Likums

2008. gada _____ aprīlī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.aprīļa sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (nr.581/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (nr.581/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums

(nr.581/Lp9)

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(87)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus "dzīvības apdrošināšanas sabiedrība" attiecīgā skaitlī un locījumā ar vārdiem "apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus "apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus" attiecīgā skaitlī un locījumā ar vārdiem "apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz pakalpojumus dzīvības apdrošināšanā".

Atbalstīt

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi (manta) – finanšu līdzekļi vai jebkāda cita veida ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta.

2) finanšu līdzekļi – maksāšanas līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā, dārgmetāli, kā arī finanšu instrumenti vai dokumenti jebkādā to formā (arī digitālā vai elektroniskā), kas apliecina personas īpašuma tiesības uz šiem līdzekļiem vai mantu vai piešķir tiesības gūt labumu no tiem;

3) darījuma attiecības – likuma subjekta un klienta darījuma, profesionālas vai komerciālas attiecības, kuras saistītas ar likuma subjekta profesionālo vai komercdarbību un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients – juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar likuma subjektu saista vismaz viens darījums;

5) patiesais labuma guvējs:

a) fiziska persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir īpašumā vai kontrolē vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesībām vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz vai tās kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants, īpašuma. Par patieso labuma guvēju nodibinājumiem uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajām partijām, biedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek uzsāktas darījuma attiecības,

d) fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek veikts darījums;

6) kredītiestāde – Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde – Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants (kas nav kredītiestāde), kas dibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Par finanšu iestādēm šā likuma izpratnē tiek uzskatītas arī:

a) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un privātie pensiju fondi,

b) apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

e) kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu),

f) citi naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji;

8) juridisks veidojums – juridiska persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja. Šī likuma prasības attiecībā uz juridiskām personām attiecināmas arī uz juridiskiem veidojumiem, kas nav juridiskas personas;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar klientu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) ārvalsts amatpersona – fiziska persona, kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, revīzijas palātas valdes loceklis, centrālās bankas valdes un padomes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, kā arī personas, kas minētos amatus atstājušas viena gada laikā, un minēto personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie un viņiem pielīdzināmas personas.

Pie ārvalsts amatpersonām pieskaitāma ar ārvalsts amatpersonu cieši saistīta persona, t.i., jebkura fiziska persona, par kuru ir publiski zināms, ka tai ir ciešas darījuma attiecības ar ārvalsts amatpersonu, vai kurai kopīgi ar ārvalsts amatpersonu pieder īpašuma tiesības uz juridiskām personām. Pie šādām personām pieskaitāmas personas, kuras ir vienīgie tāda juridiskā veidojuma īpašnieki, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots ārvalsts amatpersonas labā;

11) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kura savu darījuma attiecību ietvaros sniedz kādu no minētajiem pakalpojumiem:

a) juridiska veidojuma izveidošana,

b) komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora vai sekretāra amata, personālsabiedrības biedra vai līdzīgu pienākumu pildīšana vai nodrošināšana, ka cita persona pilda minētos pienākumus,

c) juridiska veidojuma nodrošināšana ar juridisko adresi, darījuma, pasta vai administratīvo adresi un citiem līdzīgiem pakalpojumiem,

d) darbošanās kā uzticības personai saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošināšana, ka cita persona veic šīs darbības,

e) darbošanās kā akcionāra vai dalībnieka pārstāvim citas personas vārdā, kas nav regulētā tirgū kotēts komersants, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošināšana, ka cita persona veic šīs darbības;

12) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) trešā valsts – valsts, kas nav dalībvalsts;

14) uzraudzības un kontroles institūcija – valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic pasākumus šā likuma prasību izpildes uzraudzībai un kontrolei;

15) neparasta darījuma pazīmju saraksts –Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

16) čaulas banka – kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Čaulas bankai ir pielīdzināmas personas, kuras darbojas līdzvērtīgi kredītiestādei, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, un kurām nav uzraugošās institūcijas, kas kontrolētu šādu pakalpojumu sniegšanu, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas Finanšu konglomerātu likuma izpratnē komercsabiedrībām;

17) neparasts darījums – darījums, kas atbilst vismaz vienai pazīmei no Ministru kabineta apstiprinātā neparasta darījuma pazīmju saraksta;

18) aizdomīgs darījums – darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) līdzekļi – finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) finanšu līdzekļi – finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), kas atrodas personas turējumā, kā arī dārgmetāli vai dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kuri rada tiesības gūt labumu no tiem”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) darījuma attiecības – attiecības starp likuma subjektu un klientu, kuras rodas, likuma subjektam veicot profesionālu darbību vai komercdarbību un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

"4) klients – juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;".

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 5.punkta “a” un “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) fiziska persona, kuras īpašumā vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 1. panta 5. punkta "b" apakšpunktu pirms vārdiem "persona, kurai" ar vārdu "fiziska".

