Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

29.01.2008.                   Nr.90/TA-3354

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cepurītis 67016467, maris.cepuritis@mfa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lp.

3. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā latviešu valodā uz 9 lp.

4. Ārlietu ministrijas 2008.gada 17.janvāra vēstule Nr.51/32-394 uz 1 lp.

5. Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokola Nr.69  71.§ izraksts uz 1 lp.

6. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā

 

1.pants. 2007.gada 18.decembrī Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk – Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

 

2.pants. Vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.

 

3.pants. Vienošanās stājas spēkā tās 9.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludina Vienošanos latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

 

 

 

 

 

Likumprojekta par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šobrīd kārtību, kādā tiek veikta Latvijas memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšana Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšana Latvijas Republikas teritorijā, nosaka 1994. gada 30.aprīlī parakstītās Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.pants.

Saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 15.pantu, pašvaldībām ir jānodrošina savas administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība, kas ietver arī kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Tādējādi pašvaldības garantē augstākminētās vienošanās 13.panta tehnisko izpildi, izveidojot un uzturot to teritorijās esošās kapsētas.

Gan ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, gan ar likuma Par pašvaldībām noteiktais regulējums nenosaka kārtību, kādā var tikt veikta Latvijas apbedījumu Krievijas Federācijas teritorijā apzināšana, ierīkošana, uzskaite, papildus sakārtošana,  kā arī mirstīgo atlieku ekshumācija, pārvietošana un pārapbedīšana, tādējādi nenodrošinot tiesisku pamatu karavīru un civiliedzīvotāju, kuri ir Latvijas izcelsmes, vai kuri dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, (turpmāk tekstā –Latvijas)  apbedījuma vietu Krievijas Federācijas teritorijā apzināšanai dabā, ierīkošanai, uzskaitei un, nepieciešamības gadījumā, tur esošo mirstīgo atlieku ekshumācijai, pārvietošanai un pārapbedīšanai.

Saskaņā ar Krievijas puses sniegto informāciju Krievijas Federācijas teritorijā atrodas vairāk nekā 110 Latvijas apbedījumu vietas, turklāt daudzas no tām ir nepieciešams ierīkot no jauna, pienācīgi sakopt un uzturēt, lai saglabātu tur apbedīto piemiņu.

Darbs pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās) tika uzsākts 1993. gadā saistībā ar Krievijas armijas izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas.

2007.gada 21.novembrī Vienošanās projekts tika apstiprināts Krievijas Federācijas valdībā.

2007.gada 29.novembrī Vienošanās projekts tika galīgi saskaņots starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

2007.gada 11.decembrī Vienošanās tika apstiprināta LR Ministru kabinetā un 18.decembrī Rīgā to parakstīja LR ārlietu ministrs M.Riekstiņš un KF ārlietu ministrs S.Lavrovs.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vienošanās precizēs Latvijas Republikas pienākumus par tās teritorijā esošajiem Krievijas apbedījumiem, kā arī Krievijas Federācijas pienākumus par tās teritorijā esošajiem Latvijas apbedījumiem, tādējādi nodrošinot pienācīgu karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo apbedījuma vietu saglabāšanu un labiekārtošanu.

Vienošanās paredzēs kārtību, kādā katra no pusēm varēs veikt:

§       apbedījumu apzināšanu, uzturēšanu, uzraudzīšanu, aizsardzību, kaitējuma seku, kas radušās prettiesisku darbību rezultātā, novēršanu (2.pants, 5.pants);

§       apbedījumu sarakstu veidošanu un papildināšanu (2.pants, 5.pants);

§       jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, piemiņas zīmju uzstādīšanu, memoriāla konstrukciju pārvietošanu (3.pants);

§       mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvietošanu un pārapbedīšanu (4.pants).

§       zemes gabalu, uz kuriem atrodas otras Puses apbedījumi, piešķiršanu bez atlīdzības un uz neierobežotu laiku (3.pants). Vienošanās 3.pantā noteiktā kārtība neparedz zemes nodošanu īpašumā.

