Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

13.05.2008.                   Nr.90/TA-2519 (2007)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Zabiņako 67021554, Dace.Zabinako@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā latviešu valodā uz 12 lp.

4. Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra sēdes protokola Nr.64  23.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

 

1.pants. 2008.gada 29.februārī Minskā parakstītais Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija.

 

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 29.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

I.Purne

Normatīvā akta projekta 

„Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Šobrīd Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sadarbība sociālās drošības jomā netiek regulēta ar starptautisku līgumu palīdzību, līdz ar to var tikt negatīvi ietekmētas personu, kuras pārvietojas no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republikas teritoriju un otrādi, uzkrātās un uzkrāšanas procesā esošās sociālās drošības tiesības.

Pēc Centrālās statistikas biroja datiem Baltkrievija ir viena no tām ne-ES valstīm, ar kuru Latvijai ir vislielākā iedzīvotāju migrācija. Piemēram, 2006.gadā uz Latviju no Baltkrievijas imigrēja 86 personas, uz Baltkrieviju no Latvijas emigrēja 417 personas.

Darbs pie Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līguma par sadarbību sociālas drošības jomā tika uzsākts 1995.gadā.

Līgums parakstīts 2008.gada 29.februārī, Minskā.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Līgums sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republikas teritoriju un otrādi, kā arī novērsīs dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

Līgums balstās uz šādiem principiem:

1) vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz likumdošanas piemērošanu Pušu pilsoņiem (4.pants);

2) ierobežojumu atcelšana sociālās drošības pabalstu izmaksai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sociālās drošības sistēmām pakļautajām personām, ja tās rezidē otras Puses teritorijā (5.pants);

3) stāža summēšana tiesību noteikšanai uz pensiju (8.pants);

4) piemērojami tikai vienas Puses tiesību akti (6.-7.pants). 

4. Cita informācija

 

 

Šobrīd Latvija ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

·      Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

·      Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums;

·      Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu;

·      Pagaidu līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem.

 

Ir parakstīti:

·        Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu;

·        Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

 

Plānots noslēgt līgumus sociālās drošības jomā ar Izraēlu un Austrāliju.

 

Taču Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē Padomes 1971.gada 14.jūnija Regula (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (ar visiem grozījumiem, kas ir izdarīti līdz 2006.gada 18.decembrim).

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Ietekme būs pozitīva, jo līgums vienkāršos sociālās drošības pakalpojumu administrēšanu abu valstu teritorijās.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Līgums nodrošinās efektīvu cilvēkresursu izmantošanu, paredzot kārtību sociālās drošības jautājumos.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Līgums neuzliek slogu fiziskām personām.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Likumprojekts sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republikas teritoriju un otrādi, kas, savukārt, sekmēs nodarbinātību.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības pamatprincipiem.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1 387 466,1 tūks. latu.

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi plānoti 1 133 862,7 tūks. latu.

+17,5

+18,8

+20,2

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance plānota 253 603,4 tūks. latu.

-17,5

-18,8

-20,2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

 

 

 

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Aprēķinā ir izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)        izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrāciju, aprēķināts, ka uz Baltkrieviju  vidēji gadā ir emigrējuši 272 iedzīvotāji  darbspējas vecumā (periodā no 1996.–2006.gadam);

2)        par Latvijā nostrādāto darba stāžu pensiju varētu pieprasīt  vidēji gadā 27 personas jeb 9,9% (izbraukušo  pirmspensijas (55-64 gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars no visiem izbraukušajiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem 2005.gadā) no emigrējušo skaita;

3)        migrācijas rādītāji turpmākajos gados saglabāsies iepriekšējo gadu līmenī;

4)        Latvijā nostrādātais darba stāžs, par kuru šī līguma ietvaros būs jāmaksā Latvijas pusei (t.i., jāmaksā daļa pensijas), ir 12 gadi;

5)        vidējais pensijas apmērs tiek noteikts proporcionāli pie 12 gadu darba stāža, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prognozes. 2009.gadā vidējais pensijas apmērs par Latvijā nostrādāto 12 gadu darba stāžu ir 54,12 Ls, 2010.gadā – 58,09 Ls, 2011.gadā  – 62,35 Ls.

