Rīgā
21.04.2008. Nr.90/TA-1049
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pabērza 67770394, agnese.paberza@raplm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 11 lp.
2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.
3. Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdes
protokola Nr.24 54.§ izraksts uz 1 lp.
4. Diskete.
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Administratīvās teritorijas
jēdziens
Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas
iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē
pārvaldi.
2.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbība administratīvajās teritorijās
Valsts pārvaldes
institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.
3.pants. Apdzīvotas vietas
jēdziens
Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo
cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas
apdzīvošanai, un kurai normatīvos aktos noteiktā kārtībā piešķirts attiecīgais
apdzīvotas vietas statuss.
4.pants. Likuma darbības joma
Likums
nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas,
administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto
vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo
jautājumu jomā.
II nodaļa
Administratīvās teritorijas
5.pants. Administratīvās
teritorijas
Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās
teritorijās:
1) apriņķos;
2) republikas pilsētās;
3) Novados.
6.pants. Apriņķu administratīvās teritorijas
(1) Apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaita
teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās
dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.
(2) Apriņķa
administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu
administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima
ar likumu.
(3) Grozot apriņķa administratīvo teritoriju
robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru likumprojektam pievieno
Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
7.pants. Republikas pilsētu administratīvās teritorijas
(1) Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets.
(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu
administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir
notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.
(3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt
pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un
sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās
pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.
(4) Atsevišķos
gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt
pilsētu, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst
pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
(5) Republikas
pilsētu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
8. pants. Novadu administratīvās teritorijas
(1) Novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka
Ministru kabinets.
(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt novadu administratīvās
teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar
ieinteresētajām pašvaldībām.
(3) Izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas
Ministru kabinets ievēro šādus nosacījumus:
1)
novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku
teritorijas un apdzīvotas vietas;
2)
novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi;
3)
novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo
iedzīvotāju;
4)
novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir
vairāk kā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;
5)
ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot
vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.
(4) Atsevišķos
gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir
mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā
panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
(5) Novadu administratīvo robežu
aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
(6) Novada
administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra
noteikšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta
Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
9. pants. Novadu
administratīvo teritoriju teritoriālā iedalījuma vienības
(1)
Novadu administratīvās teritorijas iedala šādās teritoriālā iedalījuma
vienībās:
1)
novada pilsētās;
2) novada pagastos.
(2) Novadam var nebūt novada teritoriālais iedalījums, ja to noteicis
Ministru kabinets.
(3) Novada dome
var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma
vienību robežas, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvās
teritorijas robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu
laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai
statistikas pārvaldei.
(4) Ministru kabinets pilsētas ar
lauku teritoriju pārveido par novada pagastiem vai lauku teritoriju pievieno
esošajām novadu pilsētām vai novadu pagastiem.
III nodaļa
Apdzīvotās vietas
10.pants. Apdzīvoto vietu
veidi
Latvijas
Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:
1)
pilsētas;
2)
ciemi;
3)
viensētas.
11.pants. Pilsētas
(1) Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām
vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu
inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem
pastāvīgo iedzīvotāju.
(3)
Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kurās ir
mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā
panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
(4)
Pilsētu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pilsētas statusu piešķir un
atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.
(5)
Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija,
pilsētas robežas nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu.
(6)
Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja šajā gadījumā
netiek grozīta novada administratīvā robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada
pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes
dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
12.pants. Ciemi
(1)
Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota
ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai
atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta
Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
(2) Ciema
statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir koncentrēta apbūve
vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir
izveidota attiecīga infrastruktūra.
(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un
otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.
13.pants.Viensēta
Viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka, kā arī ar to
funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes
izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir
pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.
IV nodaļa
Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi
14.pants. Administratīvo teritoriju nosaukumi
(1) Nosaukumus apriņķiem piešķir, kā arī tos pārdēvē
Saeima ar likumu. Likumprojektam par nosaukuma piešķiršanu apriņķim vai tā
pārdēvēšanu pievieno Ministra kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību
lēmumus.
