

 

6.1.      jebkāda veida medikamenti, ja vien tos neapstiprina recepte, ko izdevusi atbildīga valsts iestāde;

 

 

6.2.     ugunsdzēsības priekšmeti vai ķīmiski šķidrumi;

 

6.3.    priekšmeti, kas nav pieņemami islāma reliģijai.

 

7. Papildus 15.pantā uzskaitītajiem priekšmetiem Irānas Islāma Republikas pasta administrācija ir tiesīga nepieņemt pakas, kurās ir priekšmeti, kas nav pieņemami islāma reliģijai.

 

8. Filipīnu pasta administrācija ir tiesīga nepieņemt jebkāda veida pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs, dārgakmeņi vai citi vērtīgi priekšmeti, vai pakas, kurās ir ievietoti šķidrumi vai viegli sašķidrināmas vielas, vai stikla priekšmeti,  vai trausli priekšmeti.

 

9. Austrālijas pasta administrācija nepieņem nekādus pasta sūtījumus, kuros ir zelta stieņi vai naudaszīmes.

 

10. Ķīnas Tautas Republikas pasta administrācija nepieņem vienkāršas pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri, ceļotāju čeki, apstrādāts vai neapstrādāts platīns, zelts vai sudrabs, dārgakmeņi vai citi vērtīgi priekšmeti. Turklāt, izņemot Honkongas īpašās pārvaldes apgabalu, netiek pieņemtas apdrošinātas pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes vai jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri un ceļotāju čeki.

 

11. Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem Mongolijas pasta administrācija patur tiesības  nepieņemt pasta pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes, uzrādītāja vērtspapīri un ceļotāju čeki.

 

12. Latvijas pasta administrācija nepieņem vienkāršas un apdrošinātas pakas, kurās ir monētas, naudaszīmes, jebkāda veida uzrādītāja vērtspapīri (čeki) vai ārvalstu valūta, un neuzņemas nekādu atbildību šādu sūtījumu nozaudēšanas  vai bojājuma gadījumos.

 

 

X pants

Priekšmeti, kurus apliek ar muitas nodokli

 

1. Atsaucoties uz 15.pantu, Bangladešas un Salvadoras pasta administrācijas nepieņem apdrošinātus sūtījumus, kuros ievietoti ar muitas nodokli apliekami priekšmeti.

 

2. Atsaucoties uz 15.pantu, Afganistānas, Albānijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kambodžas, Čīles, Kolumbijas, Kubas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Salvadoras, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Nepālas, Peru, Sanmarīno, Turkmenistānas, Ukrainas, Uzbekistānas un Venecuēlas pasta administrācijas nepieņem vienkāršas un ierakstītas vēstules, kurās ievietoti ar muitas nodokli apliekami priekšmeti.

 

3. Atsaucoties uz 15.pantu, Beninas, Burkinafaso, Kotdivuāras Republikas, Džibutijas, Mali un Mauritānijas pasta administrācijas nepieņem vienkāršas vēstules, kurās ievietoti ar muitas nodokli apliekami priekšmeti.

 

4. Neatkarīgi no 1.-3.punkta nosacījumiem, visos gadījumos ir atļauts nosūtīt serumu, vakcīnas un steidzami nepieciešamus medikamentus, kurus grūti sagādāt.

 

XI pants

Pieprasījumi

 

1. Neatkarīgi no 17.panta 3.punktā noteiktā, Bulgārijas Republikas, Kaboverdes, Čadas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Ēģiptes, Gabonas, Apvienotās Karalistes aizjūras pakļauto teritoriju, Grieķijas, Irānas Islāma Republikas, Kirgizstānas, Mongolijas, Mjanmas, Filipīnu, Saūda Arābijas, Sudānas, Sīrijas Arābu Republikas, Turkmenistānas, Ukrainas, Uzbekistānas un Zambijas pasta administrācijas patur tiesības iekasēt no klientiem maksu par pieprasījumiem, kas iesniegti par vēstuļu korespondences sūtījumiem.

 

2. Neatkarīgi no 17.panta 3.punktā noteiktā, Argentīnas, Austrijas, Azerbaidžānas, Čehijas Republikas un Slovākijas pasta administrācijas patur tiesības iekasēt īpašu maksu, ja pēc pieprasītās pārbaudes veikšanas tās konstatē, ka pārbaude nav bijusi pamatota.

 

3. Afganistānas, Bulgārijas Republikas, Kaboverdes, Kongo Republikas, Ēģiptes, Gabonas, Irānas Islāma Republikas, Kirgizstānas, Mongolijas, Mjanmas, Saūda Arābijas, Sudānas, Surinamas, Sīrijas Arābu Republikas, Turkmenistānas, Ukrainas, Uzbekistānas un Zambijas pasta administrācijas patur tiesības iekasēt no klientiem maksu par pieprasījumiem, kas iesniegti par pasta pakām.  

 

4. Neatkarīgi no 17.panta 3.punktā noteiktā, Brazīlijas, Panamas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu pasta administrācijas patur tiesības iekasēt no klientiem maksu par iesniegtajiem pieprasījumiem par vēstuļu korespondences sūtījumiem un pakām, kas nosūtītas valstīs, kuras piemēro šo maksas veidu saskaņā ar šā panta 1. - 3.punktu.

 

 

XII pants

Maksa par sūtījumu uzrādīšanu muitai

 

1. Gabonas pasta administrācija patur tiesības iekasēt no klientiem maksu par sūtījumu uzrādīšanu muitai.

 

2. Kongo Republikas un Zambijas pasta administrācijas patur tiesības iekasēt no klientiem maksu par pasta paku uzrādīšanu muitai.

 

 

XIII pants

Vēstuļu korespondences nosūtīšana uz ārvalstīm

 

1. Austrālijas, Austrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Jaunzēlandes un Amerikas Savienoto Valstu pasta administrācijas patur tiesības uzlikt maksu, kas ir ekvivalenta attiecīgā darba izmaksām, kuras šīm administrācijām radušās,  jebkurai administrācijai, kura saskaņā ar 27.panta 4.punkta nosacījumiem nosūta tām apstrādei sūtījumus, kuri  sākotnēji nav nosūtīti kā pasta sūtījumi šo valstu pasta sistēmā.

 

2. Neatkarīgi no 27.panta 4.punktā noteiktā, Kanādas pasta administrācija patur tiesības iekasēt no izcelsmes valsts pasta administrācijas tādu summu, kas tai nodrošina vismaz  izmaksu atgūšanu, kas radušās šādu sūtījumu apstrādē.

 

3. 27.panta 4.punkts atļauj galamērķa valsts pasta administrācijai pieprasīt no sūtītājas valsts pasta administrācijas pienācīgu atlīdzību par vēstuļu korespondences sūtījumu piegādi, kas nosūtīti uz ārvalstīm lielos daudzumos. Austrālija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste patur tiesības ierobežot jebkuru šādu maksājumu atbilstoši iekšzemes tarifam par līdzvērtīgiem sūtījumiem galamērķa valstī.

 

4. 27.panta 4.punkts atļauj galamērķa valsts pasta administrācijai pieprasīt no sūtītājas valsts pasta administrācijas pienācīgu atlīdzību par to vēstuļu korespondences sūtījumu piegādi, kas nosūtīti uz ārvalstīm lielos daudzumos. Tiesības ierobežot jebkuru šādu maksājumu līdz apjomam, kas saskaņā ar reglamentu atļauts sūtījumiem vairumā, patur šādas valstis: Bahamu salas, Barbadosa, Bruneja Darusalema, Ķīnas Tautas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Apvienotās Karalistes aizjūras pakļautās teritorijas, Grenāda, Gajāna, Indija, Malaizija, Nepāla, Nīderlande, Nīderlandes Antiļu salas un Aruba, Jaunzēlande, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Singapūra, Šrilanka, Surinama, Taizeme un Amerikas Savienotās Valstis.

 

5. Neatkarīgi no  4.punktā iekļautajām atrunām, tiesības pilnībā piemērot Konvencijas 27.panta nosacījumus vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuri saņemti no Savienības dalībvalstīm, patur šādas valstis: Argentīna, Austrija, Benina, Brazīlija, Burkinafaso, Kamerūna, Kotdivuāras Republika, Kipra, Dānija, Ēģipte, Francija, Vācija, Grieķija, Gvineja, Izraēla, Itālija, Japāna, Jordānija, Libāna, Luksemburga, Mali, Mauritānija, Monako, Maroka, Norvēģija, Portugāle, Saūda Arābija, Senegāla, Sīrijas Arābu Republika un Togo. 

 

6. Piemērojot 27.panta 4.punktu, Vācijas pasta administrācija patur tiesības lūgt sūtītājas valsts pasta administrāciju piešķirt kompensāciju tādā apjomā, kādu tā saņemtu no tās valsts pasta administrācijas, kurā sūtītājs ir rezidents.

 

7. Neatkarīgi no XIII pantā izdarītajām atrunām, Ķīnas Tautas Republika patur tiesības ierobežot jebkuru maksājumu par to vēstuļu korespondences sūtījumu piegādi, kas nosūtīti uz ārvalstīm lielos daudzumos, līdz apjomam, kas sūtījumiem vairumā  atļauts UPU Konvencijā un Vēstuļu korespondences reglamentā.

 

 

XIV pants

Ienākošo sūtījumu īpašie sauszemes tarifi

 

1. Neatkarīgi no 34.pantā noteiktā, Afganistānas pasta administrācija patur tiesības papildus piemērot  ienākošo sūtījumu īpašo sauszemes tarifu SDR 7,50 par paku.

 

XV pants

Īpašie tarifi

 

1. Beļģijas, Norvēģijas un Amerikas Savienoto Valstu pasta administrācijas  aviopakām var piemērot lielākus sauszemes tarifus nekā sauszemes pasta pakām.

 

2. Libānas pasta administrācija ir tiesīga pasta pakām svarā līdz vienam kilogramam noteikt tarifu, ko piemēro pakām svarā no viena līdz trīs kilogramiem.