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 1.panta 5.punkta “c” apakšpunktā vārdu „uzsāktas” ar vārdu „nodibinātas”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 5.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 1.panta 7.punktā vārdus „Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts” ar vārdiem „komercreģistrā ierakstīts”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 7.punkta otrā teikuma ievaddaļu un „a”, apakšpunktu šādā redakcijā:

„Par finanšu iestādi uzskatāma:

dzīvības apdrošināšanas sabiedrība un privātais pensiju fonds,”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 1.panta 7.punkta otrā teikuma ievaddaļu un „a”, apakšpunktu šādā redakcijā:

„Par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu un privātais pensiju fonds,”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 1.panta 7.punkta otrā teikuma „b” apakšpunktā vārdus „starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus” ar vārdiem „starpnieks, kas sniedz pakalpojumus dzīvības apdrošināšanā”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 7.punkta otrā teikuma „c”, „d”, „e”, f” apakšpunktus šādā redakcijā:

„c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) cits naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs, kuram ir tiesības sniegt šādus pakalpojumus.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 1. panta 8. punkta otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) ārvalsts amatpersona – fiziska persona,

a) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes un valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās minēto amatu atstājušas viena gada laikā,

b) kas ir šā punkta „a” apakšpunktā noteikto ārvalsts amatpersonu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie un laulātajiem pielīdzināmas personas. Par ārvalsts amatpersonu laulātajam pielīdzināmu persona uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi personai nosaka šādu statusu,

c) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šā punkta „a” un „b” apakšpunktā minēto ārvalsts amatpersonu vai kurai ar ārvalsts amatpersonu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots ārvalsts amatpersonas labā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 1.panta 10.punktā, 22.panta otrās daļas 2.punktā un 25.pantā vārdus „ārvalsts amatpersona” ar vārdiem „politiski ietekmīga persona”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 11.punktu šādā redakcijā:

„11) pakalpojumu sniedzējs juridiska veidojuma izveidošanā un darbības nodrošināšanā - fiziska vai juridiska persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz izveidot juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra un personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisko veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošināšana, ka cita persona veic šos pienākumus,

e) pārstāv komercsabiedrības, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, akcionāru vai dalībnieku vai nodrošina, ka cita persona veic šo darbību;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 16.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

„Par čaulas banku ir uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas Finanšu konglomerātu likuma izpratnē komercsabiedrībām”;

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 1.panta 16.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

Atbalstīt

Atbalstīt atbildīgās komisijas 13.priekšl. redakcijā

Atbalstīt

& nbsp;

Atbalstīts

Atbalstīt

Atbalstīt atbildīgās komisijas 21.priekšl.redakcijā

Atbalstīt

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

2) finanšu līdzekļi — finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), kas atrodas personas turējumā, kā arī dārgmetāli vai dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un rada tiesības gūt labumu no tiem;

3) darījuma attiecības — likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot profesionālu darbību vai komercdarbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona:

a) kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības,

d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants (kurš nav kredītiestāde), kas dibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) cits naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs, kuram ir tiesības sniegt šādus pakalpojumus;

8) juridisks veidojums — juridiskā persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar klientu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) politiski ietekmīga persona — fiziskā persona:

a) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās attiecīgo amatu atstājušas viena gada laikā,

b) kas ir šā punkta “a” apakšpunktā noteikto politiski ietekmīgu personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie vai laulātajiem pielīdzināmas personas. Par politiski ietekmīgas personas laulātajam pielīdzināmu persona uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi personai nosaka šādu statusu,

c) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šā punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto politiski ietekmīgu personu, vai kurai ar politiski ietekmīgu personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots politiski ietekmīgas personas labā;

11) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz di bināt juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona;

12) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

14) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus;

15) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

16) čaulas banka — kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

17) neparasts darījums — darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm;

18) aizdomīgs darījums — darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) juridiskas vai fiziskas personas, kuras veic profesionālo darbību:

a) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības,

b) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, piedalās jebkādā darījumā vai palīdz šāda darījuma plānošanā vai veikšanā, vai apstiprina darījumu sava klienta labā attiecībā uz:

i) nekustamā īpašuma, juridiskas personas kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

ii) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

iii) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

iv) ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu,

c) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji,

d) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu,

e) izložu un azartspēļu organizētāji,

f) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus,

g) citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šajā likumā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šajā likumā noteiktām prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai.

(4) Nolūkā novērst darbības, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums pildīt šā likuma prasības ziņu sniegšanā par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 3. punkta „a”, „b”, „c”, „d”, „e”, „f’, „g” apakšpunktus kā 1.- 9. punktu. Šajā sakarā ierosinām izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic profesionālo darbību vai komercdarbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības,

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d)ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;

5) pakalpojumu sniedzēji juridiska veidojuma izveido šanā un darbības nodrošināšanā,

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu,

7) izložu un azartspēļu organizētāji,

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus,

9)citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai pārsniedz šo summu neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 3.panta otrajā daļā pēc vārdiem „attiecīgās valsts tiesību normām un” ar vārdiem „šajā valstī”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 3.panta trešajā daļā pēc vārdiem „par to informē” ar vārdu „attiecīgo”.

