Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi ( 59 )

5.

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr., 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.) šādus grozījumus: 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr., 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.) šādus grozījumus: 

(1) Lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tiesa nosaka termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

(3) Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem nedrīkst būt garāks par mēnesi.

3.

Aizstāt likuma 345.panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”;

Aizstāt likuma 345.panta trešajā daļā vārdus „garāks par mēnesi” ar vārdiem „garāks par 20 dienām”.

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „garāks par mēnesi” ar vārdiem „garāks par 20 dienām”.

(1) Tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu norakstu pēc šā lēmuma pieņemšanas nekavējoties nosūta:

1) Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas izvirzītā administratora amata kandidāta atbilstību administratora pienākumu pildīšanai konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā un par viņa iecelšanu par administratoru. Lēmuma par administratora iecelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

5.

Aizstāt likuma 346. panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

Aizstāt likuma 346.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā Nr. 5.

Atbalstīts

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu tiesa izskata 35 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēju, administratoru un nodrošināto kreditoru.

(3) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa:

1) izvērtē, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā;

2) noskaidro tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām.

(4) Taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.

(5) Noraidot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa vienlaikus izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un lemj, vai tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir izmantots, lai izvairītos no saistību izpildes.

(6) Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību.

(7) Tiesas spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā nav pārsūdzams.

(8) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(9) Noraidījusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

7.

Izslēgt likuma 348.panta nosaukumā vārdu „parādnieka”;

Aizstāt likuma 348.panta pirmajā daļā vārdus „35 dienas” ar vārdiem „45 dienas”.

Atbalstīts

izslēgt panta nosaukumā vārdu „parādnieka”;

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu „35 dienas” ar skaitli un vārdu „45 dienas”.

(1) Pēc sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu;

3) lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa termiņa pagarināšanu;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atcelšanu vai atkāpšanos un cita administratora iecelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(3) Tiesa izskata sūdzību par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu.

(4) Par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(5) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, komercsabiedrības pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt komercsabiedrības pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(6) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

12.

Izteikt likuma 349.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;”;

 Papildināt likuma 349.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;”;

 Aizstāt likuma 349.panta pirmās daļas 3. punktā vārdu „termiņa” ar vārdiem „īstenošanas termiņa”;

Papildināt likuma 349.pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, tiesa konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1²) Ja pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

 Izteikt likuma 349.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;”;

aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdu „termiņa” ar vārdiem „īstenošanas termiņa”;

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1²) Ja pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (turpmāk šajā nodaļā — maksātnespējas procesa pieteikums) tiesa pieņem no parādnieka, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kurai ir pilnvarojums pieteikuma iesniegšanai.

(2) Saņemot maksātnespējas procesa pieteikumu, pārbaudāma pieteikuma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas procesa pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

13.

Aizstāt likuma 363.² panta pirmajā daļā vārdus „parādnieka, kura” ar vārdiem „personas, kuras”.

Atbalstīts

(2) Tiesa lemj par aizlieguma noteikšanu parādniekam rīkoties ar savu mantu.

14.

Izteikt likuma 363.³ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu pieņem tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, bet, ja maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, – ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesas lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš šo trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesnesis lemj par aizlieguma noteikšanu parādniekam rīkoties ar savu mantu.”

Atbalstīts

6. Izteikt 363.³ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu pieņem tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, bet, ja maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, – ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesas lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš šo trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesnesis lemj par to, vai parādniekam nosakāms aizliegums rīkoties ar savu mantu.”

(2) Atkarībā no piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā.

(3) Izpildu rakstu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu tiesa izsniedz pieteikuma iesniedzējam. Administratoram vai likvidatoram Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta “b” punkta izpratnē izpildu rakstu izsniedz pēc viņu lūguma. 

16.

Izteikt likuma 363.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ierosinot lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Apķīlājama arī personālsabiedrības biedra manta, ar kuru parādnieks atbild par savām saistībām.”

Izteikt likuma 363.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Apķīlājama arī personālsabiedrības biedra manta, ar kuru parādnieks atbild par savām saistībām.”

