25

 

 

 

31.01.2008.

          9/8-

 

 

          Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu   „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr.560/Lp9) .

                  

 

         

                    Pielikumā:  apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                           otrajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Guntis Blumbergs

 

 

 



Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

             Grozījumi likumā „Par aviāciju”

( Reģ. nr. 560/Lp9 )

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likums „Par aviāciju”

Grozījumi likumā „Par aviāciju”

 

 

 

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

 

 

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.) šādus grozījumus:

Likumā lietotie termini

Lidlauks - noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u.c.).

 

1

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Papildināt sadaļas "Likumā lietotie termini" termina "lidlauks” skaidrojumu aiz vārdiem „pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu” ar vārdiem „tranzīta pasažieru apkalpošanu,”.

Atbalstīts

 

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

papildināt termina “Lidlauks” skaidrojumu pēc vārdiem “pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu” ar vārdiem “tranzīta pasažieru apkalpošanu”;

Trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, 11.05.2006. likumu un 26.10.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

2

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Sadaļā "Likumā lietotie termini":

            papildināt sadaļu pēc termina „Trešā valsts” ar terminu un ”valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks” šādā redakcijā:

„Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks - stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai nepieciešams lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.”

Atbalstīts

papildināt sadaļu ar terminu “Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks” šādā redakcijā:

“Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks — stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai nepieciešams lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.”

Ceturtā nodaļa
LIDLAUKI UN GAISA TRASES

23.pants. Lidlauka izveidošana

Civilās aviācijas lidlauka izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

3

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

 Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

„23.1 pants. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki

Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.

Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežas un teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus nosaka Ministru kabinets. Izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās civilās aviācijas lidlauku teritoriju robežas un ņem vērā noteiktos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus.

Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas ir iekļauts šā panta otrajā daļā minētajā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī  turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežās, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka Ministru kabinets."

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks

Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.

Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežas un teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus nosaka Ministru kabinets. Izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un ņem vērā noteiktos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas tiesību aprobežojumus.

Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas ir iekļauts šā panta otrajā daļā minētajā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas, arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas, robežās, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka Ministru kabinets.”

27.pants. Prasības, kādām jāatbilst lidlaukam, no kura veic gaisa pārvadājumus

Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic gaisa pārvadājumus, jābūt ēkām un citiem objektiem, lai nodrošinātu ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem saistīto operāciju veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem standartiem.

 

 

 

 

 

Šā panta pirmajā daļā minētajā civilās aviācijas lidlaukā jābūt attiecīgām iekārtām un sistēmām un īpaši sagatavotam personālam, lai atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem standartiem un rekomendācijām novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā.

 

 

 

 

 

Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic starptautiskos lidojumus, papildus jāveic pasākumu komplekss, lai nodrošinātu gaisa kuģu, to apkalpju un pasažieru, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, kā arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģiem ievestās un no tās izvedamās mantas sanitāro, karantīnas, muitas un robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām un to starptautisko līgumu prasībām, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

 

 

 

 

 

Kārtību, kādā uz civilās aviācijas lidlauka veic ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadājumiem saistītas operācijas, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2004. likumu, 11.05.2006. likumu un 26.10.2006. likumu)

 

4

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

27.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

                        „Pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

3. Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Piektā nodaļa
CIVILĀS AVIĀCIJAS PERSONĀLS

30.pants. Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības

Civilās aviācijas personālam ir jābūt speciāli sagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas personāla veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām.

 

 

 

 

 

Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

5

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Papildināt 30.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

            „Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīts

4. Papildināt 30.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

38.pants. Gaisa kuģa kapteiņa tiesības

Lai pildītu šā likuma 37.pantā paredzētos gaisa kuģa kapteiņa pienākumus, gaisa kuģa kapteinim ir tiesības:

 

 

 

 

 

1) pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa pacelšanos, lidojuma turpināšanu vai nosēšanos paredzētajā lidojuma galapunktā vai rezerves lidlaukā;

 

 

 

 

 

2) atlikt gaisa kuģa izlidošanu uz laiku vai atteikties no lidojuma, ja gaisa kuģa tehniskā gatavība, lidojuma organizācija vai meteoroloģiskie apstākļi negarantē lidojuma drošību;

 

 

 

 

 

3) gadījumā, kad gaisa kuģa lidojuma drošība ir acīm redzami apdraudēta, vai arī nolūkā glābt gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvību pieņemt šādus lēmumus:

a) par lidojuma turpināšanu, atkāpjoties no lidojuma plāna un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumiem, bet pēc iespējas saskaņā ar lidojuma noteikumiem un informējot par to attiecīgo gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru,

b) par lidojuma turpināšanu vai nosēšanos sliktākos meteoroloģiskos apstākļos, nekā paredz noteiktais meteoroloģiskais minimums,

c) par lidojuma pārtraukšanu un piespiedu nosēšanos;

 

 

 

 

 

4) gaisa kuģa lidojuma drošības interesēs savas kompetences ietvaros dot jebkurai personai, kas atrodas gaisa kuģī, obligāti pildāmus norādījumus un piemērot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pārtrauktu jebkuru personas rīcību, kura acīm redzami apdraud lidojuma drošību, un pēc gaisa kuģa nosēšanās nodot šo personu kompetentām iestādēm, kā arī lūgt pasažieru palīdzību, lai panāktu, ka šajā punktā minētā persona izpilda tai dotos norādījumus;

 

 

 

 

 

5) ja nepieciešams, organizēt pasažieru, viņiem klātesošo mantu un bagāžas pārbaudi gaisa kuģa lidojuma laikā.

 

 

 

 

 

Ārvalsts gaisa kuģa kapteinim ir šajā pantā paredzētās tiesības, ja par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atbildīgās valsts likumdošanas akti neparedz citādi.