Atbalstīt

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic profesionālo darbību vai komercdarbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadīšanu vai darbības nodrošināšanu;

5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un šajā valstī vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas riska mazināšanai.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi līdzekļi, kas noteikti Kriminālprocesa likumā.

(3) Par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kas pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem personu sarakstiem saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar terorismu izdarīšanu, vai līdzdalību tajā.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (tālāk tekstā - Kontroles dienests) informē likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem ir atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām apvienot likumprojekta 4.panta pirmo un otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un izteikt likumprojekta 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, kā arī citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā :

„(2) Ar terminu „noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu „noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 4.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus „Par noziedzīgi iegūtiem” ar vārdiem „Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā vārdus „tālāk tekstā” ar vārdu „turpmāk”.

Atbalstīt

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, kā arī citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

(3) Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk — Kontroles dienests) informē likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas mainīšana vai to nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai, kura ir iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības vai īpašuma tiesību slēpšana vai maskēšana vai līdzekļu piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, par kuru bija zināms līdzekļu iegūšanas brīdī;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1.–3.punktā minētajām darbībām.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 5.panta pirmās daļas ceturtajā punktā skaitļus un vārdu „1.- 3.punktā” ar skaitļiem un vārdu „1., 2., 3.punktā”.

Atbalstīt

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas mainīšana vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā iesaistītai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

II nodaļa
Iekšējā kontrole

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts – juridiska persona - izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, savam darbības veidam atbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver darbības likuma prasību izpildes nodrošināšanai, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, ar mērķi pēc iespējas novērst likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

(4) Šā panta prasības nav attiecināma uz šā likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkta g) apakšpunktā minētajiem likuma subjektiem.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 6.panta pirmajā daļā vārdus „Likuma subjekts - juridiskā persona-” ar vārdiem „Likuma subjekts, kurš ir juridiskā persona,”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības nav piemērojamas attiecībā uz likuma 3.panta pirmās daļas 9. punktā minētajiem likuma subjektiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa”.

Atbalstīt

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — savam darbības veidam atbilstoši izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības nav piemērojamas šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem likuma subjektiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa.

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem vai veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) klienta izpētes kārtību un apjomu, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības;

4) klienta veikto darījumu uzraudzības kārtību, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu papildus šī panta pirmajā daļā minētajam paredz pienākumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 7. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus "pakalpojumiem vai veiktajiem darījumiem" ar vārdiem "pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem".

Atbalstīt

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, ka tā darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju un aizdomīga darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles sistēmā paredzēto darbību izpildē.

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, ka tā darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts (juridiska persona) nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai šīs personas uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šī panta pirmajā daļā minētajam, ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus, kas ir to rīcībā, par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem.

(4) 45. panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darba dienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši personas juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

(5) Persona, kas kredītiestādē vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par noziegumu izdarīšanu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 10.panta pirmajā daļā vārdus „(juridiska persona)„ ar vārdiem „kurš ir juridiskā persona”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 10.panta trešajā pēc vārdiem „Likuma subjektam,” ar vārdiem „kurš ir juridiskā persona”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 10.panta ceturto daļu, attiecīgi mainot panta turpmāko daļu numerāciju.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 10. panta piektajā daļā vārdus "par nozieguma izdarīšanu" ar vārdiem "par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu".

Atbalstīt

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību to rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

III nodaļa

Klienta identifikācija un izpēte

III nodaļa

Klienta identifikācija un izpēte

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts veic klienta identifikāciju arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un klientam saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic padziļināta izpēte un lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, var veikt klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tā ir iespējama, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu klientiem, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai likuma subjekta iekšējās kontroles dokumentiem nav jāveic padziļināta izpēte, var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, vai arī pirms apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un saskaņā ar likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai likuma subjekta iekšējās kontroles dokumentiem klienta padziļināta izpēte nav jāveic, apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, vai arī pirms apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti, balstoties uz klienta personu apliecinošu dokumentu, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu – vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts akceptētu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identifikāciju veic Notariāta likumā noteiktā kārtībā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 12.panta trešajā daļā vārdu „akceptētu” ar vārdu „atzītu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 12.panta ceturtajā daļā vārdus „identifikāciju veic” ar vārdiem „identitāti noskaidro”.

Atbalstīt

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi un nerezidentiem arī par faktisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no Eiropas Biznesa reģistra vai cita publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas identifikāciju veic Notariāta likumā noteiktā kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 13. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus "un nerezidentiem arī par faktisko adresi".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojekta 13.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem „iegūstot dokumentu” ar vārdiem „vai dokumenta kopiju”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 13.panta otrajā daļā vārdus „Eiropas Biznesa reģistra vai cita”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 13.panta trešajā daļā vārdus „identifikāciju veic” ar vārdiem „identitāti noskaidro”.

Atbalstīt

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu vai dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo dokumentu, pamatojoties uz kuriem veikta klienta identifikācija, kopijas.