 

Papildus nepieciešamais finansējums:

2009.gadā: 27x54,12Lsx12 mēn. = 17 535 Ls

2010.gadā: 27x58,09Lsx12 mēn. = 18 821 Ls

2011.gadā: 27x62,35Lsx12 mēn. = 20 201 Ls

6. Cita informācija 

 

Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumā par sadarbību sociālās drošības jomā Latvijas Republikas pusei paredzēto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nav saistīts ar Latvijas Republikas saistībām pret Eiropas Savienību.

Eiropas Savienības sociālās drošības koordinācijas pamatprincipi ir ievēroti.

Līgumprojekta 30.pantā noteikts, ka šis Līgums neietekmē Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir, kā arī no Pušu līdzdalības starptautiskajās organizācijās un Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Līgumprojekta 30.pantā noteikts, ka šis Līgums neietekmē Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir, kā arī no Pušu līdzdalības starptautiskajās organizācijās un Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Līgumprojekta 30.pantā noteikts, ka šis Līgums neietekmē Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir, kā arī no Pušu līdzdalības starptautiskajās organizācijās un Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  Nav

Nav

Nav

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav

6. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas konsultācijas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav notikušas konsultācijas.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Labklājības ministrija sagatavos preses relīzi.

Pēc līguma stāšanās spēkā tas tiks ievietots Labklājības ministrijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvais akts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu, taču indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav.

 

 

Labklājības ministre                                    I.Purne

 

 

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

D.Zabiņako

 

08.04.2008. 11:26

1526

D.Zabiņako

67021554, Dace.Zabinako@lm.gov.lv               


LATVIJAS REPUBLIKAS UN BALTKRIEVIJAS REPUBLIKAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU SOCIĀLĀS DROŠĪBAS JOMĀ

 

Latvijas Republika un Baltkrievijas Republika, turpmāk tekstā – Puses, lai attīstītu sadarbību sociālās drošības jomā, ir vienojušās par sekojošo:

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1.pants

 

1.     Līguma piemērošanas nolūkā izmantotie termini nozīmē:

 

1) “Pušu tiesību akti” – likumi un citi Pušu normatīvie tiesību akti, kas regulē Līguma 3.pantā norādītos sociālās drošības veidus;

2) “kompetentās pārvaldes iestādes”:

Latvijas Republikā – Labklājības ministrija,

Baltkrievijas Republikā – Darba un sociālās aizsardzības ministrija sociālās drošības jomā (izņemot obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ražošanā un arodslimībām); Veselības aizsardzības ministrija personas medicīniskās pārbaudes un atkārtotās pārbaudes jomā, lai noteiktu darbspēju zaudējuma pakāpi, ieskaitot profesionālo, invaliditātes grupas un tās cēloņus; Finanšu ministrija obligātās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem ražošanā un arodslimību jomā;

 

3) ”kompetentā institūcija” – institūcija vai organizācija, kuras pienākumos ietilpst pensiju, pabalstu, atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) un arodslimību piešķiršana un izmaksāšana, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite, Baltkrievijas Republikā – arī obligātās apdrošināšanas iemaksu uzskaite pret nelaimes gadījumiem ražošanā un arodslimībām;

 

4) “ģimenes locekļi” – personas, kas par tādām ir noteiktas un atzītas, atbilstoši Pušu tiesību aktiem;

 

5) “apdrošināšanas (darba) stāžs” – periodi, kuros izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī citi periodi, kas saskaņā ar Pušu tiesību aktiem tiek pielīdzināti periodiem, kuros izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

 

6) ”apdrošināšanas iemaksas” – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, Baltkrievijas Republikā arī obligātās apdrošināšanas iemaksas pret nelaimes gadījumiem ražošanā un arodslimībām;

 

7) ”dzīves vieta”:

Latvijas Republikā – pastāvīgā vai pagaidu legāla uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, kas atzīta par tādu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem;

Baltkrievijas Republikā – pastāvīgā uzturēšanās, kas atzīta par tādu saskaņā ar Baltkrievijas Republikas tiesību aktiem;

 

8) ”pašnodarbinātie”:

Latvijas Republikā – personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem;

Baltkrievijas Republikā – personas, kuras individuāli (patstāvīgi) nodarbojas ar uzņēmējdarbību, uz kurām atteicas Līguma 3.pantā minētie tiesību akti;

 

