Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

21.04.2008.                   Nr.90/TA-1049

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Pabērza 67770394, agnese.paberza@raplm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 11 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdes protokola Nr.24  54.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


 

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvās teritorijas jēdziens

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

 

2.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbība administratīvajās teritorijās

          Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

3.pants. Apdzīvotas vietas jēdziens

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai, un kurai normatīvos aktos noteiktā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotas vietas statuss.

4.pants. Likuma darbības joma

           Likums nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo jautājumu jomā.

 

II nodaļa

Administratīvās teritorijas

 

5.pants. Administratīvās teritorijas

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;    

2) republikas pilsētās;

3) Novados.

 

6.pants. Apriņķu administratīvās teritorijas

(1) Apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaita teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

    (2) Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima ar likumu. 

          (3) Grozot apriņķa administratīvo teritoriju robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

 

7.pants. Republikas pilsētu administratīvās teritorijas

    (1) Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets.

    (2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

    (3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

   (4) Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

    (5) Republikas pilsētu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

 

8. pants. Novadu administratīvās teritorijas

    (1) Novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Ministru kabinets.

    (2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt novadu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

    (3) Izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas Ministru kabinets ievēro šādus nosacījumus:

1)     novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;

2)     novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi;

3)     novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

4)     novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk kā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

5)     ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.

    (4) Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Novadu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

    (6) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

 

9. pants. Novadu administratīvo teritoriju teritoriālā iedalījuma vienības

(1) Novadu administratīvās teritorijas iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1)     novada pilsētās;

2)    novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālais iedalījums, ja to noteicis Ministru kabinets.

 (3) Novada dome var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvās teritorijas robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) Ministru kabinets pilsētas ar lauku teritoriju pārveido par novada pagastiem vai lauku teritoriju pievieno esošajām novadu pilsētām vai novadu pagastiem.

 

III nodaļa

Apdzīvotās vietas

 

10.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

 

11.pants. Pilsētas

      (1) Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

 (2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Pilsētu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežas nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu.

(6) Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvā robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

 

12.pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

 (2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir koncentrēta apbūve vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

 

13.pants.Viensēta

Viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka, kā arī ar to funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

 

IV nodaļa

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi

 

14.pants. Administratīvo teritoriju nosaukumi

(1) Nosaukumus apriņķiem piešķir, kā arī tos pārdēvē Saeima ar likumu. Likumprojektam par nosaukuma piešķiršanu apriņķim vai tā pārdēvēšanu pievieno Ministra kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(2) Nosaukumus republikas pilsētām, novadiem un novadu teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

 

15.pants. Apdzīvoto vietu nosaukumi

(1) Nosaukumus pilsētām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

(2) Nosaukumus ciemiem piešķir vai tos pārdēvē attiecīgā novada dome.

(3) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome.

(4) Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(5) Apstiprinot nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām, kā arī piešķirot tos ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā – novada pilsētā vai novada pagastā tie nedrīkst atkārtoties.

 

16.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

 

V nodaļa

Administratīvo teritoriju, to teritoriālā dalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija

 

17. pants. Adresācijas sistēmas pamats

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

 

18. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk – adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu.

 (3) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu aprakstu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

19.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

 

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

 

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu pašvaldībām, kuras izveidotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

 

4. Par valsts budžeta šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

5. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

 

6. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar Ministru kabineta noteikto administratīvi teritoriālo dalījumu. Šajā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

 

7. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras, un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

 

8. Ja Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu vai 8.panta otro daļu lemj par administratīvo teritoriju izveidošanu, apvienojoties vietējām pašvaldībām, tad novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 darba dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Domes priekšsēdētāja ievēlēšana notiek saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā noteikto.     

 

9. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti

 

10. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja.

 

11. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu dienā.

 

12. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad saskaņā ar šo punktu piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

13. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības savu darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

 

14. Līdz 2009.gada 1.jūlijam rajons saglabā administratīvas teritorijas statusu.

 

15. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Ministru kabineta noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

 

16. Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada 1.oktobra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un to vada novada administratīvajā teritorijā esošās pēc iedzīvotāju skaita lielākās vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetu līdzekļiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.