(2) Ja klientu – juridisko personu identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13.pantā pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav attiecināma uz zvērinātiem notāriem.

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav attiecināma uz zvērinātiem notāriem.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt un uzturēt kontus klientiem, kuri nav identificēti.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt un uzturēt neidentificētu klientu kontus.

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā (turējumā);

2) veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apjoms ir 15 000 eiro vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai vairākām šķietami saistītām operācijām;

3) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no izņēmumiem vai ierobežojumiem;

4) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību un atbilstību.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 16. panta 2. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 16.panta 4.punktā vārdus „un atbilstību”.

Atbalstīt

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā (turējumā);

2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no izņēmumiem vai ierobežojumiem;

3) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību.

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro informāciju par patieso labuma guvēju;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) veic darījuma attiecību uzraudzību pēc darījuma attiecību uzsākšanas;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 17. panta pirmo daļu pēc vārdiem "klienta izpēte ir" ar vārdiem "darījuma attiecību ietvaros".

Atbalstīt

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte darījuma attiecību ietvaros ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro informāciju par patieso labuma guvēju;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju šādiem klientiem:

1) juridiskām personām;

2) biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām, kooperatīvajām sabiedrībām un fiziskām personām gadījumos, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto informāciju kādā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas vai ārvalsts informāciju sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju gadījumos, kad ziņas par patieso labuma guvēju nevar iegūt citādi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 18. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju šādiem klientiem:

1) juridiskām personām, kurām veic padziļināto izpēti;

2) visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā."

Atbalstīt

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju:

1) klientiem — juridiskajām personām, kurām veic padziļinātu izpēti;

2) visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto informāciju kādā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju gadījumos, kad ziņas par patieso labuma guvēju nevar iegūt citādi.

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc darījuma attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, veic:

1) informācijas par klienta saimniecisko vai personisko darbību aktualizēšanu;

2) darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kam nav šķietami ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar Starptautiskās finanšu darba grupas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kas nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc šo attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar atzinumu, ko devusi Starptautiskā finanšu darba grupa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kas nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

22.pants. Padziļināta klienta izpēte

(1) Padziļināta klienta izpēte ir papildu klienta izpētei uz risku novērtējumu balstītas darbības, lai:

1) pārliecinātos, ka persona, kas norādīta saskaņā ar šā likuma 18. pantu kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu pastiprinātu klienta veikto darījumu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar ārvalsts amatpersonām;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm;

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosaka klientu minimālo padziļinātas izpētes apjomu dažādām klientu kategorijām, pastiprinātu klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību, kā arī nosaka pazīmes kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un klientu veiktajiem darījumiem, kurām izpildoties, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt padziļinātu klientu izpēti.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 22. panta pirmās daļas 1. punktu pirms vārdiem "pārliecinātos, ka" ar vārdiem "noskaidrotu patieso labuma guvēju".

Atbalstīt

22.pants. Padziļināta klienta izpēte

(1) Padziļināta klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, lai:

1) noskaidrotu patieso labuma guvēju, pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18.pantu norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic padziļinātu klienta izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar politiski ietekmīgām personām;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm.

(3) Kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nosaka klientu padziļinātas izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības kārtību, kā arī nosaka kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegto pakalpojumu un klientu veikto darījumu pazīmes, kuras atklājot, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt padziļinātu klienta izpēti.

23.pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Gadījumos, ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai to apstiprināšanu vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apliecinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni, veicot pirmo darījumu.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šī likuma prasībām.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 23.panta 2.punktā vārdus „vai to apstiprināšanu” un aizstāt vārdu „apliecinājumu” ar vārdu „apstiprinājumu”.

Atbalstīt

23.pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni pirmā darījuma veikšanā.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē respondenta, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto tiešas pieejas korespondentkontiem pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, un attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti, kā arī ka tas pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās vai pārtrauc korespondentattiecības ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 24.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „valdes pilnvarota” ar vārdiem „valdes īpaši pilnvarota”.

Atbalstīt

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar tādu kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās korespondentattiecībās ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām, vai pārtrauc šādas attiecības.

25 .pants. Darījuma attiecības ar ārvalstu amatpersonām

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, pamatojoties uz risku novērtējumu balstītām procedūrām, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir ārvalsts amatpersona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav ārvalsts amatpersona, kļūst par tādu pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir ārvalsts amatpersona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas (likuma subjektiem, kas ir juridiskas personas);

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar ārvalstu amatpersonām, veic pastāvīgu klienta veikto darījumu uzraudzību.