3. Cita informācija

Vienošanās veicinās Latvijas sabiedrības vēstures apzināšanu un saglabāšanu, uzturot piemiņu par personām, kurām ir Latvijas izcelsme, vai kuras dzimušas vai dzīvojušas Latvijas Republikas teritorijā, kritušas vai mirušas karu un represiju rezultātā karu un represiju rezultātā.

 

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības pamatprincipiem.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2008

 

Trīs nākamie gadi

 

 

   2009         2010          2011

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos

0

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas valsts budžeta izdevumos

0

+ 211,82

+ 200,34

+ 199,74

+ 159,93

 

3. Finansiālā ietekme

0

- 211,82

- 200,34

- 199,74

- 159,93

 

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

 

-

-

-

-

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

211,82

200,34

199,74

159,93

 

Vienošanās izpildes koordinēšana

Darbinieku algas

četriem darbiniekiem: LVL 544,63 [438,90 (amatalga) +  LVL 105,73 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 = LVL 6536,65

Četriem darbiniekiem gadā : LVL 6536 x 4 cilv. =  LVL 26142,24

 

 

 

-

 

 

26,14

 

 

26,14

 

 

26,14

 

 

20,91

 

Materiālais nodrošinājums

 

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi (Datoru iegāde): (2009. gadā) LVL 975

 

Sakaru pakalpojumu (stacionārie un mobilie telefonsakari): LVL 300

 

Biroja preces, kancelejas inventārs: LVL 300

 

Materiālais nodrošinājums kopā:

2009.gads: LVL 1575

2010. un turpmākajos gados: LVL 600

 

1,6

0,6

0,6

0,56

 

Izpildes koordinēšana kopā

 

27,72

26,74

26,14

21,35

 

 

 

 

 

 

 

 

Vienošanās tehniskā izpilde

 

Darbinieku algas:

Vadītājs: 1501,08 [LVL 1200 (amatalga) + LVL 301,08 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 mēneši = LVL 18012,96

Vēsturnieks: 1125,81  [LVL 900 (amatalga) + LVL 225,81 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 mēneši = LVL 13509,72

Diviem vēsturniekiem gadā = LVL 27019,44

Sekretārs-tulks:  1125,81  [LVL 900 (amatalga) + LVL 225,81 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 mēneši = LVL 13509,72

Mērnieks: 1250,9  [LVL 1000 (amatalga) + LVL 250,9 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 mēneši = LVL 15010,8

Tehniskais darbinieks: 1000,72 [LVL 800 (amatalga) + LVL 200,72 (darba devēja valsts soc. apdrošināšanas obligātās iemaksas) x 12 mēneši = LVL 12008,64

Diviem tehniskajiem darbiniekiem = LVL 2401,28

 

Kopā septiņiem darbiniekiem: LVL 97570,2

 

 

97,6

 

97,6

 

97,6

 

75,68

 

 

Speciālistu ārvalstu komandējumi uz Krieviju

 

Viena speciālista darbs arhīvos Maskavā (30  dienas, ceļa izdevumi, transporta izdevumi, izdevumi par viesnīcu, dienas nauda) kopā LVL 3500

 

Trīs cilvēku ekspedīcija (10 dienas, ceļa izdevumi, izdevumi par viesnīcu, dienas nauda) kopā LVL 10500

 

Kopā: LVL 3500 + LVL 10500 = LVL 14000

 

 

 

 

14,0

 

 

14,0

 

 

 

 

14,0

 

 

 

11,2

 

 

Nepieciešamais materiālais nodrošinājums

 

Telpas (īre un komunālie maksājumi birojam, noliktavai un palīgtelpām, kopā ~ 200 m2): LVL 2000 x 12 mēneši = LVL 24000

 

Tehniskais nodrošinājums

Vienreizējās izmaksas [biroja tehnikas (3 datoru komplekti un to uzstādīšana, portatīvais dators, programmnodrošinājums, skeneris, kopētājs, fakss) un lauka tehnikas (GPS aprīkojums, mērinstrumenti, detektors, fotokamera) iegāde] 2009.gadā: LVL 14000

