Likums

29.05.2008. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””
(Nr. 574/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 27 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

(reģ. nr.574/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(25)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.,14.nr.; 2005. 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt visā likumā vārdus „pagasta padome” un „rajona padome” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt visā likumā vārdus „pagasta padome” un „rajona padome” (attiecīgā locījumā).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Visā likuma tekstā vārdus „sabiedriskā organizācija” aizstāt ar vārdiem „biedrība” attiecīgā skaitlī un locījumā.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

3. Aizstāt visā likumā vārdus „sabiedriskā organizācija” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu „biedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt visā likumā vārdus „pakalpojumu centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „pagasta vai pilsētas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

4. Aizstāt visā likumā vārdus „pakalpojumu centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „pagasta vai pilsētas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

2.pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības - pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības.

3. Izslēgt 2.pantu.

5. Izslēgt 2.pantu.

3.pants. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības - padomes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Darba valoda pašvaldības domē (padomē) [turpmāk — dome (padome)] un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda.

4. Izslēgt 3.panta otro daļu.

PCTVL frakcija

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”

Neatbalstīts

6. Izslēgt 3.panta otro daļu.

4.pants. Realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.

5. Izslēgt 4.pantā vārdus „un rajonu (reģionālo)”.

7. Izslēgt 4.pantā vārdus „un rajonu (reģionālo)”.

10.pants. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome). Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti.

Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome (padome), kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas.

Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21.pantā, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

Vietējo pašvaldību domes (padomes) var deleģēt rajona padomei un rajona padome var deleģēt vietējo pašvaldību domēm (padomēm) funkciju izpildi, nosakot tās finansēšanas kārtību, ja par to lēmumu pieņēmušas visas attiecīgā rajona pašvaldības. Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.

6. Izslēgt 10.panta ceturto daļu.

8. Izslēgt 10.panta ceturto daļu.

15.pants. Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:

(..)

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);19)...

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

(..)

Šā panta pirmās daļas 1. — 18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. — 21.punktā noteiktās funkcijas — rajonu pašvaldības, bet 1. — 23.punktā noteiktās funkcijas — republikas pilsētu pašvaldības.

Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.

7. Izslēgt 15.panta otro daļu.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 15.panta 5. punktu ar otru teikumu šādā redakcijā:

“Sadarbībā ar mazākumtautību kultūras biedrībām veidot un finansēt dotajai teritorijai tradicionālu mazākumtautību kultūras pasākumu programmas;”.

Deputāts V.Buhvalovs

Papildināt likuma 15.panta 6.punktu pēc vārdiem „aprūpes pieejamību” ar vārdiem pēc komata „tajā skaitā nodrošinot vientuļos invalīdus ar transporta pakalpojumiem, kas nepieciešami nokļušanai medicīnas iestādēs.”

Deputāts V.Buhvalovs

Papildināt likuma 15.panta 7.punktu pēc vārdiem „maznodrošinātām ģimenēm” ar vārdiem pēc komata „kas, sevī ietver palīdzību bērna nodrošināšanai ar atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izslēgt 15.panta pirmās daļas 20.punktu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„No autonomajām funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus un kārtību, pašvaldības var deleģēt privātpersonām.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

9. 15.pantā:

izslēgt pirmās daļas 20.punktu.

izslēgt otro daļu.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„No autonomajām funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus un kārtību, pašvaldības var deleģēt privātpersonām.”

18.pants. Domi (padomi) veido vēlēti deputāti.

Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.

8. 18.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā: „Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".”

redakcionāli precizēts

10. Izteikt 18.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".”

21.pants. Dome (padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome (padome) var:

1)... 8)...

9) iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos;

10)...13)...

14) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),

b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),

c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,

d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,

e) sadzīves atkritumu savākšanu,

f) licenču (atļauju) izsniegšanu,

g) citiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības iestādes;

17)...

18) lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu;

19)... 20)...

21) apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;

22)... 23)...

24) ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;

25)... 26)...

27) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.