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski ietekmīgu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītas procedūras, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski ietekmīga persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski ietekmīga persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski ietekmīga persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas (likuma subjektiem, kas ir juridiskās personas);

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski ietekmīgām personām, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

26.pants. Klienta izpētes izņēmumi

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:

1) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus;

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot komersantus, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus), kas reģistrēta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti paredz līdzvērtīgas prasības Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) Latvijas Republika vai tās pašvaldība, vai Latvijas Republikas vai tās pašvaldības iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu ir attiecināmas informācijas izpaušanas prasības, kas līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti paredz līdzvērtīgas prasības Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un ja to pārrauga attiecībā uz šo prasību izpildi, kā arī ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kas atbilst zemam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6.punktā minētais klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī tā grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

(3) Visos citos gadījumos klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) tas ir šā likuma subjekts;

2) to identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

(5) Pieņemot lēmumu neveikt klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos likuma subjekts ir tiesīgs neievērot šā likuma 14. panta prasības.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 26. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu "komersantus" ar vārdu "kapitālsabiedrības".

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta pirmās daļas 2. punktā vārdus „reģistrēta valstī” ar vārdiem „reģistrēta trešajā valstī” un vārdus „normatīvo aktu”- ar vārdiem „tiesību aktu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „informācijas izpaušanas” ar vārdiem „informācijas atklāšanas”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „no dalībvalsts vai valsts” ar vārdiem „no dalībvalsts vai trešās valsts”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta ceturtajā daļā vārdus „normatīvo aktu” ar vārdiem „tiesību aktu”.

Atbalstīt

26.pants. Klienta izpētes izņēmumi

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti gadījumos, kad klients ir:

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus), kas reģistrēta trešajā valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu attiecināmas informācijas atklāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai trešās valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, ja šo personu pārrauga attiecībā uz minēto prasību izpildi, kā arī ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

1) klients ir šā likuma subjekts;

2) to identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

(5) Pieņemot lēmumu neveikt klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos likuma subjekts ir tiesīgs neievērot šā likuma 14.panta prasības.

27.pants. Īpašie klienta izpētes izņēmumi

(1) Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 1 000 eiro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2 500 eiro.

(2) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja minētās iemaksas klients nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, kas veidojas kā daļa no darba samaksas.

(3) Elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ekvivalenta 150 eiro un to nav iespējams atkārtoti papildināt,

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt, viena kalendārā gada laikā norēķināšanās ar elektronisko naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ekvivalenta 2500 eiro.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par 15 000 eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos, vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā (ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem),

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un nav iespējama darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

27.pants. Īpašie klienta izpētes izņēmumi

(1) Apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 1000, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par EUR 2500.

(3) Elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ir ekvivalenta EUR 150, un to nav iespējams atkārtoti papildināt;

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt, viena kalendārā gada laikā norēķināšanās ar elektronisko naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 2500.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai tādā trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par EUR 15 000 pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā (ne agrāk kā pēc pieciem gadiem),

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un nav iespējama darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

28.pants. Klienta izpētē nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Šā likuma prasību izpildei likuma subjektam ir tiesības pieprasīt saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus apjomā, kas likuma subjektam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

28.pants. Klienta izpētē nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt dalībvalstu un trešo valstu, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā likumā, kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas nav ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu sniedzēji, naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji, veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šajā likumā noteiktajām prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tajā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte ir veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties pēc likuma subjekta, pie kura vērsies klients, pieprasījuma nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi veikt klienta darījumu attiecību uzraudzību.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus "nav ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu sniedzēji" ar vārdiem "nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu".

Atbalstīt

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko dalībvalstīs un trešajās valstīs, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, kas nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte ir veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties, tiklīdz likuma subjekts, pie kura vērsies klients, to pieprasa, nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi uzraudzīt klienta darījumu attiecības.

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem
darījumiem

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Šā likuma subjekta pienākums ir:

1) Nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu;

2) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru aizdomīgu darījumu.

3) septiņu dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, kas ir likuma subjekta rīcībā, par kuru ir saņemts ziņojums no šā likuma subjektiem vai par kuru veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 63. pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem – ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt;

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka neparastu darījumu pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību par neparastiem darījumiem un aizdomīgiem darījumiem un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas un šā likuma V nodaļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniskā veidā.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kas paredzēti šā likuma 56.panta pirmajā daļā.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Šā likuma subjekta pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu;

2) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru aizdomīgu darījumu;

3) septiņu dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo, likuma subjekta rīcībā esošo papildu informāciju un dokumentus par tādu klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, par kuru saņemts ziņojums no citiem šā likuma subjektiem vai par kuru veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 63.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem — ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā likuma 56.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šādu dokumentu kopijas;

3) iemeslu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai darījums atbilst.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 31.panta 3.punktā vārdu „iemeslu” ar vārdu „pamatojumu”.

Atbalstīt

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai darījums atbilst.

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un darījuma apturēšana

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Šā likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma subjekts par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām.

(3) Ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšana notiek uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājums. Šādā gadījumā darījuma apturēšana notiek uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par 45 dienām

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam, ka turpmāka likuma subjekta atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota.

(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu un izskaidrojot klientam pārsūdzības kārtību.

(5) Kontroles dienests atceļ saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu par darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par naudas vai citu līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma subjektam, kurš to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(6) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt darījuma vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā apturēšanu pirms termiņa.