Atbalstīts

7. Izteikt 363.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Apķīlājama arī personālsabiedrības biedra manta, ar kuru parādnieks atbild par savām saistībām.”

(1) Tiesa lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu norakstu pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties nosūta:

1) Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru un lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

Izteikt likuma 363.⁵ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru un tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. 

Atbalstīts

8. Izteikt 363.⁵ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, un tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespē jas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.’’

(1) Parādnieka maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams.

(2) Tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi.

(3) Ja maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 50.panta 2. un 6.punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmi, tad tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam konstatē arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz viņa aktīvus.

(4) Tiesa, pasludinot parādnieka maksātnespējas procesu, nosaka maksātnespējas procesa iestāšanās dienu. Par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku maksātnespējas procesa iestāšanās dienu.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, tiesa papildus šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajam pārbauda, vai tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

(6) Ja tiesa, lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, konstatē, ka tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums minētās regulas 2.panta “h” punkta izpratnē un ka citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku šīs regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt, tad tiesa taisa spriedumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, neievērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(7) Apmierinot pieteikumu, tiesa:

1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu;

2) dzēš aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā, ja tā ierakstīta prasījumu nodrošināšanas kārtībā, un lemj par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā;

3) apstiprina izmaksas, kas radušās līdz tiesas spriedumam maksātnespējas procesa lietā; 

4) lemj, vai uzlikt administratoram par pienākumu publicēt paziņojumu par parādnieka maksātnespējas procesu tās valsts oficiālajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē vai manta, ja administratoram ir izvēles tiesības publicēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — cita dalībvalsts) šādu paziņojumu un tiesa pret parādnieku uzsāk minētās regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(8) Ja maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida, vienlaikus atceļot piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli, un izbeidz maksātnespējas procesu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu vai arī maksātnespējas procesa pieteikums bijis pamatots, bet parādnieks, būdams maksātspējīgs, nav pildījis savas saistības.

(9) Atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(10) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(11) Ja tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, tā sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

18.

Aizstāt likuma 363.⁷ panta septītās daļas 3. punktā vārdu „izmaksas” ar vārdiem „maksātnespējas procesa izdevumus”.

Atbalstīts

9. Aizstāt 363.⁷ panta septītās daļas 3. punktā vārdu „izmaksas” ar vārdiem „maksātnespējas procesa izdevumus”.

11) Padomes regulas Nr.1346/2000 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu;

(2) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšanu, tiesa konstatē, vai šīs darbības ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs, un nosaka piemērotus pasākumus šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interešu nodrošināšanai, kā arī to, kādas sekas rada bankrota procedūras (arī tās norisē pieņemtās sanācijas vai izlīguma procedūras) apturēšana.

(3) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 2.punktā noteiktās darbības veikšanu, tiesa pārliecinās, ka minētās darbības veikšana vairs nav pamatota.

(4) Lēmuma par Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu norakstu tiesa nosūta parādnieka pārstāvim, administratoram un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 37.pantā noteiktās darbības veikšanu, tiesa konstatē, vai šī darbība ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu un cita administratora iecelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(9) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma un sūdzības saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvja ierašanos par obligātu un likt viņu atvest piespiedu kārtā.

(10) Sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators — informāciju, kas nepieciešama šajā pantā minēto nolēmumu pieņemšanai.

Izteikt likuma 363.⁸ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu vai grozīšanu un sanācijas plāna apstiprināšanu vai grozīšanu;

4) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu apstiprināšanu;

5) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas atcelšanu apstiprināšanu;

6) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;

7) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

8) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

9) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

10) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

11) Padomes regulas Nr. 1346/2000 33. un 37. pantā noteikto darbību veikšanu;

12) kreditoru sapulces lēmuma par reorganizāciju atzīšanu par spēkā neesošu.”;

Papildināt likuma 363.⁸ pantu ar 1.¹ , 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma vai cita piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu un mantas nodošanu administratoram. Lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(1²) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību maksātnespējas procesa lietā, tiesa konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1³) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

