Iesniedz Tautsaimniecības komisija

28.05.2008.

          9/8-

 

 

          Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.664/Lp9) .

                  

 

         

                    Pielikumā:  apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                           trešajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

             Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

( Reģ. nr. 664/Lp9 )

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (7)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

 

 

 

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

 

 

 

 

 

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

 

 

 

 

 

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;

 

 

 

 

 

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

 

 

 

 

 

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

 

 

 

 

 

5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

 

 

 

 

 

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

 

 

 

 

 

7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām;

1. 5.pantā:

papildināt 7., 8. un 9.punktu pēc vārda “izsniedz” ar vārdiem “un anulē”;

 

 

 

1. Papildināt 5.panta 7., 8. un 9.punktu pēc vārda “izsniedz” ar vārdiem “un anulē”.

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

 

 

 

 

 

9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas komplektē kuģa apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem;

 

 

 

 

 

10) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);

 

 

 

 

 

11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

 

 

 

 

 

12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

 

 

 

 

121) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

 

 

 

 

122) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;

 

 

 

 

 

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

 

 

 

 

 

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu un 10.05.2007. likumu)

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka atbilstības sertifikātu izsniegšanas un anulēšanas kārtību jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmās.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

1

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 1.panta otrā lasījuma redakciju attiecībā uz likuma 5.panta otro daļu.

Atbalstīts

 

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

 

 

 

 

 

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

 

 

 

 

 

11) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

 

 

 

 

 

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

 

 

 

 

 

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

 

 

 

 

 

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

 

 

 

 

 

5) veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;

 

 

 

 

 

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

 

 

 

 

 

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

 

 

 

 

 

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

 

 

 

 

 

9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

 

 

 

 

 

10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

 

 

 

 

 

11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);

 

 

 

 

 

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

 

 

 

 

 

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

 

 

 

 

 

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

 

 

 

 

 

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

 

 

 

 

 

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

 

 

 

 

 

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

 

 

 

 

 

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;

 

 

 

 

 

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

 

 

 

 

 

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

 

 

 

 

 

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;

 

 

 

 

 

211) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;

 

 

 

 

 

22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

 

 

 

 

 

23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;

 

 

 

 

 

24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

 

 

 

 

 

25) uzrauga, lai komersanti, kas komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu prasībām, kuras noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;

 

 

 

 

 

26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

 

 

 

 

27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes.

 

 

 

 

 

 

2.  6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu.”;

 

 

 

2. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu.”;

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām".

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.”;

 

 

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.”;

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

izslēgt trešajā daļā vārdus “Avāriju izmeklēšanas nodaļas”;

 

 

 

 

izslēgt trešajā daļā vārdus “Avāriju izmeklēšanas nodaļas”;

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

 

 

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

 

1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

2

Juridiskais birojs

Izslēgt 6.panta 3.1 daļas 1.punktā vārdus “iesniedzot attiecīgu iesniegumu”.

Atbalstīts

1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

 

2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.”

 

 

 

2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.”

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004.  likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu un 10.05.2007. likumu)

 

 

 

 

 

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:

 

 

 

 

 

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

 

 

 

 

 

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

 

 

 

 

 

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

 

 

 

 

 

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

 

 

 

 

 

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

 

 

 

 

 

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

 

 

 

 

 

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols;

 

 

 

 

 

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

 

 

 

 

 

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

3.  11.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) 2005.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;”;

 

 

 

3.  11.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) 2005.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;”;

 

papildināt daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.”

 

 

 

papildināt daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.”

(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

 

 

 

 

 

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

 

 

 

 

 

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

 

 

 

 

 

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

 

 

 

 

 

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

 

 

 

 

 

5) ostu un kuģu drošību;

 

 

 

 

 

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

 

 

 

 

 

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

 

 

 

 

 

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

 

 

 

 

 

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;

 

 

 

 

 

10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

 

 

 

 

 

11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;

 

 

 

 

 

12) kuģa ugunsdrošību;

 

 

 

 

 

13) vides piesārņojuma novēršanu;

 

 

 

 

 

14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

 

 

 

 

 

15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

 

 

 

 

 

16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;

 

 

 

 

 

17) kuģa tilpību;

 

 

 

 

 

18) kuģa kravas zīmi;

 

 

 

 

 

19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

 

 

 

 

 

20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

 

 

 

 

 

21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

 

 

 

 

 

22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;

 

 

 

 

 

23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

 

 

 

 

 

24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

 

 

 

 

 

25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;

 < /span>

 

 

 

 

26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;

 

 

 

 

 

27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.

 

 

 

 

 

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.

 

 

 

 

 

(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

 

 

 

 

 

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

 

 

 

 

 

(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

 

 

 

 

 

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

 

 

 

 

 

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu un 10.05.2007. likumu)

 

 

 

 

 

26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana

(1) Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

 

3

Atbildīgā komisija

26.pantā:

              Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Satiksmes ministrija izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām, kuru atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu uzrauga Latvijas jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana, un jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu uzraudzība.”;

Atbalstīts

4. 26.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Satiksmes ministrija izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām, kuru atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana un jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu uzraudzība.”;

(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

 

 

 

 

 

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.