Četros nākamajos gados: LVL 0

Pastāvīgās izmaksas (interneta pieslēgums, biroja tehnikas un lauka tehnikas uzturēšana, programmnodrošinājuma atjaunošana) 2009. gadā (ņemot vērā ka tehniskā nodrošinājuma iegāde notiks pakāpeniski): LVL 7000

Trīs nākamajos gados (katru gadu): LVL 10500

 

Transports (mikroautobusa vai, nepieciešamības gadījumā, palielinātas caurgājamības automašīnas  noma, ekspedīcijām Krievijā nepieciešamā personāla un materiālā nodrošinājuma pārvadāšanai. Papildus iespējama arī specializētu transportlīdzekļu noma mirstīgo atlieku pārvietošanai, gan Latvijas teritorijā, gan Krievijas teritorijā, ja tas notiek pēc Latvijas puses iniciatīvas): LVL 24000

 

Sakari (stacionārie un mobilie telefonsakari 7 darbiniekiem): LVL 292 x 12 mēneši = LVL 3504

 

Materiālais nodrošinājums (kopā) 2009.gadā: LVL 24 000 + LVL 14 000 +LVL 7000 + LVL 24000 + LVL 3504 = LVL 72 504

Trīs nākamajos gados (katru gadu) LVL 24 000 +LVL 10500 + LVL 24000 + LVL 3504 = LVL 62 004

 

 

 

72,5

 

62,0

 

62,0

 

51,7

 

6. Cita informācija

No Vienošanās izrietošās funkcijas, kas nav pašvaldību kompetencē,  veiks Valsts kancelejas pārraudzītā Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk tekstā – Komisija). Komisija ir atbildīga par Vienošanās izpildes administrēšanu, finansu līdzekļu pārraudzīšanu un Vienošanās iekļauto uzdevumu tehniskās izpildes pārraudzīšanu.

No Vienošanās izrietošo funkciju tehnisko izpildi, kas neietilpst nevienas citas institūcijas kompetencē,  ir paredzēts uzdot veikt sabiedriskajai organizācijai Brāļu kapu komitejai, kas ir Latvijas Republikas valdības pilnvarotā organizācija no Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem izrietošo tehnisko uzdevumu izpildei. Brāļu kapu komiteja, tai uzdoto uzdevumu veikšanai, plāno nodarbināt septiņus cilvēkus – vadītāju, kurš organizēs funkciju tehnisko izpildi; divus vēsturniekus, kas veiks izpēti arhīvos un piedalīsies ekspedīcijās; sekretāru-tulku, kurš nodarbosies ar tulkošanu un lietvedību; mērnieku, kurš piedalīsies apbedījumu vietu iezīmēšanā dabā; divus tehniskos darbiniekus, kuri veiks dažādus pienākumus, tai skaitā mirstīgo atlieku ekshumāciju un pārapbedīšanu.

Līdzekļi no Vienošanās izrietošo funkciju izpildei, kuras līdz šim neatrodas nevienas institūcijas kompetencē, tiks paredzēti 2009. gada valsts budžetā paredzot papildus finansu līdzekļu piešķiršanu Komisijai, kas nodrošinās Vienošanās izpildes administrēšanu, finansu līdzekļu pārraudzīšanu un Vienošanās iekļauto uzdevumu tehniskās izpildes pārraudzīšanu. 2008.gadā Vienošanās izpilde, veicot Krievijas apbedījumu Latvijas Republikas teritorijā uzturēšanu, saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, tiks veikta no Pašvaldību budžeta. Latvijas apbedījumu Krievijas Federācijas teritorijā apzināšana dabā, papildus sakopšana un uzturēšana un ierīkošana tiks veikta sākot no 2009.gada.

 

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Ministru kabinetam jāapstiprina grozījumi Komisijas nolikumā, lai iekļautu papildus funkcijas, kas izriet no Vienošanās un, kas līdz šim neatradās citu institūciju kompetencē.

Grozījumi Komisijas nolikumā tiks sagatavoti  līdz likuma par Vienošanos ratifikācijai Saeimā.