Izteikt likuma 363.⁸ panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”;

Papildināt likuma 363.⁸ panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas lēmuma norakstu, izņemot lēmumu par sūdzību saistībā ar kreditoru sapulces lēmumu, nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.”;

Izteikt likuma 363.⁸ panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tiesa pieņem  lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Pārsūdzams ir arī tāds lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, kā arī lēmums, ar kuru tiesa atzinusi izsoli par spēkā neesošu. Apelācijas instances tiesas lēmums jautājumos par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšanu un kreditoru sapulces lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu apstiprināšanu;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu vai grozīšanu, kā arī sanācijas plāna vai tā grozījuma jaunās redakcijas apstiprināšanu;

4) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu apstiprināšanu;

5) kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas atcelšanu apstiprināšanu;

6) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;

7) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

8) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

9) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

10) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

11) Padomes regulas Nr. 1346/2000 33. un 37. pantā noteikto darbību veikšanu;

12) kreditoru sapulces lēmuma par reorganizāciju atzīšanu par spēkā neesošu.”;

papildināt  pantu ar 1.¹ , 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma vai cita piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu un mantas nodošanu administratoram. Lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(1²) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(1³) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„ Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”;

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas lēmuma norakstu, izņemot lēmumu par sūdzību saistībā ar kreditoru sapulces lēmumu, nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tiesa pieņem  lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Pārsūdzams ir arī tāds lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, kā arī lēmums, ar kuru tiesa atzinusi izsoli par spēkā neesošu. Apelācijas instances tiesas lēmums jautājumos par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā nav pārsūdzams.”

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Tiesa apstiprina administratora iesniegto izlīgumu, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu, ja izlīgums noslēgts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, tā noteikumi nav pretlikumīgi un nav pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums.

(3) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina izlīgumu, ja to rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un izlīgumu nav apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tad tiesa pirms izlīguma apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina izlīgumu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar izlīgumu neietekmē šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(5) Lēmuma par izlīguma apstiprināšanu un maksātnespējas atjaunošanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

1. Aizstāt 363.⁹ panta piektajā daļā vārdus “maksātnespējas atjaunošanu” ar vārdiem “maksātspējas atjaunošanu”.

11. Aizstāt 363.⁹ panta piektajā daļā vārdus “maksātnespējas atjaunošanu” ar vārdiem “maksātspējas atjaunošanu”.

363.¹⁰ pants. Sanācijas pabeigšanas apstiprināšana

(1) Tiesa apstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu un vienlaikus pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(2) Ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tad tiesa apstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, ja to rakstveidā apstiprinājis minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nav apstiprinājis kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, tad tiesa pirms kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas pabeigšanu apstiprināšanas uzklausa attiecīgo likvidatoru un apstiprina minēto kreditoru sapulces protokolu, ja tā konstatē, ka Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras pabeigšana ar sanāciju neietekmē minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu intereses.

(4) Lēmuma par sanācijas pabeigšanu un maksātnespējas atjaunošanu norakstu tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

2. Aizstāt 363.¹⁰ panta ceturtajā daļā vārdus “maksātnespējas atjaunošanu” ar vārdiem “maksātspējas atjaunošanu”.

12. Aizstāt 363.¹⁰ panta ceturtajā daļā vārdus “maksātnespējas atjaunošanu” ar vārdiem “maksātspējas atjaunošanu”.

(1) Tiesa pieņem fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (turpmāk šajā nodaļā — pieteikums) no fiziskās personas, tās aizbildņa vai aizgādņa.

(2) Saņemot pieteikumu, pārbaudāma pieteikuma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

24.

Papildināt likuma 363.¹⁶ pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(4) Pieteikumam pievienojami dokumenti, un tajā iekļaujamas Maksātnespējas likumā norādītās ziņas.”

Atbalstīts

13. Papildināt 363.¹⁶ pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

(4) Pieteikumam pievienojami dokumenti, un tajā iekļaujamas Maksātnespējas likumā norādītās ziņas.”

Lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesas lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš šo trūkumu novēršanai.

26.

Aizstāt likuma 363.¹⁷ pantā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

Aizstāt likuma 363.¹⁷ pantā vārdus „pieteikumu tiesa pieņem” ar vārdiem „pieteikumu tiesnesis pieņem”.

Atbalstīts

14. Aizstāt 363.¹⁷ pantā vārdus „pieteikumu tiesa pieņem” ar vārdiem „pieteikumu tiesnesis pieņem”.

(1) Tiesa lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu norakstu lēmuma pieņemšanas dienā nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(2) Tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru un lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

28.

Aizstāt likuma 363.¹⁸ panta otrajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

Izteikt likuma 363.¹⁸ panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru un tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”

Atbalstīts

15. Izteikt 363.¹⁸ panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, un tiesa lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa lemj par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Atkarībā no piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā.

(2) Tiesa uz attiecīga pieteikuma pamata lemj par:

1) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, apstiprinot grozījumus piecu dienu laikā no to saņemšanas dienas;

2) izlīguma apstiprināšanu;

3) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

4) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;

5) bankrota procedūras pabeigšanu;

7) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu uz administratora vai fiziskās personas pieteikuma pamata.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu un cita administratora iecelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.

(6) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma un sūdzības saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, fiziskā persona un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē.

(7) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

Izteikt likuma 363.²⁰ panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesnesis lemj par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu.”;

Izteikt likuma 363.²⁰ panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;”;

 Papildināt likuma 363.²⁰ panta otro daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

„6¹) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;”;

Papildināt likuma 363.²⁰ pantu ar 2.¹ , 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma vai cita piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu un mantas nodošanu administratoram. Lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(2²) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, tiesa konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu

(2³) Ja pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

Izteikt likuma 363.²⁰ panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”;

Izteikt likuma 363.²⁰ panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(5) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tiesa pieņem  lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Pārsūdzams ir arī tāds lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, kā arī lēmums, ar kuru tiesa atzinusi izsoli par spēkā neesošu. Apelācijas instances tiesas lēmums jautājumos par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesnesis lemj par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu.”;

izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts;”;

papildināt otro daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

„6¹) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;”;

papildināt pantu ar 2.¹ , 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma vai cita piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu un mantas nodošanu administratoram. Lēmuma par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu norakstu tiesa nosūta ierakstīšanai attiecīgajā publiskajā reģistrā, kā arī ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(2²) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot konkrētu jautājumu vai sūdzību fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(2³) Ja pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atkāpšanos vai atcelšanu, tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par cita administratora iecelšanu un tiesa lēmuma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai un ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.”;

izteikt  trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmuma par administratora atkāpšanos vai atcelšanu norakstu tiesa nekavējoties nosūta arī Maksātnespējas administrācijai.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(5) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tiesa pieņem  lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā. Pārsūdzams ir arī tāds lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, kā arī lēmums, ar kuru tiesa atzinusi izsoli par spēkā neesošu. Apelācijas instances tiesas lēmums jautājumos par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā nav pārsūdzams.”

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

35.

Izslēgt likuma 415. panta 2.¹ daļu.

Atbalstīts

17. Izslēgt 415. panta 2.¹ daļu.

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(3) Maksātnespējas procesa lietā tās dalībnieks rakstveida paskaidrojumu attiecībā uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

36.

Izslēgt likuma 423. panta trešo daļu.

Atbalstīts

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(1¹) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī maksātnespējas procesa lietās, tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

Izslēgt likuma 425. panta 1.¹ daļā vārdus „kā arī maksātnespējas procesa lietās”.

Atbalstīts

39.

Papildināt likumu ar 439.¹ pantu šādā redakcijā:

„439.¹ pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc šā likuma 477.¹ pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes

Pēc tam, kad apelācijas instances tiesa pēc šā likuma 477.¹ pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes ir saņēmusi lietu, tā izraksta izpildu rakstu. Pēc izpildu raksta izrakstīšanas apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.”

