Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskai personai – no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no piectūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem."

2. Izteikt 41.² pantu šādā redakcijā:

"41.²pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem."

3. Papildināt kodeksu ar 41.⁴, 41.⁵ un 41.⁶ pantu šādā redakcijā:

"41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna nesastādīšanu vai neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja tas noteikts normatīvajos aktos, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai piecsimt latu apmērā, juridiskai personai – no četrtūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem.

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai piecsimt latu apmērā, juridiskai personai – no trīstūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem.

41.⁶pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos par prasībām kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskai personai – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

uzliek naudas sodu fiziskai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskai personai – no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskai personai piecsimt latu apmērā, juridiskai
personai – no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

4. 215.³ pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem un skaitļiem "Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.², 41.³" ar skaitļiem "41.⁴, 41.⁵, 41.⁶";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem."

Labklājības ministre

I.Purne

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants jau paredz atbildību par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Tomēr šīs normas šobrīd ir pārāk vispārīgas un paredzētās sankcijas nepietiekami veic preventīvu funkciju. To apliecina arī Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” ietvaros veiktā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultāti un Valsts darba inspekcijas apsekojumos iegūtā informācija. Joprojām daudzos uzņēmumos netiek ievērotas darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, līdz ar to nodarbinātajiem netiek nodrošināta pietiekami droša un veselībai nekaitīga darba vide. Uz to norāda arī darba vietās bojā gājušo skaits (2006.gadā 53 letāli nelaimes gadījumi), kas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir ļoti augsts rādītājs.

Ministru kabineta 2005. gada 8. februāra noteikumu Nr. 101 „Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība” 6. punkts noteic, ka darba vides iekšējo uzraudzību un citus darba aizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkst sniegt speciālisti un institūcijas, kas atbilst šajos noteikumos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām paredzētajām prasībām. Kodeksā nav paredzēta komersantu - darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju atbildība par neatbilstību normatīvos aktos noteiktajām prasībām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi likumā paredz detalizētāku pārkāpumu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā uzskaitījumu, kā arī tiek palielināts sodu apmērs par pārkāpumiem.

Grozījumi paredz, ka turpmāk darba devējus varēs sodīt par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu darbiniekiem, kas tiek nodarbināti normālā darba laika ietvaros.

Tiek palielināts arī sodu apmērs par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Likumprojekts precizē 41.²pantu, paredzot lielākus sodus par streikošanas tiesību pārkāpumiem.

Ņemot vērā salīdzinoši augstu pārkāpumu līmeni darba aizsardzības jomā, likums papildināts ar 41.⁴un 41.⁵pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai. Abos minētajos pantos detalizēti tiek uzskaitīti pārkāpumi, kā arī paredzēts ne tikai maksimālais, bet arī minimālais soda apmērs, kas veicinās vienveidīgu sodu piemērošanas praksi. Palielinot sodu apmēru par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, darba devējiem tiks radīta papildus motivācija ievērot darba aizsardzības prasības un tiks noteikts adekvāts sods par šo prasību neievērošanu.

Lai nodrošinātu noteikumu efektīvu ievērošanu, likums papildināts ar jaunu 41.⁶ pantu, kas paredz komersantu - darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju atbildību par neatbilstību normatīvos aktos noteiktajām prasībām. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad kompetento institūciju un kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos neatbilstība normatīvo aktu prasībām var radīt tiešus draudus nodarbināto dzīvībai un veselībai.

215.³ pants tiek papildināts ar norādi, ka likumā ietvertās darba tiesību jomā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts darba inspekcija. Pants tiek precizēts, palielinot maksimāli uzliekamā soda apmēru, kā arī paredzot visām Valsts darba inspekcijas amatpersonām tiesības izteikt brīdinājumus vai uzlikt naudas sodus līdz piectūkstoš latiem.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Paredzot smagākus sodus par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, darba devēji būs vairāk motivēti ievērot normatīvo aktu prasības un sakārtot darba vidi, nodrošinot darbinieku tiesības, drošību un veselības aizsardzību darbā. Savukārt, sakārtota un droša darba vide veicina darbinieku apmierinātību ar darbu un līdz ar to pozitīvi ietekmē arī veiktā darba kvalitāti, darba ražīgumu un efektivitāti.

Likumprojekts paredz arī sodīt kompetentos speciālistus un kompetentās institūcijas, ja tiek sniegti darba aizsardzības normatīviem aktiem neatbilstoši pakalpojumi, līdz ar to papildus motivējot šo pakalpojumu sniedzējus darbu veikt kvalitatīvāk. Tādējādi darba devēji, piesaistot kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu darba aizsardzības jautājumu risināšanā uzņēmumā, būs aizsargātāki pret nekvalitatīviem pakalpojumiem.

Likumprojekts paredz pāreju no vispārīgām pantu dispozīcijām, uz detalizētākiem pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomās, precizējot par kādiem pārkāpumiem kādi konkrēti sodi piemērojami, tas mazinās arī spriedzi starp darba devējiem un Valsts darba inspekciju, jo tiek samazinātas normas interpretācijas iespējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiks veicināta arī godīga konkurence, jo tiks mazināta vēlme ekonomēt līdzekļus uz darba tiesību un darba aizsardzības prasību neievērošanas rēķina.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais 2007.gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008.

2009.

2010.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

398,5

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

398,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Prognozējamie papildu ieņēmumi no uzliktajiem naudas sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem (ik gadu):

219 sodi x Ls 50 (minimālais sankcijas apmērs; LAPK 41.panta 1.d.) = Ls 10950

631 sodi x Ls 750 (minimālais sankcijas apmērs; LAPK 41.panta 2.d.) = Ls 473 250;

224 sodi x Ls 100 (minimālais sankcijas apmērs; LAPK 41.⁴ panta 1.d.) = Ls 22400;

Kopā: Ls 506 600

2006.gadā VDI uzliktie administratīvie sodi par darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem sastādīja Ls 108087. Papildus ieņēmumi valsts budžetā: Ls 506 600 (prognozējamie minimālie ieņēmumi pēc jauno administratīvo sodu spēkā stāšanās) - Ls 108087 (2006.gadā uzlikto naudas sodu apmērs) = Ls 398513

6. Cita informācija

Likumprojekta 4.pantā paredzēto pasākumu īstenošanu Valsts darba inspekcija nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu

Neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Projekts atzinuma sniegšanai tika nosūtīts gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, gan Latvijas Darba devēju konfederācijai.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Dabra devēju konfederācijas priekšlikumi ietverti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Pirms projekta pieteikšanas tika informēti masu mediji ar preses relīzes starpniecību 2007.gada 28.jūnijā.

Informācija par projektu tika ievietota arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses nav vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta projekta normu ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija esošā Valsts darba inspekcijas likuma ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī portālā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Ikviens savas aizskartās tiesības un intereses var aizstāvēt saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 11.panta pirmā daļu, kas paredz, ka persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, ir tiesīga, iesniedzot iesniegumu Valsts darba inspekcijas direktoram, apstrīdēt visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus, rīkojumus vai brīdinājumus. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Labklājības ministra vietā –

zemkopības ministrs M. Roze

Valsts sekretāre

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

B.Paševica

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

I.Vjakse

27.08.2007 16:57

1428

I.Vjakse

67021570, Ineta.Vjakse@lm.gov.lv