Juridiskā
komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā
likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr.603/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts
uz lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja V.Muižniece
Juridiskā komisija Likumprojekts
otrajam lasījumam
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr.603/Lp9)
1.
Spēkā esošā likuma redakcija
|
2. Pirmā lasījuma redakcija |
3. Nr. |
4. Priekšlikumi (12) |
5. Komisijas atzinums |
6. Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.;
1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12.,
22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt
Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12.,
21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004,
23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:
|
|
|
1. |
Partijas
Jaunais laiks frakcija Papildināt likumu ar 4.2 pantu šādā
redakcijā: 4.2
Deputātam Saeimas locekļa tiesības tiek apturētas uz laiku, ja viņš
tiek izdots kriminālvajāšanai. |
Neatbalstīts |
|
5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra,
ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un
dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas
atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu
par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk Prezidijs) uzaicina
šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo
Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru
apstiprināšanu. (2) Ministru prezidents, Ministru prezidenta
biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir
nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru
prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata
vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta
biedrs, ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru
atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis
pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts
ministra pienākumus. (21) Grūtniecības un dzemdību
atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā
esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā
kārtībā nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt
grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna
kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu
iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms dienas, ar kuru viņš
nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu
adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. (3) Šā panta otrajā un 2.1 daļā
minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai,
kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā
panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir
atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru
prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata
pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma
adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu, 02.03.2006. likumu un
15.06.2006. likumu) |
|
2. 3. |
Partijas Jaunais
laiks frakcija Papildināt likuma 5. pantu ar 11.
daļu šādā redakcijā: (11) Deputātam, kurš tiek
izdots kriminālvajāšanai Saeimas locekļa tiesības tiek apturētas uz laiku. Prezidijs uzaicina šā deputāta vietā
iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda
vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam
lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Partijas Jaunais
laiks frakcija Papildināt likuma 5. pantu ar 22.
daļu šādā redakcijā: (22) Deputāts, kuram ir apturētas
Saeimas locekļa tiesības, līdz ar kriminālvajāšanas uzsākšanu pret viņu, var
tās atjaunot, ja kriminālvajāšana pret viņu tiek izbeigta. Iesniegums par
deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas
dienas pēc dienas, kad procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālvajāšanas
izbeigšanu. |
Neatbalstīts Neatbalstīts |
|
13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no
dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.). (2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz
ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem
vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar
to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru
prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata
pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma
adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju
pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu un 15.06.2006. likumu /skat 24.10.2002.
likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/) |
|
4. 5. |
Deputāti I.Čepāne, A.Seile, S.Kalniete, I.Druviete, K.Šadurskis, G.Laicāns Izteikt Saeimas kārtības ruļļa 13.
panta 3. daļu jaunā redakcijā un papildināt pantu ar jaunu 4. daļu: (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājiem, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. Šādu pabalstu deputāts var saņemt tikai vienu reizi vienas Saeimas pilnvaru laikā. (4) 13. panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt
deputāts, kas ir iestājies Saeimas sastāvā 6. pantā noteiktajā kārtībā trīs
mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts
deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta
izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas
sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa daļām- ne vairāk kā vienas
mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu,
kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Juridiskā komisija
Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu
pilnā apmērā nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6. pantā
noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā
gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls
laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un
iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa
daļām- ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu
pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti
iestājies Saeimas sastāvā. |
Daļēji atbalstīts (iekļauts
komisijas priekšlikumā nr.5) Atbalstīts |
1. Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6. pantā noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa daļām- ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. |
19. Ja deputāts uz
šā likuma 17.panta pamata ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā,
atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz 12.panta otrajā daļā un 14.pantā
paredzēto kompensāciju, kā arī 12.pantā paredzētās reprezentācijas naudas
saņemšanu, bet algu viņam izmaksā piecdesmit procentu apmērā. Ja
krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek
attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto
algu, kā arī reprezentācijas naudu un kompensācijas. (1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu) |
|
6. |
Juridiskā
komisija Papildināt
19.pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: Ja deputātam
tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, viņam uz apcietinājumā
pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa.; uzskatīt
līdzšinējo 19.panta otro teikumu par trešo teikumu. |
Atbalstīts |
2. Papildināt
19.pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: Ja deputātam
tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, viņam uz apcietinājumā
pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa.; uzskatīt līdzšinējo 19.panta otro teikumu par trešo teikumu. |
86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt
Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un
anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu
un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija
atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj
Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi
par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā. (3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā
noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo,
likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām. (4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie
likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja: 1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets; 2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta
kārtībā; 3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta
iesniedzējs. (5) Atbildīgajā komisijā noraidītu
likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts
Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta
1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja
nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas
sēdes darba kārtībā. (6) Atbildīgajā komisijā noraidīts
likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts
Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā
no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un
nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā
likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti
iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis
vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam
likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo
likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā
kārtībā. (7) Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne
mazāk kā piecu deputātu iesniegtu likumprojektu līdz balsošanas sākumam par
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to
rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās
komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme
attiecīgās sēdes protokolā. (8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots
atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas Kancelejai
attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā. (9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts
likumprojekts uzskatāms par atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji,
ka nav saglabājies vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam. (10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav
izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā paziņo deputātiem. (11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā. (12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas. (13) Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimai. (1996.gada
6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu,
kas stājas spēkā no 03.11.98.) |
|
7. |
Deputāts V.Agešins
Izteikt kārtības ruļļa 86.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1)
Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas
sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par
likumprojektu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad likumprojekts nodots
atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu
un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem. |
Neatbalstīts |
|
|
1. Papildināt likumu ar 3.1
nodaļu šādā redakcijā: 3.1
Ministru kabineta locekļu ziņojumi 118.1 (1) Ministru
prezidents ne vēlāk kā 1. martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu
par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas
nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru
prezidents ir šajā amatā mazāk par sešiem mēnešiem, viņš iesniedz minēto
ziņojumu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā. (2) Ja nav priekšlikuma vai
prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu,
Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto
darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20
dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē
ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību,
Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm
runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents. 118.2 (1) Ja Ministru
prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot vārdu Saeimas sēdē viņam vai
ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar
priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā
norāda, kurš ministrs vai kuri
ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz
deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai. (2) Ja nav priekšlikuma vai
prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu,
Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās
sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams
Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (3)
Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas sēdē
tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru
prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu. |
|
|
|
3. Papildināt likumu ar 3.1
nodaļu šādā redakcijā: 3.1
Ministru kabineta locekļu ziņojumi 118.1 (1) Ministru
prezidents ne vēlāk kā 1. martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu
par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas
nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru
prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu
iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā. (2) Ja nav priekšlikuma vai
prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu,
Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto
darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20
dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē
ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību,
Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm
runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents. 118.2 (1) Ja Ministru
prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai
ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar
priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā
norāda, kurš ministrs vai kuri
ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz
deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai. (2) Ja nav priekšlikuma vai
prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu,
Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās
sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams
Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (3) Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu
Saeimas sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi
Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu. |
120.(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka laiku atbilžu sniegšanai
uz jautājumiem. Šis
laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu. (2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes darba
kārtības izziņošanu Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz kuriem
noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes. Šajā sarakstā Jautājumu reģistrā
fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne
vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes. (3) Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu) |
|
8. |
Partijas
Jaunais laiks frakcija Izteikt
likuma 120. panta 1.daļu šādā redakcijā: (1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka, kurā kārtējā sēdē tiks
sniegtas atbildes uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu
stundu. |
Neatbalstīts |
|
122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs
vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju
priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus
grozījumus: 1) mainīt atbilžu secību; 2) papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem
jautājumiem; 3) pārcelt atbildes sniegšanu uz laiku pēc
Saeimas nākamās kārtējās sēdes sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu
prombūtni, kurai jautājums uzdots; 4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama
atbilde to jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās
un otrās daļas prasībām. (2) Ja nav iespējams izskatīt jautājumu, kas
iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta Prezidija noteiktajā
laikā. (3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - divas minūtes. (4) Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti. (5) Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā. (6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā var uzdot citu papildjautājumu. (7) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes. (Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu) |
|
9. |
Partijas Jaunais laiks frakcija Izteikt likuma 122. panta 1. daļas 3. punktu šādā redakcijā: 3)
pārcelt atbildes sniegšanu uz Saeimas nākamo kārtējo sēdi sakarā ar
tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;. |
Neatbalstīts |
|
|
|
10. |
Juridiskā
komisija
Papildināt likumu ar 5.1 nodaļu šādā
redakcijā: 5.1 Tiesībsarga
ziņojumi 131.1 (1) Tiesībsargs reizi gadā
rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz
deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai
ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja
darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20
dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja
darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm
runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs. |
Atbalstīts
|
4.Papildināt likumu ar 5.1 nodaļu
šādā redakcijā: 5.1 Tiesībsarga
ziņojumi 131.1 (1) Tiesībsargs reizi gadā
rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā
ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas
ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu
par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā
10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. (3)
Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu,
tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja
to vēlas, vienīgi tiesībsargs. |
149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas: 1) Ārlietu komisija; 2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija; 3) Juridiskā komisija; 4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; 5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; 6) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija; 7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; 8) Tautsaimniecības komisija; 9) Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija; 10) Sociālo un darba lietu komisija; 11) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija; 12) Pieprasījumu komisija; 13) Publisko izdevumu un revīzijas komisija; 14) Saimnieciskā komisija; 15) Nacionālās drošības komisija; 16) Pilsonības likuma izpildes komisija; 17) Eiropas lietu komisija. (2) Katras komisijas izveidošanas principus
nosaka Saeima. (3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta
izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 02.11.95. likumu, 07.10.98. likumu,16.12.99. likumu, 24.10.2002. likumu,
02.03.2006. likumu un 09.11.2006. likumu) |
|
11. 12. |
Partijas Jaunais laiks frakcija Izteikt 149. panta 1. daļas 6. punktu šādā
redakcijā: 6) Aizsardzības un iekšlietu komisija; Partijas Jaunais laiks frakcija Papildināt 149. panta 1. daļu ar 18. punktu šādā
redakcijā: 18) Korupcijas, kontrabandas un organizētās
noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija. |
Neatbalstīts Neatbalstīts |
|
185.5 Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents
vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis ziņo Saeimai par
valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos.
Par šo ziņojumu var atklāt debates. (Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 28.10.2004. likumu) |
2. 185.5 pantā: aizstāt
vārdu ziņo ar vārdiem iesniedz rakstveida ziņojumu; izslēgt vārdus Par šo ziņojumu var atklāt debates. |
|
|
|
5. 185.5 pantā: aizstāt
vārdu ziņo ar vārdiem iesniedz rakstveida ziņojumu; izslēgt vārdus Par šo ziņojumu var atklāt debates. |
Juridiskās
komisijas konsultante K.Vītola