Papildināt likumu ar 439.¹ pantu šādā redakcijā:

„439.¹ pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas instances tiesas darbību izpildes

Pēc tam, kad apelācijas instances tiesa pēc šā likuma 477.¹ pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes ir saņēmusi lietu, tā izraksta izpildu rakstu. Pēc izpildu raksta izrakstīšanas apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.”

Atbalstīts

20. Papildināt likumu ar 439.¹ pantu šādā redakcijā:

„439.¹ pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas instances tiesas darbību izpildes

Pēc tam, kad apelācijas instances tiesa pēc šā likuma 477.¹ pantā noteikto kasācijas instances tiesas darbību izpildes ir saņēmusi lietu, tā izraksta izpildu rakstu. Pēc izpildu raksta izrakstīšanas apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.”

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tā pasludināšanas brīdī.

3. Izteikt 434. pantu šādā redakcijā:

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas;

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts.”

41.

Papildināt likumprojekta 3. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203. panta 2., 3., 4. un 5. daļas noteikumi.

(4) Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšana notiek saskaņā ar šā likuma 204. panta, 204.¹ panta un 205. panta noteikumiem.”

Izteikt 434. pantu šādā redakcijā:

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹ pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(3) Uz apelācijas instances tiesas spriedumu likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(4) Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšana notiek saskaņa ar šā likuma 204., 204.¹ un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.”

21. Izteikt 434. pantu šādā redakcijā:

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹ pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(3) Uz apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(4) Apelācijas instances tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.”

(1) Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumos.

(2) Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.

42.

Izteikt likuma 447. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes, par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par lēmumiem maksātnespējas procesa lietās izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.”

Atbalstīts

22. Izteikt 447. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes, par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par lēmumiem maksātnespējas procesa lietās izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.”

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors - iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārkāpusi savas kompetences ietvarus.

43.

Izteikt likuma 450.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normas vai izskatot lietu pārsniegusi savas kompetences robežas.”

Atbalstīts

23. Izteikt 450.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.”

3) materiālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

44.

Izteikt likuma 451.pantu šādā redakcijā:

“451.pants. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

Tiesa materiālo tiesību normu piemērojusi nepareizi, ja tā nepareizi attiecināta uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, vai ja materiālo tiesību norma nepareizi iztulkota.”

Atbalstīts

“451.pants. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

Tiesa materiālo tiesību normu ir piemērojusi nepareizi, ja tā nepareizi attiecināta uz tiesas konstatētajiem apstākļiem vai ja materiālo tiesību norma nepareizi iztulkota.”

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā procesa dalībnieks;

5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

45.

Izteikt likuma 452.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa ir pieļāvusi procesuālās tiesību normas pārkāpumu, ja tiesvedības laikā nav nodrošinājusi likumam atbilstošu procesuālo kārtību vai personu procesuālo tiesību ievērošanu, attiecīgo tiesību normu nepiemērojot vai nepareizi iztulkojot.”

Atbalstīts

25. Izteikt 452.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa ir pieļāvusi procesuālās tiesību normas pārkāpumu, ja tiesvedības laikā nav nodrošinājusi likumam atbilstošu procesuālo kārtību vai personu procesuālo tiesību ievērošanu, attiecīgo tiesību normu nepiemērojot vai nepareizi iztulkojot.”

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības. Kasācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

46.

Izteikt likuma 453.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums.”

Atbalstīts

“5) kādu materiālo tiesību normu tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu vai kā izpaudies tiesas kompetences robežu pārkāpums.”

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

47.

Papildināt likuma 454.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.“

Atbalstīts

27. Papildināt 454.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.“

(1) Iesniedzot kasācijas sūdzību, iemaksājama drošības nauda piecdesmit latu apmērā.

(2) Ja Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(3) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

(4) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

48.

Papildināt likuma 458. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.”

Atbalstīts

“Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.”

