Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

10.04.2008.                   Nr.90/TA-2514

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kurme 67219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 9 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa sēdes protokola Nr.22   9.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā

 

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā."

 

2. Izslēgt 9.panta otro daļu.

 

3. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes absolvēšanu.";

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.";

 

papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.";

 

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, amatpersonai piemērojot šā panta sesto daļu, un mainās minētās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta amatpersona, nosaka minētās amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura amatpersona tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, amatpersonai piemērojot šā panta sesto daļu, un mainās minētās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka minētās amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta."

 

4. 14.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju."

 

5. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "Amatam noteiktās prasības" ar vārdiem iekavās "(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu attiecīgajā nozarē nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – profesionālā vidējā izglītība;

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība."

 

6. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi), lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(31) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) vai kas pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja amatpersona, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, sekmīgi par maksu mācās citā valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus "izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus" ar vārdiem un skaitļiem "izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus".

 

7. Izteikt 20.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;".

 

8. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē."

 

9. Izslēgt 26.panta trešo daļu.

 

10. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

 

"28.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienas darba laika stundu skaitu attiecīgajā četru mēnešu darba laika uzskaites periodā.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, amatpersonu darbā iesaista saskaņā ar darba grafiku.

(4) Nedēļas atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas."

 

11. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja amatpersonai noteikts normālais darba laiks, virsstundu darba uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais darba laiks, virsstundu darba uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši."

 

12. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendiju."

 

13. Papildināt 33.panta 11.daļas otro teikumu aiz vārda "atsaukta" ar vārdiem "un nepiemēro šā panta astotās daļas nosacījumus".

 

14. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) no valsts budžeta pilnīgi finansētās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes) mazāk par trijiem gadiem;

2) četru mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs no trijiem līdz sešiem gadiem;

3) sešu mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.";

 

papildināt pantu ar 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā aprēķina, ņemot vērā amatpersonas nepārtraukti nodienēto (nostrādāto) gadu skaitu valsts iestādēs līdz bērna piedzimšanai. Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskata par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādēs pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinot pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, neņem vērā valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas nepārtraukti nodienēto (nostrādāto) gadu skaitu.

(22) Ja abi bērna vecāki dien (strādā) valsts iestādēs un abiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(23) Amatpersona nav tiesīga saņemt pabalstu bērna piedzim­šanas gadījumā, ja tai nav beidzies noteiktais pārbaudes termiņš un amatpersona iepriekš nav dienējusi (strādājusi) valsts iestādē vai ir dienējusi (strādājusi) mazāk par sešiem mēnešiem.

(24 ) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā amatpersona saņem par katru piedzimušo bērnu.";

 

papildināt trešās daļas 2.punktu aiz vārda "atvaļinājumā" ar vārdiem iekavās "(turpmāk – atvaļinājuma pabalsts)";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "vienreizēju" ar vārdu "atvaļinājuma";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.";

 

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(10) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, un pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets.

(11) Lēmumu par šā panta desmitajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija."

 

15. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.";

 

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī izņemot laiku, kad amatpersona atradusies atvaļinājumā bērna tēvam vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.";

 

izslēgt septīto daļu.

 

16. 43.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "vēstniecību vai" ar vārdiem "diplomātisko vai konsulāro";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad amatpersona uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā – izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem."

 

17. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.";

 

izslēgt trešajā daļā vārdus "Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa priekšmetu vērtību."

 

18. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).";

 

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai piemērojot disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta.";

 

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām.";

 

izslēgt astoto daļu.

 

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, pēc 2008.gada 1.septembra sekmīgi turpina par maksu mācīties Latvijas Policijas akadēmijā, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, un kurai pirms 2008.gada 1.septembra piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpmākos mācību izdevumus kompensē pilnā apmērā.