 

3. Panamas Republikas pasta administrācija ir tiesīga iekasēt SDR 0,20 par sauszemes paku kilograma pārvadāšanu tranzītā ar aviotransportu (S.A.L.)

 

To apliecinot, pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo Protokolu, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Konvencijas tekstā, un ir parakstījušas to vienā  eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs katrai pusei piegādā šī Protokola kopiju.

 

Bukarestē, 2004.gada 5.oktobrī

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

24.02.2008; 14:30

2179

V.Jansone

7028238, Vineta_Jansone@sam.gov.lv


Tulkojums

 

PASAULES PASTA SAVIENĪBAS VISPĀRĪGAIS REGLAMENTS

 

Saturs

 

I nodaļa

Savienības struktūru darbība

 

Pants

101.   Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana

102.   Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

103.   Informācija par Administratīvās padomes darbību

104.   Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

105.   Informācija par Pasta darbības padomes darbību

106.   Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

107.   Informācija par Konsultatīvās komitejas darbību

108.   Kongresu reglaments

109.   Starptautiskā biroja darba valodas

110.   Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

 

 

II nodaļa

Starptautiskais birojs

 

111.   Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana

112.   Ģenerāldirektora pienākumi

113.   Ģenerāldirektora vietnieka pienākumi

114.   Savienības struktūru sekretariāts

115.   Dalībvalstu saraksts

116.   Informācija. Atzinumi. Dokumentu interpretācijas un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā

117.   Tehniskā sadarbība

118.   Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs

119.   Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi

120.   Savienības žurnāls

121.   Divgadu ziņojums par Savienības darbu

 

 

III nodaļa

Priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūra

 

122.   Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā

123.   Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

124.   Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresu starplaikā

125.   Priekšlikumu izskatīšana kongresu starplaikā

126.   Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti kongresu starplaikā

127.   Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā

 

 

IV nodaļa

Finansējums

 

128.   Savienības izdevumu noteikšana un kontrole

129.   Automātiskās sankcijas

130.   Iemaksu klases

131.   Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm

 

 

V nodaļa

Šķīrējtiesa

 

132.   Šķīrējtiesas procedūra

 

VI nodaļa

Noslēguma noteikumi

 

133.   Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Vispārīgo reglamentu

134.   Priekšlikumi par nolīgumiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

135.   Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un darbības laiks

 

 


Pasaules Pasta savienības Vispārīgais reglaments

 

 

Ņemot vērā 22.panta 2.punktu Pasaules Pasta savienības konstitūcijā, kas noslēgta Vīnē 1964.gada 10.jūlijā, apakšā parakstījušās Savienības dalībvalstu valdību pilnvarotās personas, kopīgi vienojoties un saskaņā ar Konstitūcijas 25.panta 4.punktu, ir izstrādājušas šo Vispārīgo reglamentu, kas nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību.

 

 

I nodaļa

Savienības struktūru darbība

 

101.pants

Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana

 (Konstitūcijas 14. un 15.pants)

 

1. Dalībvalstu pārstāvji sanāk Kongresā, kas notiek ne vēlāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā kongresa gada beigām.

 

2. Katru dalībvalsti Kongresā pārstāv viena vai vairākas pilnvarotās personas, kurām valdība piešķīrusi nepieciešamās pilnvaras. Ja nepieciešams, dalībvalsts var noslēgt vienošanos, ka to pārstāv citas dalībvalsts delegācija. Tomēr ar to jāsaprot, ka, pārstāvot savu valsti, delegācija var pārstāvēt vēl tikai vienu dalībvalsti.

 

3. Debatēs katrai dalībvalstij ir tiesības uz vienu balsi, ņemot vērā 129.pantā paredzētās sankcijas.

 

4. Katrā kongresā jāizraugās valsts, kurā notiks nākamais kongress. Ja izvēle izrādās nepiemērota, pēc konsultēšanās ar citu valsti Administratīvā padome ir pilnvarota to izraudzīties kongresa organizēšanai.

 

5. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju uzņemošās valsts valdība nosaka kongresa sasaukšanas galīgo datumu un precīzu norises vietu. Gadu pirms šī datuma uzņemošās valsts valdībai jānosūta uzaicinājums katras Savienības dalībvalsts valdībai. Šo uzaicinājumu var nosūtīt tieši vai ar citas valsts valdības, vai Starptautiskā biroja ģenerāldirektora starpniecību.

 

6. Ja kongress jāsasauc bez uzņemošās valsts valdības, Starptautiskais birojs ar Administratīvās padomes piekrišanu un pēc konsultēšanās ar Šveices Konfederācijas valdību veic nepieciešamos pasākumus, lai kongresu sasauktu un organizētu valstī, kurā atrodas Savienības mītne. Tādā gadījumā Starptautiskais birojs pilda uzņemošās valsts valdības funkcijas.

 

7. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju ārkārtas kongresa sasaukšanas ierosinātājas dalībvalstis nosaka šī kongresa sasaukšanas vietu.

 

8. Ārkārtas kongresiem pēc analoģijas piemēro 2. - 6.punktu.

 

 

102.pants

Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

(Konstitūcijas 17.pants)

 

1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

 

2. Kongresu uzņemošā valsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā valsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de jure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā pieder, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no dalībvalstīm, kas ir uzņemošās valsts ģeogrāfiskajā grupā.

 

3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva jāatjauno katrā kongresā; nevienu padomes locekli nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas.

 

4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kurš ir kompetents pasta jautājumos.

 

5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Savienība.

 

6. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas:

 

6.1. uzraudzīt Savienības darbību kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību Kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jomā un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci; 

 

6.2. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai;

 

6.3. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību;

 

6.4. izskatīt un apstiprināt Savienības gada budžetu un gada pārskatus;

 

6.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo limitu saskaņā ar 128.panta 3. - 5. punktu;

 

6.6. izstrādāt UPU Finanšu reglamentu;

 

6.7. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu;

 

6.8. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo fondu;

 

6.9. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašās darbības fondu;

 

6.10. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo fondu;

 

6.11. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli;

 

6.12. pēc lūguma un saskaņā ar 130.panta 6.punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi;

 

6.13. pēc lūguma un ņemot vērā valstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles, atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu;

 

6.14. izstrādāt Personāla noteikumus un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām;

 

6.15. izveidot vai likvidēt amatus Starptautiskajā birojā, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits;

 

6.16. izstrādāt Sociālā fonda noteikumus;

 

6.17. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto divgadu ziņojumu un Savienības finansiālās darbības pārskatu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus;

 

6.18. lai pildītu savas funkcijas, lemt par kontaktiem, kas jānodibina ar pasta administrācijām;

 

6.19. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi lemt par kontaktiem, kas jānodibina ar organizācijām, kuras nav de jure novērotāji, izskatīt un apstiprināt Starptautiskā biroja ziņojumus par UPU attiecībām ar citām starptautiskām struktūrām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un veicamajām darbībām; pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru noteiktā kārtībā izraudzīties un uzaicināt starptautiskas organizācijas, asociācijas, uzņēmumus un kvalificētas personas tikt pārstāvētām īpašās Kongresa un tā komitejas sanāksmēs, kad tas ir Savienības vai Kongresa darba interesēs, un uzdot ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus;

 

6.20. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala maksa, tranzīta maksa, aviopasta sūtījumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem principiem;

 

6.21. pēc Kongresa, Pasta darbības padomes vai pasta administrāciju lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvajai padomei jāizlemj, vai ir lietderīgi kongresu starplaikā uzsākt pasta administrāciju pieprasīto izpēti minētajās jomās;

 

6.22. izstrādāt priekšlikumus, ko saskaņā ar 124.pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai Kongresā vai pasta administrācijās; 

 

6.23. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus reglamentu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kamēr Kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

 

6.24. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un jebkurus Padomes iesniegtos priekšlikumus;

 

6.25. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 104. panta 9.16 punktu;

 

6.26. 101.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties valsti, kurā notiks nākamais kongress;

 

6.27. noteiktā kārtībā un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt Kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas;

 

6.28. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas Kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas ir gatavas:

 

– uzņemties Kongresa priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, un

 

– piedalīties Kongresa ierobežoto komiteju darbā;

 

6.29. izskatīt un apstiprināt iesniegšanai Kongresā stratēģiskā plāna projektu, ko izstrādājusi Pasta darbības padome ar Starptautiskā biroja atbalstu; pamatojoties uz Pasta darbības padomes ieteikumiem, izskatīt un apstiprināt Kongresā pieņemtā plāna ikgadējo pārskatīšanu un konsultēties ar Pasta darbības padomi par plāna pilnveidošanu un ikgadējo precizēšanu;

 

6.30. izveidot sistēmu Konsultatīvās komitejas organizēšanai un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 106. panta nosacījumiem;

 

6.31. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un apstiprināt vai noraidīt dalības pieteikumus saskaņā ar šiem kritērijiem, nodrošinot, lai pieteikumu apstrāde notiktu paātrinātā procesā starp Administratīvās padomes sanāksmēm;

 

6.32. iecelt Konsultatīvās komitejas locekļus;

 

6.33. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai Kongresā.

 

7. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc Kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus un izstrādā savu reglamentu.

 

8. Administratīvo padomi sasauc priekšsēdētājs, un tā principā sanāk vienreiz gadā Savienības galvenajā mītnē.

 

9. Pārvaldības komitejā ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, Administratīvās padomes komiteju priekšsēdētāji un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētājs. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Savienības darbu un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome tai uzdod veikt, vai ja tāda nepieciešamība rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

 

10. Katra Administratīvās padomes locekļa pārstāvim, kas piedalās sanāksmēs, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, ir tiesības uz ceļa izdevumu atlīdzību par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai uz atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz biļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir komiteju, darba grupu vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus Kongresa un padomes sēdēm.

 

11. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru darba kārtībā ir viņa vadīto struktūru interesējoši jautājumi.

 

12. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv Konsultatīvo komiteju Administratīvās padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

 

13. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Pasta darbības padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs kā novērotāji.