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 450., 451., 452., 453., 457. un 458.panta noteikumi.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

49.

Papildināt likuma 463.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Senāts nosūta pārējiem procesa dalībniekiem pretsūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar pretsūdzību.”

Līdzšinējo trešo daļu uzskatīt par ceturto daļu.

Atbalstīts

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Senāts nosūta pārējiem procesa dalībniekiem pretsūdzības norakstu un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar pretsūdzību.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

57.nodaļa
Lietas izskatīšana kasācijas instancē

50.

Izteikt likuma 57.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Kasācijas tiesvedības ierosināšana un lietas izskatīšana kasācijas instancē

Atbalstīts

“Kasācijas tiesvedības ierosināšana un lietas izskatīšana kasācijas instancē “.

(7) Ja Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā aptur tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums.

51.

Izteikt likuma 464.pantu šādā redakcijā:

“464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Senāta rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota senatoru kolēģija trīs senatoru sastāvā.

(2) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta paplašinātā sastāvā.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).”

Atbalstīts

31. Izteikt 464.pantu šādā redakcijā:

“464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Senāta rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota senatoru kolēģija triju senatoru sastāvā.

(2) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta paplašinātā sastāvā.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

52.

Papildināt likumu ar 464.¹ pantu šādā redakcijā:

(1)Senatoru kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 450.-454.panta prasībām.

(2) Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, senatoru kolēģija, ja vien apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī šādos gadījumos:

1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto materiālo tiesību piemēro šanu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances spriedums atbilst tai;

2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Atbalstīts

32. Papildināt likumu ar 464.¹ pantu šādā redakcijā:

(1)Senatoru kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 450. - 454.panta prasībām.

(2) Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, un, ja apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī šādos gadījumos:

1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto materiālo tiesību piemērošanu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances spriedums atbilst tai;

2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.”

54.

Papildināt likumu ar 477.¹ pantu šādā redakcijā:

Pēc šā likuma 462. panta otrajā daļā, 464. panta trešajā daļā un 474. panta 1. un 4. punktā minētā nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas), kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.”

Papildināt likumu ar 477.¹ pantu šādā redakcijā:

Pēc šā likuma 462. panta otrajā daļā, 464. panta trešajā daļā un 474. panta 1. un 4. punktā minētā pilna nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas), kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.”

Atbalstīts

33. Papildināt likumu ar 477.¹ pantu šādā redakcijā:

„477.¹ pants. Kasācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības un kasācijas protesta izskatīšanas

Pēc šā likuma 462. panta otrajā daļā, 464. panta trešajā daļā un 474. panta 1. un 4. punktā minētā pilna nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas) kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.”

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:

1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;

4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā;

5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2001.gada 20.jūnija likumu)

55.

Papildināt likuma 479.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot nolēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

Atbalstīts

34. Papildināt 479.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot nolēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2008.gada 31.decembrim.

14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

17. Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par to, ka tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts nosūtāms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, un 378.panta 2.¹ daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

18. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumus) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesa kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un desmit dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

19. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, tajos ieskaitot pagājušo laiku.

20. Šā likuma 486.panta jaunā redakcija, kas nosaka šķīrējtiesas izveidošanas kārtību, un 486.¹ pants stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

21. Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reģistrācijai, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

22. Tieslietu ministrija līdz 2005.gada 20.oktobrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tās šķīrējtiesas, kuras līdz 2005.gada 30.septembrim nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā.

23. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā un šī šķīrējtiesa nav reģistrējusies likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 30.septembrim vai izbeigusi savu darbību, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

24. Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukumiem. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

25. Ja līdz 2005.gada 10.martam ir uzsākts šķīrējtiesas process šā likuma 487.panta 6. un 7.punktā minētajos strīdos (par personas izlikšanu no dzīvojamām telpām un individuālo darba tiesību strīdu), to izšķiršana pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.

26. Līdz 2006.gada 30.jūnijam pieteikumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju iesniedz attiecīgajai apgabaltiesai. Līdz 2006.gada 30.jūnijam ierosinātās lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju izskata attiecīgā apgabaltiesa.