 

17. Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.oktobra neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo velēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

 

18. Ministru kabinets:

1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izstrādā šā likuma 7.panta pirmajā daļā un 8.panta pirmā daļā minētos noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija rīkojumā Nr.478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” noteikto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Ja Ministru k abinets lemj par grozījumiem rīkojumā noteiktajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā, tad republikas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas izveido un robežas groza saskaņā ar šā likuma 7. panta trešo un ceturto daļu, kā arī 8.panta trešo un ceturto daļu.

2) līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;

3) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām;

4) līdz 2010.gada 1.janvārim pārveido pilsētas lauku teritorijas par novada pagastiem vai pievieno tās esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām.

 

19. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 "Adresācijas noteikumi";

2) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai";

3) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”;

5) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”.

 

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāres vietā valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

E.Zalāns

A.Pīlēģis

K.Jaunzeme

S.Smone

A.Pabērza

 

 

10.04.2008. 16:00

2389

A.Pabērza

7770394, agnese.paberza@raplm.gov.lv


Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

 anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 11.punkts.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam 4.1.3. apakšpunkts „Rīcībspējīgas pašvaldības un reģioni”.

2008.gada 4.marta un 11.marta Ministru kabineta sēdē izskatītais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

  Jautājumu par administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu regulē 1991.gada 6.jūnija likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. 1998.gada 13.novembra Administratīvi teritoriālās reformas likums ir paredzēts noteikta uzdevuma izpildei – realizēt administratīvi teritoriālo reformu.

Likumā „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” paredzētās normas neatbilst situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, tādēļ, lai saskaņotu abos likumos paredzētās spēkā esošās tiesību normas nepieciešams pieņemt jaunu, šodienas situācijai atbilstošu likumu par administratīvajām teritorijām un apdzīvotām vietām. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās spēku zaudēs Administratīvi teritoriālās reformas likums un likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Likumprojekts paredz administratīvo teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu izveidošanas kārtību un kritērijus to izveidošanai.  

 4. Cita informācija

 

 

  Nav attiecināms.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likums rada priekšnosacījums ilglaicīgai pašvaldību attīstības plānošanai un rada stabilitātes priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

 

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides uzlabošanos.

Nav attiecināms.

 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  

Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Palielinās resursu efektīvākas izmantošanas iespējas

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt jaunas darbavietas un nodarbinātību.

Likumprojekta pieņemšana nerada papildus administratīvo slogu komersantiem.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Likumprojekta pieņemšana nerada papildus administratīvo slogu fiziskām personām.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

  Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus, kā arī pašvaldībām racionāli izmantot esošos finanšu resursus sociālās infrastruktūras attīstībai un tās efektīvai izmantošanai, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt jaunas darbavietas un nodarbinātību.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms.

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008.gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009

 2010

 2011

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

  

0

 

 

0

0

 

 0

 

 

0

0

 

 0

 

 

0

0

 

 0

 

 

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

  

0

 

 

 

0

0

  

565

 

 

 

0

0

  

165 

 

 

 

0

0

 

165 

 

 

 

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

  

0

 

 

 

0

0

  

-565 

 

 

 

0

0

  

-165 

 

 

 

0

0

  

-165

 

 

 

0

0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

  0

  0

  0

  0

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

  Valsts zemes dienesta programmatūras izstrādei 2009.gadā nepieciešami LVL 500 000.

Datu sagatavošana:

Latvijas Republikā ir aptuveni 150 000 administratīvo robežu segmenti (sagatavojamās vienības).

Vienas vienības informācijas sagatavošanai nepieciešams 10 minūtes. Kopā 25 000 stundas, kas nepieciešamas, lai sagatavotu administratīvo robežu teksta un grafiskos datus, kas sastāda LVL 400 000 trijos gados.

Sadalot pa gadiem:

2009. gadā – LVL 565 000 – programmatūras izstrāde un datu sagatavošana;

2010. gadā – LVL 165 000 - datu sagatavošana;

2011. gadā – LVL 165 000 - datu sagatavošana.

