Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma

 

2008. gada ___ februārī

Nr.9/3-

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’ (Nr.557/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                              V.Stepaņenko


 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                                   otrais lasījums

 

‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’

(Nr.557/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(10)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumu, kas noteikts šā panta otrajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz desmittūkstoš latiem.

1. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, – 

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai  no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no piectūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem." 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

 Izteikt 41.panta trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

                 „Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –” .

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis

 

Izteikt 41.panta trešo  daļu šādā redakcijā:

 

„Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam  - fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

(Iekļauts Juridiskā biroja priekšlik. Nr.1)

 

 

 

1. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem." 

 

41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.06.1998. likuma redakcijā)

 

2. Izteikt 41.2 pantu šādā redakcijā

"41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem." 

 

 

 

2. Izteikt 41.2 pantu šādā redakcijā

"41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem." 

 

 

3. Papildināt kodeksu ar 41.4, 41.5  un 41.6 pantu šādā redakcijā:

 

"41.4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna nesastādīšanu vai neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja tas noteikts normatīvajos aktos, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu  –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai piecsimt latu apmērā, juridiskai personai – no četrtūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem.

 

41.5 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai piecsimt latu apmērā, juridiskai personai – no trīstūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem. 

41.6 pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos par prasībām kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos par prasībām kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskai personai piecsimt latu apmērā, juridiskai
personai –
no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

         

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < ![endif]>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Juridiskais birojs

 Aizstāt 41.4 panta astotās daļas sankcijā, 41.5 panta piektās daļas sankcijā un 41.6 panta ceturtās daļas sankcijā vārdus „piecsimt latu apmērā” ar vārdiem „no četrsimt līdz piecsimt latiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt kodeksu ar 41.4, 41.5 un 41.6 pantu šādā redakcijā:

 

"41.4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna nesastādīšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja tas noteikts normatīvajos aktos, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu  –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

 

41.5 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. 

41.6 pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

    uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai
personai –
no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts energoinspekcija, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Aizstāt 90.panta otrajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcija” ar vārdiem „Valsts būvinspekcija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 90.panta otrajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcija” ar vārdiem „Valsts būvinspekcija”.

 

175.7 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts energoinspekcijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par energoapgādes komersantu rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Valsts energoinspekcijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts energoinspekcijai vai Valsts energoinspekcijas likumīgo lēmumu nepildīšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

 

5.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Aizstāt 175.7pantā vārdus „Valsts energoinspekcija” attiecīgajā locījumā ar vārdiem „Valsts būvinspekcija” attiecīgajā locījumā.

 

atbalstīts

5. Aizstāt 175.7pantā vārdus „Valsts energoinspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Valsts būvinspekcija” (attiecīgā locījumā).

 

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44., 51., 51.1, 51.2, 52., 53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.-98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.-107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.-137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150.-150.3, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172.-172.2, 172.4, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.-190., 190.2, 190.3, 190.10 -190.12, 194.3, 194.4 pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona), 201.43-201.45, 201.63 un 202.-204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komis ijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcijas amatpersona” ar vārdiem „Valsts būvinspekcijas amatpersona”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus „Valsts energoinspekcijas amatpersona” ar vārdiem „Valsts būvinspekcijas amatpersona”.

 

215.3 pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3 pantā, 90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91., 166.7 pantā, 166.9 panta trešajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu)

 

4.  215.3 pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem un skaitļiem "Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3" ar skaitļiem "41.4, 41.5, 41.6";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem."

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Svītrot 215.3pantā vārdus „90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.” un „166.9 panta trešajā daļā”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

              „4. 215.3 pantā:

         papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „41.3” ar skaitļiem „41.4, 41.5, 41.6”;

         izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

            „2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem”.”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

atbalstīts

             7.   215.3 pantā:

 

         papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „41.3” ar skaitļiem „41.4, 41.5, 41.6”;

izslēgt pirmajā daļā skaitļus un vārdus „90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.” Un skaitli un vārdus „166.9 panta trešajā daļā”;

         izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

            „2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;”.

 

 

223.2 pants. Valsts energoinspekcija

Valsts energoinspekcija izskata šā kodeksa 90.panta otrajā un piektajā daļā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 175.7 pantā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Vals ts energoinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts energoinspekcijas direktors un viņa vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts energoinspekcijas sektoru vadītāji un vecākie inspektori - uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts energoinspekcijas inspektori - uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

 

 

9.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Svītrot 223.2pantu.

 

atbalstīts

8. Izslēgt 223.2pantu.

 

231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam 152.pantā paredzētajam naudas sodam;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz trīssimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas valsts būvinspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

 

 

10.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

 

 Izteikt 231.2pantu šādā redakcijā:

„231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.panta, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.7pantā, 166.15panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz desmit tūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.”

 

atbalstīts

9. Izteikt 231.2pantu šādā redakcijā:

„231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.7pantā, 166.15panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to  neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.”