 

 

 

 

 

(4) Atpūtai un sportam paredzēto mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu atbilstoši savai kompetencei veic Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ministru kabinets izdod noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.

 

4

Atbildīgā komisija

26.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Atpūtas kuģu: motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kuri netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanu kuģošanai Latvijas ūdeņos veic Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.”;

Atbalstīts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atpūtas kuģu — motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kuri netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanu kuģošanai Latvijas ūdeņos veic Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.”;

(5) Atpūtai un sportam paredzēto buru jahtu un motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic saskaņā ar Sporta likuma 5.panta trešo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzīta burāšanas sporta federācija. Apmācības programmu sagatavošanā minētā burāšanas sporta federācija vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās burāšanas sporta federācijas rekomendācijām par atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju.

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus „Atpūtai un sportam paredzēto buru jahtu un motorjahtu” ar vārdiem „Buru jahtu”;

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “Atpūtai un sportam paredzēto buru jahtu un motorjahtu” ar vārdiem “Buru jahtu”;

 

(6) Motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri, kuri nodarbojas ar atpūtas kuģu vadītāju apmācību. Nosakot atpūtas kuģu vadītāju sertifikāta formu, mācību centri vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskās komisijas rekomendācijām.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu un 10.05.2007. likumu)

 

 

sestajā daļā vārdus „Motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic arī” aizstāt ar vārdiem „Atpūtas kuģu: motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem vadītāju apmācību un sertificēšanu kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem veic saskaņā ar Sporta likuma 5.panta trešo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzīta burāšanas sporta federācija vai „.

 

aizstāt sestajā daļā vārdus “Motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic arī” ar vārdiem “Atpūtas kuģu — motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, vadītāju apmācību un sertificēšanu kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem veic saskaņā ar Sporta likuma 5.panta trešo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzīta burāšanas sporta federācija vai”.

40.pants. Tankkuģi ar izolētā balasta tankiem

 (1) Latvijas ostās tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemēro ostu maksas atlaides un par navigācijas pakalpojumiem iekasējamās maksas atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai.

4. Izslēgt 40.panta pirmo daļu.

 

5

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Tankkuģu izolēto balasta tanku tilpības aprēķināšana

Tankkuģu izolēto balasta tanku tilpību aprēķina saskaņā ar starptautisko tiesību normām.”

Atbalstīts

5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Tankkuģu izolēto balasta tanku tilpības aprēķināšana

Tankkuģu izolēto balasta tanku tilpību aprēķina saskaņā ar starptautisko tiesību normām.”

(2) Kārtību, kādā aprēķināma izolēto balasta tanku tilpība, nosaka saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;

 

 

 

 

 

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;

 

 

 

 

 

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;

 

 

 

 

 

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

 

 

 

 

 

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

 

 

 

 

 

3. (Izslēgts ar 30.10.2003.  likumu).

 

 

 

 

 

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(30.10.2003.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(30.10.2003.  likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)

 

 

 

 

 

6. Šā likuma 26.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(28.10.2004.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(28.10.2004.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus.

(28.10.2004.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)

 

6

Atbildīgā komisija

Izslēgt Pārejas noteikumu 9.punktā vārdus „pirmajā un”

Atbalstīts

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9.punktā vārdus “pirmajā un”;

10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(28.10.2004.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

11. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(10.11.2005.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12. Līdz šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami šādi Satiksmes ministrijas normatīvie akti:

 

 

 

 

 

1) Satiksmes ministrijas 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.22 “Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem”;

 

 

 

 

 

2) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumi Nr.26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”;

 

 

 

 

 

3) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.decembra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu un ūdensceļu iezīmēšanu dabā”;

 

 

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 2004.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.8 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”.

(10.11.2005.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 51.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

(10.05.2007.  likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

14. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs šā likuma 8.1 pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri. Līdz brīdim, kad šā likuma 8.1 pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, tās realizāciju nodrošina Latvijas Jūras administrācija.

(10.05.2007.  likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu)

5. Pārejas noteikumos:

aizstāt 14.punktā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa”;

 

 

 

aizstāt 14.punktā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.727 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.727 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

7

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

„16. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdot šā li kuma 26.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.856 „Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem”.

Atbalstīts

16. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.856 “Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem”.

 

 

 

17. Grozījumi likuma 26.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā (par atpūtas kuģu vadītāju apmācību un sertificēšanu) stājas spēkā 2009.gada 1.februārī.

 

17. Grozījumi šā likuma 26.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā attiecībā uz atpūtas kuģu vadītāju apmācību un sertificēšanu stājas spēkā 2009.gada 1.februārī.

 

 

 

18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.februārim izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.994 „Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.februārim izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.994 “Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”