Domes (padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Šā panta pirmās daļas 9., 18., 21., 24. un 27.punktā minēto jautājumu izskatīšanu Rīgas Dome var deleģēt Rīgas Domes izveidotai pašvaldības institūcijai.

Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums.

10.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

21.panta pirmās daļas 14.punkta „g” apakšpunktā svītrot vārdus „ko sniedz pašvaldības iestādes”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Šā panta pirmās daļas 9., 18., 21., 24. un 27.punktā minēto jautājumu izskatīšanu pašvaldības dome var deleģēt domes izveidotai pašvaldības institūcijai.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

11. Izslēgt 21.panta pirmās daļas 14.punkta „g” apakšpunktā vārdus „ko sniedz pašvaldības iestādes”.

33.pants. Domes (padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

1) domes (padomes) priekšsēdētājs;

2) domes (padomes) komitejas;

3) domes (padomes) deputāti;

4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.

Lēmumu projekti iesniedzami domes (padomes) priekšsēdētājam.

Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes (padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.

Domes (padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.

11.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 33.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) šā likuma 69.¹ panta pirmajā daļā minētās pārvaldes vadītājs.”

Atbalstīts

12. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) šā likuma 69.¹ panta pirmajā daļā minētās pārvaldes vadītājs.”

38.pants. Domju (padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja amatu vai viņa vietnieka vai rajona padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.

9. Izslēgt 38.panta otro daļu.

13. Izslēgt 38.panta otro daļu.

43.pants. Dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

6) par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas, novada vai pagasta inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par dzīvojamo māju (dzīvokļu) pārveidošanu par nedzīvojamām mājām (nedzīvojamām telpām) atbilstoši pašvaldības teritoriālās attīstības plānam;

13) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

Novada dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

12.

13.

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 43.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) par ūdensapgādes un kanalizācijas komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.”

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 43.panta pēdējo rindkopu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets izdod ieteikumus pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē ūdensapgādes un kanalizācijas komunālos pakalpojumus un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.”

Neatbalstīts

51.pants. Pašvaldība izveido finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju.

10. Papildināt 51.pantu ar teikumu šādā redakcijā: „Novada pašvaldība var izveidot teritoriālo komiteju.”

14. Papildināt 51.pantu ar teikumu šādā redakcijā: „Novada pašvaldība var izveidot teritoriālo komiteju.”

52.pants. Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, dome (padome) var izveidot ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju.

Citas pastāvīgās komitejas dome (padome) izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam.

14.

PCTVL frakcija

Izteikt likuma 52.pantu šādā redakcijā:

„52.pants. Ja nemazāk kā viena ceturdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, vietējās pašvaldības dome var izveidot ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju.

Ja ne mazāk kā viena ceturdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem pieder pie mazākumtautībām, vietējās pašvaldības dome var izveidot mazākumtautību lietu komisiju, kuras sastāvā tiek iekļauti mazākumtautību pārstāvji.

Citas pastāvīgās komitejas vietējās pašvaldības dome (padome) izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam.”

Neatbalstīts

11. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹ pants. Novada pašvaldības dome pakalpojumu centru darbības koordinācijai var izveidot teritoriālo komiteju.

Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē lēmumu projektus par:

1) jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi;

2) pakalpojumu centru darbības jautājumiem, to skaitā, finanšu, materiāltehniskajiem, personāla politikas jautājumiem;

3) pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitātes novada teritoriālajās vienībās uzlabošanu;

4) jaunu pašvaldības struktūrvienību vai štata vietu izveidošanu pakalpojumu centros;

5) pakalpojumu centru darbības gada plānu izstrādi;

6) citiem ar pakalpojumu centru darbību saistītiem jautājumiem.”

redakcionāli precizēts

15. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹ pants. Novada pašvaldības dome pakalpojumu centru darbības koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju.

Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē lēmumu projektus par:

1) jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi;

2) pakalpojumu centru darbības jautājumiem, to skaitā finanšu, materiāltehniskajiem un personāla politikas jautājumiem;

3) novada teritoriālajās vienībās sniegto pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;

4) jaunu pašvaldības struktūrvienību vai štata vietu izveidošanu pakalpojumu centros;

5) pakalpojumu centru darbības gada plānu izstrādi;

6) citiem ar pakalpojumu centru darbību saistītiem jautājumiem.”

