Likumprojekts

 

 

 

 

 

 

12.12.2007. 9/7-2-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.

Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu šā gada 20.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 20.decembra Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

 

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 6 lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētāja biedrs                            Staņislavs Šķesters

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                Likumprojekts

 

 

Attīstības plānošanas sistēmas likums

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

 

2.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos un pašvaldībās (turpmāk – valsts un pašvaldību institūcijas).

 

3.pants. Attīstības plānošana

Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopuma izstrāde un īstenošana nolūkā realizēt politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

 

4.pants. Attīstības plānošanas dokuments

Attīstības plānošanas dokuments nosprauž mērķus un nosaka sasniedzamos rezultātus noteiktā politikas jomā, noskaidro problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē to iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu izvērtēšanai nepieciešamo rīcību.

 

5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi

(1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgi nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus.

(2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus:

1) ilgtspējīgas attīstības principu (tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojuma);

2) interešu saskaņotības principu (saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos);

3) līdzdalības principu (visām ieinteresētajām personām dod iespēju līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē);

4) sadarbības principu (valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, apmainoties ar informāciju, izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu);

5) finansiālo iespēju principu (izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un, piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām);

6) atklātības principu (attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ja likumā nav noteikts citādi);

7) uzraudzības un novērtēšanas principu (politikas ietekmi izvērtē un sniedz pārskatus par īstenoto politiku un tās rezultātiem);

8) subsidiaritātes principu (politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas vistuvāk cilvēkiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī);

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes principu (politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas; izstrādājot normatīvos aktus ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus).

 

6.pants. Attīstības plānošanas dokumentu veidi

(1) Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas plānošanas dokumenti.

(2) Politikas plānošanas dokumentā nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību vienas vai vairāku politikas jomu, nozaru vai apakšnozaru attīstības veicināšanai.

(3) Institūcijas vadības dokumentā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei, nosaka attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti un nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pēctecīgu īstenošanu.

(4) Teritorijas plānošanas dokumentā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz attiecīgā līmeņa un termiņa teritorijas plānošanas dokumenta izstrādi, nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes, telpisko perspektīvu un prioritāšu realizēšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.

 

7.pants. Attīstības plānošanas dokumentu līmeņi

Attīstības plānošanas dokumentus izstrādā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

 

8.pants. Attīstības plānošanas dokumentu termiņi

Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem), kā arī konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai.

 

9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija

(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija ir šāda:

1) hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija;

2) hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns;

3) vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem;

4) īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(2) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir jāatbilst reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem ir jāatbilst nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(3) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

(4) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko plānošanas dokumenta veidu.

(5) Visu līmeņu veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumenti tiek savstarpēji saskaņoti.

 

10.pants. Attīstības plānošanas ierosināšana

Valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvie akti.

 

11.pants. Attīstības plānošanas process

(1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo dokumentu apstiprina Saeima.

(2) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa (līdz 25 gadiem) stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu.

(3) Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Tajā nosaka savstarpēji koordinētas, valsts stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas valsts attīstības prioritātes.

(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām.

(5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību.

(6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(7) Attīstības plānošanas rezultāti ir attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu mērīšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Ministru kabinets nosaka valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās izstrādājamos dokumentus, to izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

 

12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija

(1) Valsts attīstības plānošanas sistēmas koordinētu darbību un uzraudzību nodrošina Nacionālās attīstības padome. Nacionālās attīstības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

(2) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina to kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību citiem attīstības plānošanas dokumentiem.

(3) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(4) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir vadošā iestāde reģionālās un vietējās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā un nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību, kā arī atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(5) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību.

(6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

 

13.pants. Attīstības plānošanas dokumenta spēks

(1) Attīstības plānošanas dokuments stājas spēkā vienlaikus ar tiesību aktu, ar kuru tas apstiprināts. Tiesību aktā, ievērojot normatīvo aktu prasības, var noteikt īpašu plānošanas dokumenta spēkā stāšanās kārtību un darbības termiņu.

(2) Attīstības plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš vai tas ar tiesību aktu tiek atzīts par spēku zaudējušu. 