 

14. Tās valsts pasta administrāciju, kurā notiek Administratīvās padomes sēde, uzaicina piedalīties sanāksmēs novērotāja statusā, ja minētā valsts nav Administratīvās padomes locekle.

 

15. Administratīvā padome var uzaicināt uz sanāksmēm bez balsstiesībām jebkuru starptautisku organizāciju, jebkuru asociācijas vai uzņēmuma pārstāvi vai kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā. Ar tādiem pašiem nosacījumiem tā var uzaicināt arī vienu vai vairākas dalībvalstu pasta administrācijas, kuras skar darba kārtības jautājumi.

 

16. Administratīvās padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

 

16.1. Pasta darbības padomes locekļi;

 

16.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

 

16.3. Administratīvās padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

 

16.4. citas Savienības dalībvalstis.

 

17. Loģisku apsvērumu dēļ Administratīvā padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

 

18. Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

 

19. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

 

 

103.pants

Informācija par Administratīvās padomes darbību

 

1. Pēc katras sēdes Administratīvā padome informē Savienības dalībvalstis, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

 

2. Administratīvā padome sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par tās darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

 

104.pants

Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

(Konstitūcijas 18.pants)

 

1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit locekļu, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

 

2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Divdesmit četras vietas rezervē jaunattīstības valstīm un sešpadsmit – attīstītām valstīm. Vismaz vienu trešdaļu Padomes sastāva atjauno katrā kongresā.

 

3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kura pienākumos ir sniegt Savienības dokumentos minētos pakalpojumus.

 

4. Pasta darbības padomes izdevumus sedz Savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Pasta darbības padomē iesaistīto pasta administrāciju pārstāvju ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz minētās administrācijas. Tomēr katram tās valsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem uzskata par esošu neizdevīgos apstākļos, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz biļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē.

 

5. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc un atklāj Kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju priekšsēdētājus un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētāju.

 

6. Pasta darbības padome izstrādā savu reglamentu.

 

7. Principā Pasta darbības padome sanāk katru gadu Savienības galvenajā mītnē. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Padomes priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

 

8. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Pasta darbības padomes komiteju priekšsēdētāji un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētājs. Šī komiteja sagatavo un vada katras Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod, vai ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

 

9. Pasta darbības padomes funkcijas ir šādas:

 

9.1. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomiskās un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visu dalībvalstu pasta administrācijas, ieskaitot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, galamaksa, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu tarifi, pasta paku tarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm) un sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos;

 

9.2. sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām pārskatīt Savienības reglamentus, ja vien tas nelemj citādi; ja steidzami nepieciešams, Pasta darbības padome var grozīt minētos reglamentus arī citās sēdēs; abos gadījumos Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi par būtiskiem politikas un pamatprincipu aspektiem;

 

9.3. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai;

 

9.4. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši tās kompetencei;

 

9.5. izstrādāt priekšlikumus, ko saskaņā ar 125.pantu iesniedz apstiprināšanai Kongresā vai pasta administrācijās; ja šie priekšlikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tie jāapstiprina šai padomei;

 

9.6. pēc dalībvalsts pasta administrācijas lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko minētā pasta administrācija nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 124.pantu, sagatavot par to komentārus un uzdot Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas apstiprināšanai dalībvalstu pasta administrācijās;

 

9.7. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām pasta administrācijām, ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr Kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

 

9.8. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot pasta administrācijām ieteikumu veidā tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā izdot šo standartu grozījumus;

 

9.9. konsultējoties ar Administratīvo padomi un pamatojoties uz tās apstiprinājumu, izanalizēt Starptautiskā biroja izstrādāto stratēģiskā plāna projektu, kas jāiesniedz izskatīšanai Kongresā; katru gadu pārskatīt Kongresā apstiprināto plānu sadarbībā ar Stratēģiskās plānošanas darba grupu un Starptautisko biroju un arī ar Administratīvās padomes apstiprinājumu;

 

9.10. apstiprināt tās Starptautiskā biroja sagatavotā Savienības gada pārskata daļas par Savienības darbu, kas attiecas uz Pasta darbības padomes pienākumiem un funkcijām;

 

9.11. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar pasta administrācijām;

 

9.12. veikt izglītības un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē jaunās un jaunattīstības valstis;

 

9.13. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu valstu eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas pasta dienesti;

 

9.14. izpētīt pasta dienestu pašreizējo stāvokli un vajadzības jaunajās un jaunattīstības valstīs un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem pasta dienestu darbības uzlabošanai šajās valstīs;

 

9.15. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Savienības dalībvalstīm, bet jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm;

 

9.16. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkuras dalībvalsts pasta administrācija;

 

9.17. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai Kongresā;

 

9.18. iecelt Konsultatīvās komitejas locekļus.

 

10. Pamatojoties uz Kongresā pieņemto UPU stratēģisko plānu un jo īpaši uz tā daļu, kas attiecas uz Savienības pastāvīgo struktūru stratēģiju, Pasta darbības padome pirmajā sēdē pēc Kongresa sagatavo pamatdarba programmas projektu, kurš ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šī pamatdarba programma, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jāpārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes, kā arī stratēģiskajā plānā veiktās izmaiņas.

 

11. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Administratīvā padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Pasta darbības padomes sanāksmēs kā novērotāji.

 

12. Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

 

12.1. Administratīvās padomes locekļi;

 

12.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

 

12.3. Pasta darbības padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

 

12.4. citas Savienības dalībvalstis.

 

13. Loģisku apsvērumu dēļ Pasta darbības padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

 

14. Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Novērotājus var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

 

15. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

 

16. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

 

17. Pasta darbības padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs bez balsstiesībām:

 

17.1. jebkuru starptautisku organizāciju vai kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā;

 

17.2. dalībvalstu pasta administrācijas, kas nav pārstāvētas Pasta darbības padomē;

 

17.3. jebkuru asociāciju vai uzņēmumu, ar kuru tā vēlas konsultēties par savu darbu.

 

 

105.pants

Informācija par Pasta darbības padomes darbību

 

1. Pēc katras sēdes Pasta darbības padome informē Savienības dalībvalstis, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

 

2. Pasta darbības padome sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbu.

 

3. Pasta darbības padome sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

 

 

106.pants

Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

 

1. Konsultatīvās komitejas mērķis ir pārstāvēt plaša starptautiskā pasta sektora intereses un nodrošināt sistēmu efektīva dialoga uzturēšanai starp iesaistītajām personām. Tajā ir nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv klientus, piegādes pakalpojumu sniedzējus, darbinieku organizācijas, preču un pakalpojumu piegādātājus pasta sektoram, kā arī privātpersonu organizācijas un uzņēmumus, kam ir interese par starptautiskiem pasta pakalpojumiem. Ja šādas organizācijas ir reģistrētas, tām jābūt reģistrētām kādā Savienības dalībvalstī. Administratīvā padome un Pasta darbības padome no sava vidus ieceļ locekļus Konsultatīvajā komitejā. Izņemot Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes ieceltos locekļus, par līdzdalību Konsultatīvajā komitejā jālemj Administratīvās padomes noteiktajā pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procesā saskaņā ar 102.panta 6.31.punktu.

 

2. Katrs Konsultatīvās komitejas loceklis ieceļ savu pārstāvi.

 

3. Konsultatīvās komitejas darbības izmaksas sadala starp Savienību un komitejas locekļiem, kā to nosaka Administratīvā padome.

 

4. Konsultatīvās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu vai jebkādu citu atlīdzību.

 

5. Pēc katra kongresa Konsultatīvā komiteja veic reorganizāciju saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādātajiem pamatnoteikumiem. Administratīvās padomes priekšsēdētājs vada Konsultatīvās komitejas organizatorisko sanāksmi, kurā ievēl tās priekšsēdētāju.

 

6. Pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un vienošanās ar Administratīvo padomi Konsultatīvā komiteja nosaka savu iekšējo struktūru un izstrādā savu reglamentu, ņemot vērā Savienības pamatprincipus.

 

7. Konsultatīvā komiteja sanāk divas reizes gadā. Principā sanāksmes notiek Savienības galvenajā mītnē vienlaicīgi ar Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēm. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja, Pasta darbības padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

 

8. Konsultatīvā komiteja izstrādā savu programmu saskaņā ar šādām funkcijām:

 

8.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentus un ziņojumus. Izņēmuma gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

 

8.2. apzināt un apspriest Konsultatīvās komitejas locekļiem svarīgus jautājumus;

 

8.3. izskatīt jautājumus, kas ietekmē pasta pakalpojumu sektoru, un sniegt ziņojumus par šiem jautājumiem;

 

8.4. dot ieguldījumu Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, tostarp iesniegt ziņojumus un ieteikumus, un sniegt atzinumus pēc abu padomju lūguma;

 

8.5. sniegt Kongresam ieteikumus, ko apstiprina Administratīvā padome un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, pēdējā tos izskata un sniedz komentārus;

 

9. Administratīvās padomes priekšsēdētājs un Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šīs struktūras Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, ja sanāksmju darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē minētās struktūras.

 

10. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar Savienības struktūrām, Konsultatīvā komiteja var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Kongresa, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un attiecīgo komiteju sanāksmēs kā novērotāji bez balsstiesībām.

 

11. Ja Konsultatīvās komitejas locekļi lūdz, viņi var piedalīties plenārsēdēs un Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes komiteju sanāksmēs saskaņā ar 102.panta 16.punktu un 104.panta 12.punktu. Viņi var piedalīties arī projekta grupu un darba grupu darbā saskaņā ar 102.panta 18.punkta un 104.panta 14.punkta nosacījumiem. Konsultatīvās komitejas locekļi var piedalīties Kongresa darbā kā novērotāji bez balsstiesībām.

 

12. Konsultatīvās komitejas sēdēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

 

12.1. Pasta darbības padomes un Administratīvās padomes locekļi;

 

12.2. Konsultatīvās komitejas darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

 

12.3. ierobežotās apvienības;

 

12.4. pārējās Savienības dalībvalstis.