(7) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darba dienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām likuma subjekts nav saņēmis Kontroles dienesta, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz ilgāku termiņu, likuma subjekts pārtrauc atturēšanos no minētā darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 32.panta trešā daļas 2.punktu beigās ar šādiem vārdiem „un ka tā ir izbeidzama”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 32.panta ceturtajā daļā vārdus „pārsūdzības kārtību” ar vārdiem „apstrīdēšanas kārtību”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 32.panta astotajā daļā vārdus „Kontroles dienesta”, jo šā panta trešajā daļā jau ir norādīts maksimālais termiņš, līdz kuram Kontroles dienests var izdot rīkojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas.

Atbalstīt

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Šā likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noz iedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma subjekts par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām.

(3) Ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā darījums vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājums. Šādā gadījumā darījumu aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam, ka turpmāka likuma subjekta atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota un ir izbeidzama.

(6) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt darījuma vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā apturēšanu pirms termiņa.

(7) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa likuma subjekts nav saņēmis pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz ilgāku termiņu, likuma subjekts pārtrauc atturēšanos no minētā darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā.

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1. punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var izdot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu līdzekļu (mantas) pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties, par izpildes veidu un rezultātiem paziņojot Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darba dienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 33.panta pirmajā daļā vārdus „līdzekļu (mantas)” ar vārdu „mantas”.

Atbalstīt

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus, personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurai piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var pārsūdzēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarotā prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura pieņemtais lēmums ir galīgs.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 34.panta nosaukumā vārdus „pārsūdzēšanas kārtība” ar vārdu „apstrīdēšanas kārtība”

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 34.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu „pārsūdzēt” ar vārdu „apstrīdēt”.

Atbalstīt

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurām piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarotā prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura pieņemtais lēmums ir galīgs.

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojuma atcelšanu šā likuma 34. panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tām kļuvis zināms par rīkojuma izdošanu.

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojuma atcelšanu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tām kļuvis zināms par rīkojuma izdošanu.

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no darījuma, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus no personu, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izdarīšanu vai dalību vai līdzdalību tajā, kontiem attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 36. panta otro daļu pēc vārdiem "Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome" ar vārdiem "vai Eiropas Savienība".

Atbalstīt

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus no tādu personu kontiem, kas tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par dalību vai līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(1) Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai sniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas uztur un glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā arī elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tai skaitā elektroniskos, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos, pēc Kontroles dienesta norādījumiem, šā panta otrajā daļā minētais termiņš var tikt noteikts ilgāks par pieciem gadiem, bet ne ilgāks par sešiem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentu glabāšanu veic atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 37.panta otrās daļas ievaddaļā vārdus „uztur un”.

Atbalstīt

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā arī elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos pēc Kontroles dienesta norādījuma šā panta otrajā daļā minēto termiņu var noteikt ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

38.pants. Ziņošanas fakta izpaušanas aizliegums

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai trešo valstu, kurās ir spēkā līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai trešo valstu, kurās ir spēkā līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad iestājas šādi nosacījumi:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kurā ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas ir atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šādu informāciju sniegt nav iespējams.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 39.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „šādu” ar vārdiem un skaitli „šā panta otrās daļas 1.punktā minēto”.

Atbalstīt

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tas nevar tikt uzskatīts par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Par faktu, ka likuma subjekts ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu, ir aizliegts uzsākt kriminālprocesu.

(3) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28. panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiska atbildība, tai skaitā civiltiesiska atbildība.

(6) Ja Kontroles dienests ir apturējis darījumu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 40.panta pirmajā daļā vārdus „reglamentējošo normu” ar vārdiem „regulējošo tiesību normu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 40.panta trešajā daļā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesā”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 40.panta sestajā daļā vārdus „apturējis darījumu” ar vārdiem „izdevis rīkojumu par darījuma apturēšanu”.

Atbalstīt

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Par faktu, ka likuma subjekts ir sniedzis Kontroles dienestam ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu, ir aizliegts uzsākt kriminālprocesu.

(3) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiskā atbildība, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(6) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par darījuma apturēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

VII nodaļa

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

VII nodaļa

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra, Zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Iedzīvotāju reģistra informāciju par esošajiem darbiniekiem un personām, ar kurām kredītiestāde vai finanšu iestāde, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības, saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, kā arī šo personu pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas no Sodu reģistra ir tiesīgas pieprasīt un saņemt informāciju par esošo klientu un personu, ar kurām tiek plānots uzsākt darījumu attiecības, aktuālo sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā gadījumos, kad tās izvērtē nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, un saņemtā informācija nav izmantojama citiem mērķiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personas no Sodu reģistra ir tiesīgas pieprasīt un saņemt informāciju par esošo darbinieku un personu, kas izteikušas vēlmi stāties darba tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, aktuālo un dzēsto (noņemto) sodāmību par izdarītajiem noziegumiem, lai izvērtētu to atbilstību šā likuma 10. panta piektās daļas prasībām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 41. panta otro daļu pēc vārdiem "par esošo klientu" ar vārdiem "to pilnvarotajām personām un patiesajiem labuma guvējiem".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 41. panta trešajā daļā vārdu "noziegumiem" ar vārdiem "noziedzīgiem nodarījumiem".