27. Šā likuma 447.panta jaunā redakcija, kas nosaka blakus sūdzību par tiesneša lēmumiem un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem izskatīšanu rakstveida procesā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā un attiecas uz blakus sūdzību izskatīšanu par tiem lēmumiem, kuri pieņemti no 2006.gada 1.jūlija.

28. Grozījumi šā likuma 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.⁵ panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā, 270.panta pirmajā un trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā, 323.pantā (par vārda “pagasttiesa” izslēgšanu) un 329.panta trešajā daļā (par vārda “pagasttiesa” aizstāšanu ar vārdu “bāriņtiesa”) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

29. Lietas, kurās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kā arī komercreģistrā reģistrēta komersanta maksātnespēja pasludināta līdz 2007.gada 31.decembrim, izskata tiesa, kas pasludinājusi maksātnespēju.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 30. punktu šādā redakcijā:

“Šā likuma 434. panta jaunā redakcija, kas nosaka apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā, stājas spēkā 2008. gada 1. martā un ir piemērojama spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc minētā datuma.”

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 30. punktu šādā redakcijā:

30. Šā likuma 434. panta jaunā redakcija (par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms apelācijas instances tiesas spriedums) stājas spēkā 2008. gada 31. martā un ir piemērojama tiem spriedumiem, kurus tiesa pasludinājusi pēc 2008. gada 31. marta.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Šā likuma 434. panta jaunā redakcija (par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms apelācijas instances tiesas spriedums), 439.¹ pants, 464.panta jaunā redakcija (par senāta rīcības sēdi), kā arī 464.¹ un 477.¹ pants stājas spēkā 2008. gada 1.jūlijā. Apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008.gada 30.jūnijam, stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38. punktu šādā redakcijā:

„31. Likumā noteiktās tiesas darbības par tiesas nolēmumu nosūtīšanu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, nav attiecināmas uz tiem tiesas nolēmumiem maksātnespējas lietās, kurās maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem turpmākie jautājumi tiesā lemti atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

32. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem jautājumi tiesā lemjami atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, ieceltais administrators līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam iesniedz tiesai:

32.1. personu sarakstu, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji;

32.2. trešajām personām piederošās mantas, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, sarakstu;

32.3. nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus, kas sagatavoti, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

32.4. pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

32.5. atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes Regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

33. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, bet spriedums par maksātnespējas pasludināšanu tiek pieņemts 2008. gadā, tiesa spriedumā nosaka parādnieka pārstāvjus, pamatojoties uz administratora iesniegto parādnieka pārstāvju sarakstu, un nosaka viņu pienākumus atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

34. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa, apstiprinot izlīgumu, neizbeidz maksātnespējas procesu. Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu izlīguma noslēgšanas gadījumos, ja konstatē, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu.

35. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa uz attiecīga pieteikuma lemj par izlīguma atcelšanu, ja:

35.1. noslēdzot izlīgumu, pārkāptas normatīvo aktu prasības;

35.2. izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

35.3. parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

36. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem jautājumi tiesā lemjami atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, sūdzības var iesniegt:

36.1. administrators – par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu un par kreditoru komitejas lēmumu, kā arī par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību;

36.2. ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, trīs nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums;

36.3. kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību trīs nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

37. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem turpmākie jautājumi tiesā lemjami atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja viņš ir nokārtojis visas parādsaistības vai arī parādsaistības ir nokārtojis noteiktajos termiņos un aktīvu vērtība pārsniedz atlikušo parādsaistību summu.