Detalizēts aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.

 6. Cita informācija 

 

  No valsts budžeta nepieciešams finansēt novadu administratīvo teritoriju robežu un republikas pilsētu administratīvo teritoriju robežu aprakstu sagatavošanu, kas saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem jāveic līdz 2012.gada 31.decembrim paredzot kopējo finansējumu Valsts zemes dienestam 2009., 2010. un 2011.gadā 895 000 latu apmērā. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai likumprojekta īstenošanai 2009. un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Likumprojekta Pārejas noteikumu 12.punkta izpildei Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 2008.gadā likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” paredzēti 55 550000 lati novada infrastruktūras attīstībai, bet 2009.gadā novadu infrastruktūras attīstībai paredzēti 15 600000 lati. Likumprojekta Pārejas noteikumu 4.punkta izpildei likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” paredzēti 160 000 lati.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Pēc likuma pieņemšanas nepieciešams izdot sekojošus jaunus normatīvos aktus – atbildīgā Tieslietu ministrija:

1)     Ministru kabineta noteikumus par adresācijas sistēmas pamatprincipiem, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību;

2)     Ministru kabineta noteikumus par administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu noteikšanas kārtību;

3)     Adresācijas noteikumus.

Atbildīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija:

1)      Ministru kabineta noteikumi par dokumentu iesniegšanas kārtību administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai;

2)      Ministru kabineta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumi;

3)       Likumprojekts par apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;

4)      Ministru kabineta noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu;

5)      Ministru kabineta noteikumi par pilsētu lauku teritoriju pārveidošanu par novada pagastiem vai pievienošanu esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām;

6)      Ministru kabineta noteikumus par kārtību kādā piešķir un izlieto dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai;

7)      Ministru kabineta noteikumus par finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un kārtību kādā sagatavojami apvienošanās projekti;

8)      Ministru kabineta pilsētu saraksts.

Administratīvi teritoriālās reformas likuma normas, kas nav izpildītas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir pārceltas uz šo likumu.

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

   Nav attiecināms.

    Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Nav attiecināms.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Nav attiecināms.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  2008.gada 4.marta un 11.marta Ministru kabineta sēdē izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Sagatavotais informatīvais ziņojums ir publiski pieejams Ministru kabineta mājas lapā.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

   Veiktas konsultācijas ar Valsts Zemes dienesta ekspertiem.

 5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunas valsts institūcijas netiek izveidotas, un to funkcijas netiek paplašinātas.

Pašvaldības likumprojektu īstenos, ņemot vērā šajā likumprojektā noteiktās normas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Persona savas tiesības var aizstāvēt administratīvi procesuālajā kārtībā.

 4. Cita informācija

  Citas informācijas nav.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāres vietā valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

E.Zalāns

A.Pīlēģis

K.Jaunzeme

S.Smone

A.Pabērza

 

10.04.2008. 16:24

1542

A.Pabērza

7770394,  agnese.paberza@raplm.gov.lv


Pielikums

 

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijai

Detalizēts aprēķins Valsts zemes dienesta nepieciešamajam finansējumam

 

Nosaukums:

Aprēķins:

1.1. Speciālists administratīvo robežu segmentu (vienības) Latvijas Republikā vienas vienības informācijas sagatavošanai (kopā 3 gadu laikā 150'000 vienības x 14,54 min katrai) {19,2. Saime, II Līmenis, 10. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950}

1 speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 12116,67 stundas = 58156,15 Ls

1.2. Adrešu reģistra daļas vadītājs {35. Saime, III Līmenis, 10. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950}

1 speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 1211,67 stundas = 5814 Ls

1.3. Adrešu reģistra daļas vadītāja vietnieks {35. Saime, II Līmenis, 9. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 266-804}

1 speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 9840,96 Ls

1.3. Datu bāzes ANALĪTIĶIS {19,2. Saime, II Līmenis, 10. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950}

1 speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 11628 Ls

1.4. Metodikas EKSPERTS {10. Saime, III Līmenis, 10. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 298-950}

1 speciālists x 4,8 Ls stundas tarifa likme x 2423,33 stundas = 11628 Ls

1.5. Darbu vadība (Departamenta direktors, VZD vadība) {35. Saime, V Līmenis, 13. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 501-1551}

