LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

05.12.2007. Nr.90/TA-3075

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, Sanita.Mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68   9.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā

Izdarīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.; 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta 2.punktu.

2. Izslēgt 30.panta piekto daļu.

3. Papildināt likumu ar 32.¹ pantu šādā redakcijā:

"32.¹ pants. (1) Personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs nosūta attiecīgajam vēlēšanu iecirknim ne vēlāk kā 37 dienas pirms vēlēšanu dienas. Pieteikumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli.

(3) Iecirkņa komisija balsošanai pa pastu izskata pieteikumus, ko tā saņēmusi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām.

(4) Saņēmusi pieteikumus, iecirkņa komisija balsošanai pa pastu:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

2) izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par personas pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu;

3) ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas ierakstītā vēstulē nosūta vēlētājam uz pieteikumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni, reģistrācijas aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, un vēlēšanu iecirkņa adresi, uz kuru nosūtāma vēlēšanu aploksne.

(5) Ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta trešajā daļā minēto termiņu vai nav vēlētājs, vēlēšanu iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu ierakstītā vēstulē nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus iesniedzējs var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālās komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 2. pants dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā. Turklāt tiesības balsot ir minētajām personām, kuras vēlēšanu dienā sasniegušas 18 gadu vecumu, ja ziņas par šīm personām ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šīm personām neattiecas kāds no Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 3. pantā minētajiem ierobežojumiem. Proti, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 3. pants paredz, ka tiesības balsot nav personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās vai kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir. Jautājums par to ieslodzīto personu loku, kuriem atņemtas tiesības balsot, tika skarts Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas (turpmāk -Tiesa) spriedumā lietā „Hirst pret Apvienoto Karalisti”. Lielbritānijā likums noteica ierobežojumu tiesībām balsot, paredzēt tā piemērošanu ieslodzītajiem, neievērojot viņu cietumsoda ilgumu, un neņemot vērā viņu nodarījuma smaguma pakāpi un individuālos apstākļus. Tiesa atzina, ka šāds vispārīgs, automātisks un nekritisks vitāli svarīgu Konvencijā noteikto tiesību ierobežojums ir uzskatāms par esošu ārpus jebkuras pieņemamas rīcības brīvības ietvariem, lai arī cik plaša šī rīcības brīvība nebūtu, un tas neatbilst Konvencijas pirmā protokola 3.pantam, norādot, ka Konvencijas pirmā protokola 3.pants, kas nostiprina indivīda spēju ietekmēt likumdevēja sastāvu neizslēdz balsošanas tiesību ierobežojuma piemērošanu indivīdam, kurš, piemēram, ir ļaunprātīgi izmantojis sabiedrisko stāvokli, vai kura uzvedība draudēja satricināt tiesiskas valsts vai demokrātijas pamatus. Taču bargais balsošanas tiesību atņemšanas līdzeklis nedrīkst tikt uztverts bez pienācīgas rūpības un samērīguma princips nosaka, ka ir jābūt skaidri pamanāmai saiknei starp sankciju un attiecīgā indivīda uzvedību un apstākļiem. Latvijas normatīvie akti aizliedz balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē arī Latvijas tiesību akti (Saeimas vēlēšanu likuma 2. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 3.panta 2.punkts) neatbilst 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 3. pantam, un būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu Latvijas normatīvo aktu neatbilstību Konvencijas pirmā protokola 3.pantam.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” tiks nodrošinātas ieslodzījumā esošo personu vēlēšanu tiesības, tādejādi nodrošinot cilvēktiesību īstenošanu atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.
3. Cita informācija	Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neietekmēs
