LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

22.04.2008. Nr.90/TA-264

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu
"Grozījumi Standartizācijas likumā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Rēpele 67013150, gunta.repele@em.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa sēdes protokola Nr.25 7.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Truhņēviča 67082940

Likumprojekts

Grozījumi Standartizācijas likumā

Izdarīt Standartizācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 22.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 12.pantu ar 1.¹ daļušādā redakcijā:

"(1¹) Piemērojamais standarts ir pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Eiropas Standartizācijas komitejas, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas vai Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta pieņemts standarts, kas ir adaptēts Latvijas nacionālā standarta statusā."

2. Izteikt 12.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Standarti iedalāmi šādi:".

3. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministrijas sadarbībā ar attiecīgo standartizācijas tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai Latvijas nacionālā standarta statusā adaptējamos piemērojamos standartus, kas ir brīvprātīgi piemērojami normatīvajos aktos noteikto būtisko prasību izpildei."

4. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar sesto punktu šādā redakcijā:

"6) piemērojamo standartu sarakstu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

''Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem."

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta “Grozījumi Standartizācijas likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Piemērojamo standartu izstrāde un pieņemšana balstās uz norādījumiem, kas satur sēriju principu attiecībā uz standartizāciju, tādu kā ieinteresēto pušu (piemēram, ražotāju, patērētāju asociāciju un arodbiedrību) dalība, valsts iestāžu loma, standartu kvalitāte un vienota standartu pielietošana visā Eiropas Kopienā. Tehniskās specifikācijas, kas atbilst direktīvās noteiktajām būtiskajām prasībām, ir noteiktas piemērojamos standartos.

Turklāt piemērojamam standartam nav obligāti jāaptver visas būtiskās prasības. Piemērojamie standarti sniedz pieņēmumu par atbilstību būtiskajām prasībām, ja atsauce uz tiem ir publicēta un tie ir pārņemti nacionālā līmenī.

Piemērojamie standarti ir brīvprātīgi. To galvenā un svarīgākā īpašība ir nodrošināt kopēju tehnoloģisku pamatu preču, pakalpojumu un sistēmu ražošanai un tirdzniecībai jebkurā vietā. Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu (direktīvu) prasības, tiek lietots jēdziens „piemērojamie standarti”. Šobrīd Standartizācijas likumā nav definēts, kas ir piemērojamais standarts, līdz ar to izstrādājot normatīvos aktus saistībā ar šo jēdzienu nereti rodas neskaidrības. Turklāt līdz ar šī termina ietveršanu Standartizācijas likumā tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem 4.panta h)punkta prasības.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts definē jēdzienu „piemērojamais standarts”, precizē standartu iedalījumu un atsevišķas normas attiecībā uz piemērojamo standartu sarakstu publiskošanu.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojektā precizētās prasības atvieglos izpratni par normatīvajos aktos lietoto terminu „piemērojamie standarti”. Uzņēmējiem neradīsies papildus izdevumi, jo Ministru kabineta noteikumos jau pašreiz ir ietverti nosacījumi, ka piemērojamos standartus var izmantot, lai izpildītu noteiktās būtiskās prasības.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais (2008. gads)	Nākamie trīs gadi (2009. – 2011.)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija Likumprojekta īstenošanai papildus budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Piemērojamo standartu sarakstu publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” notiek pastāvīgi, piešķirtā finansējuma ietvaros no valsts budžeta.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

	V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
	1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem 4.panta h)punkta prasības.
	2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
	3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piem. Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas un, tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija)			Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem (OJ L135, 30.04.2005, p.1 – 80).
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)		ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
12.panta pirmās daļas (1)¹		direktīvas 2004/22/EK 4.panta h)punkts		Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

G.Rēpele

2008.04.22. 15:29

816