Rīgā, 2009.gada 19.februārī

Nr.9/3 – ______________

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.566/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz 40.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (Nr.566/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (55)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.; 2006, 8., 10.nr.; 2007, 13.nr.) šādus grozījumus:

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

‘’1. Aizstāt visā tekstā vārdus ‘’politiskā organizācija (partija)‘’ (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem ‘’politiskā partija’’ (attiecīgajā locījumā).”

Atbalstīts

1. Aizstāt visā tekstā vārdus ‘’politiskā organizācija (partija)‘’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’politiskā partija’’ (attiecīgā locījumā).

2.pants. Tiesību vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) (atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 8.pantam un par spēkā neesošu no 06.03.2003. ar 05.03.2003. Satversmes tiesas spriedumu);

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

1.Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām."

2.Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām."

5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 30.05.2002. likumu un 09.03.2006. likumu)

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 5.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ir vai pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijušas ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;”

Juridiskā komisija

Izteikt 5.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;”

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 5.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās un kuras sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodītas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 5. panta 8. punktu šādā redakcijā:

„8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

3. 5.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

„5) personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

6.pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

(3) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu un 31.05.2007. likumu)

2. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Republikas pilsētas domes vai novada domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.”

Atbalstīts

4. Izteikt 6.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Republikas pilsētas domes vai novada domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.”

7.pants. (1) Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:

1) Rīga;

2) Vidzeme;

3) Latgale;

4) Kurzeme;

5) Zemgale.

(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals - Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu;

Latgales vēlēšanu apgabals - Balvu rajonu, Daugavpils rajonu un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu, Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals - Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals - Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Tukuma rajonu.

Partijas "Jaunais laiks" frakcija

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

„7.pants (1) Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma četrpadsmit vēlēšanu apgabalos:

1) Rīgas Vidzemes vēlēšanu apgabals;

2) Rīgas Latgales vēlēšanu apgabals;

3) Rīgas Zemgales vēlēšanu apgabals;

4) Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabals;

5) Rietumvidzemes vēlēšanu apgabals;

6) Dienvidvidzemes vēlēšanu apgabals;

7) Austrumvidzemes vēlēšanu apgabals;

8) Ziemeļvidzemes vēlēšanu apgabals;

9) Ziemeļlatgales vēlēšanu apgabals;

10) Dienvidlatgales vēlēšanu apgabals;

11) Rietumzemgales vēlēšanu apgabals;

12) Austrumzemgales vēlēšanu apgabals;

13) Ziemeļkurzemes vēlēšanu apgabals;

14) Dienvidkurzemes vēlēšanu apgabals.

(2) Rīgas pilsēta sadalāma četros vēlētāju skaita ziņā vienlīdzīgos apgabalos – Rīgas Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Rīgas Latgales vēlēšanu apgabalā, Rīgas Zemgales vēlēšanu apgabalā un Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Nosakot apgabalu lielumu, ņem vērā ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu, kurš pieskaitāms Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabalam;

Rietumvidzemes vēlēšanu apgabals aptver Ādažu novadu, Babītes novadu, Baldones novadu, Carnikavas novadu, Garkalnes novadu, Jūrmalas pilsētu, Ķekavas novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu un Stopiņu novadu;

Dienvidvidzemes vēlēšanu apgabals – Amatas novadu, Cesvaines novadu, Ērgļu novadu, Ikšķiles novadu, Ķeguma novadu, Lielvārdes novadu, Lubānas novadu, Madonas novadu, Mālpils novadu, Ogres novadu, Ropažu novadu un Varakļānu novadu;

Austrumvidzemes vēlēšanu apgabals – Alūksnes novadu, Apes novadu, Beverīnas novadu, Gulbenes novadu, Jaunpiebalgas novadu, Priekuļu novadu, Raunas novadu, Smiltenes novadu, Strenču novadu, Valmieras pilsētu, Vecpiebalgas novadu un Valkas novadu;

Ziemeļvidzemes vēlēšanu apgabals – Alojas novadu, Burtnieku novadu, Cēsu novadu, Inčukalna novadu, Krimuldas novadu, Līgatnes novadu, Limbažu novadu, Mazsalacas novadu, Naukšēnu novadu, Pārgaujas novadu, Rūjienas novadu, Sējas novadu, Saulkrastu novadu, Siguldas novadu, Salacgrīvas novadu un Valmieras novadu;

Ziemeļlatgales vēlēšanu apgabals – Balvu novadu, Baltinavas novadu, Ciblas novadu, Kārsavas novadu, Ludzas novadu, Rēzeknes pilsētu, Rēzeknes novadu, Rugāju novadu, Viļakas novadu, Zilupes novadu un Viļānu novadu;