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Satversmē noteikto politisko tiesību realizācija būs pieejama arī ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām un politiskajos procesos valstī tiks ņemta vērā arī notiesāto personu politiskā griba. Tiks maksimāli nodrošināta iespēja ieslodzītajām personām piedalīties valsts politiskajā dzīvē, tādējādi veicinot ieslodzīto resocializāciju.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008		2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		15,2	Likumprojekts šo jomu neskar	3,0
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		-15,2	Likumprojekts šo jomu neskar	-3,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Uzturēšanas izdevumi: 1.Atalgojums vienas vēlēšanu komisijai 1395 Ls t.sk Priekšsēdētājs un komisijas loceklis 22 dienas (176 st.) – 1109 Ls t.sk. Priekšsēdētājs 176x4,20 Ls (stundas likme) = 739 Ls Komisijas loceklis 176x2,10Ls (stundas likme) = 370 Ls Visa vēlēšanas iecirkņa komisija 2 dienas (16 stundas) – 286 Ls t.sk. Priekšsēdētājs 16x4,20 Ls ( stundas likme) = 67 Ls Sekretārs 16x3,20 Ls (stundas likme) = 51 Ls Komisijas locekļi (5 locekļi) 16x2,10 Ls (stundas likme) x 5 = 168 Ls 2.Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1395 Ls x 24.09% = 336 Ls 3.Sakaru pakalpojumi 13500 Ls Pasta izdevumi – 3,00 Ls (2 ierakstītu vēstuļu sūtīšana) Aptuvenais ieslodzīto vēlētāju skaits 4500 3,00 Ls x 4500 = 13500 Ls Pavisam kopā – 15231 Ls				1,4 0,3 13,5 15,2
6. Cita informācija	Ietekme uz valsts budžetu rodas ik pēc 5 gadiem
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Papildus jau minētajiem grozījumiem, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, jo minētā likuma 19. pants noteic, ka pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, piešķir politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus. Ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietas ir slēgta tipa iestādes, nebūtu pieļaujams, ka partiju pārstāvji varētu brīvi izmantot ieslodzījuma vietu telpas aģitācijai. Tādēļ būtu nepieciešams likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 19.pantu papildināt ar nosacījumu, ka 19.pantā minētais nosacījums neattiecas uz ieslodzījuma vietām. Saeimas vēlēšanu likumā nepieciešams izslēgt normu, kas aizliedz ieslodzījumā esošām personām balsot un papildinot likumu ar procesuālām normām, lai nodrošinātu minētajām personām balsstiesību realizāciju. Bez jau pieminētajiem normatīvajiem aktiem pilsoņu politiskās tiesības regulē arī likums „Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”. Minētā likuma 2.pants noteic, ka tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Kā arī Latvijas Republikas Satversmes 80.pantā šīs tiesības ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Līdz ar to, dodot tiesības ieslodzījumā esošām personām vēlēt Saeimu, automātiski tiek dotas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādēļ, lai procesuāli nodrošinātu tiesības balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”.
2. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2005. gada 6. oktobra spriedums lietā „Hirst pret Apvienoto Karalisti”, iesniegums Nr. 74025/01. Adrese internetā: http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp? item=3&portal=hbkm&action=html&highlight =HIRST&sessionid=2382544&skin=hudoc-en
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Ir notikušas konsultācijas ar biedrības „DIA+LOGS” un „Integrācija sabiedrībai” pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Biedrības „DIA+LOGS” un „Integrācija sabiedrībai” bez iebildumiem un priekšlikumiem atbalsta likumprojektos ietvertos risinājumus attiecībā uz ieslodzīto vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Tiesībsarga biroja pārstāvis piedalījās starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē par likumprojektu un pauda konceptuālu atbalstu par to.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrība netika informēta
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija	Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama. Likumprojekta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija un Ieslodzījuma vietu pārvalde.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (arī laikrakta mājas lapā), portālā www.nais.lv un www.likumi.lv
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot Centrālajā vēlēšanu komisijā iecirkņa vēlēšanu komisijas lēmumu atteikt vēlēšanu dokumentu nosūtīšanu balsošanai pa pastu un pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu tiesā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

 Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	S. Mertena

17.10.2007. 10.00

1412

U. Meijere

7036982, una.meijere@tm.gov.lv