(2) Nosaukumus republikas pilsētām, novadiem un novadu
teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets,
pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.
15.pants. Apdzīvoto vietu nosaukumi
(1)
Nosaukumus pilsētām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties
uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.
(2)
Nosaukumus ciemiem piešķir vai tos pārdēvē attiecīgā novada dome.
(3)
Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet
numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos
piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome.
(4)
Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu
attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts
zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
(5)
Apstiprinot nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām, kā arī
piešķirot tos ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada
teritoriālajā iedalījumā novada pilsētā vai novada pagastā tie nedrīkst
atkārtoties.
16.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi
(1)
Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām,
kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām
piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par
vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un
citus apstākļus.
(2) Pārdēvējot
apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un
ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu
laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā
ir attiecīgās nozares.
V nodaļa
Administratīvo
teritoriju, to teritoriālā dalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija
17. pants. Adresācijas sistēmas pamats
Administratīvās teritorijas,
to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas
pamats.
18. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību
un apdzīvoto vietu uzskaite
(1) Apriņķus, republikas
pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas
reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk adrešu
reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai
attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.
(2) Administratīvajā
teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās
ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu
grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz
pašvaldības domes lēmumu.
(3) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas,
adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un
aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Administratīvo
teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu aprakstu noteikšanas
kārtību nosaka Ministru kabinets.
19.pants. Dokumentu
iesniegšanas kārtība
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un
iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu
statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.
Pārejas
noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums Par Latvijas Republikas
administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.;
1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).
3.
Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības
turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības
domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu
pašvaldībām, kuras izveidotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam
administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
4. Par valsts budžeta šim mērķim piešķirtajiem
līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu.
Finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu
sagatavošanai un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka
Ministru kabinets.
5. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku
ietver šādus uzdevumus:
1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;
2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības
administratīvās struktūras projektu;
3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku
apspriešanu.
Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot
publiskās apspriešanas rezultātus.
6. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz
2009.gada 31.janvārim saskaņā ar Ministru kabineta noteikto administratīvi
teritoriālo dalījumu. Šajā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā
ar likumu Par pašvaldībām sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.
7. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo
pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam
novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras, un šajā
gadījumā:
1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo
domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu
Par pašvaldībām paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
vai viņa pilnvarota amatpersona;
2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā
administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā Par pašvaldībām
noteiktajā kārtībā.
8. Ja Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu vai
8.panta otro daļu lemj par administratīvo teritoriju izveidošanu, apvienojoties
vietējām pašvaldībām, tad novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu Par
pašvaldībām sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 darba
dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par
attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Domes priekšsēdētāja
ievēlēšana notiek saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta pirmajā un
otrajā apakšpunktā noteikto.
9. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz
kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā
administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti
10. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam
novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada
pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un
saistību pārņēmēja.
11.
Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību
atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri
veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību
vēlēšanu dienā.
12.
No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada
infrastruktūras attīstībai piešķir:
1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību
(novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību
apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;
2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada
pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un
novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu
pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo
vienību (novada pilsētu un novada pagastu).
Ja
finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi
teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada
pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad saskaņā ar šo punktu
piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto
summu.
Finanšu
līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
13. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības savu darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.
14. Līdz 2009.gada 1.jūlijam rajons saglabā administratīvas teritorijas
statusu.
15. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību
vēlēšanas Ministru kabineta noteiktajās republikas pilsētu un novadu
administratīvajās teritorijās.
16.
Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav
pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā
iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada
1.oktobra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu
attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu
komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un to vada novada
administratīvajā teritorijā esošās pēc iedzīvotāju skaita lielākās vietējās pašvaldības
domes (padomes) priekšsēdētājs, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes datiem. Šajā gadījumā:
1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas
saskaņā ar likumu Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un
iecirkņu komisijām, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;
2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu
komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona;
3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetu līdzekļiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.
