Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

12.03.2008.                Nr.90/TA-132

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Trofimovs 67219420, dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 10.marta sēdes protokola Nr.15    18.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"

 

Izdarīt likumā "Par valsts proves uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 5.nr.; 1998, 9.nr.; 2002, 10.nr.; 2004, 9.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izslēgt 2.punkta otro teikumu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) prove (raudze) – skaitlis, kas rāda tīra dārgmetāla masas īpatsvaru kausējumā;";

 

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dārgmetāla izstrādājums – jebkāds juvelierizstrādājums vai cits priekšmets, kas izgatavots pilnīgi vai daļēji no dārgmetāliem vai to sakausējumiem un ietilpst Kombinētās nomenklatūras 71.grupā vai atbilst 42., 85., 90., 91., 92., 93., 96. vai 97.grupai, ja dārgmetāla masas īpatsvars kausējumā nav mazāks par standartā LVS EN 29202:2000 "Rotaslietas – Dārgmetālu sakausējumu tīrība" un Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumos (turpmāk – Konvencija par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu) noteikto."

 

2.  2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Likums nosaka Latvijas Republikā izgatavoto un ievesto (importēto) dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanas, zīmogošanas un marķēšanas prasības, proves zīmogus, ar kādiem šos izstrādājumus zīmogo, kā arī regulē valsts proves uzraudzību.";

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "inspekcijā" ar vārdiem "Latvijas Republikas Valsts proves uzraudzības inspekcijā (turpmāk – inspekcija)".

 

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

 

"3.pants. Latvijas Republikā dārgmetālu izstrādājumus zīmogo ar proves zīmogiem, kuros norādītā prove atbilst standartā LVS EN 29202:2000 "Rotaslietas – Dārgmetālu sakausējumu tīrība" un Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu noteiktajām provēm."

 

4.  6.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) proves uzraudzības iestādes zīmogu;";

 

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

 

"21) papildu proves zīmogu;".

 

5. Izteikt 7., 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

 

"7.pants. (1) Proves uzraudzības iestādes zīmogs šā likuma izpratnē ir zīmogs, ar kuru proves uzraudzības iestāde apliecina, ka dārgmetāla izstrādājumam ir noteikta prove un tas ir zīmogots šajā iestādē.

(2) Latvijas Republikā proves uzraudzības iestādes zīmogi ir šādi:

1) zeltam – "sievietes galva ar vainadziņu" aplī;

2) sudrabam – "sievietes galva ar vainadziņu" ovālā;

3) platīnam – "sievietes galva ar vainadziņu" rombā;

4) pallādijam – "sievietes galva ar vainadziņu" kvadrātā.

 

8.pants. Proves uzraudzības iestādes zīmogs un proves zīmogs ir Latvijas Republikas proves uzraudzības zīmes. Tiesības zīmogot ar tām ir tikai inspekcijai.

 

9.pants. (1) Latvijas Republikā izgatavotajiem, kā arī ievestajiem (importētajiem) dārgmetālu izstrādājumiem jābūt zīmogotiem ar Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Turcijas vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu (publisko un privāto) zīmogiem vai proves zīmogiem vai Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu noteiktajiem vienotajiem pārbaudes zīmogiem.

(2) Ministru kabinets nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Turcijas vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu (publisku un privātu) sarakstu, kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi līdz šo proves uzraudzības iestāžu iekļaušanai sarakstā.

 

10.pants. (1) Proves zīmogs šā likuma izpratnē ir zīmogs, ar kuru proves uzraudzības iestāde apliecina, ka dārgmetāla izstrādājumam ir noteikta prove un tas ir zīmogots šajā iestādē, un norāda dārgmetāla kausējuma proves apzīmējumu.