38. Šā likuma 46., 46.¹ un 46.² nodaļā noteiktā tiesas nolēmumu nosūtīšanas kārtība attiecīgajam publiskajam reģistram un Maksātnespējas administrācijai ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim, kad tiek nodrošinātas tiesu informatīvās sistēmas un attiecīgā publiskā reģistra valsts informācijas sistēmu datu apmaiņas iespējas automatizētā režīmā un attiecīgajam publiskajam reģistram un Maksātnespējas administrācijai tiesu informatīvajā sistēmā tiek nodrošināta pieeja atbilstošai lietu kategorijai.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 31. – 37.punktu šādā redakcijā:

“31. Likumā noteiktās tiesas darbības par tiesas nolēmumu nosūtīšanu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, nav attiecināmas uz tiem tiesas nolēmumiem maksātnespējas lietās, kurās maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem turpmākie jautājumi tiesā lemti atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

32. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, ieceltais administrators līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam iesniedz tiesai:

1) personu sarakstu, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji;

2) trešajām personām piederošās mantas, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, sarakstu;

3) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus, kas sagatavoti, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

4) pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

5) atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes Regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

33. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, bet spriedums par maksātnespējas pasludināšanu tiek pieņemts pēc šā datuma, tiesa spriedumā nosaka parādnieka pārstāvjus, pamatojoties uz administratora iesniegto parādnieka pārstāvju sarakstu, un nosaka viņu pienākumus atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

34. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa, apstiprinot izlīgumu, neizbeidz maksātnespējas procesu. Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu izlīguma noslēgšanas gadījumos, ja konstatē, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu.

35. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa uz attiecīga pieteikuma lemj par izlīguma atcelšanu, ja:

1) noslēdzot izlīgumu, pārkāptas normatīvo aktu prasības;

2) izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

36. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, sūdzības var iesniegt:

1) administrators – par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu un par kreditoru komitejas lēmumu, kā arī par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību;

2) ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, trīs nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dien as, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums;

3) kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību trīs nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

37. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikumi iesniegti tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un saistībā ar kuriem turpmākie jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja viņš ir nokārtojis visas parādsaistības vai arī parādsaistības ir nokārtojis noteiktajos termiņos un aktīvu vērtība pārsniedz atlikušo parādsaistību summu.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 30. – 37. punktu šādā redakcijā:

“30. Šā likuma 434. panta jaunā redakcija (par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms apelācijas instances tiesas spriedums), 439.¹ pants, 464.panta jaunā redakcija (par senāta rīcības sēdi), kā arī 464.¹ un 477.¹ pants stājas spēkā 2008. gada 1.jūlijā. Apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008.gada 30.jūnijam, stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.

31. Likumā noteiktās tiesas darbības par tiesas nolēmumu nosūtīšanu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, nav attiecināmas uz tiem tiesas nolēmumiem, kuri pieņemti maksātnespējas lietās, kurās maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, un kurās turpmākie jautājumi tiesā lemti atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

32. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, ieceltais administrators līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam iesniedz tiesai:

1) to personu sarakstu, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji;

2) trešajām personām piederošās un parādnieka valdījumā vai turējumā esošās mantas sarakstu;

3) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus, kas sagatavoti, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

4) pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

5) atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

33. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, bet spriedums par maksātnespējas pasludināšanu tiek pieņemts pēc šā datuma, tiesa spriedumā nosaka parādnieka pārstāvjus, pamatojoties uz administratora iesniegto parādnieka pārstāvju sarakstu, un nosaka viņu pienākumus atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

34. Maksātnespējas procesus, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa, apstiprinot izlīgumu, neizbeidz maksātnespējas procesu. Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu izlīguma noslēgšanas gadījumos, ja konstatē, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu.

35. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim, tiesa uz attiecīga pieteikuma lemj par izlīguma atcelšanu, ja:

1) noslēdzot izlīgumu, pārkāptas normatīvo aktu prasības;

2) izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

36. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, sūdzības var iesniegt:

1) administrators – par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru komitejas lēmumu, kā arī par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību;

2) ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, triju nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums;

3) kreditors vai kreditoru grupa – par kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību triju nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

37. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007. gada 31. decembrim un kuros turpmākie jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja viņš nokārtojis visas parādsaistības noteiktajos termiņos un aktīvu vērtība pārsniedz atlikušo parādsaistību summu.”