Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

 

2008.gada 21.februārī

Nr._______________

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.)

 

 

9. Saeimas deputāti:

                                    _____________________________        

 

            _____________________________         

 

                                    _____________________________        

 

_____________________________

 

                                    _____________________________        

 

_____________________________                    

 

 

 

 


 

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

 

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 22.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumu:

 

 1. Papildināt 15.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

„(7) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju)”

 

2. Papildināt 15.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

„(8) Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē nedrīkst būt mazāks par

valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 0,2”

 

3. Papildināt 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

„(9) Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 7”.

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

 

„13.Likuma 15.panta septītās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) ar šādu koeficientu:

a) no 2008.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,45;

b) no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam – 0,6;

c) no 2009.gada 1.jūlija – 0,85”.

 

5. Likums stājās spēkā 2008.gada 1.jūlijā

 

 

 

 9.Saeimas deputāti:

                                    _____________________________        

 

            _____________________________         

 

                                    _____________________________        

 

_____________________________

 

                                    _____________________________        

 

_____________________________                    
         
Anotācija likumprojektam

“Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Lai nepārtraukta cenu kāpuma apstākļos nodrošinātu sociāli visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, ir nepieciešams pastāvīgi palielināt sociālo pabalstu apmērus. Patreizējā momentā pabalstu apmērs tiek noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Pie tam, jautājums par pabalstu apmēru tiek izlemts pēc pārpalikuma principa, kad ir apmierinātas ministriju prasības un piešķirti līdzekļi dārgu projektu realizācijai.

Tā rezultātā pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu un tas savukārt Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu.

Lai pārtrauktu šo kaitīgo praksi ir nepieciešams saistīt sociālo pabalstu apmēru ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem un plānot budžeta tēriņu daļu tikai pēc tam, kad tiks apmierinātas visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu elementāras izdzīvošanas prasības.

2. Tāpat likumprojekta iniciatori uzskata, ka ir nepieciešams piesaistīt arī valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē un bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, tādam objektīvam un ekonomisko realitāti atspoguļojošam kritērijam, kā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz noteikt sociālā pabalsta apmēru līmenī, kas nav mazāks par iztikas minimumu. Atbilstoši, līdz ar iztikas minimumu pieaugs arī minimālo pensiju apmērs, kas nodrošinās vienai no Latvijā visneaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām ciešamas vecumdienas.

2.  Likumprojekts paredz piesaistīt valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē un bērna piedzimšanas pabalsta apmēru valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, piemērojot  tam atbilstoši koeficientus 0,2 un 7.

3. Likumprojekts paredz arī atbilstošu pārejas periodu lai pieaugušais finansiālais slogs budžetam tiktu vienmērīgi sadalīts vārāku gadu garumā.

 

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās vecāku spēju uzturēt bērnus.

 

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

 

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

 

-

 

 

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

6. Cita informācija

 Likumprojekts paredz pāriet uz principiāli jaunu valsts budžeta izstrādes modeli, kas raksturīgs sociāli orientētām valstīm- no sākuma tiek izlemts jautājums par sociāli neaizsargāto sabiedrības slāņu izdzīvošanu un risināta demogrāfiskā problēma un tikai pēc tam tiek realizētas pārējās budžeta prioritātes.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāizdara grozījumi virknē MK noteikumu, kas regulē dažādu sociālo pabalstu apmērus

 

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas, tomēr "Sabiedrības citai politikai" iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", par kuriem jau ir parakstījušies vairāk kā 10 000 cilvēku, nosaka, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram attiecībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3, 3,5, 4 vai 4,5. Tātad ar šiem grozījumiem analoģiski kā iniciatoru piedāvātajā likumprojektā tiek mēģināts atrisināt jautājumu par minimālo pensiju palielināšanu Latvijā tikai piedāvājot citu  problēmas risinājuma variantu.

 

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

 

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

-

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

 

4. Cita informācija

-