17.
Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.oktobra neizveido
novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu Par Centrālo velēšanu komisiju
ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.
18. Ministru kabinets:
1)
līdz 2008.gada 1.oktobrim izstrādā šā likuma 7.panta pirmajā daļā un 8.panta
pirmā daļā minētos noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija
rīkojumā Nr.478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma
projektu noteikto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma
projektu. Ja Ministru k
abinets lemj par grozījumiem rīkojumā noteiktajā
administratīvi teritoriālajā iedalījumā, tad republikas pilsētu un novadu
administratīvās teritorijas izveido un robežas groza saskaņā ar šā likuma 7.
panta trešo un ceturto daļu, kā arī 8.panta trešo un ceturto daļu.
2)
līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par
apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;
3)
līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu
administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes
dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām;
4)
līdz 2010.gada 1.janvārim pārveido pilsētas lauku teritorijas par novada
pagastiem vai pievieno tās esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām.
19. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu
pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā
ar šo likumu:
1)
2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 "Adresācijas noteikumi";
2)
2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami
dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un
apdzīvoto vietu statusa noteikšanai";
3)
2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 Kārtība, kādā piešķir un izlieto
vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai;
5)
2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo
pašvaldību apvienošanās projektu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs |
Valsts sekretāres vietā valsts sekretāra vietnieks |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
E.Zalāns |
A.Pīlēģis |
K.Jaunzeme |
S.Smone |
A.Pabērza |
10.04.2008. 16:00
2389
A.Pabērza
7770394, agnese.paberza@raplm.gov.lv
Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likuma
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs |
||
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto
darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots
uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Deklarācijas par Ivara
Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 11.punkts.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2007.-2013. gadam 4.1.3. apakšpunkts Rīcībspējīgas pašvaldības un reģioni. 2008.gada 4.marta un 11.marta Ministru kabineta
sēdē izskatītais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
sagatavotais Informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem ar
pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālo reformu. |
|
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Jautājumu par administratīvo teritoriju izveidošanu un
apdzīvoto vietu statusa noteikšanu regulē 1991.gada 6.jūnija likums Par
Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu
statusa noteikšanu. 1998.gada 13.novembra Administratīvi teritoriālās
reformas likums ir paredzēts noteikta uzdevuma izpildei realizēt
administratīvi teritoriālo reformu. Likumā Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu
un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu paredzētās normas neatbilst situācijai
pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, tādēļ, lai saskaņotu
abos likumos paredzētās spēkā esošās tiesību normas nepieciešams pieņemt
jaunu, šodienas situācijai atbilstošu likumu par administratīvajām
teritorijām un apdzīvotām vietām. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās spēku
zaudēs Administratīvi teritoriālās reformas likums un likums Par Latvijas
Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa
noteikšanu. |
|
3.
Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz administratīvo
teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu izveidošanas kārtību un
kritērijus to izveidošanai. |
|
4. Cita
informācija |
Nav
attiecināms. |
|
II. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
||
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Likums rada priekšnosacījums ilglaicīgai
pašvaldību attīstības plānošanai un rada stabilitātes priekšnosacījumus
tautsaimniecības attīstībai. |
|
2. Ekonomiskā
ietekme: 2.1. makroekonomiskā
vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstāka resursu
izmantošanas efektivitāte |
Normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides
uzlabošanos. Nav attiecināms. Nav
attiecināms. Nav
attiecināms. Nav attiecināms. Nav
attiecināms. Palielinās resursu efektīvākas izmantošanas iespējas |
|
3. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas
Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus pašvaldību infrastruktūras
sakārtošanai un attīstībai, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un
tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt jaunas darbavietas un
nodarbinātību. Likumprojekta pieņemšana nerada papildus administratīvo slogu
komersantiem. |
|
4. Ietekme uz
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Likumprojekta
pieņemšana nerada papildus administratīvo slogu fiziskām personām. |
|
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts,
Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus, kā arī pašvaldībām
racionāli izmantot esošos finanšu resursus sociālās infrastruktūras
attīstībai un tās efektīvai izmantošanai, līdz ar to uzlabojot
uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt
jaunas darbavietas un nodarbinātību. |
|
6. Ietekme uz
vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie
atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši
aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši
aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms. Nav
attiecināms. Nav attiecināms. Nav attiecināms. Nav attiecināms. Nav attiecināms. Nav attiecināms. Nav attiecināms. |
|
7. Cita ietekme |
Nav
attiecināms. |
|
III. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
2008.gads |
Turpmākie trīs gadi |
||
2009 |
2010 |
2011 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais
budžets; 1.3. pašvaldību
budžets |
0 0 0 |
0 0 0 |
0 0 0 |
0 0 0 |
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos: 2.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais
budžets; 2.3. pašvaldību
budžets |
0 0 0 |
565 0 0 |
165 0 0 |
165 0 0 |
3. Finansiālā
ietekme: 3.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais
budžets; 3.3. pašvaldību
budžets |
0 0 0 |
-565 0 0 |
-165 0 0 |
-165 0 0 |
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
0 |
0 |
0 |
0 |
5. Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un
izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Valsts zemes dienesta programmatūras
izstrādei 2009.gadā nepieciešami LVL 500 000. Datu sagatavošana: Latvijas Republikā ir aptuveni 150 000
administratīvo robežu segmenti (sagatavojamās vienības). Vienas vienības informācijas sagatavošanai
nepieciešams 10 minūtes. Kopā 25 000 stundas, kas nepieciešamas, lai
sagatavotu administratīvo robežu teksta un grafiskos datus, kas sastāda LVL
400 000 trijos gados. Sadalot pa gadiem: 2009. gadā LVL 565 000
programmatūras izstrāde un datu sagatavošana; 2010. gadā LVL 165 000 - datu
sagatavošana; 2011. gadā LVL 165 000 - datu sagatavošana. Detalizēts aprēķins pievienots anotācijas pielikumā. |
|||
6. Cita
informācija |
No valsts budžeta nepieciešams finansēt novadu
administratīvo teritoriju robežu un republikas pilsētu administratīvo
teritoriju robežu aprakstu sagatavošanu, kas saskaņā ar likuma pārejas
noteikumiem jāveic līdz 2012.gada 31.decembrim paredzot kopējo finansējumu
Valsts zemes dienestam 2009., 2010. un 2011.gadā 895 000 latu apmērā. Jautājumu par papildu valsts budžeta
līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai likumprojekta īstenošanai 2009. un
turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu
centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem gadskārtējā
valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Likumprojekta Pārejas noteikumu 12.punkta izpildei Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 2008.gadā likumā Par valsts
budžetu 2008.gadam paredzēti 55 550000 lati novada infrastruktūras
attīstībai, bet 2009.gadā novadu infrastruktūras attīstībai paredzēti 15
600000 lati. Likumprojekta Pārejas noteikumu 4.punkta izpildei likumā Par
valsts budžetu 2008.gadam paredzēti 160 000 lati. |
IV. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir
atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem,
kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas
mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos
noteikumus izstrādāt |
Pēc likuma pieņemšanas nepieciešams izdot sekojošus
jaunus normatīvos aktus atbildīgā Tieslietu ministrija: 1)
Ministru
kabineta noteikumus par adresācijas
sistēmas pamatprincipiem, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas
kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību; 2)
Ministru kabineta noteikumus par administratīvo teritoriju un to