 

13. Loģisku apsvērumu dēļ Konsultatīvā komiteja var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

 

14. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

 

15. Starptautiskais birojs ģenerāldirektora personā ir atbildīgs par Konsultatīvās komitejas nodrošināšanu ar sekretariātu.

 

 

107. pants

Informācija par Konsultatīvās komitejas darbību

 

1. Pēc katras sēdes Konsultatīvā komiteja informē Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi par savu darbu, nosūtot minēto struktūru priekšsēdētājiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu par sanāksmēm, savus ieteikumus un viedokļu izklāstu.

 

2. Konsultatīvā komiteja sagatavo Administratīvajai padomei gada darbības pārskatu un nosūta kopiju Pasta darbības padomei. Šo pārskatu iekļauj Administratīvās padomes dokumentos, kurus nosūta Savienības dalībvalstīm un ierobežotajām apvienībām saskaņā ar 103.pantu.

 

3. Konsultatīvā komiteja sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

 

 

108. pants

Kongresu reglaments

 (Konstitūcijas 14. pants)

 

1. Darba organizācijai un debašu vadīšanai Kongress piemēro Kongresu reglamentu.

 

2. Katrā kongresā var izdarīt grozījumus reglamentā saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem.

 

 

109.pants

Starptautiskā biroja darba valodas

 

Starptautiskā biroja darba valodas ir franču un angļu valoda.

 

 

110.pants

Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

 

1. Savienības dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas.

 

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

 

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas valodas grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

 

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izsūta pēc iespējas vienlaicīgi.

 

5. Korespondences apmaiņa starp pasta administrācijām un Starptautisko biroju, starp biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

 

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, ieskaitot tās izmaksas, kas rodas piemērojot 5.punktu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Savienība. Ar Kongresa lēmumu nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā.

 

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību.

 

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus.

 

9. Diskusijām Savienības struktūru sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu – ar elektroniskām iekārtām vai bez tām, – kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgām dalībvalstīm.

 

10. 9.punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir citas valodas.

 

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par sinhrono tulkošanu vienā no 9.punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus.

 

12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Tomēr elektronisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Savienība.

 

13. Pasta administrācijas var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šādas vienošanās nav, lieto franču valodu.

 

 

II nodaļa

Starptautiskais birojs

 

111. pants

Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana

 

1. Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku ievēl Kongress uz laika posmu starp diviem kongresiem un minimālo amata pilnvaru laiku četriem gadiem. Atkārtoti amatā viņus var ievēlēt tikai vienu reizi. Ja vien Kongress nelemj citādi, viņi sāk pildīt amatpienākumus nākamā gada 1. janvārī pēc kongresa gada beigām.

 

2. Vismaz septiņus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas Starptautiskā biroja ģenerāldirektors nosūta dalībvalstu valdībām memorandu, uzaicinot tās iesniegt pieteikumus (ja tādi ir) ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatam, vienlaikus norādot, vai amatā esošo ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku interesē sākotnējā pilnvaru laika atjaunošana. Pieteikumus ar pievienotu dzīves aprakstu (curriculum vitae) Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas. Kandidātiem jābūt to dalībvalstu pilsoņiem, kuras tos izvirza. Starptautiskais birojs sagatavo Kongresam vēlēšanu dokumentus. Ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti, un pirmo ievēlē ģenerāldirektoru.

 

3. Ja ģenerāldirektora amats ir brīvs, ģenerāldirektora vietnieks pārņem ģenerāldirektora amatpienākumus līdz tā pilnvaru laika beigām; viņam ir tiesības tikt ievēlētam šajā amatā un viņu automātiski apstiprina par kandidātu ar nosacījumu, ka iepriekšējais kongress nav atjaunojis viņa kā ģenerāldirektora vietnieka sākotnējo pilnvaru laiku un ka viņš paziņo par savu ieinteresētību kandidēt uz ģenerāldirektora amatu.

 

4. Ja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amata vietas atbrīvojas vienlaikus, Administratīvā padome ievēlē ģenerāldirektora vietnieku uz laika posmu līdz nākamajam kongresam, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti pēc vakanču izziņošanas. Pieteikumu iesniegšanai pēc analoģijas piemēro 2.punktu.

 

5. Ja atbrīvojas ģenerāldirektora vietnieka amata vieta, Administratīvā padome pēc ģenerāldirektora priekšlikuma uzdod vienam no Starptautiskā biroja D2 pakāpes direktoriem pārņemt ģenerāldirektora vietnieka amatpienākumus līdz nākamā kongresa sasaukšanai.

 

 

112. pants

Ģenerāldirektora pienākumi

 

1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju un ir tā likumīgais pārstāvis. Viņš ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs. Iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 viņam jāapsver kandidātu profesionālā kvalifikācija, kurus iesaka to dalībvalstu pasta administrācijas, kurās kandidāti ir pilsoņi vai veic savu profesionālo darbību, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz kontinentiem un valodām. Pakāpes D2 amata vietas iespēju robežās jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti. Ja iecelšanai amatā nepieciešama īpaša kvalifikācija, ģenerāldirektors ir tiesīgs pieņemt pieteikumus no amata kandidātiem, neņemot vērā iepriekšminētos ierobežojošos nosacījumus. Ieceļot amatā jaunu amatpersonu, viņam jāņem vērā arī tas, ka principā personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram šis princips nav jāpiemēro. Turklāt darbā pieņemšanas procesā prasība par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu jāierindo aiz nopelniem. Reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs P4 līdz D2.

 

2. Ģenerāldirektora pienākumi ir šādi:

 

2.1. būt par Savienības dokumentu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Savienībai vai Savienībā uzņemšanas procedūrā un izstāšanās procedūrā no Savienības;

 

2.2. paziņot visu dalībvalstu valdībām Kongresa pieņemtos lēmumus;

 

2.3. paziņot visām pasta administrācijām par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem;

 

2.4. sagatavot Savienības gada budžeta projektu pēc iespējas zemākā padotības līmenī saskaņā ar Savienības prasībām un noteiktā laikā iesniegt to Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt dalībvalstis ar Savienības budžetu un to izpildīt;

 

2.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Savienības struktūras, un tos darbus, kas paredzēti Savienības dokumentos;

 

2.6. rīkoties, lai sasniegtu Savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem;

 

2.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei;

 

2.8. pēc Kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes reglamentu iesniegt  priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz Kongresa lēmumiem;

 

2.9. pamatojoties uz Pasta darbības padomes izdotajām direktīvām, sagatavot tai stratēģiskā plāna projektu iesniegšanai Kongresā un ikgadējās pārskatīšanas projektu;

 

2.10. nodrošināt Savienības pārstāvību;

 

2.11. būt par starpnieku starp:

 

        – Pasaules Pasta savienību un ierobežotajām apvienībām;

 

        – Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

 

        – Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām, kuru   darbībā Savienība ir ieinteresēta;

 

        – Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām,   asociācijām vai uzņēmumiem, ar kuriem Savienības struktūras vēlas konsultēties vai iesaistīties to darbā;

 

2.12. uzņemties Savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašos noteikumus, šajā statusā jo īpaši uzraudzīt:

 

        – Savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu;

 

        – dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un  izplatīšanu;

 

        – sekretariāta darbu Savienības struktūru sanāksmēs;

 

2.13. piedalīties Savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam.

 

 

113.pants

Ģenerāldirektora vietnieka pienākumi

 

1. Ģenerāldirektora vietnieks palīdz ģenerāldirektoram un ir ģenerāldirektora padotībā.

 

2. Ģenerāldirektora prombūtnē vai ja viņš nevar pildīt savus pienākumus, viņa funkcijas pilda ģenerāldirektora vietnieks. Tas pats attiecas uz ģenerāldirektora amata vakanci saskaņā ar 111.panta 3.punktu.

 

 

114.pants

Savienības struktūru sekretariāts

(Konstitūcijas 14., 15., 17., un 18.pants)

 

Ģenerāldirektors ir atbildīgs par to, ka Starptautiskais birojs nodrošina Savienības struktūru sekretariāta darbību. Sekretariāts nosūta visus dokumentus, ko publicē pēc katras sēdes, attiecīgās struktūras dalībvalstu pasta administrācijām, to valstu pasta administrācijām, kuras  nav struktūras locekles, bet sadarbojas veicamajā izpētē, ierobežotajām apvienībām un citu dalībvalstu pasta administrācijām, kas tos lūdz.

115.pants

Dalībvalstu saraksts

(Konstitūcijas 2.pants)

 

Starptautiskais birojs sagatavo un pastāvīgi precizē Savienības dalībvalstu sarakstu, norādot tajā katras dalībvalsts iemaksu klasi, ģeogrāfisko grupu un tās pozīciju attiecībā uz Savienības dokumentiem.

 

 

116.pants

Informācija. Atzinumi. Dokumentu interpretācijas un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā

(Konstitūcijas 20.pants, Vispārīgā reglamenta 124., 125. un 126.pants)

 

1. Starptautiskais birojs vienmēr ir Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un pasta administrāciju rīcībā, lai sniegtu jebkuru nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem.

 

2. Starptautiskais birojs konkrēti vāc, salīdzina, publicē un izplata visu veidu informāciju, kas ir noderīga starptautiskajiem pasta pakalpojumiem, pēc iesaistīto pušu lūguma sniedz atzinumu par strīdīgiem jautājumiem, rīkojas, ja saņemti pieprasījumi par Savienības dokumentu interpretāciju un grozījumiem, parasti veic tādu izpētes, redakcionālo vai dokumentēšanas darbu, kas noteikts Savienības dokumentos vai ko birojam var uzdot izpildei Savienības interesēs.

 

3. Lai konkrētā jautājumā noskaidrotu citu pasta administrāciju viedokli, Starptautiskais birojs pēc pasta administrāciju lūguma veic arī aptaujas. Aptaujas rezultātam nav balsojuma statusa, un tas nav oficiāli saistošs.

 

4. Starptautiskais birojs var darboties kā klīringa (bezskaidras naudas norēķinu) centrs visu veidu norēķinu veikšanai par pasta pakalpojumiem.