9) ”pensijas un pabalsti” – valsts maksājumi naudas izteiksmē, kas ir veicami saskaņā ar tiem sociālās drošības veidiem, kas minēti Līguma 3.pantā, ietverot visas to daļas un palielinājumus, pielikumus un piemaksas, kas ir paredzētas Pušu tiesību aktos;

 

10) ”maternitātes pabalsti”:

Latvijas Republikā – maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts;

Baltkrievijas Republikā – grūtniecības un dzemdību pabalsts, pabalsts sievietei, kura stājusies uzskaitē valsts veselības aizsardzības organizācijā līdz 12.grūtniecības nedēļai;

 

11) ”ģimenes pabalsti”:

Latvijas Republikā – bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna invalīda kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts;

Baltkrievijas Republikā – bērna piedzimšanas pabalsts, bērna vecumā līdz 3 gadiem kopšanas pabalsts, pabalsti bērniem vecumā no 3 līdz 16 (18) gadiem;

 

12) ”atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) un arodslimību”  –

Latvijas Republikā – apdrošināšanas atlīdzība (naudas izteiksmē) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ;

Baltkrievijas Republikā – apdrošināšanas izmaksas (naudas izteiksmē) par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu ražošanā un arodslimību;

 

2. Citu Līgumā lietoto terminu nozīme atbilst attiecīgās Puses tiesību aktos noteiktajam.

 

2.pants

 

1. Līgums regulē personu sociālo drošību, uz kurām attiecās vai attiecas vienas vai abu Pušu tiesību akti.

 

2. Līgums neattiecas uz militārpersonu, iekšlietu un valsts drošības institūciju darbinieku un citu personu pensiju nodrošinājumu, kas nav noteikts valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, kā arī uz valsts ierēdņiem Baltkrievijas Republikā.

 

3.pants

 

1. Līgums attiecas uz sekojošiem sociālās drošības veidiem, kas ir paredzēti Pušu tiesību aktos:

1)                  vecuma pensijas;

2)                  invaliditātes pensijas;

3)                  apgādnieka zaudējuma pensijas;

4)                  izdienas pensijas;

5)                  pārejošas darbnespējas (slimības) un maternitātes pabalsti;

6)     &n bsp;            sociālās pensijas – Baltkrievijas Republikā;

         valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts – Latvijas Republikā;

7)                  atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību;

8)                  bezdarbnieka pabalsti;

9)                  ģimenes pabalsti;

10)              apbedīšanas pabalsti;

11)              vienreizējs pabalsts laulātā pensionāra nāves gadījumā – Latvijas Republikā.

 

2. Līgums attiecas arī uz Pušu tiesību aktiem, kas regulē apdrošināšanas iemaksu veikšanu.

 

3. Līgums tiks piemērots attiecībā uz Pušu tiesību aktiem, kas izmaina vai papildina tiesību normas, kas regulē sociālās drošības veidus, kuri norādīti šī panta 1.punktā, un apdrošināšanas iemaksu veikšanu.

 

4. Līgums tiks piemērots arī attiecībā uz tiem Pušu tiesību aktiem, kas ievieš jaunus sociālās drošības veidus vai papildina pensijas un pabalstus ar jauniem piemaksu un palielinājumu veidiem. Kompetentās pārvaldes iestādēm trīs mēnešu laikā no tiesību akta spēkā stāšanās dienas jāpaziņo otras Puses kompetentajām pārvaldes iestādēm par saviem ierobežojumiem, kas atteicas uz jaunu sociālās drošības veidu piešķiršanu vai jaunu piemaksu un palielinājumu noteikšanu pensijām un pabalstiem.

 

4.pants

 

1. Puses savā teritorijā dzīvojošām vai strādājošām otrās Puses pilsoņiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, nodrošina tādas pašas tiesības kā saviem pilsoņiem gan attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, gan arī attiecībā uz tiesībām sociālās drošības jomā.

2. Noteikumi, kas norādīti šī panta 1.punktā, neattiecas uz Latvijas Republikā noteikto kārtību Latvijas Republikas pilsoņiem apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, noteikšanā.

 

5.pants

 

1. Ja Līgums nenosaka citādi, tad Līguma 2.panta 1.punktā minētajām personām nevar atteikt piešķirt pensiju vai pabalstu, kā arī atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību, uz ko radušās tiesības saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem vai saskaņā ar Līguma noteikumiem, tikai tā iemesla dēļ, ka šīs personas dzīves vieta ir citas Puses teritorijā.