12. Amatpersona, kura līdz 2008.gada 1.jūlijam dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku pārcelta amatā (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes), Ministru kabineta noteiktajā apmērā līdz 2010.gada 1.jūlijam turpina saņemt kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

13. Likuma 37.panta otrā, 2.1, 2.2 un 2.3 daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Amatpersona, kuras bērns piedzimis līdz 2008.gada 31.decembrim, saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

14. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība" un Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 "Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministra vietā –

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

Likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2006.gada 1.oktobrī spēkā stājās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (turpmāk – Likums). Pieņemot Ministru kabineta noteikumus saistībā ar Likumu, Ministru kabinets uzdeva Iekšlietu ministrijai uzdevumu sagatavot vairākus grozījumus Likumā –

1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.49, 41§ 2.punktā dotais uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumu projektu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28.pantā, paredzot noteikt, ka summētā darba laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši;

2) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.49, 42§ 2.punktā dotais uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumu projektu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 43.panta ceturtajā daļā, paredzot noteikt konkrētus ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistīto izdevumu veidus;

3) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra sēdes protokola Nr.55, 56§ 2.punktā dotais uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot projektu par grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 17.pantā, paredzot uzdevumu Ministru kabinetam noteikt:
- kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos;
- kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu;

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra sēdes protokola Nr.56, 51§ 2.punktā dotais uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot likumprojektu par grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, paredzot:
- papildināt 37.panta devīto daļu, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka arī šī likuma 38.panta trešajā daļā noteiktā pabalsta amatpersonas nāves gadījumā saņemšanas kārtību;
- svītrot 39.panta ceturto daļu un papildināt 37.pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka, ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus, viņai izmaksā pabalstu;
- papildināt 39.panta sesto daļu, paredzot, ka kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonām, kas pārceltas uz noteiktu laiku, un paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Bez tam, piemērojot Likumu, praksē tika konstatētas vairākas nepilnības, kuras nepieciešams precizēt:

1) pašreiz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) prasības par nepieciešamo izglītību noteiktas Likuma 9.panta otrajā daļā, kas nosaka, kāda izglītība nepieciešama, lai pieņemtu dienestā. Tomēr minētās prasības nebūtu attiecināmas tikai uz personām, kuras pieņem dienestā, bet būtu nepieciešams noteikt šīs prasības arī attiecībā uz amatpersonām, kuras tiek pārceltas Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes ietvaros, papildinot Likuma 15.pantu un nosakot, kāda minimālā nepieciešamā izglītība norādāma amatpersonu amata aprakstā;

2) Likuma 12.panta pirmajā daļā noteikti amatpersonu pārcelšanas citā amatā pamati, tomēr to uzskaitījums nav pilnīgs, jo neparedz konkrētu pamatu amatpersonu pārcelšanai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai un pēc Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanas pārcelšanai uz citu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi vai Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt, ka amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai un arī sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

3) šobrīd Likums neregulē gadījumus, kā rīkoties, ja mainās pārceltās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt Likuma 12.pantu ar attiecīgām normām;

4) Likuma 14.pants paredz, ka amatpersonai tās atstādināšanas laikā neizmaksā pabalstus un kompensācijas. Minēto nosacījumu nepieciešams svītrot, jo pabalsti un kompensācijas ir amatpersonas sociālās garantijas, kas tomēr būtu izmaksājamas;

5) Likuma 14.panta otrā daļa paredz, ka amatpersonu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. No pašreizējās redakcijas izriet, ka gadījumā, ja šī drošības līdzekļa ietvaros tiks pieņemts lēmums par aizliegumu pildīt amata atsevišķus (daļu) pienākumus (piemēram, pieņemt konkrētus lēmumus), tad jebkurā gadījumā amatpersona būs atstādināma, nedodot izvēles iespējas. Kaut gan pārējos amatpersonas amata pienākumus šis lēmums neskars. Lai novērstu minēto, nepieciešams precizēt Likuma 14.panta otrās daļas redakciju, kā arī paredzēt papildu drošības līdzekli – mājas arests, svītrojot to no šā paša panta trešās daļas, jo šajā laikā amatpersonai būtu saglabājama uzturdevas kompensācija;