1 speciālists x 7,84 Ls stundas tarifa likme x 1211,67 stundas = 9492,12 Ls

1.6. Ģeoinformātikas inženieris (skat.pie speciālista) {20. Saime, II Līmenis, 9. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 266-804}

 speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme x 2017,6 stundas = 0 Ls

1.7. Apkalpojošais personāls (grāmatvedis, uzskaitvedis, ekonomists, IT speciālisti) {14. Saime, III Līmenis, 9. Algu grupa, 4. kval.Pakāpe, amplitūda: 266-804}

1 speciālists x 4,06 Ls stundas tarifa likme x 4846,67 stundas = 19688,75 Ls

Algas kopā {EKK1110}

Ls 68 091,83

Atvaļinājuma pabalsts {EKK1220}

1 atalgojuma fonds x 1 gads x 10519 atvaļinājuma pabalstu gada kopsumma = Ls 10519

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas {EKK1210}

24,09% x 78610,83 atalgojums kopā x 1 izmaksa = Ls 18937,35

1. Atlīdzība {EKK1000}:

KOPĀ = Ls 97548

Iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni {EKK2110}

2 speciālisti katrā braucienā x 34 braucieni (8 Reģionālās Nodaļas x 4 + Centrs x 2) x 4 Ls/dienasnauda = Ls 272

Ārvalstu komandējumi un dienesta braucieni {EKK2120}

2 speciālisti x 2 braucieni x 750 Ls par 1 braucienu = Ls 3000

Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi (datu pārraides tīkls, internets, u.c.) {EKK2210}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 244,75 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 3475,45

Apkure {EKK2221}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 54,22 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 769,92

Elektroenerģija {EKK2223}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 77,47 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1100,07

Citi komunālie maksājumi (t.sk.ūdens, kanalizācija) {EKK2222,2229}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 10,59 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 150,38

Pārējie administratīvie izdevumi (piemēram, dzeramais ūdens) {EKK2239}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 152,88 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 2170,9

Ēku, būvju un telpu remonts {EKK2241}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 299,87 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 4258,15

Ēku, būvju un telpu uzturēšana {EKK2244}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 127,03 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1803,83

Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK2249}

14,2 speciālisti gadā x 1 gad s x 11,48 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 163,02

IT pakalpojumi (licences, sistēmu uzturēšana) {EKK2250}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 83,18 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1181,16

Ēku telpu īre un noma {EKK2261}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 689,32 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 9788,34

Transportlīdzekļu noma {EKK2262}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 7,99 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 113,46

Iekārtu un inventāra (datortehnikas) īre un noma {EKK2264}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 65,86 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 935,21

Pārējā noma {EKK2269}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 61,01 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 866,34

Citi pakalpojumi (administratīvie izdevumi, t.sk.mācības (semināri un kursi)) {EKK2279}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 163,12 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 2316,3

Biroja preces un inventārs (kancelejas preces (t.sk.toneri un kārtridži, inventārs), spectērpi) {EKK2311,2312,2313}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 62,12 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 882,1

Degviela un citi enerģētiskie materiāli {EKK2320}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 9,78 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 138,88

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK2350}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 63,36 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 899,71

2. Preces un pakalpojumi {EKK2000}:

KOPĀ = Ls 34285

Attīstības pasākumi un programmas {EKK5110}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 29,4 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 417,48

Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas tiesības {EKK5120}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 15,33 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 217,69

Pārējie pamatlīdzekļi {EKK5230}

14,2 speciālisti gadā x 1 gads x 88,19 Ls vidēji par 1 darbinieku gadā = Ls 1252,3

3. Pamatkapitāla veidošana {EKK5000}:

KOPĀ = Ls 1887

PAVISAM kopā (summa): 2009.gads :

KOPĀ = Ls 133721

 

10.04.2008. 16:37

872

A.Pabērza

7770394,  agnese.paberza@raplm.gov.lv