Atbalstīt

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības no Sodu reģistra pieprasīt un saņemt informāciju par esošo klientu, to pilnvaroto personu un patieso labuma guvēju un to personu, ar kurām tiek plānots uzsākt darījumu attiecības, aktuālo sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā gadījumos, kad jāizvērtē nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas. Saņemtā informācija nav izmantojama citiem mērķiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības no Sodu reģistra pieprasīt un saņemt informāciju par esošo darbinieku un to personu, kas izteikušas vēlmi stāties darba tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, aktuālo un dzēsto (noņemto) sodāmību par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem gadījumos, kad jāizvērtē to atbilstība šā likuma 10.panta piektās daļas prasībām.

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms klientu identifikācijas un patiesā labuma noskaidrošanas, ja šiem klientiem saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms pilnīgas klienta izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 42.pantā pēc vārdiem „patiesā labuma” ar vārdu „guvēja”.

Atbalstīt

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms pilnīgas klienta izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts sniegt šādai personai konta apkalpošanas pakalpojumus, kā arī uzsākt darījuma attiecības vai veikt darījumu ar šādu personu, vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, ziņojot par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to patieso vērtību (tirgus vērtību). Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiska, atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 43. panta pirmajā daļā vārdus "darījuma attiecības vai veikt darījumu" ar vārdiem "darījuma attiecības, veikt darījumu".

Atbalstīt

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts apkalpot šādas personas kontu, kā arī uzsākt darījuma attiecības un veikt darījumu ar šādu personu vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, ziņojot par to Kontroles dienestam.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķa īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas
korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kas tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai
kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiska, tai skaitā civiltiesiska atbildība. Šā panta pirmās un otrās daļas noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām ziņām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šī likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus un izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos attiecībā uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, t.sk. tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas
korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai
kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas uzraudzības un kontroles institūcijas:

1) kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citus naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus, – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus – Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus – Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS "Latvijas Pasts" – Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, – Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī starpniecību, – Valsts proves uzraudzības inspekcija;

9) fiziskas vai juridiskas personas, kas veic darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem kultūras pieminekļiem – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus, kuriem ir šāds darbības veids:

1) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži;

2) neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, piedalās jebkādā darījumā vai palīdz šāda darījuma plānošanā vai veikšanā, vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, juridiskas personas pirkšanu vai pārdošanu;

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu;

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs;

d) ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;

3) klientu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts:

Izslēgt 45.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 45.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 45.panta otrās daļas 2.punkta ievaddaļu, „a” un „d” apakšpunktu šādā redakcijā

„2) neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu;

d) ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 45.panta otrās daļas 3.punktu šāda redakcijā:

„3) pakalpojumu sniedzēji juridiska veidojuma izveidošanā un darbības nodrošināšanā”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darba dienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši personas juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.”

Noraidīt

Atbalstīt

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas uzraudzības un kontroles institūcijas:

1) kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, kas veic dzīvības apdrošināšanu, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citus naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus — Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS “Latvijas Pasts” — Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, — Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus — Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī starpniecību, — Valsts proves uzraudzības inspekcija;

9) fiziskās vai juridiskās personas, kas veic darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem kultūras pieminekļiem, — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielākai summai, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši savai juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākums ir:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, izstrādāt pārbaužu metodiku;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

3) veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, konstatējot pārkāpumus lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1. februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisku informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas, kas iegūta šā likuma prasību izpildes ietvaros, aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Informāciju uzraudzības un kontroles institūcija glabā vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic uzraudzību un kontroli par šī likuma prasību izpildi atbilstoši to darbību regulējošo normatīvo aktu noteiktajai kārtībai. Minēto organizāciju pienākums ir:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šī likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, konstatējot šī likuma prasību neievērošanu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 46.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus „izstrādāt pārbaužu metodiku”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 46.panta pirmās daļas 3.punktā pēc vārda „veikt” ar vārdiem „saskaņā ar tās izstrādāto metodiku”.

Atbalstīt

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Informāciju uzraudzības un kontroles institūcija glabā vismaz piecus gadus;

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, konstatējot šā likuma prasību neievērošanu.

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības:

1) apmeklēt uzraudzībā vai kontrolē esošajiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to komercdarbību vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraudzībā vai kontrolē esošajiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus, izskatīt un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šajā likumā paredzēto prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;

5) publicēt statistiku par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;

6) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus, nosakot kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu), saistošas prasības, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:

1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to komercdarbību vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus, izskatīt un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;

5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;

6) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus, nosakot kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu), saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, un attiecībā uz klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

48.pants. Informācijas izpaušanas aizliegums

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus un citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

48.pants. Aizliegums izpaust informāciju

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistīta cita noziedzīga nodarījuma fakts, pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

IX nodaļa
Kontroles dienests

50.pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.