 

 

 

 

 

 

 

6

Deputāts J. Tutins

Papildināt likumu ar jaunu 38.1 pantu šādā redakcijā:

„38.1 pants. Civilās aviācijas personāla izdienas pensijas.

Civilās aviācijas personālam ir tiesības uz izdienas pensiju. Izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī civilās aviācijas personāla sarakstus, kam ir tiesības uz izdienas pensiju, nosaka speciāls likums.”

Neatbalstīts

 

41.pants. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus:

 

 

 

 

 

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji;

 

 

 

 

 

2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;

 

 

 

 

 

3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;

 

 

 

 

 

4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

 

 

 

 

 

5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

 

 

 

 

 

6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

 

 

 

 

 

7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

 

 

 

 

 

8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.

 

 

 

 

 

Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumos Civilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.

 

 

 

 

 

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot, izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Kārtību, kādā tiek veikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajā daļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiem objektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošību apdraudošo darbību. Ja pašvaldības lēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks.

 

 

 

 

 

Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kā arī šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektos.

 

 

 

 

 

Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi.

 

 

 

 

 

Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

(11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu un 29.03.2007. likumu)

 

 

 

 

 

42.pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība

Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" dispečeri.

 

 

 

 

 

Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.

 

 

 

 

 

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra.

 

 

 

 

 

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" sniedz aeronavigācijas pakal­pojumus militārās aviācijas gaisa kuģiem Latvijas Republikas gaisa telpā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, 26.10.2006. likumu, 29.03.2007. likumu un 07.06.2007. likumu)

1. Izslēgt 42.panta piekto daļu.

 

 

 

 

5. 42.pantā:

izslēgt panta piekto daļu;

 

 

7

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Papildināt 42. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikāciju, uzraudzību un to apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz gaisa satiksmes vadības dispečeru-studentu un dispečeru apliecības;

2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības;

3) prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības derīguma uzturēšanai.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikāciju, uzraudzību un dispečeru apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz gaisa satiksmes vadības dispečeru-studentu un dispečeru apliecības;

2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības;

3) prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības derīguma uzturēšanai.”

84.pants. Gaisa pārvadājumu regulēšana

Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumus regulē šā likuma normas un Ministru kabineta noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumiem.

 

 

 

 

 

Kārtību, kādā veicami bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets.

(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu un 29.03.2007. likumu)

 

 

 

 

 

97.pants. Atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajai personai vai tās mantai

Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, atbild par kaitējumu, kuru Latvijas Republikas teritorijā trešajai personai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets un kurš izpaužas kā trešās personas nāve vai tās veselībai nodarīti bojājumi, vai kaitējums šīs personas mantai, ja gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā nepierāda, ka kaitējums radies ar paša cietušā nodomu.

2.  Papildināt 97.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā trešajai personai vai tās mantai atlīdzina kaitējumu, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis (vai no tā atdalījies priekšmets), kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām."

 

 

 

Redakcionāli precizēts

6. Papildināt 97.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzina par kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis (vai no tā atdalījies priekšmets), kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām.”

Šajā pantā par lidojumā esošu gaisa kuģi uzskatāms gaisa kuģis no brīža, kad iedarbināti gaisa kuģa dzinēji pirms tā pacelšanās, līdz brīdim, kad beidzies gaisa kuģa skrējiens pēc tā nosēšanās.

 

 

 

 

 

115.pants. Civilās aviācijas gaisa kuģu izmantošana militārajām vaja­dzībām

Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Uz šādiem gaisa kuģiem neattiecas šā likuma 114.pants.

3. Izteikt 115.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām bez civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes, reģistrējami Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā."

 

 

 

7. Izteikt 115.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām bez civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes, reģistrējami Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.”

Kārtību, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izmanto militārajām vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikums

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993.gada 23.februāra likums "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.) un Ministru kabineta noteikumi nr.78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.).

 

 

 

 

 

2. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

 

 

 

 

 

3. Šā likuma 73.panta trešā un ceturtā daļa un 76.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(2004.gada 4.marta likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.882 "Kārtība, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisa kuģiem".

(22.06.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

5. Līdz šā likuma 57.panta pirmajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.210 "Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(22.06.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

6. Līdz šā likuma 49.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.februārim ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumi Nr.195 “Noteikumi par apstākļiem un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(15.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

7. Līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības regula par gaisa kuģu ekspluatāciju lidojumā un aviācijas personāla licencēšanu, piemēro saskaņā ar Eiropas Padomes 1991.gada 16.decembra regulu (EEK) Nr.3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā Eiropas Apvienoto aviācijas institūciju izstrādātās Vienotās aviācijas prasības.

(15.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā, 42.panta piektajā daļā, 48.panta otrajā daļā, 84.panta otrajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(29.03.2007. likuma redakcijā)

4. Pārejas noteikumos:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.";

 

 

 

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.”;

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.decembrim izdod šā likuma 117.pantā minētos noteikumus.

(26.10.2006. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Grozījumi attiecībā uz vārdu "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs" aizstāšanu visā likumā ar vārdiem "Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs" stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

(29.03.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 54.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(07.06.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.novembrim izdod šā likuma 40.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(07.06.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Līdz šā likuma 40.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.novembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.273 "Gaisa kuģu akrobātisko lidojumu noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(07.06.2007. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 97.panta otrajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus."

8

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta otro daļu attiecībā par pārejas noteikumu papildināšanu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus.”.

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 97.panta pirmajā daļā un 115.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

 

 

9

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

„15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30. decembrim izdod šā likuma 23.1 pantā minētos noteikumus.”

Atbalstīts

15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 23.1 pantā minētos noteikumus.”

 

 

10

Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Papildināt sadaļu „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.”

Atbalstīts

 

9. Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.”