 

2. Gadījumā, ja persona, kurai bija piešķirta pensija vai atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību, pēc Līguma stāšanās spēkā pārceļas uz dzīvi no vienas Puses teritorijas uz otras Puses teritoriju, pensiju vai atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību turpina maksāt tā Puse, kura šo pensiju vai atlīdzību piešķīrusi.

 

3. Ja Līgums nenosaka citādi, izmaksājamo pensijas, pabalsta vai atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību apmēru nedrīkst samazināt tā iemesla dēļ, ka persona dzīvo otras Puses teritorijā.

 

4. Šī panta 1. un 2.punkts neattiecas uz bezdarbnieka pabalstiem, ģimenes pabalstiem, pārejošas darbnespējas (slimības) un maternitātes pabalstiem, kā arī Baltkrievijas Republikā uz sociālajām pensijām, Latvijas Republikā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem un piemaksām pie vecuma pensijām, kas piešķirtas pensionāriem, kuru dzīves vieta ir Latvijas Republikā.

 

 

II. TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANA

 

6.pants

 

1. Ja Līgums nenosaka citādi, tad uz darba ņēmējiem attiecas tās Puses tiesību akti, kuras teritorijā tiek veikts šis darbs, neatkarīgi no dzīves vietas.

 

2. Uz pašnodarbinātajiem attiecas tās Puses tiesību akti, kuras teritorijā viņi veic darbu.

 

3. Uz pašnodarbinātajiem, kuru dzīves vieta ir vienas Puses teritorijā, bet darbība tiek veikta abu Pušu teritorijās, attiecas tās Puses tiesību akti, kuras teritorijā ir šo personu dzīves vieta.

4.Tomēr:

1)                     uz personām, strādājošām vienas Puses teritorijā un kuras darba devējs ir nosūtījis uz otras Puses teritoriju, lai izpildītu darbu šī darba devēja labā, turpina attiekties pirmās Puses tiesību akti ar nosacījumu, ka šo personu komandējuma ilgums nepārsniedz divus gadus;

2)                     uz diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes darbiniekiem attiecināmi atbilstoši 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem noteikumi;

3)                     uz jūras kuģu ekipāžas locekļiem attiecas tās Puses tiesību akti, ar kādas valsts karogu brauc kuģis. Uz personām, kuras pieņemtas darbā kuģu kravu iekraušanai, izkraušanai un kuģu remontam vai ostas apsardzes dienestā, attiecas tās Puses tiesību akti, kuras teritorijā atrodas osta;

4)                     uz personām, kuras strādā aviotransporta, dzelzceļa vai autotransporta uzņēmumā, kas nodarbojas ar starptautiskiem pārvadājumiem abu Pušu teritorijās, attiecas tās Puses tiesību akti, kuras teritorijā ir reģistrēts uzņēmums.

 

7.pants

 

1. Ja Līgums nenosaka citādi, tad uz ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar personu - darba ņēmēju vai pašnodarbināto, attiecas tās pašas Puses tiesību akti, kurus attiecina uz darba ņēmēju vai pašnodarbināto.

 

2. Šī panta 1.punktu nepiemēro, ja uz ģimenes locekļiem, pamatojoties uz viņu nodarbinātību, attiecina otras Puses tiesību aktus.

 

 

III.VECUMA, INVALIDITĀTES, APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA, IZDIENAS PENSIJAS, SOCIĀLĀS PENSIJAS UN VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTS

 

8.pants

 

1. Katra no Pusēm aprēķina un izmaksā pensiju tikai pamatojoties uz apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts tās teritorijā. Pensijas apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar Līgumu un Pušu tiesību aktiem.

 

2. Nosakot tiesības uz pensiju, kas balstīta uz apdrošināšanas (darba) stāža uzkrāšanu, stāža summēšanas nolūkā ieskaita apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts abu Pušu teritorijās, ar nosacījumu, ka periodi laika ziņā pilnīgi vai daļēji nepārklājas. Pensijas apmēru nosaka atbilstoši attiecīgās Puses teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas (darba) stāžam.

