Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā"

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

05.12.2007.  Nr.90/TA-2818

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Briede 67219546, ilze.briede@pmlp.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 10 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lp.

3. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68     45.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents A.Kalvītis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Imigrācijas likumā

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Tā apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laikposmā un tajā norādīto reižu skaitu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā vai kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm;";

 

papildināt pantu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

 

"12) Savienības pilsonis – ārzemnieks, kuram ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonība;

13) Šengenas līgums – 1985.gada 14.jūnija Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., 19./2.sējums, 3.lpp.);

14) Šengenas konvencija – 1990.gada 13.jūnija Konvencija, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., 19./2.sējums, 9.lpp.)."

 

2.  4.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"f) tajā ir vieta vīzām. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikts, ka vīzām nav jābūt;";

 

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai ārzemnieks ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, un viņa rīcībā ir iepriekšējais ceļošanas dokuments ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;";

 

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "vai nāves";

izslēgt otrās daļas 6.punktu;

papildināt sesto daļu aiz vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "minimālo apdrošināšanas summu, minimālo apmaksājamo pakalpojumu apjomu un gadījumus, kad ārzemniekam var izsniegt vīzu vai uzturēšanās atļauju bez veselības apdrošināšanas polises";

izslēgt desmito daļu.

 

3. Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus "Eiropas Savienības pilsonis" ar vārdiem "Savienības pilsonis".

 

4.  6.pantā:

aizstāt vārdus "Par vīzas" ar vārdiem "Par ilgtermiņa vīzas vai ilgtermiņa vīzas, kas vienlaikus derīga kā īstermiņa vīza";

papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ministru kabinets nosaka tās personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas."

 

5. Papildināt 9.panta otro daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktu;

8) ir tāda Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa apkalpes loceklis, kas veic starptautiskus jūras reisus."

 

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

 

"10.pants. (1) Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) Šengenas konvencijā noteiktajā kārtībā:

a) lidostas tranzītvīzu – lai, nešķērsojot Latvijas Republikas vai jebkuras Šengenas līguma dalībvalsts, vai atsevišķu Šengenas līguma dalībvalstu robežu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas vai jebkuru Šengenas līguma dalībvalstu, vai atsevišķu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā esošas starptautiskas lidostas tranzīta zonu starptautiska reisa gaisakuģa nolaišanās laikā vai laikā, kamēr notiek pārsēšanās no viena starptautiska reisa gaisakuģa uz citu starptautiska reisa gaisakuģi;

b) tranzītvīzu – lai ieceļotu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas vai jebkuras Šengenas līguma dalībvalsts, vai atsevišķu Šengenas līguma dalībvalstu teritoriju tranzītā un izceļotu no tās;

c) īstermiņa vīzu – lai ieceļotu, vīzā norādīto laiku uzturētos Latvijas Republikas vai jebkuru Šengenas līguma dalībvalstu, vai atsevišķu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā un izceļotu no tās;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā:

a) ilgtermiņa vīzu;

b) ilgtermiņa vīzu, kas vienlaikus derīga kā īstermiņa vīza ieceļošanai citās Šengenas līguma dalībvalstīs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai."

 

7.  11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.";

 

aizstāt otrajā daļā vārdu "Vīzā" ar vārdiem "Ilgtermiņa vīzā vai ilgtermiņa vīzā, kas vienlaikus derīga kā īstermiņa vīza".

 

8.  12. pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu vai viņam ir ielūgums;";

 

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu paredzamajā uzturēšanās laikā Latvijas Republikā vai Šengenas līguma dalībvalstīs, ieskaitot ārzemnieka nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības dēļ. Gadījumus, kad ārzemniekam drīkst izsniegt vīzu bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets.";

 

papildināt otrās daļas 5.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ielūgums nav nepieciešams arī šajā punktā minēto personu laulātajiem un viņu vai laulāto nepilngadīgajiem bērniem;";

papildināt otrās daļas 8.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš pieprasa vīzu, lai saņemtu darba atļauju Latvijas Republikā;";

 

papildināt otro daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

 

12) vīzas pieprasītājs ir Latvijas pilsoņa laulātais vai laulātā nepilngadīgais bērns."