6) Likuma 17.panta trešajā daļā paredzēta iespēja amatpersonu nosūtīt uz izglītības iestādi profesionālās izglītības iegūšanai. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas ietvaros attiecībā uz amatpersonu piemēro tikai pārcelšanas procedūru, nepieciešams precizēt šo normu;

7) Likuma 17.panta ceturtajā daļā paredzēta iespēja amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Minēto kompensāciju iespējams saņemt, ja amatpersona mācās arī Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs iespējams iegūt izglītību jau ar lielāku ievirzi dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, nepieciešams veicināt amatpersonu izglītības iegūšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs. Ņemot vērā minēto, Likumu tiek piedāvāts papildināt ar normu, kas nosaka, ka ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem;

8) Likuma 22.pantā noteikta speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība, kur paredzēta arī nepieciešamā izglītība kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai. Ņemot vērā to, ka izglītība vairāk būtu saistāma ar amatu, nevis speciālo dienesta pakāpi, tad nepieciešams precizēt Likuma 22.panta nosacījumus kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai. Turklāt līdz ar to nepieciešams arī precizēt Likuma 20.panta ceturtajā daļā minētos vispārīgos noteikumus kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

9) ņemot vērā Likuma piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības attiecībā uz amatpersonu darba laika organizāciju, nepieciešams precizēt Likuma VII nodaļā „Darba laika organizācija” ietvertās normas;

10) saskaņā ar Likuma 32.panta pirmo daļu amatpersona saņem darba samaksu. Minētais attiecas arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs studējošajām amatpersonām. Tādēļ, lai neradītu normatīvo aktu dažādas interpretācijas problēmas, nepieciešams Likumā paredzēt, ka amatpersona, kura mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošo (izglītojamo) stipendiju;

11) Likuma 33.panta astotajā daļā paredzēti nosacījumi ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dalīšanai daļās, paredzot atvaļinājuma daļu minimālo ilgumu. Savukārt šā paša panta vienpadsmitā daļa paredz, ka amatpersonu iespējams atsaukt no atvaļinājuma, pēc tam pagarinot atvaļinājumu par attiecīgo dienu skaitu. Ņemot vērā personas tiesības izmantot atvaļinājuma dienas, uz kurām tā bijusi atsaukta, ikgadējā atvaļinājuma daļu ilguma ierobežojums nebūtu attiecināms uz minēto gadījumu;

12) šobrīd Likuma 37.panta otrajā daļā paredzēts amatpersonām piešķiramais pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā sešu mēneša amatalgu apmērā. Tomēr Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē atbalstītā koncepcija "Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma" paredz diferencēt šo pabalstu atkarībā no nostrādāto gadu skaita valsts iestādēs. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Likuma 37.pantu.

13) Likums šobrīd skaidri neregulē gadījumus, kad amatpersonai maksā vai nemaksā uzturdevas kompensāciju. No pašreizējās redakcijas nav skaidrs, vai tā maksājama atvaļinājuma bērna tēvam laikā, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un citos gadījumos, kad attaisnojošu iemeslu dēļ amatpersona neveic dienesta pienākumus. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Likuma 39.pantu, nosakot konkrētos gadījumus uzturdevas kompensācijas izmaksai;

14) Likuma 44.panta otrajā daļā dotajā deleģējumā Ministru kabinetam nepieciešams paredzēt pilnvarojumu noteikt arī amatpersonu ekipējuma un inventāra veidus un izsniegšanas normas;

15) nepieciešams paredzēt, ka kompensāciju amatpersonām, kuras dienesta pienākumus veic pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, izmaksā visu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Likuma 44.panta trešo daļu;

16) šobrīd likums neparedz pienākumu amatpersonām, kuras tiek atvaļinātas no dienesta, atmaksāt izsniegtā formas tērpa vērtību. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt Likuma 44.pantu ar attiecīgu normu;