(3) Kontroles dienesta struktūru un amatu sarakstu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors. Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba Kontroles dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

(5) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem ir jāatbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā "Par valsts noslēpumu", lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

50.pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.

(3) Kontroles dienesta struktūru un amatu sarakstu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(5) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem jāatbilst prasībām, kādas paredzētas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienesta pienākums ir:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta trešajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles iestādēm, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

10) publicēt informāciju par Kontroles dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai pakļauto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu un apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā likuma 46. panta pirmās daļas 8. punktā minēto statistisko informāciju.

(2) Kontroles dienesta tiesības ir:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumus valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumus likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts un pašvaldību iestādēm;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem.

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienestam ir šādi pienākumi:

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta trešajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles iestādēm, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā likuma 46.panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju.

(2) Kontroles dienestam ir šādas tiesības:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts un pašvaldību iestādēm;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem.

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi, doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība par rīkojuma sekām.

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus. Kontroles dienestā saņemtās informācijas apstrāde netiek iekļauta Datu valsts inspekcijas personas datu apstrādes reģistrā.

(4) Informāciju, kas Kontroles dienestam ir sniegta atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Informāciju, kas Kontroles dienestam sniegta atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis tos personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

X nodaļa
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

54.pants. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām fiziskajām vai juridiskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumos, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

54.pants. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām fiziskajām vai juridiskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumus, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 55.pantā vārdus „ļauj pamatoti pieņemt” ar vārdiem „rada pamatotas aizdomas”.

Atbalstīt

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 5.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Kontroles dienests sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu un citu fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona vai cita fiziskā persona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.< /p>

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Kontroles dienests sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.”

Atbalstīt

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kontroles dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

58.pants. Informācijas izmantošana

Šajā nodaļā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta.

58.pants. Informācijas izmantošana

Šajā nodaļā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram tā saņemta.

XI nodaļa
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

59.pants. Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

59.pants. Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Kontroles dienesta Konsultatīvā padome (turpmāk — Konsultatīvā padome), kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus norīko finanšu ministrs, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta, norīko finanšu ministrs;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

XII nodaļa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas koordinācija

61. pants. Koordinējošā institūcija

(1) Koordinējošā institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, ir Finanšu sektora attīstības padome.

(2) Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

61.pants. Koordinējošā institūcija

(2) Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

XIII nodaļa

Starptautiskā sadarbība

XIII nodaļa

Starptautiskā sadarbība

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Kontroles dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analīzei, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Kontroles dienestam ir tiesības atteikties pilnā vai daļējā apjomā veikt informācijas apmaiņu vai dot piekrišanu tās tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā pret Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta teroristu sarakstā, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi vienas valsts teritorijā, ir šīs valsts pilsonis, atrodas šajā valstī un nevienā citā valstī nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī citu valstu iestādēm, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un izmantojot tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 62.panta trešās daļas 4.punktā vārdus „teroristu sarakstā” ar vārdiem „kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem personu sarakstiem saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos teroristiskās darbībās”.

Atbalstīt

62.pants. Informācijas apmaiņa

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analizēšanai, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Kontroles dienestam ir tiesības atteikties pilnā vai daļējā apjomā veikt informācijas apmaiņu vai dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi vienas valsts teritorijā, ir šīs valsts pilsonis, atrodas šajā valstī un nevienā citā valstī nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī no citām, šā panta pirmajā daļā neminētajām ārvalstu iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un ar tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma atbilstoši šā likuma prasībām izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 63.pantā vārdus „ļauj pamatoti pieņemt” ar vārdiem „rada pamatotas aizdomas”.

Atbalstīt

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, nr.3, 2000, nr.14, 2002, nr.16, 2004, nr.2, 2005, nr.13, 2006, nr.12).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā esošas darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā:

a) Ministru kabineta 1998. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 213 "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu",

b) Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 497 " Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam",

c) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību",

d) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā".

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darba dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitļus un vārdus „2008.gada 1.jūlijam” ar skaitļiem un vārdiem „2009.gada 1.janvārim”.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:
„Šā likuma 41.pantā minētā informācija bez maksas no Sodu reģistra ir sniedzama sākot ar 2010.gada 1.janvāri.”

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 12.nr.).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir spēkā:

a) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu”,

b) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”,

c) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”,

d) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši šā likuma 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darbdienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 41.pantā minētā informācija no Sodu reģistra bez maksas ir sniedzama, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.septembra Direktīvas 2005/60/EC par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2. Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta Direktīvas 2006/70/EC ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz "politiski ietekmējamas personas" definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.septembra direktīvas 2005/60/EC par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2) Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta direktīvas 2006/70/EC, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt spēkā stāšanās nosacījumu.

Atbalstīt

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

II nodaļa Iekšējā kontrole

II nodaļa Iekšējā kontrole

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

12.pants. Fizisko personu identifikācija

12.pants. Fizisko personu identifikācija

VII nodaļa

VII nodaļa

XIII nodaļa

XIII nodaļa

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

II nodaļa
Iekšējā kontrole

II nodaļa
Iekšējā kontrole