61.pants. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai dome (padome) no domes (padomes) deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas.

Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai domes (padomes) lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem.

Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātajiem nolikumiem.

12. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lai sekmētu visas pašvaldības teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, novada pašvaldības dome var izveidot novada valdi, kuru vada domes priekšsēdētājs un kurā ietilpst novada domes priekšsēdētāja vietnieki un visu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji, kas atbilstoši pašvaldības nolikumam saskaņo komiteju viedokļus un sagatavo priekšlikumus novada domes lēmumu pieņemšanai.”

redakcionāli precizēts

16. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lai sekmētu visas pašvaldības teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, novada pašvaldības dome var izveidot novada valdi, kuru vada novada domes priekšsēdētājs un kurā ietilpst novada domes priekšsēdētāja vietnieki un visu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji, kas atbilstoši pašvaldības nolikumam saskaņo komiteju viedokļus un sagatavo priekšlikumus novada domes lēmumu pieņemšanai.”

67.pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.

15.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Svītrot 67.pantu.

Neatbalstīts

68.pants. Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt domes (padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes (padomes) nomaiņas gadījumā.

16.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Svītrot 68.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu”.

Neatbalstīts

69.¹ pants. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pakalpojumu centru.

Pakalpojumu centrs:

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā “Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru.

17.

Deputāts V.Aizbalts

Izteikt likuma 69.¹panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pagastu (pilsētu) pārvaldes, kuras var veikt pakalpojumu centra funkcijas.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.2

18.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 69.² pantu šādā redakcijā:

„69.² pants. Pagasta vai pilsētas pārvaldi vada pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs (turpmāk – pārvaldes vadītājs). Pārvaldes vadītāja padotību nosaka pašvaldības nolikums.

Pārvaldes vadītājs:

1) atbild par pārvaldē izvietoto pašvaldības institūciju darba organizēšanu un pašvaldības struktūrvienību nolikumu apstiprināšanu novada pašvaldības domē, kā arī, ja tas paredzēts pašvaldības nolikumā, pieņem un atlaiž no darba pārvaldes darbiniekus;

2) atbild par pārvaldē sniegto pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

3) iesniedz izpilddirektoram tālākai virzībai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu;

4) noteiktās kompetences ietvaros rīkojas un atbild par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu;

5) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.”

Atbalstīts

17. Papildināt likumu ar 69.² pantu šādā redakcijā:

Pārvaldes vadītājs:

2) atbild par pārvaldē sniegto pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

3) iesniedz izpilddirektoram tālākai virzībai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu;

4) noteiktās kompetences ietvaros rīkojas un atbild par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu;

5) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.”

X nodaļa

RAJONA PADOME

(sk. tabulas beigas)

13. Izslēgt X nodaļu.

18. Izslēgt X nodaļu.

87.pants. Jautājumi, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šā likuma 86.panta kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli.

Šajos jautājumos attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

19.

Deputāts M.Grīnblats

Papildināt likuma 87.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā un uzskatīt par līdzšinējo otro daļu par trešo daļu:

„Valsts budžeta likumprojektam pievienojama Ministru kabineta un Rīgas domes vienošanās par galavaspilsētas funkciju veikšanai un Rīgas starptautiskās konkurētspējas nodrošināšaanai nepieciešamo finasējuma apjomu un tā avotiem.”

Netabalstīts

93.pants. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums par domes (padomes) priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.

Domes (padomes) priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.

Domes (padomes) priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes (padomes) priekšsēdētāja iesniegumu, domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums tiek atcelts, domes (padomes) priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgu.

20.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Izteikt 93.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.”

Atbalstīts

19. Izteikt 93.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

96.pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

14. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā:

„96.pants. Pašvaldību biedrība, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām republikas pilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.”

20. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā:

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par rajonu pašvaldību darbību līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām un kārtību, kādā vietējām pašvaldībām nodod rajona pašvaldību kompetenci, mantu un saistības.

