2009. gada ____. februārī nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta tabula uz ____ lapām.

Komisijas priekšsēdētāja V. Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(Nr.654/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (30)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
		1.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Papildināt kodeksu ar 8.^1un 8.^2pantu šādā redakcijā: “8.^1pants. Likuma spēks uz Latvijas kuģiem ārpus Latvijas teritorijas Persona, kura administratīvo pārkāpumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz kuģa, kas reģistrēts Latvijas Republikā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos nav noteikts citādi un ja šī persona par attiecīgo pārkāpumu nav saukta pie atbildības saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo kodeksu. Kuģa īpašnieks, kuģa berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura pārvaldībā esošais kuģis, kas reģistrēts Latvijas Republikā, izdarījis administratīvo pārkāpumu ārpus Latvijas teritorijas, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos nav noteikts citādi un ja šī persona par attiecīgo pārkāpumu nav saukta pie atbildības saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo kodeksu. 8.^2pants. Likuma spēks attiecībā uz Latvijas jūrniekiem ārpus Latvijas teritorijas Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem, ko viņš izdarījis ārpus Latvijas teritorijas, strādājot uz kuģa, kas reģistrēts ārvalstī, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos nav noteikts citādi un ja šī persona par attiecīgo pārkāpumu nav saukta pie atbildības saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo kodeksu.”	Neatbalstīts

41.^4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem. Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem. Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem. Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem. Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem. Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem. Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.	1. Papildināt kodeksu ar 41.^4un 41.^5pantu šādā redakcijā:  "41.^4pants. Tādu personu iekārtošana darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu Par tādu personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, – uzliek naudas sodu komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. 41.^5pants. Jūrnieka strādāšana uz kuģa, ja tā panākta nelikumīgā veidā Par strādāšanu uz kuģa, ja darba līguma noslēgšana panākta ar nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot nederīgus dokumentus vai citādā nelikumīgā veidā, – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem."	2. 3. 4.	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 1.pantā skaitli „41.^4” ar skaitli „41.^7” Satiksmes ministrs A.Šlesers Aizstāt likumprojekta 1.pantā skaitli „41.^4" ar skaitli „41.^7”un skaitli „41.^5" ar skaitli „41.^8 „. Juridiskais birojs Izslēgt no likumprojekta 41.^5 pantu.	Atbalstīts Daļēji atbalstīts Atbalstīts	1. Papildināt kodeksu ar 41.^7pantu šādā redakcijā:  "41.^7pants. Tādu personu iekārtošana darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu Par tādu personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kurām nav atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, – uzliek naudas sodu komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”
43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā Par dzelzceļa, jūras un upju transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.	2. 43.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem."				2. 43.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "jūras un upju"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem."
65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu, vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti – uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem.	3. Papildināt 65.pantu pēc vārda "kvalitāti" ar vārdiem "vai ikgadējo vides kvalitātes valsts statistikas pārskatu neiesniegšanu noteiktajā termiņā".	5.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 3.pantu.	Atbalstīts
87.^1pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz astoņsimt latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz tūkstoš latiem. Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā – uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem. Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu upju, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz divtūkstoš latiem. Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem. Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem – uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem – uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem. Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.	4. Aizstāt 87.^1 panta sestajā daļā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".				3. Aizstāt 87.^1 panta sestajā daļā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".
115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā: 1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana; 2) kuģa droša ātruma neievērošana; 3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana; 4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai; 5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana; 6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana; 7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem; 8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana; 9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana; 10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana; 11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana; 12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana; 13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana; 14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana; 15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana; 16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, - uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (03.07.2008. likuma redakcijā)	5. Izteikt 115. un 116.pantu šādā redakcijā:  "115.pants. Kuģošanas drošības noteikumu pārkāpšana, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos Par 1972.gada Konvencijā par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, ostu noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto kuģošanas drošības noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā uzlikto ziņošanas pienākumu neievērošanu, – uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par kuģošanas drošības noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem. Par atpūtas kuģi šajā pantā, 116., 116.^1, 117.^1 un 117.^3–117.^9pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, ko neizmanto komerciālos nolūkos un kam nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis.	6.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt likumprojekta 1.lasījumā pieņemtos grozījumus kodeksa 115.pantā.	Atbalstīts
116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz piectūkstoš latiem. (03.07.2008. likuma redakcijā)	116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos kuģa sardzes dienesta noteikumus, – uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.  Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru un apgādes operācijām, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatāciju, ja tā aizsardzības sistēma neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kuģa aizsardzības prasībām, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par kuģa ekspluatācijas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par tādu prasību pārkāpšanu, kuru dēļ Latvijas kuģis ticis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā (izņemot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktos pārkāpumus), – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem. Par citu kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas noteikti saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piectūkstoš latiem."	7.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt likumprojekta 1.lasījumā pieņemtos grozījumus kodeksa 116.pantā.	Atbalstīts