 

 

117.pants

Tehniskā sadarbība

(Konstitūcijas 1.pants)

 

Starptautiskais birojs pilnveido visu veidu tehnisko sadarbību pasta jomā starptautiskās tehniskās sadarbības sistēmā.

 

118.pants

Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs

(Konstitūcijas 20.pants)

 

Starptautiskais birojs ir atbildīgs par starptautisko atbildes kuponu izgatavošanu un piegādi uz to pasta administrāciju rēķina, kas tos pasūta.

 

 

119.pants

Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi

(Konstitūcijas 8.pants)

 

1. Ierobežoto apvienību biroji vai arī viena no līgumslēdzējām pusēm nosūta Starptautiskajam birojam divas ierobežoto apvienību dokumentu un to īpašo nolīgumu kopijas, kas noslēgti saskaņā ar Konstitūcijas 8.pantu.

 

2. Starptautiskais birojs nodrošina, ka ierobežoto apvienību dokumenti un īpašie nolīgumi neietver nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi sabiedrībai nekā tie, ko paredz Savienības dokumenti, un informē pasta administrācijas par šādu apvienību un nolīgumu esamību. Starptautiskais birojs informē Administratīvo padomi par jebkuru pārkāpumu, ko atklāj, piemērojot šo normu.

 

 

120.pants

Savienības žurnāls

 

Starptautiskais birojs, izmantojot pieejamos dokumentus, izdod žurnālu arābu, ķīniešu, angļu, franču, vācu, krievu un spāņu valodā.

 

 

121.pants

(Konstitūcijas 20.pants, Vispārīgā reglamenta 102.panta 6.17.punkts)

Divgadu ziņojums par Savienības darbu

 

Starptautiskais birojs izstrādā un Administratīvā padome apstiprina divgadu ziņojumu par Savienības darbu, un nosūta to pasta administrācijām, ierobežotajām apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

 

 

III nodaļa

Priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūra

 

122. pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā (Konstitūcijas 29.pants)

 

1. Ņemot vērā 2. un 5.punktā minētos izņēmumus, dalībvalstu pasta administrācijas iesniedz Kongresam visu veidu priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru:

 

a) priekšlikumus pieņem, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas;

 

b) redakcionālus priekšlikumus nepieņem sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas;

 

c) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem četrus līdz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas pasta administrācijas;

 

d) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem divus līdz četrus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas pasta administrācijas; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem;

 

e) atbalsta deklarācijas iesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikumus, uz kuriem tās attiecas.

 

2. Priekšlikumi par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas; netiek izskatīti priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms Kongresa atklāšanas, ja vien Kongress par to nelemj ar divām trešdaļām Kongresā pārstāvēto valstu vairākumu un ja vien nav izpildīti 1.punkta nosacījumi.

 

3. Parasti katram priekšlikumam ir tikai viens mērķis, un tajā ir iekļautas tikai tās izmaiņas, kuras ir pamatotas ar šo mērķi.

 

4. Pasta administrācijas iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu “Redakcionāls priekšlikums” un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts R. Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja viedokļa, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs izstrādā šo priekšlikumu sarakstu Kongresam.

 

5. 1. un 4.punktā paredzēto procedūru nepiemēro priekšlikumiem par Kongresu reglamentu un jau izteiktu priekšlikumu grozījumiem.

 

 

123.pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

 

1. Pasaules Pasta konvencijas reglamentus un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem izstrādā Pasta darbības padome atbilstoši Kongresa lēmumiem.

 

2. Priekšlikumus, kas izriet no ierosinātajiem grozījumiem Konvencijā vai Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem, iesniedz Starptautiskajā birojā vienlaicīgi ar tiem priekšlikumiem Kongresam, uz kuriem tie attiecas. Tos var iesniegt vienas dalībvalsts pasta administrācija bez citu dalībvalstu pasta administrāciju atbalsta. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa atklāšanas.

 

3. Citus priekšlikumus par reglamentiem, ko Pasta darbības padome izskata, sagatavojot jaunos reglamentus sešu mēnešu laikā pēc Kongresa noslēguma, iesniedz Starptautiskajam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.                                                                                                                                                                         

 

4. Priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām reglamentos atbilstoši Kongresa lēmumiem, kurus iesniedz dalībvalstu pasta administrācijas, Starptautiskajam birojam jāsaņem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas.

 

 

124.pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresu starplaikā
(Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 116.pants)

 

1. Katrs priekšlikums par Konvenciju vai nolīgumiem, ko pasta administrācija iesniedz kongresu starplaikā, tiek pieņemts izskatīšanai tikai tad, ja to atbalsta vismaz divas citas pasta administrācijas. Šādi priekšlikumi netiek izskatīti, ja Starptautiskais birojs vienlaicīgi nesaņem nepieciešamo skaitu atbalsta deklarāciju.

 

2. Šos priekšlikumus nosūta citām pasta administrācijām ar Starptautiskā biroja starpniecību.

 

3. Priekšlikumiem par reglamentiem nav nepieciešamas atbalsta deklarācijas, bet Pasta darbības padome tos izskata tikai tad, ja piekrīt, ka tie izskatāmi steidzamības kārtā.

 

 

125.pants

Priekšlikumu izskatīšana kongresu starplaikā
(Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 116. un 124.pants)

 

1. Katram priekšlikumam par Konvenciju, nolīgumiem un to noslēguma protokoliem piemēro šādu procedūru: ja dalībvalsts pasta administrācija ir nosūtījusi priekšlikumu Starptautiskajam birojam, tas pārsūta šo priekšlikumu izskatīšanai visām dalībvalstu  pasta administrācijām. Priekšlikumu izskatīšanas un komentāru nosūtīšanas termiņš Starptautiskajam birojam ir divi mēneši. Grozījumus izdarīt nav atļauts. Kad pagājuši divi mēneši, Starptautiskais birojs nosūta dalībvalstu pasta administrācijām visus saņemtos komentārus un uzaicina katru dalībvalsts pasta administrāciju balsot par vai pret priekšlikumu. Uzskata, ka dalībvalstu pasta administrācijas atturas, ja tās neiesūta savu balsojumu divu mēnešu laikā. Iepriekšminētos termiņus skaita no Starptautiskā biroja cirkulāru izdošanas dienas.

 

2. Priekšlikumus par grozījumiem reglamentos izskata Pasta darbības padome.

 

3. Ja priekšlikums attiecas uz nolīgumu vai tā noslēguma protokolu, 1.punktā minētajā procedūrā drīkst piedalīties tikai to dalībvalstu pasta administrācijas, kas ir šā nolīguma  puses.

 

 

126.pants

Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti kongresu starplaikā
(Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 124. un 125.pants)

 

1. Ar paziņojumu dalībvalstu valdībām Starptautiskā biroja ģenerāldirektors apstiprina  Konvencijā, nolīgumos un šo dokumentu noslēguma protokolos izdarītos grozījumus.

 

2. Starptautiskais birojs paziņo pasta administrācijām par grozījumiem, ko Pasta darbības padome izdarījusi reglamentos un to noslēguma protokolos. Tas pats attiecas uz interpretāciju, kas minēta Konvencijas 36. panta 3.2.punktā un atbilstošo nolīgumu noteikumos.

 

 

127.pants

Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā

 

1. Reglamenti stājas spēkā tajā pašā dienā un ir spēkā tikpat ilgi kā Kongresā apstiprinātie dokumenti.

 

2. Saskaņā ar 1. punktu kongresu starplaikā pieņemtie lēmumi par Savienības dokumentu grozījumiem stājas spēkā agrākais trīs mēnešus pēc to paziņošanas.

 

 

IV nodaļa

Finansējums

 

128. pants

Savienības izdevumu noteikšana un kontrole (Konstitūcijas 22.pants)

 

1. Atbilstoši 2. - 6.panta nosacījumiem ar Savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi 2005. un nākamajos gados nedrīkst pārsniegt šādas summas: 37 000 000 Šveices franku no 2005. līdz 2008.gadam. 2008.gada limits attiecas arī uz nākamajiem gadiem, ja 2008.gadā plānotais kongress tiek atlikts uz vēlāku laiku.

 

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas izmaksas kongresa laikā u. c.) nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku.

 

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2.punktā noteiktos limitus, ņemot vērā algas likmju, pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, ieskaitot piemaksu par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā Ženēvā.

 

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu, izņemot personāla izmaksas.

 

5. Neatkarīgi no 1.punktā noteiktā, Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos – ģenerāldirektors – drīkst atļaut noteikto limitu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices franku gadā.

 

6. Ja netraucēta Savienības darba nodrošināšanai 1. un 2.punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu.

 

7. Valstis, kas pievienojas Savienībai vai iegūst Savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas izstājas no Savienības, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā.

 

8. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētās dienas par neiemaksātajām summām Savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 3% gadā par pirmajiem sešiem mēnešiem un 6% gadā sākot no septītā mēneša.

 

9. Ja obligāto iemaksu parāds, neieskaitot procentu maksājumus, ko Savienības dalībvalsts ir parādā Savienībai, ir vienāds vai lielāks par šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados, dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Savienībai visu vai daļu summas, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Savienību.

 

10. Dalībvalsts, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, uzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksāšanai.

 

11. Izņemot ārkārtas situācijas, obligāto iemaksu parādu atgūšana Savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

 

12. Izņēmuma gadījumos Administratīvā padome var atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja valsts ir samaksājusi visu parāda pamatsummu.

 

13. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsts var tikt atbrīvota arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; tomēr šādu atbrīvojumu piešķir, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

 

14. Lai segtu deficītu Savienības finansējumā, izveido Rezerves fondu, kura apjomu nosaka Administratīvā padome. Šo fondu uztur galvenokārt no budžeta pārpalikuma. To var izmantot arī budžeta līdzsvarošanai vai dalībvalstu iemaksu summas samazināšanai.

 

15. Attiecībā uz īslaicīgu finansējuma deficītu, Šveices Konfederācijas valdība piešķir nepieciešamos īstermiņa aizdevumus saskaņā ar abpusējas vienošanās nosacījumiem. Šai valdībai bez maksas jāuzrauga Starptautiskā biroja uzskaite un grāmatvedība, ņemot vērā  Kongresā noteiktos kredītu limitus.

