Anotācija

Likumprojekts

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) viesģimene – laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai sniedz atbalstu bērnu aprūpes iestādē ievietotam bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts."

2. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Citā ģimenē Latvijā ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku vai aizbildņa aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem vai aizbildņa nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa vai bāriņtiesa, kas lēmusi par aizbildņa iecelšanu, sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi."

3. Papildināt VI nodaļu ar 45.¹, 45.² un 45.³ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. Citā ģimenē ārvalstī ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var ievietot bērnu citā ģimenē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ar vecāku dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var ievietot citā ģimenē ārvalstī uz laiku ar bāriņtiesas piekrišanu, ja šī ievietošana iepriekš ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi un tā nodrošinās ievietotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(3) Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī, pušu tiesības un pienākumus, kā arī sedz ēdināšanas izdevumus, kas nepārsniedz iestādes izdevumus bērna ēdināšanai.

(4) Laulātajiem vai personai, kas ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju.

45.² pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tai skaitā:

1) izvērtē motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta (kura aprūpē ģimene vai persona atrodas vismaz sešus mēnešus) atzinumu par veselības stāvokli;

4) pieprasa psihiatra un narkologa atzinumu par veselības stāvokli;

5) ja nepieciešams, nosūta ģimeni vai personu pie psihologa atzinuma saņemšanai par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

6) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām.

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Laulātajiem vai personai, kas veikusi viesģimenes pienākumus, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju vai aizbildni.

45.³ pants. Bērnu aprūpes iestādē esoša bērna tikšanās ar viesģimeni un bērna uzturēšanās viesģimenē Latvijā

(1) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar viesģimeni, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene sniegs bērnam nepieciešamo atbalstu.

(2) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam uzturēties viesģimenē uz laiku, ja ir gūta pārliecība, ka viesģimene spēs atbilstoši bērna vajadzībām aprūpēt un uzraudzīt bērnu. Bērnu aprūpes iestāde, rakstiski vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī sedz ēdināšanas izdevumus, kas nepārsniedz iestādes izdevumus bērna ēdināšanai.

(3) Noslēgto vienošanos bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi."

4. Izslēgt 50.panta sesto daļu.

5. Izteikt 50.² pantu šādā redakcijā:

"50.² pants. Bērna drošība publiskos pasākumos vai publisku vietu apmeklēšanas laikā

(1) Publiskos pasākumos, kuros piedalās bērni, vai bērniem pieejamās publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās nodrošina bērna drošību.

(2) Par bērna drošību publiskos pasākumos un publiskās vietās ir atbildīgi pasākuma organizatori."

6. Papildināt likumu ar 50.³ pantu šādā redakcijā:

"50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, bērnu var atstāt īslaicīgai uzraudzīšanai bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

(2) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus bērna drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(3) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās prasmes. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(4) Bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējs:

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu bērna vecākiem vai personai, kura viņus aizstāj, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī personu, kura atstāj un saņem bērnu;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, par bērnu laikā, kad bērns atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina drošu pakalpojumu sniegšanu un brīdina bērnu, ja viņa uzvedība apdraud viņa vai citu bērnu drošību;

5) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

6) ir atbildīgs par bērna drošību laikā, kad bērns ir atstāts pie bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja īslaicīgai uzraudzībai.

(5) Vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, informē bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēju, ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība."

7. Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

I Bērnu un ģimenes lietu ministrija, iepazīstoties ar publikācijām plašsaziņas līdzekļos un aptaujājot speciālistus (bāriņtiesas, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājus u.c.), ir konstatējusi nepieciešamību veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.pantā, kas paredz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzību. Minētā norma paredz tiesisko regulējumu tam: 1) kādā kārtībā bērnu citā ģimenē var ievietot vecāki vai aizbildnis; 2) kādā kārtībā bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, lai bērni, kas ievietoti aprūpes iestādē, arī gūtu ģimeniska dzīvesveida pieredzi, kādu saņem tie bez vecāku gādības palikušie bērni, kam ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta ģimeniska veida formās (aizbildnībā un audžuģimenē) 3)     ; kādā kārtībā ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu var ievietot uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī. Līdz šim praksē ir konstatētas sekojošas problēmas: 1) bērna vecāki vai aizbildņi pilnvaro ārvalstu ģimenes rūpēties par saviem bērniem (īpaši par mazā vecumā esošiem bērniem) gadiem ilgi vai vispār uz neierobežotu laiku. Šajos gadījumos bērni uz vecāku izdotās pilnvaras pamata tiek aizvesti uz ārzemēm. Savukārt ārvalstu ģimene, tiklīdz bērns ierodas pie viņiem, nekavējoties sāk interesēties par kārtību, kādā varētu šo bērnu adoptēt. Patreizējais tiesiskais regulējums nosaka kārtību, kādā vecāki vai aizbildnis ievieto bērnu citā ģimenē Latvijā, taču neregulē gadījumus, kad bērns tiek ievietots citā ģimenē ārvalstī; 2) esošais tiesiskais regulējums neparedz pietiekami stingras prasības tam, kādas personas var sniegt atbalstu bērnam, kas ievietots bērnu aprūpes iestādē. Tāpat esošais tiesiskais regulējums nepietiekami nodrošina to, lai tiktu pārbaudīti bērna dzīves apstākļi laikā, kuru viņš pavada citā ģimenē. 3) bieži vien, īpaši ārvalstu ģimenes, vēlas uzņemt uz laiku savā ģimenē ārpusģimenes aprūpē esošus mazus bērnus, lai ne tikai sniegtu bērnam ģimeniska dzīvesveida pieredzi, bet arī paātrinātu adopcijas procesu, cenšoties neievērot Latvijā spēkā esošo adopcijas kārtību. Lai izstrādātu likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” par jautājumiem, kas skar viesģimeņu tiesisko regulējumu, ministrija izveidoja darba grupu, kurā bija pārstāvji no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Nodibinājuma „Centrs Dardedze”, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, kā arī Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācijas. II Pašreiz spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.^2panta otra daļa 2006.gadā 19.oktobra redakcijā, paredz, ka Ministru kabinets nosaka drošības prasības, kuras jāievēro publiskās izklaides, sporta un atpūtas vietās. Pamatojoties uz minēto deleģējumu Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu „Bērna drošības prasības, kuras jāievēro publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās” projektu. Apspriežot izstrādāto projektu 2007.gada 28.maija starpinstitūciju sanāksmē, tika secināts, ka atbilstoši esošajam deleģējumam nav iespējams izstrādāt vienotus, vispārīgus noteikumus par bērna drošības prasību ievērošanu publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās, jo dažādās jomās attiecīgas drošības prasības ir jau noteiktas citos normatīvajos aktos – Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Sporta likumā un Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.447 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”, Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos „Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2003.gada 12.augusta noteikumos Nr.451 „Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība”, Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” un citos Ministru kabineta noteikumos.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektam ir vairāki mērķi: I Attiecībā uz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzības pilnveidošanu likumprojekts paredz: 1) ja bērna vecāki vai aizbildnis vēlas bērnu ievietot uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ievietot ģimenē ārvalstīs, to var darīt ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana saskaņota ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un tā nodrošinās bērna dzīves apstākļu pārbaudi ģimenē. 