 

9.  13.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Vīzu atbilstoši kompetencei var izsniegt citu Šengenas līguma dalīb­valstu amatpersonas.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ievērojot Padomes 2003.gada 27.februāra Regulu Nr.415/2003 par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā, Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos var izsniegt:

1) tranzītvīzu – ārvalstu jūrniekam, kurš šķērso valsts robežu, lai uzkāptu vai atkārtoti uzkāptu uz kuģa (vai nokāptu no kuģa), uz kura viņš strādās (vai ir strādājis) par jūrnieku;

2) tranzītvīzu vai īstermiņa vīzu – ar Pārvaldes priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka, Konsulārā departamenta direktora vai viņu pilnvarotu amatpersonu ikreizēju individuālu atļauju – gadījumos, kad tas atbilst starptau­tiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem."

 

10. Izteikt 15.panta otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija vai Šengenas konvencijas 17.panta otrajā daļā noteiktās konsultācijas ar Latvijas Republikas vai citu Šengenas līguma dalībvalstu centrālajām iestādēm, lēmumu pieņem 90 dienu laikā."

 

11.  16.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

 

"16) ārzemnieks iekļauts Šengenas informācijas sistēmā, lai atteiktu ieceļošanu.";

 

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja ārzemnieks šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, atrodoties Latvijas Republikā, vai ārzemniekam ir derīga vīza vairākkārtējai ieceļošanai un uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 8., 9., 14. vai 15.punktu, izsniegto vīzu vai atlikušo vīzas termiņu šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā neatceļ."

 

12. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

 

"18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par ieceļošanas atteikumu Latvijas Republikā pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regula Nr.562/2006), nosacījumiem.

(2) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robež­sardzes priekšnieks.

(3) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006 5.panta 4.punkta "c" apakšpunkta nosacījumus, var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem."

 

13.  23.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs";

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zināt­nisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;";

 

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;";

 

izteikt pirmās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

 

"17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim;";

 

papildināt pirmo daļu ar 24.punktu šādā redakcijā:

 

"24) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzem­niekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.";

 

aizstāt sestajā daļā vārdus "Eiropas Savienības pilsonis" ar vārdiem "Savienības pilsonis".

 

14. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

aizstāt trešajā daļā vārdus "Eiropas Savienības pilsonis" ar vārdiem "Savienības pilsonis".

 

15. Aizstāt 29.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "un" ar vārdu "vai".

 

16. Izteikt 33.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā laikposmā, kas nepieciešams Pārvaldei, lai tā izskatītu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem."

 

17.  34.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemniekam ir piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;";

 

papildināt pirmās daļas 23.punktu aiz vārdiem "civildienestu ārpus Latvijas Republikas" ar vārdiem "vai uzturēšanās atļauju pieprasa Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs bērns".

 

18.  35.pantā:

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "kas nav mazāks par diviem gadiem" ar vārdiem "kas ir ilgāks par diviem gadiem";

aizstāt pirmās daļas 13.punkta pirmajā teikumā vārdus "vai vairāk par sešiem mēnešiem" ar vārdiem "vai ar pārtraukumiem vairāk par sešiem mēnešiem";

papildināt pirmās daļas 18.punktu aiz vārdiem "civildienestu ārpus Latvijas Republikas" ar vārdiem "vai uzturēšanās atļauja izsniegta uzaicinātāja laulātajam un viņu ģimenē ir kopīgs bērns";

aizstāt pirmās daļas 22.punktā vārdus "Eiropas Savienības pilsonis" ar vārdiem "Savienības pilsonis".

 

19. Aizstāt 36.panta pirmās daļas 4.punkta pirmajā teikumā vārdus "vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus" ar vārdiem "vai ar pārtraukumiem vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus".

