VALSTS KANCELEJA

Rīgā

17.01.2008. Nr.90/TA-429

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gorbačova 67219018, inguna.gorbacova@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 15.decembra sēdes protokola Nr.3 9.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
piemērošanas kārtību"

Izdarīt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 12., 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2007, 6., 12.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

"19.¹pants. Svešas kustamas mantas nolaupīšana uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu ar brīdi, kad persona to prettiesiski ieguvusi, neatkarīgi no tā, vai viņai bijusi iespēja rīkoties ar to kā ar savu."

Likumprojekta

„Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.	Valstī joprojām nav atrisināta problēma, kas saistīta ar atbildības noteikšanu personai, kas aizturēta par mantas zādzību nelielā apmērā. Šobrīd saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk - KL) 180.pantu par krimināli sodāmu atzīstams tāds noziedzīgs nodarījums kā zādzība nelielā apmērā, bet saskaņā ar KL 15.panta sesto daļu par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi tiesībaizsardzības iestāžu vidū nav vienotas izpratnes, ar kuru brīdi tiek pieņemts, ka noziedzīgais nodarījums (zādzība no tirdzniecības vietas) ir pabeigts un kad tas palicis tikai mēģinājuma stadijā, personas, kuras izdarījušas zādzību nelielā apmērā, bieži vien nesaņem par to nekādu sodu. Šāda izpratne noteikta Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001.gada 14.decembra lēmumā Nr.3, ka svešas mantas nolaupīšana zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās veidā ir pabeigts noziedzīgs nodarījums ar brīdi, kad vainīgais mantu prettiesiski ieguvis savā valdījumā, rodot brīvu iespēju ar to rīkoties pēc sava ieskata. Viedoklis par minētā noziedzīgā nodarījuma pabeigtības momentu tiesībaizsardzības iestāžu vidū dalās, jo vieni tā noteikšanā vadās no Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001.gada 14.decembra lēmumā Nr.3 sniegtā skaidrojuma, kas vairs neatbilst šobrīd esošajai faktiskajai situācijai valstī, savukārt otra daļa uzskata, ka svešas kustamas mantas nolaupīšana uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad persona prettiesiski ieguvusi to, neatkarīgi no tā vai personai ir bijusi iespēja ar to rīkoties kā ar savu vai nē. Ņemot vērā, ka šī situācija praksē nav mainījusies septiņu gadu laikā, bez izmaiņām normatīvajos aktos to panākt būs grūti.
2. Normatīvā akta projekta būtība.	Likumprojekts paredz likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” papildināt ar jaunu 19¹.pantu, kas izstrādāts ar mērķi skaidri noteikt pabeigtas svešas kustamas mantas nolaupīšanas definējumu. Minētā likuma pieņemšana pilnībā atrisinās šobrīd pastāvošās problēmas praksē saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu dažādu izpratni par to, kad noziedzīgais nodarījums, kas saistīts ar svešas kustamas mantas nolaupīšanu (zādzība no tirdzniecības vietas) ir pabeigts un kad tas palicis tikai mēģinājuma stadijā. Vienlaikus šī likuma pieņemšana veicinās zādzību no tirdzniecības vietām, kas izdarītas nelielā apmērā, strauju samazināšanos, kā arī izskaudīs likumpārkāpējos pārliecību par nesodāmību.
3. Cita informācija.	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Grozījumiem būs netieša ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, kas izpaudīsies kā sabiedrības izpratnes palielināšana par soda neizbēgamības principu, kā rezultātā potenciālie minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji tiks atturēti no šādu darbību izdarīšanas.

4. Ietekme uz vidi.

Normat īvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīva akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Stājoties spēkā grozījumam likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, iespējams sākotnēji palielināsies to personu skaits, kas tiks aizturētas par svešas kustamas mantas nolaupīšanu nelielā apmērā, taču šobrīd izdevumus, kas saistīti ar minēto jautājumu, prognozēt nav iespējams.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija.

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums. 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.	Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšlikumu – novērst šādu zādzību izplatību tirdzniecības veikalos.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).	Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta šādu grozījumu izdarīšanu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas.
5. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Normatīvā akta izpildei jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, funkcijas tiks nodrošinātas esošo institūciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	I.Gorbačova

10.01.2008. 15:40

1113

I.Gorbačova,7219018,

inguna.gorbacova@iem.gov.lv