23. Ministru kabinets līdz 2009.gada 18.martam nodrošina grozījumu sagatavošanu normatīvajos aktos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.”

21.

22.

23.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt Pārejas noteikumu 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.”

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 23.punktu.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.22

Atbalstīts

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.”

24.

Deputāts M.Grīnblats

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā:

„24. 2009.gadā pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā nedrīkst pārsniegt 2008.gada līmeni un dotācijas no izlīdzināšnas fonda pašvaldībām nedrīkst būt mazākas kā 2008.gadā.”

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 18.martā.

25.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts

X nodaļa

RAJONA PADOME

81.pants. Visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji, novadu domju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi.

Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā, ja par to lēmumu ir pieņēmusi republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome. Republikas pilsētas domes priekšsēdētājam rajona padomē, kad tā lemj par funkciju veikšanu, ir tādas pašas tiesības kā rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā vai izslēgt no tās, ja republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome lēmumu par to ir pieņēmusi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms budžeta gada sākuma. Minētais lēmums triju dienu laikā paziņojams reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.

Attiecīgo vietējo pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai - viņa prombūtnes laikā - domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

82.pants. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu, novadu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.

Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem, kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu, nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu.

82.¹ pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai padome var:

1) apstiprināt padomes nolikumu;

2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus, pārskatus par budžeta izpildi un gada publisko pārskatu;

3) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas attīstības plānu;

4) izteikt priekšlikumus un dot atzinumus par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) noteikt rajona simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

7) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

8) iecelt amatā un atbrīvot no amata rajona padomes izveidoto iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un padomes nolikumā paredzētajos gadījumos;

9) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;

10) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;

11) noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;

12) noteikt padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora algu likmes;

13) uzlikt pašvaldību nodevas likumos paredzētajos gadījumos, kā arī noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

14) apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

15) lemt par rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu;

16) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar rajona pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās rajona pašvaldību vārdā;

17) apturēt un atcelt rajona padomes izveidoto iestāžu vadītāju lēmumus;

18) atcelt padomes priekšsēdētāja un izpilddirektora rīkojumus;

19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 82.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

20) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

21) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.

Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.

83.pants. Rajona padomes pirmo sēdi sasauc iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēnesi pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Ar jaunās rajona padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās rajona padomes pilnvaras. Iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs līdz jaunā rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada rajona padomes sēdi un paraksta padomes lēmumu par priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no vietējo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots arī tad, ja rajona padome trīs sēdes pēc kārtas neapstiprina priekšsēdētāja iesniegto gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tie sības atstādināt rajona padomes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas šā likuma 93.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Rajona padomes priekšsēdētājs:

1) vada rajona padomes darbu un sēdes;

2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsti un pašvaldībām, iestādēm, kā arī starptautiskajām organizācijām un ārvalstu pašvaldībām;

3) veic citus rajona padomes nolikumā noteiktos pienākumus.

Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē amatā un var atbrīvot no amata tādā pašā kārtībā kā rajona padomes priekšsēdētāju.

Rajona padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgu nosaka padome.

84.pants. Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi 2 mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks. Par rajona padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma rajona padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.

Uz rajona padomes darba organizāciju attiecināmi šā likuma 22.panta, 24.panta 1., 3. — 7.punkta, 25.panta, 26.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 27.panta trešās daļas, 28. — 33., 37., 41., 42., 45. — 50., 61., 93. un 94.¹ panta noteikumi, paredzot, ka šajos pantos noteiktais deputāta statuss attiecināms uz rajona padomes locekļiem.

Rajona padome darbojas saskaņā ar padomes apstiprinātu nolikumu, kas izstrādāts, ievērojot šo likumu.

85.pants. Rajona padomes sēdēs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, lēmumu pieņemšanas kārtība ir šāda:

1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50% no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).

85.¹pants. Uz rajona pašvaldības darbību attiecināmi arī šā likuma VIII nodaļas noteikumi.