Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

2008. gada ____. aprīlī

Nr._______________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 9. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 606/Lp9) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts otrajam lasījumam

 

„Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 606/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 208.nr.; 2008, 4.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādu grozījumu:

9.pants.

(1) Ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nepieciešama darba atļauja.

(2) Darba atļauja nav nepieciešama, ja ārzemnieks:

1) ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktu un par veikto darbu nesaņem atlīdzību;

3) ierodas Latvijas Republikā uz viesizrādēm (vieskoncertiem) kā izpildītājs (mūziķis, dziedātājs, dejotājs, aktieris, cirka mākslinieks u.c.), autors (komponists, horeogrāfs, režisors, scenogrāfs u.c.), izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

4) ierodas Latvijas Republikā pēc izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājuma saistībā ar zinātniskiem pētījumiem vai piedalīšanos izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

6) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktu;

 8) ir tāda Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa apkalpes loceklis, kas veic starptautiskus jūras reisus.

(3) Darba atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

Papildināt 9.panta otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu nosūta uz Latviju veikt darbu, kas saistīts ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu."

 

 

 

Papildināt 9.panta otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

 

“9) likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu nosūta uz Latviju veikt darbu, kas saistīts ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu.”

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

 

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

 

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

 

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

 

4) (izslēgts ar 20.12.2007. likumu);

 

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā;

 

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

 

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;

 

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

 

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, un viņa ģimenes loceklim;

 

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu, kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu spēkā stāšanās.

 

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.

 

(51) Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

 

1

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izslēgt 24. panta piekto, 5.1 un sesto daļu.

Neatbalstīts

 

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai ar pārtraukumiem vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

 

5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa statuss;

 

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

 

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

 

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”;

 

12) ārzemniekam piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā;

 

13) ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

 

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 11., 12. un 13.punktā minētajos gadījumos.

 

2

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 36. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 2., 5., 12. un 13. punktā minētajos gadījumos. Šā panta 1., 4., 11. punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā desmit gadi no tās izsniegšanas dienas.”

Neatbalstīts