17) šobrīd Likums neparedz regulējumu amatpersonas atvaļināšanai no dienesta, ja amatpersona tiek atskaitīta no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Likuma 47.pantu;

18) Likuma 47.panta piektajā daļā paredzēts, ka nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Savukārt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma 26.panta otrajā daļā paredzēts, ka lēmumu par disciplinārsoda – atvaļināšana no dienesta – piemērošanu izpilda nekavējoties pēc tā stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt Likuma 47.panta piekto daļu, nosakot, ka minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersona tiek atvaļināta no dienesta pēc pašas vēlēšanās un gadījumiem, kad tiek piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta;

19) ņemot vērā Darba likumā noteiktos gadījumus par to, kad netiek ieturēta izmaksātā vidējā izpeļņa par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām, nepieciešams precizēt Likuma 47.pantu, papildinot to ar minēto regulējumu;

20) Likuma 47.panta astotajā daļā paredzēts, ka gadījumos, ja no amata pienākumu izpildes atstādinātā amatpersona atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un šo amatpersonu atvaļina no dienesta, tā uzskatāma par atvaļinātu, skaitot no atstādināšanas dienas. Minēto normu nepieciešams izslēgt, jo likumā paredzēts arī, ka atstādināšanas laikā amatpersonai maksājama, piemēram, uzturdevas kompensācija. Šādas situācijas rezultātā izriet, ka atvaļinātai amatpersonai tikušas izmaksātas naudas summas, kas nebūtu pieļaujams. Vienlaikus ar šīs normas izslēgšanu, nepieciešams papildināt Likuma 5.pantu, nosakot, ka amatpersonai izdienā neieskaita laiku, kad tā bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un atzīta par vainīgu tīša noziedzīga izdarīšanā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Likumprojektā paredzēts:

1) precizēt Likumā doto deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus saturu saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu;

2) noteikt divus jaunus pārcelšanas pamatus:

- sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

- pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai;

3) noteikt nosacījumus, pēc kādiem pārceltajām amatpersonām pārskata mēneša amatalgas apmēru, aizsargājot tās amatpersonas, kuras pārceltas uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai un kuras pārceltas citā amatā uz noteiktu laiku bez to piekrišanas;

4) precizēt noteikumus, kas attiecas uz darba samaksu pārceltajām amatpersonām:

- noteikts, ka amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu;

- noteikts, ka gadījumā, kad mainās pārceltās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tai nosaka mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura vai uz kuru amatpersona tika pārcelta (atkarībā no piemērotā pārcelšanas pamatojuma);

5) noteikt, kāda minimālā izglītība norādāma amata aprakstā, kas ņemama vērā, nosakot konkrēto nepieciešamo izglītību amata aprakstā;

6) noteikt, ka ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem;

7) precizēt nosacījumus kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai:

- sasaistot kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu ar izdienu konkrētajā speciālajā dienesta pakāpē;

- nosakot, ka kārtējo speciālo dienesta pakāpi iespējams saņemt, ja amatpersona ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;

8) noteikt, ka summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienas darba laika stundu skaitu attiecīgajā četru mēnešu darba laika uzskaites periodā, kā arī noteikt summētā darba laika četru mēnešu uzskaites periodu;

9) noteikt virsstundu darba uzskaites periodu:

- ja noteikts normālais darba laiks – kalendārais mēnesis;

- ja noteikts summētais darba laiks – četri kalendārie mēneši;

10) atbilstoši Ministru kabineta koncepcijai diferencēt pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā apmēru atkarībā no nodienētā (nostrādātā) laika valsts iestādēs:

- trīs mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs mazāk par trim gadiem;

- četru mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus;

- sešu mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs sešus gadus un vairāk;

11) kompensācija par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem noteikt kā pabalsts;

12) kompensāciju amatpersonai, kas dienesta interesēs pārcelta uz citu administratīvo teritoriju, par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķirt tikai gadījumā, ja pārcelšana bijusi tikai uz noteiktu laiku;

13) izslēgt likuma 37.panta pirmajā daļā vārdus „(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)”. Minētais pamatojams ar to, ka likuma 12.pants tiek papildināts ar jaunu pārcelšanas pamatu – pārcelšana uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai. Ņemot vērā minēto, pārcelšanai uz izglītības iestādi tiks izmantots speciālais pamatojums un tas netiks darīts pārcelšanas dienesta interesēs ietvaros.