2. Cita informācija

 

Nav citas informācijas.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

 

Vienošanās atbilst 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijās par kara upuru aizsardzību un šo Konvenciju 1977.gada 8.jūnija Papildprotokolos ietvertām normām.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

 

-

-

-

 

5. Cita informācija

 

Nav citas informācijas.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Vienošanās sagatavošanas procesā ir notikušas konsultācijas ar sabiedrisko organizāciju Latvijas Brāļu kapu komiteja.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Vienošanās projekta izstrādes laikā ir ņemti vērā  Brāļu kapu komitejas ieteikumi. Pašreizējo Vienošanās projekta redakciju Brāļu kapu komiteja atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Vienošanās ietvertā apbedījumu izveidošana un uzturēšana Latvijas teritorijā atbilstoši likumam Par pašvaldībām ir pašvaldību kompetencē. Latvijas apbedījumu Krievijas teritorijā apzināšana, uzraudzīšana, jaunatklātu apbedījumu ierīkošana, piemiņas zīmju uzstādīšana, kā arī mirstīgo atlieku ekshumācija, pārvešana un pārapbedīšana atradīsies Komisijas kompetencē. Komisija ir piekritusi uzņemties šo funkciju izpildi saskaņā ar š.g. 20.novembra Valsts kancelejas vēstuli Nr. 05/SAN-3716-DV, kurā ir minēts, ka Valsts kanceleja neiebilst Latvijas apbedījumu Krievijas teritorijā apzināšanas, uzraudzīšanas, jaunatklātu apbedījumu ierīkošanas, piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī mirstīgo atlieku ekshumācijas, pārvešanas un pārapbedīšanas funkciju uzticēšanu Komisijai. Lai Komisija varētu veikt šo funkciju izpildi, tiks veikti grozījumi Komisijas nolikumā. No Vienošanās izrietošu uzdevumu tehnisku izpildi Komisija varēs uzdot pilnvarotajai organizācijai – Brāļu kapu komitejai – saskaņā ar Vienošanās 7.pantu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

 

 

 

Vadoties no pastāvošās prakses, ka starptautiskie līgumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, Vienošanās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās izsludināšanas.

Normatīvais akts tiks publicēts likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Ārlietu ministrija sagatavos preses paziņojumu.

Pēc līguma stāšanās spēkā informācija par to tiks ievietota Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 

Normatīvais akts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu, taču indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs                                                                 M.Riekstiņš

 

 

 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretāra vietā Valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Riekstiņš

I.Kļava

I.Mangule

E.Vijupe

M.Cepurītis

 

 

05.03.2008. 09:35

1966

Māris Cepurītis

Tālr. 67016467 maris.cepuritis@mfa.gov.lv


 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBAS VIENOŠANĀS PAR LATVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS TERITORIJĀ UN KRIEVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ  

 

Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība, turpmāk sauktas – Puses,

ņemot vērā to, ka ir nepieciešams nodrošināt tiesības uz mūžīgu mieru karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas krituši vai miruši Pirmā pasaules kara laikā un tam sekojošajā karadarbībā (1914. – 1921. gadā) un Otrajā pasaules karā, kā arī represiju upuriem, saskaņā ar starptautisko humanitāro tiesību vispāratzītiem principiem un normām, īpaši ar 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju par kara upuru aizsardzību un šo Konvenciju 1977.gada 8.jūnija Papildprotokolu noteikumiem,

vienojas par tālāk minēto:

 

1.pants

Definīcijas

Šajā Vienošanās izmantotie termini nozīmē sekojošo:

а) “Krievijas apbedījumi” – Krievijas (padomju) karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Latvijas Republikas teritorijā;

b) “Latvijas apbedījumi” – karavīru un civiliedzīvotāju, kuri ir Latvijas izcelsmes vai kuri dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Krievijas Federācijas teritorijā;

c) “apbedījumu ierīkošana” – apbedījuma vietu robežu iezīmēšana un piemiņas zīmju, kapakmeņu, pieminekļu un vai citu memoriālo būvju uzstādīšana, nepieciešamo remontdarbu veikšana, kā arī citi ar šo saistītie pasākumi;

d) “apbedījumu uzturēšana” – apbedījumu saglabāšana, to uzturēšana pienācīgā kārtībā;

е) “saraksti” – Pušu apstiprināts Latvijas un Krievijas apbedījumu saraksts, kas ietver:

katra apbedījuma adresi vai atrašanās vietu;

apbedījumu vietas topogrāfisko piesaisti apkārtnei (kartes mērogs 1:25000);

objekta fotogrāfisko fiksāciju;

apbedīto personu skaitu un (ja iespējams) vārdu sarakstus.