6. Papildināt kodeksu ar 116.^1, 116.^2, 116.^3, 116.^4 un 116.^5pantu šādā redakcijā:  "116.^1pants. Atrašanās uz kuģa alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, – uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes laikā vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu (izņemot alkoholu) ietekmē – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā – uzliek naudas sodu jūrniekam vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem. Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes – uzliek naudas sodu jūrniekam vai atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz piecsimt latiem.

8.

Juridiskā komisija Izteikt 116.^1 pantu šādā redakcijā: „116. ^1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles – uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes laikā vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.”

Atbalstīts

4. Papildināt kodeksu ar 116.^1, 116.^2, 116.^3 un 116.^4pantu šādā redakcijā: „116. ^1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, – uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā – uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem. Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

116.^2pants. Ostas un ostas iekārtas, un tām blakus esošo teritoriju ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošās teritorijas ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošās teritorijas ekspluatāciju, ja to aizsardzības sistēma neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasībām, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par ostas un ostas iekārtas, un tām blakus esošo teritoriju ekspluatācijas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.	9.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izteikt 1.lasījumā pieņemto 116.^2pantu šādā redakcijā: „116.^2pants. Kuģu, ostu un ostas iekārtu, un tām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana Par kuģa ekspluatāciju bez Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos, – uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu, - uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošo teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos,- uzliek naudas sodu fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu, - uzliek naudas sodu fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskai personai – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu, - uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”	Atbalstīts	116.^2pants. Kuģu, ostu un ostas iekārtu, un tām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošo teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai tai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, – uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
116.^3pants. Uz kuģa, ostā un ostas iekārtā, un tām blakus esošajās teritorijās noteikto drošības un aizsardzības prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto kuģa drošības un aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fi ziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par normatīvajos aktos noteikto ostas vai ostas iekārtas, vai tām blakus esošo teritoriju drošības un aizsardzības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par tādu institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, kuras īsteno uz kuģa, ostā un ostas iekārtā, un tām blakus esošajās teritorijās noteiktās drošības un aizsardzības sistēmas uzraudzību, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.	10.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt 1.lasījumā pieņemto 116.^3pantu.	Atbalstīts
116.^4pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai (izņemot pārkāpumus, par kuriem atbildība noteikta saskaņā ar šā kodeksa 115., 116., 116.^2, 116.^3 un 117.^10pantu) – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.	11.	Juridiskais birojs Aizstāt 116.^4 pantā vārdus „ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu” ar vārdiem „informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu”, kā arī izslēgt tekstu iekavās.	Atbalstīts	116.^3pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

116.^5pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (izņemot pārkāpumus, par kuriem atbildība noteikta saskaņā ar šā kodeksa 115., 116. un 117.^10pantu) vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

12.

Juridiskais birojs Aizstāt 116.^5pantā vārdus „ziņu nesniegšanu vai nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu” ar vārdiem „informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu”, kā arī izslēgt tekstu iekavās.