teritoriālā dalījuma vienību robežu noteikšanas kārtību; 3)
Adresācijas noteikumus. Atbildīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: 1)
Ministru
kabineta noteikumi par dokumentu iesniegšanas kārtību administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai; 2)
Ministru
kabineta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumi; 3)
Likumprojekts par apriņķu administratīvajām
teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem; 4)
Ministru
kabineta noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju
robežu aprakstu apstiprināšanu; 5)
Ministru
kabineta noteikumi par pilsētu lauku teritoriju pārveidošanu par novada
pagastiem vai pievienošanu esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām; 6)
Ministru
kabineta noteikumus par kārtību kādā piešķir un izlieto dotāciju novadu
pašvaldību infrastruktūras attīstībai; 7)
Ministru
kabineta noteikumus par finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību
apvienošanās projektu sagatavošanai un kārtību kādā sagatavojami apvienošanās
projekti; 8)
Ministru
kabineta pilsētu saraksts. Administratīvi teritoriālās reformas likuma normas, kas nav
izpildītas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir pārceltas uz šo likumu. |
|
2. Cita
informācija |
Nav
attiecināms. |
|
V. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām |
||
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Nav
attiecināms. |
|
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav
attiecināms. |
|
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem
līgumiem |
Nav
attiecināms. |
|
4. Atbilstības
izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Nav
attiecināms. |
||
2.tabula |
|||
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas
normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto
direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
Nav
attiecināms. |
Nav
attiecināms. |
Nav
attiecināms. |
|
5. Saistības
sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts
atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav
attiecināms. |
||
6. Cita
informācija |
Nav
attiecināms. |
||
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Nav
attiecināms. |
2. Kāda ir šo
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto
institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav
attiecināms. |
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
2008.gada
4.marta un 11.marta Ministru kabineta sēdē izskatīts Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums par
nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos,
pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Sagatavotais
informatīvais ziņojums ir publiski pieejams Ministru kabineta mājas lapā. |
4. Konsultācijas
ar ekspertiem |
Veiktas konsultācijas
ar Valsts Zemes dienesta ekspertiem. |
5. Cita
informācija |
Nav citas informācijas |
VII. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un
pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas netiek izveidotas, un to
funkcijas netiek paplašinātas. Pašvaldības
likumprojektu īstenos, ņemot vērā šajā likumprojektā noteiktās normas. |
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas
Vēstnesis, ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). |
3. Kā indivīds
var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Persona savas tiesības var aizstāvēt administratīvi
procesuālajā kārtībā. |
4. Cita
informācija |
Citas
informācijas nav. |
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs |
Valsts sekretāres vietā valsts sekretāra vietnieks |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
E.Zalāns |
A.Pīlēģis |
K.Jaunzeme |
S.Smone |
A.Pabērza |
10.04.2008. 16:24
1542
A.Pabērza
7770394,
agnese.paberza@raplm.gov.lv
Pielikums
Detalizēts aprēķins Valsts zemes dienesta nepieciešamajam
finansējumam
Nosaukums: |
Aprēķins: |
1.1.
Speciālists administratīvo robežu segmentu (vienības) Latvijas Republikā
vienas vienības informācijas sagatavošanai (kopā 3 gadu laikā 150'000
vienības x 14,54 min katrai) {19,2. Saime, II Līmenis, 10. Algu grupa, 4.
kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950} |
1
speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 12116,67 stundas = 58156,15 Ls |
1.2.
Adrešu reģistra daļas vadītājs {35. Saime, III Līmenis, 10. Algu grupa, 4.
kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950} |
1
speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 1211,67 stundas = 5814 Ls |
1.3.
Adrešu reģistra daļas vadītāja vietnieks {35. Saime, II Līmenis, 9. Algu
grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 266-804} |
1
speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 9840,96 Ls |
1.3.
Datu bāzes ANALĪTIĶIS {19,2. Saime, II Līmenis, 10. Algu grupa, 4.
kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950} |
1
speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 11628 Ls |
1.4.
Metodikas EKSPERTS {10. Saime, III Līmenis, 10. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe,
amplitūda: 298-950} |
1
speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 11628 Ls |
1.5.
Darbu vadība (Departamenta direktors, VZD vadība) {35. Saime, V Līmenis, 13.
Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 501-1551} |
1
speciālists x 7,84 Ls stundas tarifa likme x 1211,67 stundas = 9492,12 Ls |
1.6.