 

2.pants

Sadarbības jomas

Puses veicina Pušu valstu teritorijās esošo apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī jautājumu risināšanu saistībā ar karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu.

Puses pa diplomātiskajiem kanāliem informē viena otru par Latvijas un Krievijas apbedījumu esamību, to atrašanās vietu un stāvokli, apmainās ar karavīru un civiliedzīvotāju, kas  krituši vai miruši karu un represiju rezultātā un ir apbedīti Pušu valstu teritorijās, sarakstiem un personu datiem. Sarakstu veidošanas darbs ir šīs Vienošanās izpildes neatņemams elements.

Puses nodrošina apbedījumu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību Pušu valstu teritorijās saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ievērojot Pušu valstīs dzīvojošo tautu nacionālās un reliģiskās tradīcijas.

Katra Puse saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem sniedz nepieciešamo atbalstu otras Puses valsts pilsoņiem, kas apmeklētu apbedījumus tās teritorijā, lai godinātu kritušo un mirušo piemiņu.

Puses viena otrai garantē tiesības uzraudzīt apbedījumu stāvokli, kuri atrodas Pušu valstu teritorijās, iesaistot diplomātiskās pārstāvniecības, konsulārās iestādes un pilnvarotās organizācijas, kas noteiktas saskaņā ar šīs Vienošanās 7.pantu.

Puses nekavējoties informē viena otru par visām tām zināmajām prettiesiskajām darbībām attiecībā pret otras Puses valsts apbedījumiem, veic pasākumus to atbilstošai sakārtošanai un tiecas šādas darbības nepieļaut nākotnē.

          Izdevumus par apbedījumiem nodarītā kaitējuma seku, kas radušās prettiesisku darbību rezultātā, novēršanu sedz Puse, kuras valsts teritorijā prettiesiskā darbība ir notikusi.

 

3.pants

Apbedījumu vieta

Krievijas Puse piešķir pastāvīgā (beztermiņa) un bezatlīdzības lietošanā zemes gabalus, kuros atrodas vai no jauna tiek ierīkoti otras Puses valsts apbedījumi, Krievijas Federācijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Puse piešķir zemes gabalus, kuros atrodas vai no jauna tiek ierīkoti otras Puses valsts apbedījumi, Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Zemes gabali tiek piešķirti bez atlīdzības un uz neierobežotu laiku.

Piešķiramie zemes gabali nevar tikt izmantoti citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti šajā pantā, izņemot gadījumus, kas ir noteikti šī panta otrajā daļā.

Ja saskaņā ar šī panta pirmo daļu piešķirtais zemes gabals neatliekamas valstiskas vajadzības dēļ ir nepieciešams citiem mērķiem, tad attiecīgā Puse bez atlīdzības nodrošina cita zemes gabala piešķiršanu un sedz izdevumus par mirstīgo atlieku pārapbedīšanu, memoriālo būvju pārvietošanu un jaunu apbedījumu ierīkošanu.

Vienas Puses veiktā jauna zemes gabala izvēle, tā ierīkošana un pārapbedīšana notiek ar otras Puses piekrišanu.

Jaunatklātu Latvijas un Krievijas apbedījumu ierīkošana tiek veikta pēc Pušu savstarpējas vienošanās mirstīgo atlieku atrašanās vietās vai citās vietās, kas ir cienīgas bojā gājušo piemiņas saglabāšanai.