Dienvidlatgales vēlēšanu apgabals – Aglonas novadu, Dagdas novadu, Daugavpils pilsētu, Daugavpils novadu, Ilūkstes novadu, Krāslavas novadu, Līvānu novadu, Preiļu novadu, Riebiņu novadu un Vārkavas novadu;

Rietumzemgales vēlēšanu apgabals – Auces novadu, Dobeles novadu, Engures novadu, Jaunpils novadu, Jelgavas pilsētu, Jelgavas novadu, Kandavas novadu, Ozolnieku novadu, Tērvetes novadu un Tukuma novadu;

Austrumzemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles novadu, Aknīstes novadu, Bauskas novadu, Iecavas novadu, Jaunjelgavas novadu, Jēkabpils pilsētu, Jēkabpils novadu, Kokneses novadu, Krustpils novadu, Neretas novadu, Pļaviņu novadu, Rundāles novadu, Salas novadu, Skrīveru novadu, Vecumnieku novadu un Viesītes novadu;

Ziemeļkurzemes vēlēšanu apgabals – Alsungas novadu, Dundagas novadu, Kuldīgas novadu, Rojas novadu, Talsu novadu, Skrundas novadu, Ventspils pilsētu un Ventspils novadu;

Dienvidkurzemes vēlēšanu apgabals – Aizputes novadu, Brocēnu novadu, Durbes novadu, Grobiņas novadu, Liepājas pilsētu, Nīcas novadu, Priekules novadu, Pāvilostas novadu, Rucavas novadu, Saldus novadu un Vaiņodes novadu;”

Juridiskā komisija

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals – Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Ādažu, Babītes, Baldones, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cesvaines, Cēsu, Ērgļu, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Līgatnes, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Mālpils, Mārupes, Naukšēnu, Ogres, Olaines, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Strenču, Valkas, Valmieras, Varakļānu, Vecpiebalgas novadu, Jūrmalas pilsētu un Valmieras pilsētu;

Latgales vēlēšanu apgabals – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadu, Daugavpils pilsētu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals – Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novadu, Liepājas pilsētu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Engures, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Jēkabpils, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Tukuma Vecumnieku, Viesītes novadu, Jelgavas pilsētu un Jēkabpils pilsētu.””

Neatbalstīts

Atbalstīts

5. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

8.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- vēlēšanu izsludināšanas dienā. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apga balā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.

(3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, - ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

10.

11.

12.

13.

14.

Partijas "Jaunais laiks" frakcija

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- vēlēšanu izsludināšanas dienā.”;

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 8.panta 1.daļu šādā redakcijā:

„Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kas atbilst tajā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitam.”

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 8.panta 2.daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) visu derīgo vēlēšanu zīmju kopskaitu dala ar skaitli 100”.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 8.panta 2.daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) katra vēlēšanu apgabala derīgo vēlēšanu zīmju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu”.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 8.panta 2.daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir lielākais”.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 8.panta 3.daļu.

Neatbalstīts

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:< /span>

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) (izslēgts ar 26.03.98. likumu).

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 30.05.2002. likumu un 09.03.2006. likumu)

3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.”

15.

16.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 10.panta 2.daļu.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 10.panta 3.daļu šādā redakcijā:

„Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.”

Neatbalstīts

6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

11.pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un amati (arī amati sabiedriskajās organizācijās, biedrībās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1.janvārī — kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru emitenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu],

j) (izslēgts ar 09.03.2006. likumu);

5) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 09.05.2002. likumu, 30.05.2002. likumu, 09.03.2006. likumu un 31.05.2007. likumu)

17.

18.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11. panta 4. punkta d) apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai novads),”.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

‘’Izteikt 11. panta 4. punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:

‘’e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai – ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss”.

Atbalstīts

7. Izteikt 11. panta 4. punkta „d” un „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai – ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss,”.

13.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās,

b) kandidāts ir persona, kura nav šā likuma 6.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (10.panta trešā daļa),

d) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kas tam atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un viņam sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.05.2002.);

8) ir miris, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā.

(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 50.dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek ņemtas vērā.

19.

20.

21.

22.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 13.panta 1.daļu šādā redakcijā:

„Kandidātu sarakstu, kas iesniegts, ievērojot šā likuma prasības, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē visos vēlēšanu apgabalos.”