 

3. Ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts balstoties uz vienas Puses tiesību aktiem, ir mazāks nekā gads un šis periods nedod tiesības uz pensiju, tad šo periodu ņem vērā otras Puses kompetentā institūcija, ar noteikumu, ka, ņemot vērā šo apdrošināšanas (darba) stāžu, rodas tiesības uz pensiju. Latvijas Republikā, aprēķinot pensijas apmēru, pieņem, ka šajā gadījumā personas apdrošināšanas iemaksu alga ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijas Republikā. 

 

4. Nosakot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (par darbu īpašos darba apstākļos) un izdienas pensiju, tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts Pušu teritorijās un atbilstoši katras Puses tiesību aktiem analoģiskos apstākļos, darbos, profesijās, amatos un uzņēmumos, izņemot gadījumus, ja šī stāža periodi attiecīgajā laika periodā pārklājas.

 

5. Apdrošināšanas (darba) stāžu, kas ir uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, ārpus Pušu teritorijas un kas saskaņā ar Pušu tiesību aktiem ir ieskaitāms abu Pušu apdrošināšanas (darba) stāžā, ņem vērā Puse, kuras teritorijā dzīvo persona, kura pieprasījusi piešķirt vai pārrēķināt pensiju.

 

9.pants

 

Gadījumā, ja abu Pušu piešķirto vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas (izņemot izdienas pensiju) kopējais apmērs nesasniedz Puses, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta, tiesību aktos noteikto minimālo apmēru, tad šī Puse izmaksā starpību, garantējot minimālo apmēru saskaņā ar tiesību aktiem. Starpību, kas garantē attiecīgās pensijas minimālo apmēru, izmaksā tikai gadījumā, ja personas dzīves vieta ir tās Puses teritorijā, kas izmaksā šo starpību.    

 

10.pants

 

1. Sociālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti tiek noteikti, pamatojoties uz tās Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir attiecīgās personas dzīves vieta.

 

2. Tiesību noteikšanai uz Latvijas Republikas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu tiem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri Latvijas Republikā nepārtraukti ir nodzīvojuši pēdējos 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, kopējā 60 mēnešu dzīvošanas periodā, tiek ieskaitīti Baltkrievijas Republikā nodzīvotie periodi.

 

 

 

 

11.pants

 

1. Ja saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem personai tiesības uz atbilstošu pensijas veidu rodas agrāk, tad tā Puse piešķir pensiju saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Pēc tiesību rašanās uz pensiju saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, pirmās Puses piešķirtā pensija tiek pārskatīta atbilstoši Līguma 9.pantam.

 

2. Ja personai, saņemot viena veida pensiju saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem, rodas tiesības uz cita veida pensiju saskaņā tikai ar vienas Puses tiesību aktiem, tad, pamatojoties uz personas iesniegumu, to pārved uz šo pensiju. Otras Puses kompetentā institūcija saskaņā ar saviem tiesību aktiem turpina izmaksāt piešķirto pensiju.

 

12.pants

 

1. Pensijas, kuras piešķirtas līdz Līguma spēkā stāšanās brīdim, netiek pārskatītas saskaņā ar Līguma noteikumiem.

 

2. Ja līdz Līguma spēkā stāšanās laikam viena Puse jau bija piešķīrusi pensiju, kuras noteikšanā netika ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts otras Puses teritorijā, tad Puse, kuras teritorijā tika uzkrāts šis stāžs, pamatojoties uz personas iesniegumu, piešķir pensiju, ņemot vērā šo stāžu saskaņā ar Līguma noteikumiem, bet ne agrāk kā no Līguma spēkā stāšanās.

 

 

IV. PĀREJOŠAS DARBNESPĒJAS (SLIMĪBAS) UN

MATERNITĀTES PABALSTI

 

13.pants

Pārejošas darbnespējas (slimības) un maternitātes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kurai tiek maksātas apdrošināšanas iemaksas.

 

 

V. ATLĪDZĪBA SAKARĀ AR NELAIMES GADĪJUMU RAŽOŠANĀ (DARBĀ) VAI ARODSLIMĪBU

 

14.pants

 

Atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību tiek īstenota saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kuri attiecās uz personu laikā, kad noticis nelaimes gadījums ražošanā (darbā) vai laikā, kad pēdējo reizi veikts darbs, kas izraisīja arodslimību, neatkarīgi no tā, ka to pirmo reizi at klāja otras Puses teritorijā.