Atbalstīts

116.^4pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

117.^1pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā. Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem. Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem. Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem. Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem. Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem. Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem. Par atpūtas kuģi šajā pantā, 117.^3-117.^9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī mazizmēra kuģošanas līdzeklis. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu)	7. 117.^1pantā: aizstāt desmitajā daļā vārdus "kuģošanas līdzekļu" ar vārdiem "atpūtas kuģu"; izslēgt vienpadsmito daļu.	13.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis Izslēgt likumprojekta 7. panta pirmo daļu.	Atbalstīts	5. Izslēgt 117.^1panta vienpadsmito daļu.
117.^4pants. Kravas un pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kuģojot ar atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu)	8. 117.^4pantā: papildināt nosaukumu aiz vārda "kuģojot" ar vārdiem "ar atpūtas kuģi"; aizstāt vārdus "kuģošanas līdzekļa" ar vārdiem "atpūtas kuģa".	14.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis Izslēgt likumprojekta 8. pantu.	Atbalstīts
117.^5pants. Kuģošanas ātruma neievērošana, kuģojot iekšējos ūdeņos ar atpūtas kuģi, kuram izgatavotājs ir paredzējis ātruma noteikšanas ierīci Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem. Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez atpūtas kuģa vadīšanas tiesību atņemšanas. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu) 117.^6pants. Manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un noenkurošanās noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem. Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu) 117.^7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana iekšējos ūdeņos alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību iekšējos ūdeņos reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem. Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu) 117.^8 pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas. Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības. Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.  (03.07.2008. likuma redakcijā) 117.^9pants. Atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu pārkāpšana  Par tādu reģistrācijai pakļauto atpūtas kuģu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem. Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, - uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem. (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu)	9. Aizstāt 117.^5, 117.^6, 117.^7, 117.^8 un117.^9pantā vārdus "kuģošanas līdzeklis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atpūtas kuģis" (attiecīgā locījumā).	15. 16.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis Izslēgt likumprojekta 9. pantu. Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Izslēgt 117.^7 pantā vārdus „iekšējos ūdeņos”.”	Atbalstīts Atbalstīts	6. Izslēgt 117.^7 pantā vārdus „iekšējos ūdeņos”.
117.^10pants. Navigācijas zīmju un uguņu bojāšana, patvaļīga uzstādīšana, noņemšana un ostas hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšana  Par navigācijas zīmju vai uguņu bojāšanu, patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz septiņdesmit pieciem latiem.	10. Izteikt 117.^10 pantu šādā redakcijā:  "117.^10pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana (1) Par navigācijas zīmju un uguņu bojāšanu, patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu bojāšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. (2) Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par izmaiņām navigācijas līdzekļa darbībā, ja persona pārvalda vai apsaimnieko attiecīgo navigācijas līdzekli, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. (3) Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par konstatēto navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību apzīmējumiem kartēs, locijā vai citos oficiālajos navigācijas izdevumos – uzliek naudas sodu kuģa kapteinim no simt līdz piecsimt latiem. (4) Par navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu uzraudzību īstenojošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu, nepatiesas ziņas saturošas informācijas sniegšanu šīm institūcijām vai citādu to darbības traucēšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."	17. 18.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izteikt 1.lasījumā pieņemtā 117.^10panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā: „Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu, - uzliek naudas sodu fiziskai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu, - uzliek naudas sodu fiziskai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu bojāšanu,- uzliek naudas sodu fiziskai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.” Juridiskais birojs Izslēgt 117.^10 panta ceturto daļu.	Atbalstīts Atbalstīts	7. Izteikt 117.^10 pantu šādā redakcijā:  „117.^10pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. Par navigācijas līdzekļu bojāšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”
119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana Par upju transporta pasažieru kuģu iekšējā aprīkojuma bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par smēķēšanu uz upju transporta kuģiem neatļautās vietās – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.	11. Izslēgt 119.pantu.				8. Izslēgt 119.pantu.
120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un gaisa transportā Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa, jūras un upju transportā – uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā – uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem.	12. 120.pantā: izslēgt nosaukumā vārdus „jūras, upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras un upju”.				9. 120.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras, upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras un upju”.
134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāša nas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras un upju transportā un elektrotransportā Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa, jūras vai upju transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās – uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.	13. 134.pantā: izslēgt nosaukumā vārdus „jūras un upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras vai upju”.				10. 134.pantā: izslēgt panta nosaukumā vārdus „jūras un upju”; izslēgt pirmajā daļā vārdus „jūras vai upju”.