Ģeoinformātikas inženieris (skat.pie speciālista) {20. Saime, II Līmenis, 9.
Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 266-804} |
speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme
x 2017,6 stundas = 0 Ls |
1.7.
Apkalpojošais personāls (grāmatvedis, uzskaitvedis, ekonomists, IT
speciālisti) {14. Saime, III Līmenis, 9. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe,
amplitūda: 266-804} |
1
speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme x 4846,67 stundas = 19688,75 Ls |
Algas kopā {EKK1110} |
Ls
68 091,83 |
Atvaļinājuma pabalsts {EKK1220} |
1
atalgojuma fonds x 1 gads x 10519 atvaļinājuma pabalstu gada kopsumma = Ls
10519 |
Darba devēja
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas {EKK1210} |
24,09%
x 78610,83 atalgojums kopā x 1 izmaksa = Ls 18937,35 |
1.
Atlīdzība {EKK1000}: |
KOPĀ =
Ls 97548 |
Iekšzemes
komandējumi un dienesta braucieni {EKK2110} |
2
speciālisti katrā braucienā x 34 braucieni (8 Reģionālās Nodaļas x 4 + Centrs
x 2) x 4 Ls/dienasnauda = Ls 272 |
Ārvalstu
komandējumi un dienesta braucieni {EKK2120} |
2
speciālisti x 2 braucieni x 750 Ls par 1 braucienu = Ls 3000 |
Pasta,
telefona un citi sakaru pakalpojumi (datu pārraides tīkls, internets, u.c.)
{EKK2210} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 244,75 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 3475,45 |
Apkure
{EKK2221} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 54,22 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 769,92 |
Elektroenerģija
{EKK2223} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 77,47 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
1100,07 |
Citi
komunālie maksājumi (t.sk.ūdens, kanalizācija) {EKK2222,2229} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 10,59 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 150,38 |
Pārējie
administratīvie izdevumi (piemēram, dzeramais ūdens) {EKK2239} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 152,88 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
2170,9 |
Ēku,
būvju un telpu remonts {EKK2241} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 299,87 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
4258,15 |
Ēku,
būvju un telpu uzturēšana {EKK2244} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 127,03 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1803,83 |
Pārējie
remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK2249} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gad
s x 11,48 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 163,02 |
IT
pakalpojumi (licences, sistēmu uzturēšana) {EKK2250} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 83,18 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
1181,16 |
Ēku
telpu īre un noma {EKK2261} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 689,32 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
9788,34 |
Transportlīdzekļu
noma {EKK2262} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 7,99 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 113,46 |
Iekārtu
un inventāra (datortehnikas) īre un noma {EKK2264} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 65,86 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 935,21 |
Pārējā
noma {EKK2269} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 61,01 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 866,34 |
Citi
pakalpojumi (administratīvie izdevumi, t.sk.mācības (semināri un kursi))
{EKK2279} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 163,12 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls
2316,3 |
Biroja
preces un inventārs (kancelejas preces (t.sk.toneri un kārtridži, inventārs),
spectērpi) {EKK2311,2312,2313} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 62,12 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 882,1 |
Degviela
un citi enerģētiskie materiāli {EKK2320} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 9,78 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 138,88 |
Kārtējā
remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK2350} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 63,36 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 899,71 |
2.
Preces un pakalpojumi {EKK2000}: |
KOPĀ =
Ls 34285 |
Attīstības pasākumi un programmas {EKK5110} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 29,4 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 417,48 |
Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas
tiesības {EKK5120} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 15,33 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 217,69 |
Pārējie pamatlīdzekļi {EKK5230} |
14,2
speciālisti gadā x 1 gads x 88,19 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1252,3 |
3. Pamatkapitāla veidošana {EKK5000}: |
KOPĀ =
Ls 1887 |
PAVISAM
kopā (summa): 2009.gads : |
KOPĀ =
Ls 133721 |
10.04.2008. 16:37
872
A.Pabērza
7770394,
agnese.paberza@raplm.gov.lv