Likums

30.04.2008. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”
(Nr. 573/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 16 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Attīstības plānošanas sistēmas likums

(reģ.nr. 573/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (23)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos un pašvaldībās (turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas).

Ministru prezidents I.Godmanis

Papildināt 2.pantu aiz vārdiem iekavās „(turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas)” ar vārdiem „kā arī valsts pārvaldes iestādēs, kas nav padotas Ministru kabinetam”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos, pašvaldībās un valsts pārvaldes iestādēs, kas nav padotas Ministru kabinetam (turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas).

3.pants. Attīstības plānošana un sistēma

(1) Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

(2) Attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas attīstības plānošanu un nodrošina Saeimas, Ministru kabineta un visu valsts pārvaldes institūciju pieņemto lēmumu sasaisti un savstarpējo saskaņotību.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izteikt 3.panta nosaukumu šādā redakcijā: „3.pants. Attīstības plānošanas sistēma”.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta nosaukumu šādā redakcijā: “3.pants. Attīstības plānošana un tās sistēma”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

3.pants. Attīstības plānošana un tās sistēma

(1) Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

4.pants. Attīstības plānošanas dokuments

Attīstības plānošanas dokuments nosprauž mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā vai teritorijā, noskaidro problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Attīstības plānošanas dokuments

Attīstības plānošanas dokumentā izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgā politikas jomā vai teritorijā, apraksta identificētās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Attīstības plānošanas dokuments

Attīstības plānošanas dokumentā izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6

Atbalstīts

4.pants. Attīstības plānošanas dokuments

5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi

(1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgai nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus.

(2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus:

1) ilgtspējīgas attīstības princips – tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu;

2) interešu saskaņotības princips – saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos;

3) līdzdalības princips – visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

4) sadarbības princips – valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

5) finansiālo iespēju princips – izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām;

6) atklātības princips – attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi;

7) uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem;

8) subsidiaritātes princips – politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī;

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips – politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus;

10) līdzsvarotas attīstības princips – politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.

Deputāts S.Dolgopolovs

Aizstāt likumprojekta 5.panta otrās daļas 6.punkta vārdus “ja likumā nav noteikts citādi” ar vārdiem “Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 5.panta otrās daļas 6.punkta vārdus “ja likumā nav noteikts citādi” ar vārdiem “ievērojot likuma noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Aizstāt 5.panta otrās daļas 8.punktā vārdu „cilvēkiem” ar vārdiem „pakalpojuma saņēmējiem”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Atbalstīts

5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi

(1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgai nozarei pie mērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus.

(2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus:

2) interešu saskaņotības princips – saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos;

3) līdzdalības princips – visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

6) atklātības princips – attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus;

8) subsidiaritātes princips – politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī;

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips – politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas, un, izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus;

10) līdzsvarotas attīstības princips – politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.

6.pants. Attīstības plānošanas dokumentu veidi

(1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

(2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakšnozaru attīstības veicināšanai.

(3) Institūcijas vadības dokumentā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei nosaka attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti un nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu.

(4) Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir reģionālā un vietējā līmenī izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas. Tajos nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un vidēja termiņa attīstības programmas, kurās paredz prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.

10.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu, bet vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentos – prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu.”

Atbalstīts

6.pants. Attīstības plānošanas dokumentu veidi

(1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

(2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakšnozaru attīstības veicināšanai.

(4) Reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu, bet vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos – prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu.

7.pants. Attīstības plānošanas dokumentu līmeņi

Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

8.pants. Attīstības plānošanas dokumentu termiņi

Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem), kā arī izstrādā plānošanas dokumentus konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai.

9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija

(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”.

(2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns.

(3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

(6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.

10.pants. Attīstības plānošanas ierosināšana

Valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvais akts.

Redakcionāli precizēts

7.pants. Attīstības plānošanas dokumentu līmeņi

Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

8.pants. Attīstības plānošanas dokumentu darbības termiņi

9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija

(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”.

(6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.

10.pants. Attīstības plānošanas ierosināšana

11.pants. Attīstības plānošanas process

(1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo dokumentu apstiprina Saeima.

(2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu.

(3) Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes.

(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām.

(5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību.

(6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(7) Attīstības plānošanas rezultāti ir attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu noteikšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Ministru kabinets nosaka dokumentus, kas izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

(9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Nacionālais attīstības plāns, reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11.

12.

13.

14.

15.