Ja saskaņā ar arhīvu dokumentiem vai ar tiesas nolēmumu ir konstatēts, ka Latvijas vai Krievijas apbedījumi agrāk ir bijuši taču tagad nepastāv, bet mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana vairs nav iespējama, tad Puse, kuras valsts teritorijā šis apbedījums atradies, pēc otras Puses lūguma, apbedījuma tiešā tuvumā ierāda atbilstošu vietu piemiņas zīmju uzstādīšanai.            

Ja šajā Vienošanās minēto apbedījumu tiešā tuvumā vai to robežās ir apbedīti trešo valstu karavīri un civiliedzīvotāji, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, tad šis apstāklis tiek ņemts vērā, izlemjot apbedījumu ierīkošanas un uzturēšanas jautājumus.

 

4.pants

Mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana

Karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo karavīru un civiliedzīvotāju mirstīgo atlieku ekshumācija apbedījumu vietās, lai tās pārvestu apbedīšanai dzimtenē, notiek vienīgi pēc ieinteresētās Puses lūguma un ar otras Puses piekrišanu, kas tiek sūtīti pa diplomātiskiem kanāliem.

Ja ir panākta vienošanās par mirstīgo atlieku nodošanu, kā paredzēts šī panta pirmajā daļā, Puses ar pilnvaroto organizāciju starpniecību saskaņo procedūru, kas saistīta ar ekshumācijas veikšanu un mirstīgo atlieku nodošanu ieinteresētajai Pusei.

Mirstīgo atlieku pārapbedīšana no apbedījumu vietām valsts teritorijā, kur ir notikusi sākotnējā apbedīšana, notiks tikai ar abu Pušu piekrišanu saskaņā ar kārtību, kādu ir noteikusi Puse, kuras teritorijā apbedījumi atrodas.

Ieinteresētās Puses pārstāvjiem ir tiesības būt klāt mirstīgo atlieku ekshumācijā, kas tiek veikta nolūkā mainīt apbedījuma vietu.

 

5.pants

Finansiālais un materiālais nodrošinājums

Izdevumus par Krievijas apbedījumu uzturēšanu sedz Latvijas Puse.

Izdevumus par Latvijas apbedījumu uzturēšanu sedz Krievijas Puse.

Katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otras Puses piekrišanu, par saviem līdzekļiem var papildus veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, ierīkošanas un uzturēšanas darbus.

Izdevumus par karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo karavīru un civiliedzīvotāju mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu, kā arī par apbedījumu, tostarp jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, sedz tā Puse, pēc kuras priekšlikuma šie darbi tiek veikti.

Konkrētās šī panta ceturtajā daļā paredzēto darbību finansēšanas formas tiek noteiktas, savstarpēji vienojoties Pušu pilnvarotajām organizācijām, kas noteiktas saskaņā ar šīs Vienošanās 7.pantu.

Latvijas apbedījumu ierīkošanai un uzturēšanai paredzētais aprīkojums, kas uz laiku tiek ievests Krievijas Federācijas teritorijā un ir no Krievijas Federācijas teritorijas izvedams atpakaļ, kā arī ievedamie materiāli un piederumi, tiek atbrīvoti no muitas maksājumu iekasēšanas.

Pēc to ievešanas Krievijas Federācijas teritorijā minētā aprīkojuma, materiālu un piederumu izmantošana citiem mērķiem, kā arī to nodošana citām personām lietošanā, valdījumā un turējumā var notikt tikai pēc tam, kad ir veikti Krievijas Federācijas tiesību aktos paredzētie muitas maksājumi.

Aprīkojums, kas uz laiku tiek ievests Latvijas Republikas teritorijā un ir izvedams no Latvijas Republikas teritorijas, kā arī Krievijas apbedījumu ierīkošanai un uzturēšanai paredzētie materiāli un piederumi, tiek atbrīvoti no muitas nodevām un citiem maksājumiem, kurus administrē Latvijas Republikas muitas iestādes.

Pēc to ievešanas Latvijas Republikas teritorijā minētā aprīkojuma, materiālu un piederumu izmantošana citiem mērķiem, kā arī to nodošana citām personām lietošanā, valdījumā un turējumā var notikt tikai pēc tam, kad ir samaksāta muitas nodeva un ir veikti citi maksājumi, ko administrē Latvijas Republikas muitas iestādes.

