Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Rīgā, 2008. gada _____ jūnijā

Nr. 9/4_____________________

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģ.nr. 554/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts 3.lasījumam un priekšlikumu apkopojums uz ____lpp.

 

 

 

Ar cieņu

 

priekšsēdētājs                                                                                                   Jānis Šmits

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

                                                                                                                                    

Likumprojekts trešajam lasījumam

 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

(reģ.nr.554/Lp9)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

(30)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

 

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

5) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

14) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.

 

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”;

 

 

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viesģimene – laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.”

 

 

 

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”;

 

 

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viesģimene – laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.”

31.pants. Adopcija

 

 

 

 

 

(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā.

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likuma 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Adoptējamo bērnu un to personu, kuras vēlas adoptēt bērnu, uzskaite nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Adoptējamo bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

 

 

 

 

 

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.

 

2.
Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “Šajā pantā” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā”.

 

 

 

Atbalstīts

3. 38.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Šajā pantā” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā”;

 

(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.

 

 

3.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt likuma 38. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Profilakses iestāde ir Valsts policijas struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu, kas izdarījis likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm. Bērnu var īslaicīgi ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā likuma 60. panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var ievietot bērnu profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām.”

 

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Profilakses iestāde ir Valsts policijas struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu, kas izdarījis likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm. Bērnu var īslaicīgi ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā likuma 60. panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var ievietot bērnu profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām.”

40.pants. Sankcijas un ierobežojumi

 

 

 

 

 

 (1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.

 

2. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „internātskolas direktoram”.

 

 

 

 

 

4. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „internātskolas direktoram”.

 

43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas

 

 

 

 

 

(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

 

3. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus „likumam „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ar vārdiem „likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus „likumam „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ar vārdiem „likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

 

45.pants. Citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

(4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu.

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, 15.05.2003. likumu un 17.03.2005. likumu)

4. Izslēgt 45.pantu.

 

 

 

 

6. Izslēgt 45.pantu.

 

 

5. Papildināt likumu ar 45.1, 45.2, 45.3, un 45.4 pantu šādā redakcijā:

“45.1 pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 

 

 

 

7. Papildināt likumu ar 45.1, 45.2, 45.3, un 45.4 pantu šādā redakcijā:

“45.1 pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 

 

45.2 pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība 

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. 

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.

(7) Citai personai, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.2panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lai cita persona, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

45.2 pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība 

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. 

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.

(7) Lai cita persona, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.

 

 

45.3 pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna aizbildni vai adoptētāju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.3panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

45.3 pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.

 

 

45.4 pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes uzraudzība 

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. 

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 (9) Laulātajiem vai personai, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantā minēto 45.4panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lai laulātie vai persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

45.4 pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes uzraudzība 

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. 

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(9) Lai laulātie vai persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.”

46.pants. Bērna tiesības uz tīru dzīves vidi

 

 

 

 

 

(2) Valsts atbilstoši likumam "Par vides aizsardzību" nodrošina uzraudzību pār to kaitīgo faktoru un slimību izraisītāju novēršanu, kuri var negatīvi ietekmēt bērna veselību.

 

6. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus „likumam „Par vides aizsardzību”” ar vārdiem „Vides aizsardzības likumam”.

 

 

 

 

8. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus „likumam „Par vides aizsardzību”” ar vārdiem „Vides aizsardzības likumam”.

 

48.pants. Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes

 

 

 

 

 

(5) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

 

7. Papildināt 48.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

 

 

 

 

9. Papildināt 48.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas

 

 

 

 

 

(3) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

 

8. Papildināt 49.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

 “Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

 

 

 

10. Papildināt 49.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

 “Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

 

 

 

 

 

(6) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, iegādāšanās, lejupielādes, izplatīšanas, uzglabāšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus, kā arī izplatīšanas ierobežojumus attiecībā uz informāciju par šādiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.

9. 50 pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas likums.”;

 

 

 

 

11. 50 pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas likums.”;

 

(7) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un datorspēļu pakalpojumus. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības.

 

 

 

 

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”;

 

(8) Saskaņā ar likumu “Par izlozēm un azartspēlēm” bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

 

aizstāt astotajā daļā vārdus „likumu „Par izlozēm un azartspēlēm”” ar vārdiem „Azartspēļu un izložu likumu”.

 

 

 

aizstāt astotajā daļā vārdus „likumu „Par izlozēm un azartspēlēm”” ar vārdiem „Azartspēļu un izložu likumu”.

50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos

Bērnu aizliegts iesaistīt pasākumos (konkursos, modeļu aģentūru darbā u.tml.), kuros tiek vērtēts viņa ārējais izskats.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt likuma 50.1 panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē bērnam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas bērna intereses.

(2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi bērna ārējā izskata vērtēšana.

(3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā bērni var tikt iesaistīti šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 50.1 panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses.

(2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana.