 

20. Izteikt 40.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa laikā, ja uzturēšanās atļaujas atteikums vai uzturēšanās atļaujas anulēšana nav pamatota ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 13.punktu, 35.panta pirmās daļas 6.punktu vai ar viņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, un viņam:

1) atteikta vai anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 8.punktu;

2) atteikta vai anulēta termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25.panta pirmās daļas 2.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu."

 

21. Papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:

 

"41.1 pants. (1) Ja Pārvaldes rīcībā ir informācija, ka attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts lēmums par izraidīšanu, Pārvaldes amatpersona, izvērtējot lietas apstākļus un sazinoties ar šo Eiropas Savienības dalībvalsti, pieņem lēmumu par minētā lēmuma atzīšanu.

(2) Lēmumu atzīst un ārzemnieku izraida no Latvijas Republikas šādos gadījumos:

1) lēmums pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, un ārzemnieks attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir notiesāts par nodarījumu, par kuru paredzēts sods – brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu;

2) lēmums pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks ir veicis noziedzīgu nodarījumu, vai ir konkrēti pierādījumi par tā nodomu šādu nodarījumu veikt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā;

3) lēmums pamatots ar tādu normatīvo aktu neievērošanu, kuri nosaka ārzemnieku ieceļošanu vai uzturēšanos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto Pārvaldes amatpersonas pieņemto lēmumu ārzemniekam ir tiesības pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi Valsts robežsardze informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kura pieņēmusi lēmumu par izraidīšanu.

(5) Šis pants neattiecas uz Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekli.

 

22. Izteikt 47.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas un tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam."

 

23.  48.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pārvaldes priekšnieks" ar vārdiem "Pārvaldes amatpersona";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas un tajā noteikto ieceļošanas aizliegumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana Pārvaldes priekšniekam nedod tiesības ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā."

 

24. Izteikt 61.panta piektās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006 nosacījumiem pieņemts lēmums par ieceļošanas atteikumu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to, ka ārzemnieks uzrāda viltotu ceļošanas dokumentu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;".

 

25.  63. pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006 nosacījumiem pieņemts lēmums par ieceļošanas atteikumu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to, ka ārzemnieks uzrāda viltotu ceļošanas dokumentu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;";

 

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja ieceļošanas aizliegumu nosaka pēc ārzemnieka izceļošanas no Latvijas R epublikas, ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no lēmuma pieņemšanas dienas."

 

26. Izteikt 64.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) Pārvaldes priekšniekam – šā likuma 61.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;".

 

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

 

"15. Līdz šā likuma 6.pantā un 12.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.108 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" un Ministru kabineta 2007.gada 9.decembra noteikumi Nr.691 "Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

28. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;

2) Padomes 2001.gada 28.maija Direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu;

3) Padomes 2001.gada 28.jūnija Direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu;

4) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

5) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

7) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

8) Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;

9) Padomes 2005.gada 12.oktobra Direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējā situācija

      Latvijai gatavojoties kļūt par Šengenas līguma dalībvalsti, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Imigrācijas likumā, lai Latvija pilnībā varētu izpildīt Šengenas acquis prasības.

      Bez tam pašlaik spēkā esošajā Imigrācijas likumā konstatēts nepietiekams regulējums šādos jautājumos:

personai nav iespējas ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja tā ārzemēs saņēmusi jaunu ceļošanas dokumentu, bet personai izsniegtā derīgā uzturēšanās atļaujas ielīme ir iepriekšējā ceļošanas dokumentā;

Ministru kabinetam nav deleģētas tiesības atbrīvot no valsts nodevas samaksas;

nav viennozīmīga regulējuma attiecībā uz Latvijā reģistrētu kuģu apkalpes locekļu nodarbinātību;

nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām, pieprasot vīzu, nav nepieciešams ielūgums;

komersantiem, kuriem izsniegtas daudzkārtējās vīzas, tās tiek anulētas, ja viņi pieprasa uzturēšanās atļauju;

- Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas „f”apakšpunkta nosacījumi paredz, ka derīgs ceļošanas dokuments ir, ja tajā ir vieta nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu, līdz ar to, konstatējot šī nosacījuma neievērošanu, tiek pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, kas ir pretrunā ar Šengenas acquis communautaire nosacījumiem par ieceļošanas atteikumiem uz robežas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodeksa) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss) 13.panta 2.punkta nosacījumiem ieceļošanu var atteikt tikai ar pamatotu lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus. Pamatoto lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus, pieņem, izmantojot Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma B daļā doto standartveidlapu.

-        Saskaņā ar Imigrācijas likuma 18.panta pirmo daļu Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, ja:

1)       ārzemniekam nav derīga ceļošanas dokumenta;

2)       ārzemnieks uzrāda viltotu vai citas personas ceļošanas dokumentu;

3)       ārzemniekam nav derīgas vīzas, ja tāda nepieciešama;

4)       ārzemnieks uzrāda viltotu vai citai personai izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju;

5)       ārzemnieks nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanu un uzturēšanos;

6)       ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7)       ārzemnieks iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8)       ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai ārzemnieka ieceļošana rada draudus starptautiskajām attiecībām.

          Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā noformē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.459 „Noteikumi par lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”. Minētie noteikumi ir izstrādāti atbilstoši Padomes 2004.gada 29.aprīļa Lēmumam 2004/574/EK, par kopējās rokasgrāmatas II daļas grozījumiem un tās 16.pielikuma sagatavošanu, kurš saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39.panta otrās daļas „f” punktu ir zaudējis spēku ar 2006.gada 13.oktobri.

          Ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.459 „Noteikumi par lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību” apstiprinātā veidlapa neatbilst Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma „B” daļas standartveidlapai.

          Šengenas Robežu kodeksa 13.pantā ir noteikta ieceļošanas atteikuma procedūra, ko papildina Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma „A” daļa „Procedūras ieceļošanas atteikumam pie robežas”, un Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma „B” daļa „Ieceļošanas atteikuma standartveidlapa”.

          Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma „B” daļā paredzēti šādi ieceļošanas atteikuma iemesli:

1)       nav derīga(-u) ceļošanas dokumenta(-u);

2)       ir viltots ceļošanas dokuments;

3)       nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas;

4)       ir viltota vīza vai uzturēšanās atļauja;

5)       nav dokumentu, kas apliecina uzturēšanās mērķi un apstākļus;

6)       viņš(viņa) sešu mēnešu laikā jau trīs mēnešus ir uzturējies(-usies) Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā;

7)       trūkst pietiekamu iztikas līdzekļu, ņemot vērā uzturēšanās laiku un veidu, vai nav līdzekļu, lai atgrieztos izcelsmes vai tranzīta valstī;

8)       par šo personu ir izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu SIS vai valsts reģistrā;

9)       ir uzskatāms par draudu vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām.

          Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nepieciešams precizēt Imigrācijas likumā paredzēto ieceļošanas atteikuma procedūru, kā arī paredzēt Šengenas Robežu kodeksa standartveidlapas izmantošanu, noformējot ieceļošanas atteikumu.

-        Šengenas Robežu kodeksa 5.panta 4.punkta „c” apakšpunkts paredz, ka dalībvalstis humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atļaut savā teritorijā ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem Šengenas Robežu kodeksa 5.panta 1.punktā paredzētājiem nosacījumiem (ieceļošanas nosacījumi).