Ministru prezidents I.Godmanis

Papildināt likumprojekta 11.panta otro daļu aiz vārdiem „ilgtermiņa attīstības prioritātes un” ar vārdiem „teritorijas attīstības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izslēgt likumprojekta 11.panta ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta astotajā daļā vārdus “kārtību, kādā” ar vārdiem “to, kā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 11.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālais attīstības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Citus attīstības plānošanas dokumentus nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

11.pants. Attīstības plānošanas process

(1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo dokumentu apstiprina Saeima.

(2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu.

(3) Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes.

(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām.

(6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu) kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(8) Ministru kabinets nosaka dokumentus, kas izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī to, kā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

(9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Citus attīstības plānošanas dokumentus nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

16.

Ministru prezidents I.Godmanis

Papildināt likumprojektu ar 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Attīstības plānošanas cikls

(1) Attīstību plāno pirms likumdošanas procesa. Izstrādājot normatīvo aktu projektus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentos ietvertos mērķus un apstiprinātos risinājumus.

(2) Attīstības plānošanā ir šādi posmi:

1) situācijas analīze;

2) problēmu un iespējamo risinājumu noteikšana;

3) ietekmes sākotnējais izvērtējums;

4) plānošanas dokumenta saskaņošana un apstiprināšana;

5) lēmuma pieņemšana par finanšu resursu piešķiršanu;

6) politikas īstenošana un uzraudzība;

7) politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums.

un attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju.

Neatbalstīts

12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija

(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību un īstenošanas uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.

(2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents.

(3) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina savā kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam.

(6) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(7) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības virzieniem un prioritātēm.

(9) Pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

17.

18.

19.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.”

Ministru prezidents I.Godmanis

Izslēgt likumprojekta 12.panta astotajā daļā vārdus „ilgtermiņa un”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 12.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī to īstenošanas gaitu.”

Redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

Neatbalstīts

Atbalstīts

12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija

(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību un tās uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.

(2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents.

(4) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam.

(6) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(7) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī to īstenošanas gaitu.

(9) Pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

20.

Ministru prezidents I.Godmanis

Papildināt likumprojektu ar 13.pantu šādā redakcijā

„13.pants. Ietekmes izvērtēšana

(1) Ietekmes izvērtēšana ir metožu un procedūru kopums, ko izmanto, lai noteiktu politikas, piedāvāto risinājumu variantu vai tiesību akta projekta iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, komercdarbības vidi, teritoriju, sociālo un dabas vidi, administratīvo šķēršļu apjomu, valsts un pašvaldību budžetiem, spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas starptautiskajām saistībām. Politikas ietekmes izvērtējumu ietver attīstības plānošanas dokumentā.

(2) Ietekmes izvērtējumu nodrošina par attiecīgās politikas izstrādi atbildīgā institūcija. Politikas ietekmes izvērtējumu, izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu veic normatīvajos aktos par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajā kārtībā.

(3) Saeimā pieņemta likuma ietekmes izvērtējumu, ja nepieciešams, aktualizē Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.”

un attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju.

Neatbalstīts

13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta spēks

(1) Attīstības plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt īpašu plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu.

(2) Attīstības plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus.

(4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.

Redakcionāli precizēts

13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta spēks

(1) Attīstības plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt īpašu attīstības plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu.

(2) Attīstības plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus.

(4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.

2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus pieņem atbilstoši šim likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina savā kompetencē esošo iepriekš pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.

3. Līdz dienai, kad ar šā likuma normām tiek saskaņotas citu likumu normu prasības par attīstības plānošanu teritorijā, šā likuma normas par attīstības plānošanu teritorijā piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar citu likumu normām, kuras attiecas uz teritorijas plānošanas un reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem.

4. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

5. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā likuma noteikumiem.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

21.

22.

23.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 31.decembrim” ar vārdiem “2009.gada 1.martam”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktā aizstāt vārdu „pieņem” ar vārdu „izstrādā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 5.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 1.septembrim” ar vārdiem “2009.gada 1.martam”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2009.gada 1.martam.

2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus izstrādā atbilstoši šim likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina savā kompetencē esošo iepriekš pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.

3. Līdz dienai, kad ar šā likuma normām tiek saskaņotas citu likumu normu prasības par attīstības plānošanu teritorijā, šā likuma normas par attīstības plānošanu teritorijā piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar citu likumu normām, kas attiecas uz teritorijas plānošanas un reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem.

4. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

5. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā likuma noteikumiem.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.