(3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā bērnus var iesaistīt šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

 

Atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Izteikt 50.1 panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses.

(2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana.

(3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā bērnus var iesaistīt šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

50.2 pants. Bērna drošība publiskos pasākumos vai publisku vietu apmeklēšanas laikā

 

 
 

 

 

 (2) Ministru kabinets nosaka bērna drošības prasības, kuras jāievēro publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās.

10. Izslēgt 50.2 panta otro daļu.

 

 

 

 

 

13. 50.2 pantā:

izslēgt otro daļu;

 

(3) Par bērna drošību publiskos pasākumos ir atbildīgas šā likuma 72.pantā minētās personas.

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.
Deputāte I.Circene

Papildināt likuma 502.pantu ar 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja publiska pasākuma organizators konstatē, ka publiskā pasākumā apmaldījies vai pamests bērns, vai tas atrodas tādos apstākļos, kas apdraud tā drošību vai veselību tam par to jāinformē bērna vecāki vai to aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams – informē par to policiju.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 502.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Publiska pasākuma organizatoram, kas konstatē, ka šajā pasākumā bērns ir apmaldījies vai pamests, vai atrodas tādos apstākļos, kas apdraud viņa drošību vai veselību, par to jāinformē bērna vecāki vai viņu aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams, — policija.”

 

 

Atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.10.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Publiska pasākuma organizatoram, kas konstatē, ka šajā pasākumā bērns ir apmaldījies vai pamests, vai atrodas tādos apstākļos, kas apdraud viņa drošību vai veselību, par to jāinformē bērna vecāki vai viņu aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams, — policija.”

 

11. Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā:

50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnu uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzņemto bērnu skaitam.”

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt likumprojekta 11.pantā minēto 50.3 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērnu drīkst atstāt īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās, pie individuālā bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja).”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā:

“50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam.”

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā:

“50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam.”

 

53.pants. Bērna ar īpašām vajadzībām jēdziens

 

 

 

 

 

Bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte.

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likuma 53. pantu aiz vārda „medicīniskā” ar vārdu “pedagoģiskā”.

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

15. Papildināt 53. pantu pēc vārda „medicīniskā” ar vārdu “pedagoģiskā”.

 

59.pants. Bērna nogādāšana policijas iestādē

 

 

 

 

 

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības;

12. Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”

 

 

 

16. Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”

 

61.pants. Ministru kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā

 

 

 

 

 

Ministru kabinets:

 

 

 

 

 

 

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

6) nosaka kārtību, kādā Latvijas centrālā iestāde atbilstoši 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un sadarbojas ar citām valsts un pašvaldības iestādēm.

 

 

 

 

 

13. Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā.”

14.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt likumprojekta 13. pantu šādā redakcijā: 

„Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā.””

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

17. Papildināt 61. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā.”

 

66.pants. Pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā

 

 

 

 

 

 

 

(1) Pagasta un pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā.

 

15.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu novada vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

18. 66.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu novada vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.”;

(3) Pilsētu bāriņtiesas kā aizbildnības iestādes nodrošina bērna personisko un mantisko tiesību aizsardzību.

 

16.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu “Pilsētu”.

 

 

Atbalstīts

izslēgt trešajā daļā vārdu “Pilsētu”;

 

(4) Rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.

 

 

17.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 66.panta ceturto daļu.

 

Atbalstīts

izslēgt ceturto daļu.

67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana

 

 

 

 

 

(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

 

 

18.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 67. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.”

 

 

Atbalstīts

19. 67.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

 

 

 

 

(2) Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas nolēmumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Izteikt 67.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.”

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.
Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 67.panta otro un trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.

(3) Ja bērnam ir deklarēta dzīvesvieta, kas nesakrīt ar vecāka deklarēto dzīvesvietu, par bērna dzīvesvietu uzskatāma bērna deklarētā dzīvesvieta.

(4) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma bērna vecāku faktiskā dzīvesvieta.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 67.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.

(3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā dzīvesvieta.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 67.panta ceturtajā daļā vārdu “pastāvīgā”.

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.

(3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā dzīvesvieta.”;

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pastāvīgā”.

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.martam izdod šā likuma 50.2 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

15. Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu.

 

 

 

20. Pārejas noteikumos:

izslēgt 12.punktu;

13. Grozījumi šā likuma 65.2 pantā (par vārdu “Valsts cilvēktiesību birojs” aizstāšanu ar vārdiem “Tiesībsarga birojs”) un 67.1 pantā (par papildināšanu ar vārdiem “un Tiesībsarga birojam”) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

22.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma grozījumi par 45.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.”

 

 

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma grozījumi par 45.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

 

 

23.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 14. punktu šādā redakcijā:

„14. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 31. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008. gada 1. oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003. gada 9. septembra noteikumi Nr. 512 „Noteikumi par adopcijas reģistru”.

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.24.