(2) Latvijas Republikā proves zīmogi ir šādi:

1) zeltam – "sievietes galva ar vainadziņu" un kausējumam atbilstošās proves apzīmējums ar arābu cipariem tūkstoš svara daļās – ovālā, kas nošķelts no kreisās un labās puses;

2) sudrabam – "sievietes galva ar vainadziņu" un kausējumam atbilstošās proves apzīmējums ar arābu cipariem tūkstoš svara daļās – ovālā;

3) platīnam – "sievietes galva ar vainadziņu" un kausējumam atbilstošās proves apzīmējums ar arābu cipariem tūkstoš svara daļās – ovālā, kas nošķelts no labās puses;

4) pallādijam – "sievietes galva ar vainadziņu" un kausējumam atbilstošās proves apzīmējums ar arābu cipariem tūkstoš svara daļās – ovālā, kas nošķelts no kreisās puses."

 

6. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

 

"10.1 pants. (1) Papildu proves zīmogs šā likuma izpratnē ir zīmogs, ar kuru norāda, ka dārgmetāla izstrādājumā ir atšķirīgas proves detaļas.

(2) Latvijas Republikā papildu proves zīmogi ir kausējumam atbilstošās proves apzīmējums ar arābu cipariem tūkstoš svara daļās taisnstūrī.

(3) Ja dārgmetāla izstrādājumam ir pievienotas nedārgmetāla detaļas, inspekcija izstrādājumus zīmogo ar papildu proves zīmogu MET (metāls)."

 

7. Izslēgt 11.pantu.

 

8. 12.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "izgatavotājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "saimnieciskās darbības veicējs" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Personiskais zīmogs jāpārreģistrē reizi piecos gados."

 

9. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

 

"14.pants. Gada atšķirības zīmi var apvienot ar personisko zīmogu. Gada atšķirības zīme nav obligāta."

 

10. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

 

"15.pants. Inspekcija ir tiešās pārvaldes iestāde. Tā atrodas Finanšu ministrijas padotībā. Inspekcija īsteno valsts proves uzraudzību, sniedz ar proves darbu saistītus pakalpojumus, organizē Latvijas valsts apbalvojumu (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts) izgatavošanu, kontrolē

 

 

valsts apbalvojumu izgatavošanas procesu un glabā nepiešķirtos valsts apbalvojumus."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Lai gan dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izstrādājumu tirdzniecība Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir neharmonizēta un to nereglamentē kopējas direktīvas un regulas, nepārtraukti notiek dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu sakārtošana un tuvināšana šajā jomā. Tiesību aktu tuvināšanas cēlonis un mērķis ir nodrošināt brīvu preču kustību samazināt administratīvās barjeras un vienlaicīgi saglabāt augstu patērētāju interešu aizsardzības līmeni, ievērojot Eiropas Kopienas tiesas spriedumus (C-293/93 Houtwipper [1994] ECR I-4249 un C-30/99 Commission of the European Communities v. Ireland [ECR 2001 p. I-04619]), kas tieši ir saistīti ar atkāpšanos no brīvas preču kustības nosacījumu ievērošanas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecības jomā.

2. Spēkā esošais likums „Par valsts proves uzraudzību”, nav pretrunā ar iepriekš minētajiem tiesas spriedumiem, taču kopš 2004. gada, kad Latvijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai, ir apzināti atsevišķi nepieciešami likuma grozījumi, kuri padarīs likuma tulkošanu viennozīmīgāku un precīzāku.

3. Iepriekš minētais Eiropas Kopienas tiesas spriedums C-293/93 Houtwipper [1994] ECR I-4249 atzīst par pamatotu prasību testēt dārgmetālu izstrādājumus kompetentās un neatkarīgās institūcijās un nosaka par pienākumu savstarpēji atzīt testēšanas rezultātus. Šobrīd Latvijā nav izstrādāti tiesiskie principi kā izveidot šo kompetento un neatkarīgo ES institūciju sarakstu.

4. Spēkā esošais likums nav saskaņots ar Latvijas standartu LVS EN 29202:2000 „Rotaslietas – Dārgmetālu sakausējumu tīrība”.