 

 

129. pants

Automātiskās sankcijas

 

1. Dalībvalsts, kas nespēj veikt 128.panta 9.punktā paredzēto cedēšanu un nepiekrīt iesniegt Starptautiskā biroja ierosināto parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku saskaņā ar 128.panta 10.punktu vai neievēro grafika termiņus, automātiski zaudē tiesības balsot Kongresā, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēs un zaudē tiesības būt par šo padomju locekli.

 

2. Automātiskās sankcijas tiek atceltas un zaudē spēku, tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir samaksājusi nokavēto obligāto iemaksu pamatsummu un procentus, ko tā ir parādā Savienībai, vai piekritusi iesniegt parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku.

 

 

130.pants

Iemaksu klases

(Konstitūcijas 21.pants, Vispārīgā reglamenta 115. un 128.pants)

 

1. Savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Minētās klases ir šādas:

 

50 vienību klase;

45 vienību klase;

40 vienību klase;

35 vienību klase;

30 vienību klase;

25 vienību klase;

20 vienību klase;

15 vienību klase;

10 vienību klase;

5 vienību klase;

3 vienību klase;

1 vienības klase;

0,5 vienību klasi rezervē vismazāk attīstītām valstīm, kuras uzskaitījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un citām valstīm, kuras norādījusi Administratīvā padome.

 

2. Neatkarīgi no 1.punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm, jebkura dalībvalsts drīkst iemaksāt vairāk nekā 50 vienības.

 

3. Saskaņā ar Konstitūcijas 21.panta 4.punktā noteikto procedūru dalībvalstij pievienojoties Savienībai vai tiekot tajā uzņemtai, to iekļauj vienā no iepriekš minētajām iemaksu klasēm.

 

4. Pēc tam dalībvalstis var mainīt iemaksu klasi ar nosacījumu, ka par šo maiņu tiek paziņots Starptautiskam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas. Šis paziņojums, par ko informē Kongresu, stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Kongresa izstrādātie finanšu noteikumi. Dalībvalstis, kas noteiktajā laikā nav paziņojušas par nodomu mainīt iemaksu klasi, paliek tajā pašā iemaksu klasē.

 

5. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai tās vienā reizē pazeminātu vairāk nekā par vienu klasi.

 

6. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē. Tādos pašos apstākļos Administratīvā padome var atļaut iemaksu klases pazemināšanu valstīm, kas nav vismazāk attīstītās valstis, bet jau ir iekļautas 1 vienības klasē, pārceļot tās uz laiku 0,5 vienību klasē.

 

7. Piemērojot 6.punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

 

8. Neatkarīgi no 4. un 5.punktā noteiktā, pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota.

 

 

131.pants

Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm

(Vispārīgā reglamenta 118.pants)

 

Par Starptautiskā biroja veiktajām maksas piegādēm pasta administrācijām maksājumi jāveic  iespējami īsākā laika posmā - vēlākais sešu mēnešu laikā no nākamā mēneša pirmās dienas pēc rēķina izsūtīšanas. Pēc minētā termiņa beigām par nesamaksātajām summām iekasē procentus Savienības labā ar procentu likmi 5% gadā, ko aprēķina, skaitot no minētā termiņa beigu datuma.

 

 

V nodaļa
Šķīrējtiesa

 

132.pants

Šķīrējtiesas procedūra (Konstitūcijas 32.pants)

 

1. Ja strīds jāizšķir šķīrējtiesā, katra pasta administrācija, kas ir puse izskatāmajā lietā, izvēlas kādas dalībvalsts pasta administrāciju, kas nav tieši iesaistīta strīdā. Ja vairākas pasta administrācijas iesaistās kopējā lietā, šīs normas izpratnē tās uzskata par vienu pasta administrāciju.

 

2. Ja viena no pasta administrācijām, kas ir puse izskatāmajā lietā, neizsaka priekšlikumu par šķīrējtiesu sešu mēnešu laikā, Starptautiskais birojs pēc pieprasījuma aicina konkrēto pasta administrāciju iecelt šķīrējtiesnesi vai ieceļ to pats saskaņā ar tam deleģētajām pilnvarām.

 

3. Puses izskatāmajā lietā var vienoties par viena šķīrējtiesneša iecelšanu, un tas var būt Starptautiskais birojs.

 

4. Šķīrējtiesnešu lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu.

 

5. Ja ir vienāds balsu skaits, jautājuma izšķiršanai šķīrējtiesneši izvēlas strīdā neiesaistītu citu pasta administrāciju. Ja šķīrējtiesneši nespēj vienoties par izvēli, šo pasta administrāciju ieceļ Starptautiskais birojs no pasta administrāciju vidus, kuras nav ieteikuši šķīrējtiesneši. 

 

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izraudzīties tikai no tām pasta administrācijām, kas ir šī nolīguma puses.

 

 

VI nodaļa

Noslēguma noteikumi

 

133.pants

Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Vispārīgo reglamentu

 

Kongresam iesniegtie priekšlikumi par Vispārīgo reglamentu stājas spēkā, kad tos apstiprina vairākums Kongresā pārstāvēto dalībvalstu ar balsstiesībām. Vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo Savienības dalībvalstu jābūt klāt balsošanas laikā.

 

134.pants

Priekšlikumi par nolīgumiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (Konstitūcijas 9.pants)

 

133.pantā minētie apstiprināšanas nosacījumi vienādi attiecas uz priekšlikumiem, kuru mērķis ir grozīt nolīgumus, kas noslēgti starp Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju, ciktāl šie nolīgumi neparedz nosacījumus, kas groza tajos ietvertās normas.

 

135.pants

Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un darbības laiks

 

Šis Vispārīgais reglaments stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

 

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Vispārīgo reglamentu vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei Vispārīgā reglamenta kopiju.

 

Bukarestē, 2004.gada 5.oktobrī

 

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

28.02.2008; 15:50

7531

V.Jansone 7028238,

Vineta_Jansone@sam.gov.lv

 


         

 

 

CONSTITUTION OF THE UNIVERSAL POSTAL UNION

 

(as amended by the 1969 Tokyo, 1974 Lausanne, 1984 Hamburg, 1989 Washington,

1994 Seoul, and 1999 Beijing and 2004 Bucharest Additional Protocols)

 

Contents

 

Preamble

 

Section I

Organic provisions

 

Chapter I

General Article

 

1      Scope and objectives of the Union
1bis
    Definitions

2                    Members of the Union

3                    Jurisdiction of the Union

4                    Exceptional relations

5                    Seat of the Union

6                    Official language of the Union

7                    Monetary unit

8                    Restricted Unions. Special Agreements

9                    Relations with the United Nations 10  Relations with international organizations

 

Constitution

Chapter II

 

Accession or admission to the Union. Withdrawal from the Union

 

11                    Accession or admission to the Union. Procedure

12                    Withdrawal from the Union. Procedure

 

Chapter III

Organization of the Union

 

13                    Bodies of the Union

14                    Congress

15                    Extraordinary Congresses

16                    Administrative Conferences (deleted)

17                    Council of Administration

18                    Postal Operations Council

19                    Special Committees (deleted)

20                    International Bureau

 

Chapter IV

Finances of the Union

 

21                    Expenditure of the Union. Contributions of member countries

 

Section II

Acts of the Union

 

Chapter I

General

 

22                    Acts of the Union

23                    Application of the Acts of the Union to territories for whose international relations a member country is responsible

24                    National legislation

 

Chapter II

Acceptance and denunciation of the Acts of the Union

 

25                    Signature, authentication, ratification and other forms of approval of the Acts of the Union

26                    Notification of ratifications and other forms of approval of the Acts of the Union

27                    Accession to the Agreements

28                    Denunciation of an Agreement

 

Chapter III

Amendment of the Acts of the Union

 

29                    Presentation of proposals

30                    Amendment of the Constitution

31                    Amendment of the General Regulations, the Convention and the Agreements

 

Chapter IV

Settlement of disputes

 

32    Arbitration

Section III

Final provisions

 

33    Coming into operation and duration of the Constitution

 

 

 

Preamble[28]

 

With a view to developing communications between peoples by the efficient operation of the postal services, and to contributing to the attainment of the noble aims of international collaboration in the cultural, social and economic fields, the plenipotentiaries of the Governments of the contracting countries have, subject to ratification, adopted this Constitution.

 

The mission of the Union is to stimulate the lasting development of efficient and accessible universal postal services of quality in order to facilitate communication between the inhabitants of the world by:

 

–       guaranteeing the free circulation of postal items over a single postal territory composed of interconnected networks;

 

–  encouraging the adoption of fair common standards and the use of    technology;

 

–   ensuring cooperation and interaction among stakeholders;

 

–       promoting effective technical cooperation;

 

–   ensuring the satisfaction of customers' changing needs.

 

 

Section I

Organic provisions

 

Chapter I

General

 

Article 1

Scope and objectives of the Union

 

           1. The countries adopting this Constitution shall comprise, under the title of the Universal Postal Union, a single postal territory for the reciprocal exchange of letter-post items. Freedom of transit shall be guaranteed throughout the entire territory of the Union.

 

           2. The aim of the Union shall be to secure the organization and improvement of the postal services and to promote in this sphere the development of international collaboration.

 

           3. The Union shall take part, as far as possible, in postal technical assistance sought by its member countries.

 

 

Article 1bis[29]

Definitions

 

           1. For the purpose of the Acts of the Universal Postal Union, the following terms shall have the meanings defined below:

 

1.1                 Postal service: all postal services, whose scope is determined by the bodies of the Union. The main obligations of postal services are to satisfy certain social and economic objectives of member countries, by ensuring the collection, sorting, transmission and delivery of postal items.

 

1.2                 Member country: a country that fulfils the conditions of article 2 of the Constitution.

 

1.3                 Single postal territory (one and the same postal territory): the obligation upon the contracting parties to the UPU Acts to provide for the reciprocal exchange of letter-post items, including freedom of transit, and to treat postal items in transit from other countries like their own postal items, without discrimination.