 

15.pants

 

1. Gadījumā, ja arodslimību ieguvusi persona, strādājusi abu Pušu teritorijā, apstākļos un nozarēs, kas varēja izraisīt arodslimību, atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību piešķir un izmaksā tā Puse, kuras teritorijā pēdējo reizi tika veikts minētais darbs.

  

2. Gadījumā, ja mainās personas darbspēju zaudējuma pakāpe, ieskaitot profesionālo, atlīdzības apmēru sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību pārrēķina saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kura izmaksā šo atlīdzību.

 

16.pants

 

Šī nodaļa attiecas arī uz nelaimes gadījumiem ražošanā (darbā) un arodslimības gadījumiem vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ, kas notikuši (atklāti) pirms Līguma stāšanās spēkā, bet attiecībā uz Latvijas Republiku – ne agrāk par 1997.gada 1.janvāri.

 

 

VI. BEZDARBNIEKA PABALSTI

 

17.pants

 

1. Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu, kas balstīts uz apdrošināšanas (darba) stāža uzkrāšanu, summēšanas nolūkā tiek ieskaitīti apdrošināšanas (darba) stāža periodi, kuri uzkrāti atbilstoši abu Pušu tiesību aktiem ar nosacījumu, ka tie laika ziņā pilnīgi vai daļēji nepārklājas.

 

2. Ja Pusei paredzēts aprēķināt bezdarbnieka pabalstu no personas  vidējās mēneša izpeļņas, tad gadījumā, kad iztrūkst Puses tiesību aktos noteiktais periods vidējās mēneša izpeļņas aprēķināšanai, bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā:

Latvijas Republikā – vidējo apdrošināšanas iemaksu algu;

Baltkrievijas Republikā – pamata apmēru.

 

3. Ja bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas (darba) stāža, stāžu aprēķina saskaņā ar Līguma noteikumiem, kas regulē apdrošināšanas (darba) stāža aprēķināšanas kārtību, piešķirot pensijas.

 

4. Bezdarbnieka statuss tiek zaudēts un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta ar dienu, kad šādu pabalstu saņemoša persona pārceļas uz otras Puses teritoriju. Bezdarbnieka statusa noteikšana un tiesību iegūšana uz pabalstu tiek noteikta saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta.

 

5. Darba ņēmējiem, kuri strādā vienas Puses teritorijā, bet dzīves vieta ir otras Puses teritorijā, darba zaudēšanas gadījumā, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiek noteiktas saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kurā ir šīs personas dzīves vieta.

 

 

VII. ĢIMENES PABALSTI

 

18.pants

 

Ģimenes pabalsti tiek piešķirti un izmaksāti saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir bērnu dzīves vieta.

 

 

VIII. APBEDĪŠANAS PABALSTI UN VIENREIZĒJS PABALSTS LAULĀTĀ PENSIONĀRA  NĀVES GADĪJUMĀ

 

19.pants

 

1. Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Puse, kuras tiesību akti attiecās uz personu tās nāves dienā.

 

2. Vienas Puses pensijas vai atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību saņēmēja nāves gadījumā, kura dzīves vieta bija otras Puses teritorijā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Puse, kura veica pensijas vai atlīdzības izmaksu. Ja persona saņēma pensiju vai atlīdzību saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem, tad apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā abas Puses.

 

3. Darba ņēmēja vai pašnodarbinātā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Puse, kuras tiesību akti attiecās uz darba ņēmēju vai pašnodarbināto ģimenes locekļa nāves dienā.

 

4. Personas nāves gadījumā, kura saņēmusi pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa/viņas pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

Tiesības uz minēto vienreizējo pabalstu ir tikai personām, kuras saņēmušas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, kā arī ja laulātā nāve iestājusies pēc 2007.gada 1.janvāra.

 

 

 

IX. ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

 

20.pants

 

Kompetentās pārvaldes iestādes savstarpēji vienojas par Līguma izpildes kārtību, noslēdzot attiecīgu vienošanos.

 

21.pants

 

Kompetentās pārvaldes iestādes nosaka kompetentās institūcijas, kas veic pensiju, pabalstu un atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un Līgumu, kā arī pārskaita naudu to izmaksāšanai.