5. Spēkā esošais likums „Par valsts proves uzraudzību” paredz, ka personisko zīmogu Valsts proves uzraudzības inspekcijā var reģistrēt vienīgi izgatavotājs, taču atsevišķas ES dalībvalstis pieprasa, ka izstrādājumiem, kuri tiek realizēti to teritorijā jābūt zīmogotiem ar reģistrētiem atbildības zīmogiem (responsibility mark). Šobrīd Latvijas Republikas saimnieciskās darbības veicējiem, ja tie vēlas realizēt savus izstrādājumus valstīs, kuras izvirza šādas prasības, savus personiskos zīmogus nav iespējams reģistrēt Latvijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz precizēt dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanai izmantojamo zīmogu definīcijas un Latvijas Republikā izmantojamo zīmogu vizuālos aprakstus.

2. Likumprojekts paredz saskaņot provju nominālus, ar kuriem dārgmetālu saturu izstrādājumā apzīmē Valsts proves uzraudzības inspekcija, ar provju nomināliem, kuri minēti Latvijas standartā LVS EN 29202:2000 „Rotaslietas – Dārgmetālu sakausējumu tīrība” un Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu.

3. Likumprojekts paredz uzdot Ministru kabinetam (turpmāk tekstā - MK) apstiprināt ES, Eiropas Ekonomikas Zonas, Šveices konfederācijas un Turcijas pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu (publisku un privātu) sarakstu, ar kuru zīmogiem vai proves zīmogiem zīmogotus izstrādājumus var realizēt Latvijas Republikā, kā arī kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi līdz šo proves uzraudzības iestāžu iekļaušanai sarakstā. 

4. Likumprojekts paredz reģistrēt personiskos zīmogus ne vien dārgmetālu izstrādājumu izgatavotājiem, bet arī citiem saimnieciskās darbības veicējiem.

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 

Normatīvā akta projekts sakārtos saimnieciskās darbības vidi šādās nozarēs:

32.12 Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana;

46.48 Pulksteņu un juvelierizstrādājumu vairumtirdzniecība;

47.77 Pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos.

Ieviešot šo normatīvo aktu paredzami šādi netiešie ieguvumi:

Likuma interpretācija kļūs viennozīmīgāka un precīzāka;

Likuma grozījumi novērsīs nepilnības, kas saistītas ar brīvas preču kustības principu ievērošanu juvelierizstrādājumu tirdzniecības jomā.

Izmaksu izmaiņas, ieviešot šo normatīvo aktu nav paredzamas.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.g.

2009g.   2010.g.  2011.g.

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jāsagatavo šādi MK noteikumu projekti:

1.     MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr. 595 „Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs””;

Mainīt šajos MK noteikumos izmantotās definīcijas uz likumprojektā minētajām.

 

2.     MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 366 „Dārgmetāla izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrācijas kārtība””;

Paredzēt iespēju ne vien izgatavotājiem, bet arī citiem saimnieciskās darbības veicējiem reģistrēt Valsts proves uzraudzības inspekcijā savu personisko zīmogu.

 

3.     MK noteikumu projekts „Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Turcijas pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu saraksts”.

 

Sagatavot iepriekš minēto institūciju sarakstu, noteikt tiesiskos principus ar kuriem insitūcijas tiek iekļautas sarakstā un no tā izslēgtas.

Visus iepriekš minētos MK noteikumu projektus paredzēts izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā sešu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

 C-293/93 Houtwipper [1994] ECR I-4249

C-30/99 Commission of the European Communities v. Ireland [ECR 2001 p. I-04619])

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Nav

 

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konsultācijas nav notikušas 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas 

5. Cita informācija

 Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās FM Valsts proves uzraudzības inspekcija

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumu publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts  neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

 Nav

 

 

 

 

                   Finanšu ministrs                                 A. Slakteris

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

P. Brangulis

 

 

 

 

 

 

11.02.2008. 15:21

1130

P. Brangulis;

7210009, peters.brangulis@vpui.gov.lv