 

1.4                 Freedom of transit: obligation for intermediate postal administrations to transport postal items passed on to them in transit by another UPU postal administration, providing similar treatment to that given to domestic items.

 

1.5                 Letter-post item: items described in the Convention.

 

1.6                 International postal service: postal operations or services regulated by the Acts; set of these operations or services.

 

 

Article 2

Members of the Union

 

 

Member countries of the Union shall be:

 

a)       countries which have membership status at the date on which the Constitution comes into force;

 

b)      countries admitted to membership in accordance with article 11.

 

 

Article 3

Jurisdiction of the Union

 

The Union shall have within its jurisdiction:

 

a)       the territories of member countries;

b)      post offices set up by member countries in territories not included in the Union;

c)       territories which, without being members of the Union, are included in it because from the postal point of view they are dependent on member countries.

 

 

Article 4

Exceptional relations

 

Postal administrations which provide a service with territories not included in the Union are bound to act as intermediaries for other administrations. The provisions of the Convention and its Regulations shall be applicable to such exceptional relations.

 

 

Article 5

Seat of the Union

 

The seat of the Union and of its permanent organs shall be at Berne.

 

 

Article 6

Official language of the Union

 

The official language of the Union shall be French.

 

 

Article 7[30]

Monetary unit

 

The monetary unit used in the Acts of the Union shall be the accounting unit of the International Monetary Fund (IMF).

 

 

Article 8

Restricted Unions. Special Agreements

 

           1. Member countries, or their postal administrations if the legislation of those countries so permits, may establish Restricted Unions and make Special Agreements concerning the interna­tional postal service, provided always that they do not introduce provisions less favourable to the public than those provided for by the Acts to which the member countries concerned are parties.

 

           2. Restricted Unions may send observers to Congresses, Conferences and meetings of the Union, to the Council of Administration and to the Postal Operations Council.[31]

 

           3. The Union may send observers to Congresses, Conferences and meetings of Restricted Unions.

 

 

Article 9

Relations with the United Nations

 

The relations between the Union and the United Nations shall be governed by the Agreements whose texts are annexed to this Constitution.

 

 

Article 10

Relations with international organizations

 

In order to secure close cooperation in the international postal sphere, the Union may collaborate with international organizations having related interests and activities.

 

 

Chapter II

Accession or admission to the Union. Withdrawal from the Union

 

Article 11[32]

Accession or admission to the Union. Procedure

 

1.     Any member of the United Nations may accede to the Union.

 

2.   Any sovereign country which is not a member of the United Nations may apply for admission as a member country of the Union.

 

3.   Accession or application for admission to the Union must entail a formal declaration of accession to the Constitution and to the obligatory Acts of the Union. It shall be addressed by the Government of the country concerned to the Director-General of the International Bureau, who shall notify the accession or consult the member countries on the application for admission, as the case may be.

 

4.   A country which is not a member of the United Nations shall be deemed to be admitted as a member country if its application is approved by at least two thirds of the member countries of the Union. Member countries which have not replied within a period of four months shall be considered as having abstained.

 

5.   Accession or admission to membership shall be notified by the Director-General of the International Bureau to the Governments of member countries. It shall take effect from the date of such notification.

 

 

Article 12[33]

Withdrawal from the Union. Procedure

 

           1. Each member country may withdraw from the Union by notice of denunciation of the Constitution given by the Government of the country concerned to the Director-General of the International Bureau and by him to the Governments of member countries.

 

2.   Withdrawal from the Union shall become effective one year after the day on which the notice of denunciation provided for in paragraph 1 is received by the Director-General of the International Bureau.

 

 

Chapter III

Organization of the Union

 

Article 13[34]

Bodies of the Union

 

           1. The Union's bodies shall be Congress, the Council of Administration, the Postal Opera­tions Council and the International Bureau.

 

           2. The  Union's  permanent  bodies  shall  be  the  Council  of  Administration,  the   Postal Operations Council and the International Bureau.

 

 

Article 14

Congress

 

1.     Congress shall be the supreme body of the Union.

 

2.     Congress shall consist of the representatives of member countries.

 

 

Article 15

Extraordinary Congresses

 

An Extraordinary Congress may be convened at the request or with the consent of at least two thirds of the member countries of the Union.

 

 

Article 16

Administrative Conferences

(Deleted.)[35]

 

 

Article 17[36]

Council of Administration

 

           1. Between Congresses the Council of Administration (CA) shall ensure the continuity of the work of the Union in accordance with the provisions of the Acts of the Union.

 

           2. Members of the Council of Administration shall carry out their functions in the name and in the interests of the Union.

 

 

 

Article 18[37]

Postal Operations Council

 

The Postal Operations Council (POC) shall be responsible for operational, commercial, technical and economic questions concerning the postal service.

 

 

Article 19

Special Committees

(Deleted.)[38]

 

 

Article 20[39]

International Bureau

A central office operating at the seat of the Union under the title of the International Bureau of the Universal Postal Union, directed by a Director-General and placed under the control of the Council of Administration, shall serve as an organ of execution, support, liaison, information and consultation.

 

 

Chapter IV

Finances of the Union

 

Article 21[40]

Expenditure of the Union. Contributions of member countries

 

           1. Each Congress shall fix the maximum amount which:

 

a)   a the expenditure of the Union may reach annually;

b)      the expenditure relating to the organization of the next Congress may      reach.

 

           2. The maximum amount for expenditure referred to in paragraph 1 may be exceeded if circumstances so require, provided that the relevant provisions of the General Regulations are observed.

 

           3. The expenses of the Union, including where applicable the expenditure envisaged in paragraph 2, shall be jointly borne by the member countries of the Union. For this purpose, each member country shall choose the contribution class in which it intends to be included. The contribution classes shall be laid down in the General Regulations.

 

           4.  In the case of accession or admission to the Union under article 11, the country con-cerned shall freely choose the contribution class into which it wishes to be placed for the purpose of apportioning the expenses of the Union.

 

 

Section II

Acts of the Union

 

Chapter I

General

 

Article 22

Acts of the Union

 

           1. The Constitution shall be the basic Act of the Union. It shall contain the organic rules of the Union and shall not be subject to reservations.[41]

 

           2. The General Regulations shall embody those provisions which ensure the application of the Constitution and the working of the Union. They shall be binding on all member countries and shall not be subject to reservations.[42]

 

           3. The Universal Postal Convention, the Letter Post Regulations and the Parcel Post Regulations shall embody the rules applicable throughout the international postal service and the provisions concerning the letter-post and postal parcels services. These Acts shall be binding on all member countries.[43]

 

           4. The Agreements of the Union, and their Regulations, shall regulate the services other than those of the letter post and postal parcels between those member countries which are parties to them. They shall be binding on those countries only.[44]

 

           5. The Regulations, which shall contain the rules of application necessary for the imple­mentation of the Convention and of the Agreements, shall be drawn up by the Postal Operations Council, bearing in mind the decisions taken by Congress.[45]

 

6.       The Final Protocols annexed to the Acts of the Union referred to in paragraphs 3, 4 and 5 shall contain the reservations to those Acts.

 

 

Article 23[46]

Application of the Acts of the Union to territories for whose international relations a member country is responsible

 

           1. Any country may declare at any time that its acceptance of the Acts of the Union includes all the territories for whose international relations it is responsible, or certain of them only.

 

           2. The declaration provided for in paragraph 1 must be addressed to the Director-General of the International Bureau.

 

           3. Any member country may at any time address to the Director-General of the International Bureau a notification of its intention to denounce the application of those Acts of the Union in respect of which it has made the declaration provided for in paragraph 1. Such notification shall take effect one year after the date of its receipt by the Director-General of the International Bureau.

 

4. The declarations and notifications provided for in paragraphs 1 and 3 shall be communi­cated to member countries by the Director-General of the International Bureau.

 

           5. Paragraphs 1 to 4 shall not apply to territories having the status of a member of the Union and for whose international relations a member country is responsible.

 

 

Article 24

National legislation

 

The provisions of the Acts of the Union shall not derogate from the legislation of any member country in respect of anything which is not expressly provided for by those Acts.

 

 

Chapter II

Acceptance and denunciation of the Acts of the Union

 

Article 25[47]

Signature, authentication, ratification and other forms of approval

of the Acts of the Union

 

 

           1. The Acts of the Union arising from the Congress shall be signed by the plenipotentiaries of the member countries.

 

           2. The Regulations shall be authenticated by the Chairman and the Secretary-General of the Postal Operations Council.[48]

 

           3. The Constitution shall be ratified as soon as possible by the signatory countries.

 

           4. Approval of the Acts of the Union other than the Constitution shall be governed by the constitutional regulations of each signatory country.

 

           5. When a country does not ratify the Constitution or does not approve the other Acts which it has signed, the Constitution and other Acts shall be no less valid for the other countries that have ratified or approved them.

 

 

Article 26[49]

Notification of ratifications and other forms of approval

of the Acts of the Union

 

The instruments of ratification of the Constitution and the Additional Protocols thereto and, where appropriate, of approval of the other Acts of the Union shall be deposited as soon as possible with the Director-General of the International Bureau who shall notify the Governments of the member countries of their deposit.

 

 

Article 27

Accession to the Agreements

 

           1. Member countries may, at any time, accede to one or more of the Agreements provided for in article 22.4.

 

           2. Accession of member countries to the Agreements shall be notified in accordance with article 11.3.

 

 

Article 28

Denunciation of an Agreement

 

Each member country may cease being a party to one or more of the Agreements, under the conditions laid down in article 12.

 

 

Chapter III

Amendment of the Acts of the Union

 

Article 29

Presentation of proposals

 

           1. The postal administration of a member country shall have the right to present, either to Congress or between Congresses, proposals concerning the Acts of the Union to which its country is a party.