 

22.pants

 

Kompetentās institūcijas bez maksas sniedz savstarpēji nepieciešamo palīdzību, realizējot Līgumu un sniedz nepieciešamo informāciju par spēkā esošajiem tiesību aktiem un to grozījumiem.

 

23.pants

 

1. Iesniegums, kas tiek iesniegts saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem, tiek uzskatīts arī par iesniegtu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem.

 

2. Vienas Puses kompetentā institūcija atzīst dokumentus, kas nepieciešami valsts sociālās drošības jomā, kurus apstiprinājusi otras Puses kompetentā institūcija, un pieņem tos bez legalizācijas.

 

24.patns

 

1. Lēmumu par darbspēju zaudējuma pakāpi, ieskaitot profesionālo, invaliditātes grupu un tās cēloņi pieņem tās Puses mediķu ekspertu institūcija, kuras teritorijā atrodas kompetentā institūcija, kuras pienākumos ietilpst attiecīgās pensijas vai atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību izmaksa. Turklāt tiek ņemtas vērā izziņas un medicīniskie slēdzieni, kurus izdevusi tās Puses atbilstošā institūcija, kurā ir personas dzīves vieta.

 

2. Medicīniskā pārbaude, kā arī atkārtota personas pārbaude, lai noskaidrotu darbspēju zaudējuma pakāpi, ieskaitot profesionālo, invaliditātes grupu un tās cēloņus, veic Puse, kurā ir personas dzīves vieta. Par norādītājiem pakalpojumiem, kas ir paredzēti šīs Puses tiesību aktos, savstarpēji norēķini netiek veikti.

 

25.pants

 

Pensijas, pabalsta un atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu ražošanā (darbā) vai arodslimību izmaksāšana saskaņā ar Līgumu, tiek realizēta Puses valūtā, kuras teritorijā ir tās saņēmēja dzīves vieta. Izmaksas kārtība, kā arī naudas pārskaitīšana saskaņā ar oficiālo valūtas kursu, kuru noteikusi nacionālā (centrālā) banka, ir noteikta ar atsevišķu vienošanos starp Pušu kompetentajām pārvaldes iestādēm.

 

26.pants

 

Informācija attiecībā uz personām, kas varētu būt nodota Līguma piemērošanas gaitā, ir noteikta Vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 20.pantu. Nodotā informācija ir konfidenciāla un tiek izmantota tikai ar mērķi, lai piemērotu Līgumu.

 

27.pants

 

Visus strīdu jautājumus, kuri var rasties sakarā ar Līguma tulkošanu un piemērošanu, Puses risina tiešu sarunu un konsultāciju ceļā starp Pušu kompetentajām pārvaldes iestādēm.

 

 

X. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

 

28.patns

 

1. Grozījumi un papildinājumu šajā Līgumā tiek veikti Pusēm noformējot attiecīgus protokolus, kas kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

 

2. Protokoli stājas spēkā Līguma 29.pantā noteiktajā kārtībā.

 

29.pants

 

Līgums stājas spēkā ar datumu, kad caur diplomātiskajiem kanāliem ir saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses izpildījušas valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tas stātos spēkā.

 

30.pants

 

Līgums neskar Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir, kā arī no Pušu līdzdalības starptautiskajās organizācijās un Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

 

31.pants

 

1. Katra Puse var denonsēt Līgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Līguma darbība tiek pārtraukta ar dienu, kura norādīta paziņojumā, bet ne ātrāk kā sešus mēnešus no dienas, kas seko paziņojuma saņemšanas dienai.

 

2. Personu tiesības, kas iegūtas Līguma darbības laikā, netiek zaudētas tā denonsēšanas gadījumā.

 

Noslēgts Minskā, 2008.gada „29.” februārī divos oriģināleksemplāros latviešu un krievu valodās, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

VĀRDĀ

BALTKRIEVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

 

Labklājības ministre

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I.Purne

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

D.Zabiņako

 

25.03.2008. 15:05

2846

Labklājības ministrija

Sociālās apdrošināšanas departaments

Starptautisko līgumu un attiecību nodaļas vadītāja

D.Zabiņako

Tālr.67021554, Fakss 67021560, E-pasts: Dace.Zabinako@lm.gov.lv