136.pants. Braukšana bez biļetes Pasažieriem par lidošanu bez biļetes – uzliek naudas sodu desmit latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes: 1) piepilsētas vilcienos – uzliek naudas sodu līdz trim latiem; 2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos – uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem; 3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos – uzliek naudas sodu trīs latu apmērā; 4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos – uzliek naudas sodu piecu latu apmērā; 5) upju transporta kuģos pārcelšanai – uzliek naudas sodu viena lata apmērā. Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes: 1) piepilsētas vilcienos – uzliek naudas sodu viena lata apmērā; 2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos – uzliek naudas sodu līdz trim latiem; 3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos – uzliek naudas sodu viena lata apmērā; 4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos – uzliek naudas sodu trīs latu apmērā; 5) upju transporta kuģos pārcelšanai – uzliek naudas sodu viena lata apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes trolejbusā, tramvajā, pilsētas maršruta autobusā, maršruta taksometrā vai taksobusā – uzliek naudas sodu divu latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes rajona maršruta autobusā – uzliek naudas sodu trīs latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā – uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā – uzliek naudas sodu trīs latu apmērā. Naudas soda samaksāšana neatbrīvo pasažieri no maksas par braucienu. Par pasažieru pārvadāšanu bez biļetes vai noteiktā tarifa neievērošanu pilsētas, rajona, tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusos, maršruta taksometros vai taksobusos, ko izdara satiksmes līdzekļa vadītājs konduktors vai ko pieļauj konduktors, – uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu)	14. 136.pantā: izslēgt otrās daļas 3., 4. un 5.punktu; izslēgt trešās daļas 3., 4. un 5.punktu.	19.	Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 14. pantu.	Atbalstīts
138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un automobiļu transportā Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu)	15. Aizstāt 138.panta nosaukumā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".				11. Aizstāt 138.panta nosaukumā vārdu "upju" ar vārdiem "iekšējo ūdeņu".
III SADAĻA INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETAS	16. Papildināt III sadaļas nosaukumu pēc vārda "lietas" ar vārdiem "un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus".	20.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 16.pantu.	Atbalstīts
213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.^1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.^1 panta otrajā daļā, 149.^4panta septītajā daļā, 149.^5 panta ceturtajā daļā, 149.^15panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.^4 panta otrajā daļā, 155.^6, 155.^8 pantā, 156.^4 panta otrajā daļā, 158.^1 pantā, 160.^1 panta otrajā daļā, 165.^4, 166.^2, 166.^3, 166.^17,166.^21-166.^25, 166.^28-166.^30, 167., 170.^1, 170.^2pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.^2pantā, 174.^3panta pirmajā un otrajā daļā, 174.^5, 175.-175.^4, 175.^8, 175.^10, 176.^1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.^1, 190.^5, 190.^6, 194.^1, 200., 200.^1, 201.^2-201.^9, 201.^39-201.^42, 204.^1, 204.^2 pantā un 204.^17 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.	17. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "116.panta otrajā daļā".				12. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "116.panta otrajā daļā".
217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas Jūras un upju transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā), 115.pantā, 116.panta pirmajā daļā, 117.^9, 117.^10, 117.^11 un 119.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus jūras un upju transporta institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas ostu galvenais kapteinis un viņa vietnieks kuģošanas drošības jautājumos – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) ostas kapteinis un viņa vietnieks – naudas sodu līdz divsimt latiem; 3) ostas administrācijas pārvaldnieks un viņa vietnieks – naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem; 4) kuģa kapteinis – naudas sodu līdz simt latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz divdesmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu.	18. Izteikt 217.pantu šādā redakcijā:  "217.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas Jūrlietu pārvaldes institūcijas izskata šā kodeksa 41.^4 un 41.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 43.panta trešajā daļā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 115.–116.^1pantā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) un 116.^4pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīga Satiksmes ministrija. Jūrlietu pārvaldes institūcijas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 41.^4 un 41.^5 pantā, 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^5 pantā un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta trešajā daļā; 2) ostu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^5 pantā un 117.^10pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos); 3) kuģu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 116.^3 panta pirmajā daļā."	21. 22. 23.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt 217. panta otro daļu. Satiksmes ministrs A.Šlesers Aizstāt 217. panta trešajā daļā un ceturtās daļas 2.punktā skaitli „116.^5” ar skaitli „116.^4”. Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt 217. panta ceturtās daļas 3.punktu.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	13. Izteikt 217.pantu šādā redakcijā:  "217.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas Jūrlietu pārvaldes institūcijas izskata šā kodeksa 41.^4 un 41.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 43.panta trešajā daļā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 115.–116.^1pantā (par pārkāpumiem, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) un 116.^4pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Jūrlietu pārvaldes institūcijas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 41.^4 un 41.^5 pantā, 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus jūrlietu pārvaldes institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta trešajā daļā; 2) ostu kapteiņi – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).”