 

           2. However, proposals concerning the Constitution and the General Regulations may be submitted only to Congress.

 

3.     Moreover, proposals concerning the Regulations shall be submitted direct to the Postal Operations Council but must first be transmitted by the International Bureau to the postal administrations of all member countries.[50]

 

 

Article 30

Amendment of the Constitution

 

           1. To be adopted, proposals submitted to Congress and relating to this Constitution must be approved by at least two thirds of the member countries of the Union having the right to vote.[51]

 

           2. Amendments adopted by a Congress shall form the subject of an additional protocol and, unless that Congress decides otherwise, shall enter into force at the same time as the Acts renewed in the course of the same Congress. They shall be ratified as soon as possible by member countries and the instruments of such ratification shall be dealt with in accordance with the
procedure laid down in article 26.

 

 

Article 31[52]

Amendment of the General Regulations, the Convention and the Agreements

 

 

 

           1. The General Regulations, the Convention and the Agreements shall define the conditions to be fulfilled for the approval of proposals which concern them.

 

           2. The Convention and the Agreements referred to in paragraph 1 shall enter into force simultaneously and shall have the same duration. As from the day fixed by Congress for the entry into force of these Acts, the corresponding Acts of the preceding Congress shall be abrogated.[53]

 

 

Chapter IV

Settlement of disputes

 

Article 32

Arbitration

 

In the event of a dispute between two or more postal administrations of member countries concerning the interpretation of the Acts of the Union or the responsibility imposed on a postal administration by the application of those Acts, the question at issue shall be settled by arbitra­tion.

 

 

Section III

Final provisions

 

Article 33[54]

Coming into operation and duration of the Constitution

 

This Constitution shall come into operation on 1 January 1966 and shall remain in force for an indefinite period.

 

In witness whereof, the plenipotentiaries of the Governments of the contracting countries have signed this Constitution in a single original which shall be deposited in the archives of the Government of the country in which the seat of the Union is situated. A copy thereof shall be delivered to each party by the International Bureau of the Universal Postal Union.

 

Done at Vienna, 10 July 1964.

 

 

 

Satiksmes ministrs

 

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par uzdevuma

 izpildes

kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona -

Ārējo sakaru

departamenta direktore

 

 

 

 

 

 

A.Šlesers

J.Maršāns

L. Priedīte-Kancēviča

I.Strauta

B.Margēviča

 

 

25.02.2008; 19:50

2997

V.Jansone 7028238,

Vineta_Jansone@sam.gov.lv

 


 

UNIVERSAL POSTAL CONVENTION

 

Contents

 

Part I

Rules applicable in common throughout the international postal service

 

Sole chapter

General provisions

 

 

Art

1                    Definitions

2                    Designation of the entity or entities responsible for fulfilling the obligations arising from adherence to the Convention

3                    Universal postal service

4                    Freedom of transit

5                    Ownership of postal items. Withdrawal from the Post. Alteration or correction of address. Redirection. Return to sender of undeliverable items

6                    Charges

7                    Exemption from postal charges

8                    Postage stamps

9                    Postal security

10                    Environment

11                    Violations

 

 

Part II

Rules applicable to letter post and postal parcels

 

Chapter 1

Provision of services

 

12                    Basic services

13                    Supplementary services

14                    Electronic mail, EMS integrated logistics and new services

15                    Items not admitted. Prohibitions

16                    Admissible radioactive materials and biological materials

17                    Inquiries

18                    Customs control. Customs duty and other fees

19                    Exchange of closed mails with military units

 

20                    Quality-of-service standards and targets

 

 

Chapter 2

Liability

 

21                    Liability of postal administrations. Indemnities

22                    Non-liability of postal administrations

23                    Sender's liability

24                    Payment of indemnity

25                    Possible recovery of the indemnity from the sender or the addressee

26                    Reciprocity applicable to reservations concerning liability

 

Chapter 3

Provisions specific to letter post

 

27    Posting abroad of letter-post items

 

 

Part III

Remuneration

 

Chapter 1

Provisions specific to letter post

 

28                    Terminal dues. General provisions

29                    Terminal dues. Provisions applicable to exchanges between countries in the target system

30                    Terminal dues. Provisions applicable to flows to, from and between countries in the transitional system

31                    Quality of Service Fund

32                    Transit charges

 

 

Chapter 2

 Other provisions

 

33                    Basic rates and provisions concerning air conveyance dues

34                    Parcel post land and sea rates

35                    Authority of the POC to fix charges and rates

 

 

Part IV

Final provisions

 

36                    Conditions   for   approval   of   proposals   concerning   the   Convention   and   the Regulations

37                    Reservations at Congress

38                    Entry into force and duration of the Convention


 

UNIVERSAL POSTAL CONVENTION

 

The undersigned, plenipotentiaries of the Governments of the member countries of the Union, having regard to article 22.3 of the Constitution of the Universal Postal Union concluded at Vienna on 10 July 1964, have by common consent and subject to article 25.4 of the Constitution drawn up in this Convention the rules applicable throughout the international postal service.

 

Part I

Rules applicable in common throughout the international postal service

 

Sole chapter

General provisions

 

Article 1

Definitions

 

           1. For the purposes of the Universal Postal Convention, the following terms shall have the meanings defined below:

 

1.1 universal postal service: the permanent provision of quality basic postal services at all points in a member country's territory, for all customers, at affordable prices;

 

1.2 closed mail: labelled bag or set of bags or other receptacles sealed  with or without lead, containing postal items;

 

  1.3. transit à découvert: open transit through an intermediate country, of

                   items whose number or weight does not justify the make-up of

                   closed mails for the destination country;

 

1.4 postal item: generic term referring to anything dispatched by the Post's services (letter post, parcel post, money orders, etc.);

 

1.5 terminal dues: remuneration owed to the postal administration of destination by the dispatching postal administration in compensation for the costs incurred in the country of destination for letter-post items received;

 

1.6. transit charges: remuneration for services rendered by a carrier in the country crossed (postal administration, other service or combination of the two) in respect of the land, sea and/or air transit of mails;

 

1.7. inward land rate: remuneration owed to the postal administration of destination by the dispatching postal administration in compensation for the costs incurred in the country of destination for parcels received;

 

1.8. transit land rate: remuneration owed for services rendered by a carrier in the country crossed (postal administration, other service or combination of the two) in respect of the land and/or air transit of parcels through its territory;

 

1.9. sea rate: remuneration owed for services rendered by a carrier (postal administration, other service or a combination of the two) participating in the sea conveyance of parcels.

 

 

Article 2

Designation of the entity or entities responsible for fulfilling the obligations arisingfrom adherence to the Convention

 

           1. Member countries shall notify the International Bureau, within six months of the end of Congress, of the name and address of the governmental body responsible for overseeing postal affairs. Within six months of the end of Congress, member countries shall also provide the International Bureau with the name and address of the operator or operators officially designated to operate postal services and to fulfil the obligations arising from the Acts of the Union on their territory. Between Congresses, changes in the governmental bodies and the officially designated operators shall be notified to the International Bureau as soon as possible.

 

 

Article 3

Universal postal service

 

           1. In order to support the concept of the single postal territory of the Union, member countries shall ensure that all users/customers enjoy the right to a universal postal service involving the permanent provision of quality basic postal services at all points in their territory, at affordable prices.

 

           2. With this aim in view, member countries shall set forth, within the framework of their national postal legislation or by other customary means, the scope of the postal services offered and the requirement for quality and affordable prices, taking into account both the needs of the population and their national conditions.

 

           3. Member countries shall ensure that the offers of postal services and quality standards will be achieved by the operators responsible for providing the universal postal service.

 

           4. Member countries shall ensure that the universal postal service is provided on a viable basis, thus guaranteeing its sustainability.

 

 

Article 4

Freedom of transit

 

           1. The principle of the freedom of transit is set forth in article 1 of the Constitution. It shall carry with it the obligation for each postal administration to forward always by the quickest routes and the most secure means which it uses for its own items, closed mails and à découvert letter-post items which are passed to it by another administration. This principle shall also apply to missent items or mails.

 

           2. Member countries which do not participate in the exchange of letters containing perishable biological substances or radioactive substances shall have the option of not admitting these items in transit à découvert through their territory. The same shall apply to letter-post items other than letters, postcards and literature for the blind. It shall also apply to printed papers, periodicals, magazines, small packets and M bags the content of which does not satisfy the legal requirements governing the conditions of their publication or circulation in the country crossed.

 

           3. Freedom of transit for postal parcels to be forwarded by land and sea routes shall be limited to the terr itory of the countries taking part in this service.

 

           4. Freedom of transit for air parcels shall be guaranteed throughout the territory of the Union. However, member countries which do not operate the postal parcels service shall not be required to forward air parcels by surface.

 

           5. If a member country fails to observe the provisions regarding freedom of transit, other member countries may discontinue their postal service with that country.

 

 

Article 5

Ownership of postal items. Withdrawal from the post.

Alteration or correction of address.

Redirection. Return to sender of undeliverable items

 

           1. A postal item shall remain the property of the sender until it is delivered to the rightful owner, except when the item has been seized in pursuance of the legislation of the country of origin or destination and, in case of application of article 15.2.1.1 or 15.3, in accordance with the legislation of the country of transit.

 

           2. The sender of a postal item may have it withdrawn from the post or have its address altered or corrected. The charges and other conditions are laid down in the Regulations.

 

           3. Member countries shall provide for the redirection of postal items, if an addressee has changed his address, and for the return to sender of undeliverable items. The charges and other conditions are laid down in the Regulations.

 

 

Article 6

Charges

 

           1. The charges for the various international postal and special services shall be set by the postal administrations in accordance with the principles set out in the Convention and the Regulations. They shall in principle be related to the costs of providing these services.

 

           2. The administration of origin shall fix the postage charges for the conveyance of letter- and parcel-post items. The postage charges shall cover delivery of the items to the place of address provided that this delivery service is operated in the country of destination for the items in question.

 

           3. The charges collected, including those laid down for guideline purposes in the Acts, shall be at least equal to those collected on internal service items presenting the same characteristics (category, quantity, handling time, etc.).

 

           4. Postal administrations shall be authorized to exceed any guideline charges appearing in the Acts.