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 13. panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ir vai pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijis ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;”

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 13.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās un sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodīts, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums krimināllietā;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 13. panta trešās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

8. Izteikt 13. panta trešās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, un tā tālāk. Katrā no iepriekšminētajām grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstiem visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm - un to nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) vēlēšanu apgabalu;

2) kandidātu saraksta numuru;

3) kandidātu saraksta nosaukumu;

4) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(6) Uz vēlēšanu aploksnes norāda vēlēšanu nosaukumu un ievēlējamās Saeimas kārtas numuru.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

23.

24.

25.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 14.panta 1.daļu šādā redakcijā:

„Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu reģistrētos sarakstus izlozes kārtībā.”

Partijas "Jaunais laiks" frakcija

Likuma 14.panta pirmajā daļā vārdu „piecos” aizstāt ar vārdu „četrpadsmit” un vārdu „četros” ar vārdu „trīspadsmit”;

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 14.panta 3.daļas 1.punktu.

Neatbalstīts

16.pants. (1) Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) vēlētājiem redzamā vietā izliekami paziņojumi par pieteikto kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmas;

2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu.

(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.

26.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

Atbalstīts

9. Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

17.pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gada laikā, vēlēšanu dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.(2003.gada 4.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.09.2003.)

27.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 17.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 9 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā.”

Neatbalstīts

18.pants. (1) Pulksten 7 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu kasti un tās atveramo daļu nostiprina ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar komisijas zīmogu un paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Uz uzlīmes var parakstīties arī novērotāji, ja tādi ir ieradušies.

(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

28.

29.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”.

Atbalstīts

daļēji

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.29)

Atbalstīts

10. Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

22.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 30.05.2002. likumu un 09.03.2006. likumu)

30.

31.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 22. panta 2.daļas pirmajā teikumā vārdus:

„vēlēšanu apgabalā”.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 22. panta 3.daļas pēdējā teikumā vārdus:

„attiecīgajā apgabalā”.

Neatbalstīts

23.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā, un par to tiek izdarīta atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.

32.

33.

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt 23.panta 2.daļu ar diviem jauniem teikumiem šādā redakcijā:

„Katru svītroto kandidātu vēlētājs pēc savas izvēles var aizstāt ar kandidātu no cita kandidātu saraksta, ierakstot viņa vārdu un uzvārdu pretī svītrotā kandidāta vārdam un uzvārdam. Vēlētājs arī pretī no cita kandidātu saraksta ierakstītā kandidāta uzvārdam var izdarīt atzīmi “+”.”

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt 23.panta 3.daļu ar jaunu – trešo teikumu šādā redakcijā:

„Svītroto kandidātu vēlētājs pēc savas izvēles aizstāj ar kandidātu no cita kandidātu saraksta, tad, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu.”

Neatbalstīts

24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

(7) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

4. Izslēgt 24.panta septīto daļu.

11. Izslēgt 24.panta septīto daļu.

29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

34.

35.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.”.

Atbalstīts

daļēji

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.35)

Atbalstīts

12.Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā:

32.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

36.

37.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 32. panta 1.daļas 3.punktu.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 32. panta 2.daļas pirmajā teikumā vārdus:

„attiecīgā apgabala”.

Neatbalstīts

33.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.

38.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 33. panta 1.daļā vārdus:

„un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.”

Neatbalstīts

35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) (izslēgts ar 09.03.2006. likumu);

2) atkārtoti saskaita par katru sarakstu nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(3) Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

39.

40.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 35.panta 1.daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala trijās grupās — grozītās, negrozītās un papildinātās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Par papildinātām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī svītrotam kandidāta vārdam vai uzvārdam ierakstījis kandidātu no cita kandidātu saraksta. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.”

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 35.panta 1.daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās un papildinātās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots;

c) viņa vārds un uzvārds ierakstīts citā kandidātu sarakstā;

d) pretī citā kandidātu sarakstā ierakstītam viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+””.

Neatbalstīts

36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu)

41.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 36. panta ceturto teikumu šādā redakcijā:

„Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.”.

Atbalstīts

13. Izteikt 36. panta ceturto teikumu šādā redakcijā:

„Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.”

37.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

42.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 37. pantu.

Atbalstīts

14. Izslēgt 37. pantu.

38.pants. (1) Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Ja šie kandidātu saraksti ir reģistrēti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 27.05.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.06.98.)

43.

44.

45.

46.

47.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 38.panta 1.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita.”