 

 

 

24.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.512 “Noteikumi par adopcijas reģistru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

Atbalstīts

15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.512 “Noteikumi par adopcijas reģistru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

25.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā:

„15. Likuma 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pants stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.””

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.22.

 

 

 

26.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:

„16. Likuma 48. panta piektās daļas pēdējais teikums un 49. panta trešās daļas pēdējais teikums stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.””

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.27.

 

 

 

27.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Šā likuma grozījumi par 48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

 

 

Atbalstīts

16. Šā likuma grozījumi par 48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

 

 

 

28.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„17. Grozījumi likuma 50.1 pantā, kas paredz ierobežojumus bērna iesaistīšanai pasākumos, stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.”

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.29.

 

 

 

29.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma 50.1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus.”

 

 

Atbalstīts

17. Šā likuma 50.1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus.

 

 

30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par 66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

 

Atbalstīts

18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par 66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

                                               


Komisijas atbalstītā redakcija

trešajam lasījumam

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzticības persona — persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viesģimene — laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.”

 

2. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Adoptējamo bērnu un to personu uzskaite, kuras vēlas adoptēt bērnu, nodrošināma adopcijas reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

3. 38.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Šajā pantā” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestāde ir Valsts policijas struktūrvienība, kurā likumā noteiktajos gadījumos ievieto bērnu, kas izdarījis likuma pārkāpumu, vai bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm. Bērnu var īslaicīgi ievietot profilakses iestādē likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā likuma 60.panta otrajā daļā minētajos gadījumos policija var ievietot bērnu profilakses iestādē ne ilgāk kā uz piecām dienām.”

 

4. Papildināt 40.panta pirmo daļu pēc vārdiem “sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem “internātskolas direktoram”.

 

5. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus “likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ar vārdiem “likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

 

6. Izslēgt 45.pantu.

 

7. Papildināt likumu ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pantu šādā redakcijā:

“45.1 pants. Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

 

45.2 pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība 

(1) Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu. 

(3) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3 pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos ārpusģimenes aprūpē.

(7) Lai cita persona, kas uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.

 

45.3 pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.

 

45.4 pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes uzraudzība 

(1) Vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3 panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto. 

(4) Šā panta trešajā daļā minētie dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene vienojas ar personu par kārtību, kādā tā sedz izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(9) Lai laulātie vai persona, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.”

 

8. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “likumam “Par vides aizsardzību”” ar vārdiem “Vides aizsardzības likumam”.

 

9. Papildināt 48.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

 

          10. Papildināt 49.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.”

 

11. 50 pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jautājumus, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas aprites aizliegumu, regulē Pornogrāfijas ierobežošanas likums.”;

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus „likumu “Par izlozēm un azartspēlēm”” ar vārdiem “Azartspēļu un izložu likumu”.

 

12. Izteikt 50.1 panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses.

(2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana.

(3) Bērns var piedalīties aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (modeļu skolas, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana u.c. tamlīdzīgi pasākumi), tikai tad, ja uz pasākuma organizatoru, darba devēju, kā arī citu personu, kura nodarbojas ar bērna iesaistīšanu šādos pasākumos, nav attiecināmi šā likuma 72.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā bērnus var iesaistīt šā panta trešajā daļā minētajos pasākumos, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

 

13. 50.2 pantā:

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Publiska pasākuma organizatoram, kas konstatē, ka šajā pasākumā bērns ir apmaldījies vai pamests, vai atrodas tādos apstākļos, kas apdraud viņa drošību vai veselī bu, par to jāinformē bērna vecāki vai viņu aizstājēji, bet, ja tas nav iespējams, — policija.”

 

14. Papildināt likumu ar 50.3 pantu šādā redakcijā:

“50.3 pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5)  rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam.”

 

15. Papildināt 53.pantu pēc vārda “medicīniskā” ar vārdu “pedagoģiskā”.

 

16. Izteikt 59.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.”

 

17. Papildināt 61.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un šo valsts budžeta līdzekļu izlietošanas apmēru vienam skolēnam dienā.”

 

18. 66.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība analizē stāvokli bērna tiesību ievērošanas jomā, izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu novada vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “Pilsētu”;

izslēgt ceturto daļu.

 

19. 67.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild novada pašvaldība un republikas pilsētas pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Novada (republikas pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

(2) Par bērna dzīvesvietu šā likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.

(3) Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā dzīvesvieta.”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pastāvīgā”.

 

20. Pārejas noteikumos:

izslēgt 12.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā likuma grozījumi par 45.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 45.1, 45.2, 45.3 un 45.4 pantu stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

 

15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.512 “Noteikumi par adopcijas reģistru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

16. Šā likuma grozījumi par 48.panta piektās daļas un 49.panta trešās daļas papildināšanu ar trešo teikumu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

17. Šā likuma 50.1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgās normas spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tajā minētos noteikumus.

18. Šā likuma grozījumi par 66.panta pirmās daļas un 67.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par 66.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”