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, pildot tām normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, ievēro attīstības plānošanas dokumentus.

(4) Ja likumā noteiktajos gadījumos attīstības plānošanas dokuments pieņemts normatīvā akta veidā, tas ir saistošs kā normatīvais akts.

 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets šā likuma 11.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā, kā arī 12.panta pirmajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.

 

2. Tiešās pārvaldes iestādes pēc šā likuma spēkā stāšanās attīstības plānošanas dokumentus pieņem atbilstoši šim likumam un līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošina to kompetencē esošo iepriekš pieņemto attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam.

 

3. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni attīstības plānošanas dokumentu atbilstību šim likumam nodrošina citos likumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

 

4. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus citos likumos, lai tos saskaņotu ar šā likuma noteikumiem.

 

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 


 likumprojekta

“Attīstības plānošanas sistēmas likums”

ANOTĀCIJA

 

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likums nepieciešams, lai novērstu līdzšinējās politikas plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un nodrošinātu efektīvu tās darbību nākamajā periodā, tostarp Nacionālā attīstības plāna noteikto valsts vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu.

Likumprojekts ir vērsts uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas, taču galvenokārt efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Likumprojekts nosaka attīstības plānošanas dokumentu veidus, līmeņus, laika ietvaru un hierarhiju, kā arī attīstības plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanu.

Likumprojekts Latvijas tiesību sistēmā normatīvā līmenī nostiprina esošo attīstības plānošanas sistēmu un tās būtiskākos elementus, tos modificējot vai papildinot, lai atrisinātu praksē radušās grūtības vai neskaidrības.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un  tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts paredz attīstības plānošanas sistēmas izveidi, kas veicinās sistēmisku pieeju tautsaimniecības un sabiedrības attīstībā, kā arī radīs iespēju valsts un pašvaldību institūciju darbībai kļūt paredzamākai, izvērtējamākai un pamatotākai. Attīstības plānošanas sistēmas ieviešana uzlabos arī sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

Likumprojekts normatīvā līmenī nostiprina makroietekmes izvērtēšanas nepieciešamību jaunajām politikām un tiesību aktu projektiem, līdz ar to radot pamatu makrolīmeņa ietekmes rādītāju sistēmas izveidei, novērtēšanai un attīstības plānošanai šo rādītāju uzlabošanai

 

3. Kāda var būt  likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likuma ietekmi uz budžetu Ministru kabinets ir izvērtējis un to atbalstījis (sk. Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Attīstības plānošanas sistēmas likums” reģ.nr. 366/Lp9 anotāciju).

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pašreiz attīstības plānošanas sistēmas normatīvais regulējums galvenokārt ir noteikts Ministru kabineta kārtības rullī, Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā. Valsts un reģionālā līmeņa plānošanas sistēma ir veidota dažāda līmeņa normatīvajos aktos, kas nav savstarpēji saskaņoti. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi vairākos likumos un citos normatīvajos aktos, it īpaši Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu tieši neskar, tomēr veicina Eiropas Savienības Labāka regulējuma iniciatīvas (Better Regulation) nostiprināšanu Latvijas valsts pārvaldes institūcijās, veicinot tādus galvenos tās elementus kā politikas ietekmes izvērtēšana, konsultācijas ar sabiedrību, administratīvā sloga samazināšana un regulējuma vienkāršošana, nostiprinot šos principus likumdošanas līmenī un paplašinot iniciatīvas instrumentu ietekmi arī uz pašvaldību kompetenci. Lai gan Labāka regulējuma iniciatīva (Better Regulation) Eiropas Savienībā netiek ieviesta direktīvu līmenī, tā ir viena no būtiskajām Eiropas Savienības iniciatīvām Lisabonas procesa ietvaros, kas vērsta uz Eiropas Savienības normatīvās vides uzlabošanu un administratīvā sloga mazināšanu.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekta izstrādāšanā konsultācijas notikušas ar Valsts kanceleju, Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

 

7. Kā tiks  nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Attīstības plānošanas sistēmas uzraudzībai izveidojama Nacionālās attīstības padome.