          Imigrācijas likuma 18.panta ceturtā daļa nosaka, ka Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kura ceļošanas dokuments neatbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

          nepieciešams atcelt Imigrācijas likuma 4. panta 10. daļā iekļauto, Šengenas acquis neatbilstošo regulējumu, kas paredz kruīza kuģu pasažieru atbrīvošanu no vīzas prasības;

pastāv iespēja uzturēšanās atļauju saņemt komercsabiedrību vienīgajiem dibinātājiem arī tad, ja viņi praktisku darbību Latvijas Republikas teritorijā neveic;

nav noteikts, ka ārstniecības nolūkā ārzemnieks Latvijas Republikā var uzturēties tikai tad, ja viņam ir ārstēšanās līgums ar stacionāru ārstniecības iestādi;

24. panta pirmās daļas 4. punktā ir paredzēts izsniegt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kuri piecus gadus uzturējušies Latvijā sakarā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 7. punktā minēto iemeslu – nozīmīgu kapitālieguldījumu. Tā kā 23. panta pirmās daļas 7. punkts no Imigrācijas likuma izslēgts ar 06.04.2006. likumu, nepieciešams izslēgt arī 24. panta pirmās daļas 4. punktu;

nepieciešams precizēt pantus, kuros paredzēta uzturēšanās atļaujas neizsniegšana vai anulēšana sakarā ar paša ārzemnieka vai uzaicinātāja prombūtni;

- nepieciešams precizēt ieceļošanas aizlieguma termiņa sākumu, ja ieceļošanas aizliegums noteikts brīdī, kad ārzemnieks neatrodas Latvijas Republikas teritorijā, kā arī precizēt amatpersonu tiesības pieņemt lēmumu par ieceļošanas aizlieguma termiņa samazināšanu vai ieceļošanas aizlieguma atcelšanu;

      - nepieciešams precizēt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projektā:

noteikti vīzu veidi un to izsniegšanas kārtība pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam;

noteikts, ka ielūgums ir nevis galvenais dokuments vīzas pieprasīšanai, bet viena no iespējām, kādā persona var pierādīt savas ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu Latvijas Republikā;

paredzēta iespēja personai ieceļot Latvijas Republikā ar ceļošanas dokumentu, kurā nav uzturēšanās atļaujas ielīmes, ja persona ir saņēmusi jaunu pasi un, šķērsojot robežu, var uzrādīt iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju tajā.

Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt tās personu kategorijas, kas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas;

paredzēts, ka personai nav nepieciešama darba atļauja, ja persona ir Latvijā reģistrēta kuģa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, apkalpes loceklis vai uzturas Latvijas Republikā sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu;

paplašināts to personu loks, kurām nav nepieciešams ielūgums vīzas pieprasīšanai, attiecinot šo nosacījumu arī uz latviešu un Latvijas pilsoņu laulātajiem un viņu vai laulāto nepilngadīgajiem bērniem;

paredzēts, ka komersantiem netiks anulētas vairākkārtējai ieceļošanai izsniegtās vīzas, ja viņi pieprasījuši uzturēšanās atļauju;

paredzēts svītrot prasību, ka ceļošanas dokumentā jābūt brīvai vietai dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu.

precizēta ieceļošanas atteikuma uz Latvijas Republikas valsts robežas procedūra, nosakot, ka turpmāk Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņem saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa nosacījumiem, noformējot ieceļošanas atteikuma lēmumu, izmantos Šengenas Robežu kodeksa V pielikuma „B” daļā paredzēto veidlapu.

precizētas Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas tiesības attiecībā uz atļaujas došanu ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, atbilstoši Šengenas robežu kodeksa 5.panta 4.punkta „c” apakšpunkta nosacījumiem.