 

6.pants

Darbību koordinēšana

          Lai koordinētu darbības šīs Vienošanās izpildei, kā arī lai izskatītu jautājumus, kuros nepieciešama kopīga lēmuma pieņemšana, Puses izveido Jaukto komisiju (turpmāk – Komisija). Puses viena otru rakstiski informē par tiem pārstāvjiem, kurus Puses nozīmējušas darbam Komisijā. Komisijas nolikums tiek pieņemts tās pirmajā sēdē.

          Visi strīdīgie jautājumi, kas var rasties šīs Vienošanās izpildes gaitā, tiek risināti sarunu ceļā Komisijas ietvaros. Strīdus jautājumi, kas nevar tikt atrisināti  Komisijas ietvaros, tiek risināti pa diplomātiskajiem kanāliem.

 

7.pants

Pilnvarotās organizācijas

Puses saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem nozīmē organizācijas, kuras ir pilnvarotas tehniski izpildīt no šīs Vienošanās izrietošos uzdevumus un par to informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem.

Ja viena no Pusēm pieņem lēmumu uzdot savu no šīs Vienošanās izrietošo uzdevumu tehnisko izpildi kādai citai organizācijai, tā savlaicīgi par to informē otru Pusi pa diplomātiskajiem kanāliem.

Pušu pilnvarotās organizācijas sadarbojas nepastarpināti.

 

8.pants

Sadarbība informācijas nodrošināšanā

Neietekmējot Pušu saistības, kas izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir to valstis, Puses viena otrai sniedz visa veida atbalstu, īpaši, saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem, nodrošina pieeju dokumentiem par Latvijas un Krievijas apbedījumiem, kas ir vai var nonākt Pušu rīcībā.

Īstenojot šo Vienošanos, katras Puses pilnvarotā organizācija, saskaņojot ar otras Puses pilnvaroto organizāciju, var sūtīt uz šīs Puses valsts teritoriju savus pārstāvjus.

 

9.pants

Nobeiguma noteikumi

Šī Vienošanās stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai Vienošanās stātos spēkā.

Šo Vienošanos var grozīt Pusēm savstarpēji vienojoties.

Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā vēl sešus mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem ir rakstiski paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs Vienošanās darbību.

 

Noslēgta 2007. gada  18.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

 

 

 

Latvijas Republikas

valdības vārdā

Krievijas Federācijas

valdības vārdā

                                                 

                  

 

 

 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M.Riekstiņš

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

 

M.Cepurītis

 

 

 

14.01.2008. 10:22

1497

 

Māris Cepurītis

Tālr. 67016467 maris.cepuritis@mfa.gov.lv

 

 

Rīga, 2008.gada 17.janvārī

Nr. 51/32-394

 

 

Ministru prezidentam

A.god. Godmaņa kungam

 

 

Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās  par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas

teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā

 iesniegšanu Saeimā.

 

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi un iesniedz Valsts kancelejai Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdē apstiprināto un 2007.gada 18.decembrī Rīgā Latvijas Republikas ārlietu ministra M.Riekstiņa un Krievijas Federācijas ārlietu ministra S.Lavrova parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās) un tai pievienotos dokumentus. Ņemot vērā 2007.gada 11.decembra Ministru kabineta sēdē nolemto, lūdzam Valsts kanceleju sagatavot Vienošanos un likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

 

Pielikumā:

Vienošanās projekts latviešu valodā (AMsl_140108) uz 9 lapām;

Vienošanās projekts krievu valodā (AMss_140108) uz 11 lapām;

Likumprojekta par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā anotācija (AManot_140108) uz 10 lapām;

Likumprojekts (AMlik_140108) uz 1 lapas.

 

 

 

 

Ārlietu ministrs                                               M.Riekstiņš

 

 

 

 

14.01.2008. 10:19

177

Māris Cepurītis

Tālr. 67016467 maris.cepuritis@mfa.gov.lv