2009. gada 1. aprīlī

9/5-2

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr.589/Lp9) otrajam lasījumam.

Pielikumā: likumprojekta tabula, ___ lp.

Ar cieņu

J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Sporta likumā

(Nr.589/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam (10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Sporta likums

Grozījumi Sporta likumā

Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

Redakcionāli

precizēts

Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 24.nr.; 2009. 6.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);

2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu;

3) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;

7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;

9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu)

1. Izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus "vai tās daļa".

< /o:p>

Deputāts I.Klementjevs

Papildināt 1.pantu ar 11., 12., 13., 14. un 15.punktiem šādā redakcijā:

„11) fiziskā rehabilitācija – sportista organisma funkciju atjaunošana pēc sporta nodarbībās iegūtās fiziskas vai psiholoģiskas traumas;

12) sporta veterānu (senioru) kustība – sportistu kopums, kuri turpina trenēties un piedalīties sacensībās Latvijas un starptautiskajā mērogā sava vecuma grupās;

13) sportista pase – sportistu identificējošs dokuments, kurā tiek norādīts sportista vārds, uzvārds, personas kods, sporta veids, disciplīna, ziņas par sasniegtajiem rezultātiem, tiesneša kategorija, valsts apbalvojumi, ziņas par sportista veselības stāvokli, veselības pārbaužu rezultātiem un dzīvības apdrošināšanu;

14) tautas sports – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams sporta pasākums publiskā vietā, kura mērķis ir tautas pulcēšanās ar sportisku noskaņojumu un vēlēšanos nodarboties ar fizisko darbību;

15) treneris – fiziskā persona ar augstāko izglītību vai sporta specializāciju apliecinošo sertifikātu, kas gatavo sportistus panākumu gūšanai sporta sacensībās.”

Neatbalstīts

1. Izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus "vai tās daļa".

6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā

(1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un tās izstrādātās programmas, kā arī veicina sportistu invalīdu aprūpes programmu īstenošanu;

2) izstrādā programmu izcilu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.

(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.

(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;

2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;

4) organizē dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) izstrādā sporta medicīnas programmas un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu, 09.06.2005. likumu un 26.10.2006. likumu)

Deputāts I.Kļementjevs

Papildināt 6.panta piekto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) izstrādā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu, attiecīgi mainot likumprojekta turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

„2. Izteikt 6.panta piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.””

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

2. Izteikt 6.panta piektās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.”

9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un biedrības “Latvijas Augstskolu sporta savienība” prezidents. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:

1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai;

3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;

4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;

5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;

6) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;

8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.

(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu, 09.06.2005. likumu un 26.10.2006. likumu)

Deputāts I.Klementjevs

Papildināt 9.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents” ar vārdiem „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības prezidents, Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents”.

Atbalstīts.

Redakcionāli precizēts

3. Papildināt 9.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents” ar vārdiem „biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības „Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”.

10.pants. Sporta organizācijas

(1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas.

(2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.

(9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

(10) Valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”.

(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu)

Deputāts I.Klementjevs

Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus „kuras mērķis ir vadīt un koordinēt” ar vārdiem „kura vada un koordinē”.

Neatbalstīts

12.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Nacionālās sporta padomes atzinumu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums.

2. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, ja tā atbilst sporta bāzes statusu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Nacionālās sporta bāzes statusu piešķir Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Sporta bāzu reģistra turētājs un pārzinis ir Sporta pārvalde. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un informācijas aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā:

"4. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, ja tā atbilst nacionālās sporta bāzes statusu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. Nacionālās sporta bāzes statusu piešķir Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Sporta bāzu reģistrā ir iekļauts Nacionālo sporta bāzu reģistrs. Sporta bāzu reģistra turētājs un pārzinis ir Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un informācijas aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.””

Atbalstīts

4. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

16.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sporta sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sporta sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās organizē attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā pārstāvētā Latvijas sporta federācija.

Deputāts I.Klementjevs

Papildināt 16.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Augstu sasniegumu sports ir panākumi sporta sacensībās, kurās sportisti uzrāda izcilus sasniegumus un grib attīstīt savas sportiskās un cilvēciskās spējas, pārstāv savu valsti Olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātos vai Eiropas čempionātos.”

Neatbalstīts

18.pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās.

(2) Sportista pienākums, piedaloties sporta sacensībās, ir ievērot starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus.

(3) Sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

Deputāts I.Klementjevs

Papildināt 18.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Katram sportistam ir jābūt sportista pasei.”

Neatbalstīts

19.pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Deputāts I.Klementjevs

Papildināt 19.pantu ar otro un trešo daļām šādā redakcijā:

„(2) Profesionāliem sportistiem jānodrošina atbilstošs sociālais stāvoklis, kas ietver sevī valsts apmaksāto medicīnisko apkalpošanu un fizisko rehabilitāciju un tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(3) Profesionāliem sportistiem ir tiesības uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī sportistu sarakstus, kam ir tiesības uz izdienas pensiju, nosaka speciāls likums.”

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.

10.

Atbildīgā komisija

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.