nodrošināta ieceļošanas atteikuma iemeslu atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

noteikts, ka komercsabiedrības vienīgajam dibinātājam nav tiesību saņemt uzturēšanās atļauju, ja viņš neveic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā;

noteikts, ka ārstniecības nolūkā ārzemnieks Latvijas Republikā var uzturēties tikai tad, ja viņam ir ārstēšanās līgums ar stacionāru ārstniecības iestādi;

paredzēta iespēja izsniegt uzturēšanās atļauju gadījumos, ja personai saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

paredzēts, ka uzturēšanās atļauja netiks anulēta uzaicinātāja prombūtnes gadījumā, ja ģimenē ir kopīgs bērns;

noteikts, ka gadījumā, ja anulē vai atsaka izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātajam, un atteikums pamatots ar to, ka noslēgtā laulība varētu būt fiktīva, ārzemniekam nav tiesību turpināt uzturēties Latvijas Republikā apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa laikā;

noteikts ieceļošanas aizlieguma termiņa sākums gadījumos, kad aizliegums noteikts, ārzemniekam neatrodoties Latvijas teritorijā, kā arī noteikts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu tikai tad, ja viņš pats pieņēmis lēmumu par ieceļošanas aizlieguma termiņa noteikšanu;

noteikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu rīcība gadījumos, kad attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā citā valstī pieņemts lēmums par izraidīšanu;

precizēta atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām, izslēdzot tās direktīvas, kas zaudējušas spēku, un papildinot atsauci ar piecām jaunām direktīvām: Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvu 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ), Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā un Padomes 2005. gada 12. oktobra direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

3. Cita informācija

          Jautājums par ceļošanas dokumenta derīgumu, balstoties uz brīvas vietas esamību nepieciešamajām atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu, tika vairākkārt diskutēts Robežu darba grupas (jauktās komitejas ar Islandi, Norvēģiju un Šveici) sēdēs. 2006.gada 11. un 22.septembra darba grupās tika apkopota un izskatīta dalībvalstu iesniegtā informācija par ieceļošanas atteikumu iemesliem uz robežas./13139/06 LIMITE FRONT 188 COMIX 777 Frontiers Working Party / Mixed Committee (EU-Iceland/Norway/Switzerland)/

          2006.gada 12.oktobra sēdē Eiropas Komisijas pārstāvis informēja par Eiropas Komisijas atbildīgo dienestu viedokļiem. Tika uzsvērts, ka brīvas vietas neesamība nepieciešamajām atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu ceļošanas dokumentā nevar tikt kvalificēts kā ieceļošanas atteikuma iemesls Šengenas Robežu kodeksa izpratnē. Uz iesniegtas informācijas pamata tika secināts, ka lielākā dalībvalstu daļa neuzskata to par ieceļošanas atteikuma iemeslu, taču, piemēram, Ungārija un Spānija, līdzīgi Latvijai, brīvas vietas neesamību ceļošanas dokumentā izmanto par iemeslu ceļošanas dokumenta atzīšanai par nederīgu (šādu nosacījumu paredz Kopīgā Konsulārā instrukcija). Turklāt, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 10.panta trešās daļas nosacījumiem ārkārtas gadījumos pēc ārzemnieka lūguma ieceļošanas un izceļošanas spiedogu var nespiest, ja iespiests spiedogs attiecīgai personai varētu radīt nopietnus sarežģījumus. Tādā gadījumā ieceļošanas vai izceļošanas spiedogu iespiež atsevišķā lapā, kurā norādīts vārds, uzvārds un pases numurs, lapu izsniedzot ārzemniekam.

          Eiropas Komisijas pārstāvis aicināja dalībvalstis veidot kopīgu praksi un neuzskatīt brīvas vietas neesamību ceļošanas dokumentā par iemeslu ieceļošanas atteikšanai un apsvērt iespēju šādās situācijās likt spiedogu atsevišķā lapā. /13813/06 LIMITE FRONT 204 COMIX 818 Working Party on Frontiers/ Mixed Committee (EU-Iceland/Norway/Switzerland)/

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts uzlabo uzņēmējdarbības vidi un veicina administratīvo procedūru vienkāršošanu, paredzot iespēju:

- nodarbināt starptautisko reisu kuģu apkalpes locekļus bez darba atļaujas;

- neanulēt vīzu vairākkārtējai ieceļošanai arī pēc uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tādējādi nodrošinot iespēju turpināt iesākto komercdarbību;

 - ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja ārzemnieka rīcībā ir iepriekšējais ceļošanas dokuments ar derīgu uzturēšanās atļauju.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

Normatīvā akta projekts radīs labvēlīgu ietekmi uz sociālo vidi, jo ir paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības pieprasīt vīzu bez ielūguma. Likumprojektā ietverta norma, kas rada priekšrocības ģimenēm ar bērniem - ja ģimenē ir bērni, tad ir sašaurināts to gadījumu skaits, kad uzturēšanās atļauju var anulēt. Normatīvais akts nodrošina sieviešu un vīriešu vienādu tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji

piecu

gadu

laikā

pēc

kārtējā

gada

1

2006

2007

2008

2009

2010-2014

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansu ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Būs nepieciešams izdarīt grozījumus:

1) Ministru kabineta 13.02.2007. noteikumos Nr. 108 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”, jo mainās Imigrācijas likuma 6. panta formulējums, deleģējot Ministru kabinetam tiesības noteikt tās personu kategorijas, kas ir atbrīvojamas no valsts nodevas samaksas.

2) Ministru kabineta 09.12.2003. noteikumos Nr. 691 „Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi”, jo ārzemniekiem, ieceļojot un uzturoties Latvijā, ir vajadzīga tikai veselības apdrošināšanas polise, nevis veselības un dzīvības apdrošināšanas polise.

3) Ministru kabineta 06.10.2003. noteikumos Nr. 813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”, jo Imigrācijas likuma 23. panta pirmā daļa tiek papildināta ar jaunu uzturēšanās atļaujas saņemšanas iemeslu.

2. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīva 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu

(OJ L 18, 21.01.1997.)

Padomes 2001.gada 28.maija direktīva 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu

(OJ C 243, 24.08.2000.)

Padomes 2003. gada 27.februāra regula Nr.415/2003 par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā

(OJ L 64, 07.03.2003.)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK

(OJ L 158, 30.04.2004.)

Padomes 2004. gada 13. decembra direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā

(OJ L 375, 23.12.2004.)

Padomes 2005. gada 12. oktobra direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

(OJ L 289, 03.11.2005.)

2006.gada 15.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

(OJ L 105, 13.04.2006.)

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Padomes 2001.gada 28.maija direktīva 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu

(OJ C 243, 24.08.2000.)

Padomes 2005. gada 12. oktobra direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

(OJ L 289, 03.11.2005.)

2006.gada 15.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

(OJ L 105, 13.04.2006.)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības

Pakāpe

(atbilst/

neatbilst)

Komentāri

4. panta pirmā daļa

P adomes 2005. gada 12. oktobra direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos 6.panta pirmā daļa

Atbilst

 

11. pants

2006.gada 15.marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 5.panta 4.punkta „c” apakšpunkts un 13.pants

 

Atbilst

 

20. pants

Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu 1., 2., 4., 6.pants.

Atbilst

 

5. Cita informācija

 

- Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu 5. pantā iekļautie nosacījumi ir iekļauti Fizisko personu datu aizsardzības likumā, bet 7.panta izpildi nosaka 2004. gada 23. februāra Padomes lēmums 2004/191 ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu;

- Pārējie Direktīvas 2005/71 panti pārņemti ar jau spēkā esošajiem Imigrācijas likuma pantiem, kā arī ar Zinātniskās darbības likumu.

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīva 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) pārņemtas ar 18.07.2006. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 586 „Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zona valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”

- Padomes 2004. gada 13. decembra direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā pārņemta ar jau spēkā esošajiem Imigrācijas likuma pantiem.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

Sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Projekts un informācija par projekta virzību ievietota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze, kā arī Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma 77., 78. un 79. pantā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

Iekšlietu ministrs                                                    I. Godmanis

           

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A. Straume

M.Rāzna

T. Stragova

M. Roze

 

10.10.2007. 15:36

3104

I. Briede, 7219546

ilze.briede@pmlp.gov.lv