14) amatpersonas pienākumu atvaļināšanas gadījumā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā atmaksāt izsniegto formas tērpa priekšmetu vērtību;

15) noteikt jaunu atvaļināšanas pamatu – sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē;

16) precizēt terminoloģiju, atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam;

17) amatpersonai izdienā neieskaitīt laiku, kad tā bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

18) precizēt drošības līdzekļu veidus, sakarā ar kuriem amatpersona atstādināma no amata pienākumu izpildes;

19) noteikt, ka amatpersona, kura mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošo (izglītojamo) stipendiju;

20) noteikt gadījumus, kad amatpersona nesaņem uzturdevas kompensāciju:

- laikā, kad amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes un tai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums;

- atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā;

- atvaļinājuma bērna tēvam laikā;

- bērna kopšanas atvaļinājuma laikā;

21) noteikt, ka par izdevumiem, kas saistīti ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī (attiecībā uz amatpersonām, kuras savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs), uzskatāmi:

- veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem saistītie izdevumi;

- izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

22) noteikt, ka atvaļināšanas gadījumā no amatpersonas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām šādos gadījumos atvaļināšanas gadījumos:

- sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

- sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

- sasniedzot likumā noteikto vecumu;

- sakarā ar amatpersonas nāvi.

3. Cita informācija

 Nav.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts skar ierobežotu personu loku – Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Sociālo garantiju veidi ar likumprojektu netiek mainīti (izņemot viena kompensācija pārveidota par pabalstu), tomēr mainīts apjoms. Sociālo garan­tiju apjoma izmaiņas būtiski neietekmēs amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo drošību.

Likumprojekts neskar sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

  Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

 

 Likumprojekts šo jomu neskar. 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

6. Cita informācija

Likumprojektā noteikto normu ieviešana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi:

1) par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mācību izdevumu un šo izdevumu atmaksāšanas kārtību;

2) par pabalstiem un kompensācijām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

3) par grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.873 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata aprakstu izstrādāšanas kārtība”;

4) par grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par pabalsta un kompensācijas apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ārvalstī apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, kā arī kārtību, kādā sedz ar minēto amatpersonu uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus”;

5) par amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem, un to izsniegšanas normām;

6) par kārtību, kādā amatpersona, kuru atvaļina no dienesta atmaksā izsniegtā formas tērpa priekšmetu vērtību, un šo apmēru.

2. Cita informācija

 Nav.

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

  Nav.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Veiktas konsultācijas ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrību „LAKRS” un Latvijas Apvienotajai Policistu arodbiedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Ņemts vērā Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS” un Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības priekšlikums par ikgadējā atvaļinājuma ilguma saglabāšanu pašreizējā apmērā, to nesamazinot.

Nav ņemti vērā priekšlikumi par likuma papildināšanu ar jautājumiem, kas skar amatpersonu pārstāvību, speciālo dienesta pakāpju sistēmu un bērna piedzimšanas pabalsta apmēru.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

 Konsultācijas nav veiktas.

5. Cita informācija

 Nav.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī ar ievietošanu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un portālā www.likumi.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 

Iekšlietu ministrs                   M.Segliņš

 

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta

direktora pienākumu izpildītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Straume

I.Šnepsta

T.Stragova

G.Kurme

 

 

 

 

 

 

06.02.2008. 11:20

2911

Kurme

7219310, Gunta.Kurme