LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

12.02.2008. Nr.90/TA-2724

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Straumane 67015926, linda.straumane@mfa.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses, un nolīguma nobeiguma akta apliecināta kopija uz 702 lp.

4. Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra sēdes protokola Nr.57 46.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp
Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Melnkalnes Republiku, no otras puses

1.pants. 2007.gada 15.oktobrī parakstītais Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (turpmāk – nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 138.panta noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms nolīgums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Likumprojekta “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma

noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses,

un Melnkalnes Republiku, no otras puses” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attiecības ar Melnkalni, tāpat kā ar pārējām Rietumbalkānu valstīm, tiek veidotas Stabilizācijas un asociācijas procesa (turpmāk – SAP) ietvaros. Būtisks solis ir Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (turpmāk – SAN) ar ES noslēgšana un parakstīšana.

Eiropas Komisija sarunas ar Melnkalni par SAN slēgšanu oficiāli uzsāka 2005.gada 10.oktobrī vēl esot Serbijas un Melnkalnes valstu savienības sastāvā. Pēc 2006.gada maija referenduma 2006.gada 3.jūnijā Melnkalnes parlaments pieņēma Neatkarības deklarāciju, un Melnkalnes Republika izstājās no Serbijas un Melnkalnes valstu savienības. 2006.gada 24.jūlijā tika pieņemtas jaunas Sarunu vešanas direktīvas, un sarunas atsākās 2006.gada 25.septembrī. SAN sarunas starp EK un Melnkalni tika pabeigtas 2006.gada 1.decembrī, un pēc konsultācijām ar ES dalībvalstīm 2007.gada 15.maijā tika parafēts SAN.

Līgums tika parakstīts 2007.gada 15.oktobrī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Tas stāsies spēkā pēc ratifikācijas visās ES dalībvalstīs un Melnkalnes Republikā.

Latvija atbalstīja SAN slēgšanu ar Melnkalni, uzskatot, ka integrācija Eiropā ir vienīgais veids, kā nodrošināt nākamo kandidātvalstu sekmīgu demokrātisko un ekonomisko attīstību. Tālāka paplašināšanās ir ES un Latvijas interesēs.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Līgums ir svarīga Melnkalnes integrācijas ES sastāvdaļa, kas veido līgumtiesisko attiecību bāzi starp ES un Melnkalni un ir galvenais posms Melnkalnes integrācijai ceļā uz tās ES dalībvalsts statusu.

Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz apstiprināt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Melnkalnes Republiku.

3. Cita informācija

Laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažu SAN daļu noteikumi, īpaši par preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, stājas spēkā ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Melnkalni, saskaņā ar SAN 139.pantu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

SAN iekļautie nosacījumi rada abpusēji labvēlīgus priekšnoteikumus makroekonomiskās vides uzlabošanai un tirdzniecībai starp ES un Melnkalni.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Puses apņemas ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un Kopienas gatavību atbalstīt Melnkalnes ekonomikas reformas.

Puses apņemas īstenot brīvu tirdzniecību saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktajām tiesībām un pienākumiem.

Nolīgums paredz abpusēji izdevīgus uzņēmējdarbības noteikumus iesaistītajām pusēm.

Līdz šim Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Melnkalni nav bijusi aktīva. 2007.gada 1.pusgadā Latvijas - Melnkalnes tirdzniecības bilance bija pozitīva un sastādīja 5 928 EUR.

3. Sociālo seku izvērtējums

Negatīvas sociālās sekas nav paredzamas, jo nolīgumā paredzēta iespēju līdztiesība. Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un darba tirgu. Puses paredz sociālo sadarbību, lai veicinātu reformas Melnkalnes nodarbinātības politikā, ekonomikas stiprināšanā un integrācijas kontekstā, kā arī paredz atbalstu Melnkalnes sociālās sistēmas pielāgošanai jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, par standartu ņemot Kopienas sociālās aizsardzības līmeni.

4. Ietekme uz vidi

Ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi, jo nolīgumā paredzēta sadarbība vides degradācijas novēršanā, sekmējot tās ilgtspējību.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

Šobrīd ietekme uz budžetu nav. Tā tiks atkārtoti izvērtēta pēc brīvās tirdzniecības zonas izveidošanas starp Eiropas Kopienu un Melnkalni.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Latvijai likumprojekta apstiprināšana neprasa papildus tiesību aktu pieņemšanu vai grozījumu veikšanu citos jau esošajos aktos.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst saistībām, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

4. Atbilstības izvērtējums -

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Nav.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nolīguma X sadaļa paredz ES Padomes un Komisijas locekļiem, no vienas puses, un Melnkalnes valdības locekļiem, no otras puses, izveidot Stabilizācijas un asociācijas padomi, kas pārraudzīs šī nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Stabilizācijas un asociācijas padomei tās darbā palīdzēs Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kas var veidot apakškomitejas un nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt veikt tās pienākumus.

Latvijā jaunas institūcijas netiek izveidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Par likumprojektu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Ārlietu ministrs M. Riekstiņš

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

N.Penke

I. Mangule

E.Vijupe

A.Orčarda

28.01.2008 10:00

1051

L. Straumane

linda.straumane@mfa.gov.lv, 70159