226.^1pants. Valsts robežsardze Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.^2, un 114.^3pantā, 115., 115.^1, 116.pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.^1-117. ^11 pantā, 149.^4panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.^5panta pirmajā – trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^16panta otrajā un trešajā daļā, 149.^17, 149.^18pantā, 149.^24panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.^25panta pirmajā – piektajā daļā, 149.^26panta otrajā daļā, 149.^27– 149.^31, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.^1, 190.^13, 190.^14, 194., 194.^1 un 194.^2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; 2) Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.^1-117.^11 pantā, 149.^4panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.^5panta pirmajā – trešajā daļā, 149.^10pantā, 149.^16panta otrajā un trešajā daļā, 149.^17, 149.^18pantā, 149.^24panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.^25panta pirmajā – piektajā daļā, 149.^26panta otrajā daļā, 149.^27 –149.^31pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.^13, 194., 194.^1un 194.^2pantā; 3) Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieks (imigrācijas jautājumos) un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 190.^13 un 190.^14 pantā; 4) Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes Peldošo līdzekļu dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes kuģu (kuteru) kapteiņi un robežsargu norīkojumu vecākie - par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 115.-116.pantā, 117.^1-117.^11 un 194.^1 pantā. Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi. (16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, 22.06.2006. likumu, 17.05.2007. likumu un 03.07.2008. likumu)	19. 226.^1pantā: papildināt pirmo daļu aiz skaitļa un vārda "114.^3pantā" ar skaitļiem un vārdiem "115.–116.^1 pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas)"; papildināt otrās daļas 4.punktu aiz vārdiem "šā kodeksa" ar skaitļiem un vārdu "115.–116.^1pantā".	24.	Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 19.pantu.	Atbalstīts
226.^2 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 115., 115.^1, 116.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un viņa pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. (03.07.2008. likuma redakcijā)	20. Papildināt kodeksu ar 226.^2pantu šādā redakcijā: "226.^2pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 116.^2, 116.^3 un 116.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^5 pantā un 117.^10pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem."	25. 26.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Izslēgt 226.^2panta pirmajā daļā skaitli „116.^3”. Satiksmes ministrs A.Šlesers Aizstāt 226.^2panta trešajā daļā skaitli „116.^5” ar skaitli „116.^4”.	Atbalstīts Atbalstīts	14. Papildināt kodeksu ar 226.^2pantu šādā redakcijā: "226.^2pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 116.^2 un 116.^5pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^4 pantā un 117.^10pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas) paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem."
243.pants. Pierādījumi Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).	21. Papildināt 243.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un narkotisko un citu apreibinošo vielu iespaidu konstatē, veicot pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko un citu apreibinošo vielu iespaids."	27.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 21.pantu.	Atbalstīts
249.pants. Protokola nosūtīšana Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža.	22. Papildināt 249.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus Latvijas teritorijas, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža."				15. Papildināt 249.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus Latvijas teritorijas, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža."
257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.^1pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.^4panta septītajā daļā, 149.^5 panta ceturtajā daļā vai 149.^15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets. Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu. Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu. [Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 16.10.2003. likumu) Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos. Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.	23. Papildināt 257.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas" ar vārdiem "vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi".				16. Papildināt 257.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas" ar vārdiem "vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi".
260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.^3, 149.^10pantā, 149.^31panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.	24. Papildināt 260.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru. Šajā gadījumā uz lietas izskatīšanu kuģa īpašnieka, berbouta fraktētāja vai operatora pārstāvja statusā uzaicina kuģa kapteini".				17. Papildināt 260.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem "kā arī gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru. Šajā gadījumā uz lietas izskatīšanu kuģa īpašnieka, berbouta fraktētāja vai operatora pārstāvja statusā uzaicina kuģa kapteini".