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 38.panta 2.daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

„1) par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu apgabalā nosaka, saskaitot apgabalā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu, kam pieskaita citos sarakstos ierakstīto attiecīgā saraksta kandidātu skaitu dalītu ar apgabalā ievēlamo deputātu skaitu un atskaita sarakstā ierakstīto citu sarakstu kandidātu skaitu dalītu ar apgabalā ievēlamo deputātu skaitu”.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 38.panta 2.daļas otro punktu šādā redakcijā:

„2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 2, 3, 4, 5 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu”.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 38. panta 2.daļas ceturtā punkta pēdējo teikumu.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 38.panta 2.daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+" un citu sarakstu skaitu, kuros ierakstīts attiecīgais kandidāts.”

Neatbalstīts

39.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

48.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

39.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to citu sarakstu vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī svītrotam attiecīgā saraksta kandidātam ierakstījuši šo kandidātu, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

Neatbalstīts

40.pants. Ja viens un tas pats kandidāts saskaņā ar šā likuma 38.pantu ievēlēts par deputātu vairākos vēlēšanu apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos vēlēšanu apgabalos no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.

49.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

40.pants. Kandidāts uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidāti, kuriem ir lielākais balsu skaits kopā pa visu Latviju;

2) ja vēlēšanu apgabalā, kurā kandidāts ir saņēmis visvairāk balsu, attiecīgajam kandidātu sarakstam nav deputātu vietas vai tajās ievēlēti kandidāti, kuri saņēmuši lielāku balsu skaitu, kandidāts secīgi uzskatāms par ievēlētu nākamajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis lielāko balsu skaitu.

Neatbalstīts

44.pants. (1) Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.

50.

51.

Deputāts K.Leiškalns

Svītrot 44. panta 1.daļu.

Partijas "Jaunais laiks" frakcija

Izteikt likuma 44.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.”

Neatbalstīts

V nodaļa. To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās,
kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs

5. Izteikt V nodaļas nosaukumu šāda redakcijā:

"V nodaļa. To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu".

15. Izteikt V nodaļas nosaukumu šāda redakcijā:

45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu un vienlaikus uzrāda Latvijas pilsoņa pasi. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(2) Saņēmis šādu iesniegumu, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks:

1) pēc uzrādītās pases pārbauda, vai iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, un pārliecinās, ka pasē nav atzīmes par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās;

2) reģistrē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus.

(4) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, iesniedzot par to iesniegumu attiecīgajai diplomātiskajai vai konsulārajai iestādei.

(5) Kad vēlēšanu iecirkņa komisija uzsāk darbu, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks tai nodod vēlētāju reģistrācijas dokumentus.

(6) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(09.03.2006. likuma redakcijā)

52.

Partijas "Jaunais laiks" frakcija

Izteikt likuma 45.panta sesto daļu šādā redakcijā

„(6) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas Kurzemes vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un re ģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.”

Neatbalstīts

6. Papildināt likumu ar 45.¹ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. (1) Personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Persona, kura vēlas balsot pa pastu, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vēlētājs var pieteikties balsošanai ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(3) Ieslodzījuma vietas darbinieks saņemto iesniegumu un attiecīgās personas pasi nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai ne vēlāk kā nedēļu pirms vēlēšanu dienas.

(4) Saņemot šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, un pārliecinās, ka pasē nav atzīmes par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās;

2) reģistrē iesniegumu vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām.

(5) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta otrajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, vēlēšanu iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus iesniedzējs var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(7) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, iesniedzot par to iesniegumu attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācijai.

(8) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu."

53.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 45.¹ un 45.² pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. (1) Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā.

(2) Vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācija pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir Latvijas pilsonis, kas vēlēšanu dienā būs sasniedzis 18 gadu vecumu, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā.

(4) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta trešajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(5) Vēlēšanu dienā pēc iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti.

45.² pants. (1) Ieslodzījuma vietā administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet vēlēšanu kastē.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(4) Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.”

Atbalstīts

16. Papildināt likumu ar 45.¹ un 45.² pantu šādā redakcijā:

(4) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta trešajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

54.

55.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Pārejas noteikumos par šo grozījumu spēkā stāšanās laiku noteikt 2009. gada 1. jūliju.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

‘’Pārejas noteikums

Šā likuma 5. panta 8. punkta jaunā redakcija, 6.panta trešās daļas jaunā redakcija, 11.panta 4.punkta „d” un „e” apakšpunkta jaunā redakcija, 13.panta trešās daļas 9.punkta jaunā redakcija, 16.panta otrās daļas jaunā redakcija, 18. panta otrās daļas jaunā redakcija, 29. panta otrās daļas jaunā redakcija, grozījumi 36. pantā un 37. panta izslēgšana stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.‘’

Atbalstīts

daļēji

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.55)

Pārejas noteikums