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.^15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.	25. Papildināt 270.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.^1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas."				18. Papildināt 270.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:  "Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.^1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas."
277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai Institūcijai (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.–116., 120.pantā, 134.panta pirmajā daļā, 135.panta pirmajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 136.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201.pantā norādītajos gadījumos – pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas. Ja institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata tādas šajā kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kuru izskatīšana ir arī Valsts vides dienesta kompetencē, tās par vainīgajām personām uzliktajiem sodiem paziņo šim dienestam.	26. 277.pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitli "116." ar skaitli "114.^3"; aizstāt pirmajā daļā vārdus "upju transportā" ar vārdiem "jūras un iekšējo ūdeņu transportā"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^3pantā vai 117.^10pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam."	28.	Satiksmes ministrs A.Šlesers Aizstāt 1.lasījumā pieņemtajā 277.panta trešajā daļā skaitli „116.^3” ar skaitli „116.^2”.	Atbalstīts	19. 277.pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitli "116." ar skaitli "114.^3"; aizstāt pirmajā daļā vārdus "upju transportā" ar vārdiem "jūras un iekšējo ūdeņu transportā"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.–116.^2pantā vai 117.^10pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam."
280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt): 1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā; 2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā; 2^1) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu - administratīvajā rajona tiesā; 3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā; 4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā, bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, — triju darba dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta. No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.	27. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.^1punktu šādā redakcijā: "2^1) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;".				20. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.^1punktu šādā redakcijā: "2^1) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;".

283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003. likumu un 09.10.2008. likumu)	28. Papildināt 283.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis."	21. Papildināt 283.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis."
291.pants. Lēmuma nodošana izpildei Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi. Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem: 1) brīdinājums; 2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana; 3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.^1 panta trešajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi. Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.^1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa. Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.	29. Papildināt 291.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "299.^1 panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "vai 299.^2 panta otrajā daļā".	22. Papildināt 291.panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "299.^1 panta trešajā daļā" ar vārdiem un skaitli "vai 299.^2 panta otrajā daļā".

	30. Papildināt kodeksu ar 299.^2 pantu šādā redakcijā: "299.^2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija: 1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; 2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kas atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums; 3) nereģistrē kuģi, kas atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums. Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Satiksmes ministrija pārkāpuma izdarītājam – komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, – neizsniedz un nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci) šīs komercdarbības veikšanai. Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.  Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, aizliegt izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta trešo daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas."				23. Papildināt kodeksu ar 299.^2 pantu šādā redakcijā: "299.^2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija: 1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; 2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums; 3) nereģistrē kuģi, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums. Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Satiksmes ministrija pārkāpuma izdarītājam – komersantam, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, – neizsniedz un nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci) šīs komercdarbības veikšanai. Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības aizliegt kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta trešo daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas."
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu un 03.07.2008. likumu) Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem; 2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).	31. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:  "3) Padomes 1997.gada 11.decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks; 4) Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem; 5) Padomes 1998.gada 18.jūnija Direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām; 6) Padomes 1999.gada 29.aprīļa Direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra Direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole); 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija Direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza Direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu."	29.	Juridiskā komisija Izslēgt likumprojekta 31. panta 9. punktu.	< /span> Atbalstīts	24. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:  "3) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks; 4) Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem; 5) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām; 6) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK; 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un direktīvas 2001/25/EK grozīšanu; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu."
	Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.	30.	Juridiskais birojs Izslēgt spēkā stāšanās noteikumu.	Atbalstīts