2) ieviest jaunu jēdzienu „viesģimene”, kā arī paredz kārtību, kā persona vai laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes pienākumus, sniedzot atbalstu bērnam, kas ievietots aprūpes iestādē. Tāpat likumprojektā ir noteiktas skaidrākās prasības tam kā laulātie (persona) tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes funkcijas, kādas pārbaudes (ieraksti par personām Sodu reģistrā, veselības pārbaudes u.c.) veic bāriņtiesa pirms pieņem lēmumu par statusa piešķiršanu. Savukārt lēmumu par to, kuru bērnu uzticēt viesģimenei pieņem aprūpes iestādes vadītājs, vienojoties ar viesģimeni par savstarpējām tiesībām un pienākumiem, kā arī laika periodu, kuru bērns pie viesģimenes pavadīs. Šī savstarpējā vienošanās tiks nosūtīta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai, kura veiks regulāras pārbaudes par bērna dzīves apstākļiem ģimenē; 3) ka laulātajiem (personai), kas veikusi viesģimenes pienākumus nav prioritāras tiesības kļūt par bērna aizbildni vai adoptētājiem, kā arī laulātajiem (personai), kas uzņēmusi ārvalstī ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem. II Attiecībā uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz īslaicīgus bērnu uzraudzības pakalpojumus, likumprojekta mērķis ir noteikt vispārīgas drošības prasības, kuras jāievēro minētajām personām. Grozījumi paredzēs bērnu drošības prasībām atbilstošas vides nodrošināšanu un bērnam drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteiks prasības personālam, kuras sniedz bērna uzraudzīšanas pakalpojumus. Līdz ar to ir paredzēts izslēgt no Bērnu tiesību aizsardzības likuma deleģējumu, kurā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam noteikt bērnu drošības prasības, kuras jāievēro publiskās izklaides, sporta un atpūtas vietās.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Paredzot vispārīgas drošības prasības bērnu uzraudzīšanas pakalpojuma sniegšanā, netiek radīti nepamatoti administratīvi ierobežojumi rotaļu istabu un bērnu rotaļu un attīstības centru darbībā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās uz bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēju būs attiecināmi 72.pantā noteiktie ierobežojumi. Līdz ar to bērna uzraudzības pakalpojumus nevarēs sniegt persona, kas ir bijusi sodīta par 72.pantā norādītajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam ir noteikts pienākums pārbaudīt darbinieku atbilstību darbam ar bērniem un pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību. Šāda izziņa nepieciešama, lai nodrošinātu, ka personas, kuras strādā ar bērniem neapdraudētu viņu drošību. Šobrīd valsts nodeva par izziņas izsniegšanu no sodu reģistra ir noteikta trīs latu apmērā. Ja persona izziņu vēlas saņemt nākamajā darbadienā, tad valsts nodeva jāmaksā trīskāršā apmērā (Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr. 323 „Noteikumi par valsts nodevu par izziņas izsniegšanu no Sodu reģistra). Tādējādi bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, pieņemot darbā darbinieku, kas strādās ar bērniem, iespējams var rasties papildus izdevumi trīs latu apmērā, bet izņēmuma gadījumos deviņu latu apmērā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts nodrošinās to, ka abu dzimumu bērniem, kas atrodas bērnu aprūpes iestādēs, tiks atrastas piemērotas viesģimenes, kas pirms statusa iegūšanas būs pienācīgi pārbaudītas, kā arī bērna dzīves apstākļi tiks pārbaudīti arī laika periodā, kamēr bērns atradīsies viesģimenē. Grozījumos noteiktās bērnu drošības prasības, kuras būs jāievēro bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinās atbilstošas vides un kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu. Rezultātā bērnam atrodoties rotaļu istabā vai bērnu rotaļu un attīstības centrā, viņam tiks sniegts drošs un kvalitatīvs pakalpojums. Bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam sniedzot alternatīvus bērna uzraudzīšanas pakalpojumus, tiek veicināta dzimumu līdztiesība, jo bērna mātei vai tēvam, kas aprūpē bērnu, ir papildus iespēja atstāt bērnu īslaicīgai uzraudzīšanai, kas atvieglo ģimenes dzīves savienošanu ar darbu vai studijām. Likumā noteikto prasību ievērošanu nodrošinās paredzētā bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja atbildība par bērna veselībai un dzīvībai droša pakalpojuma sniegšanu. Atbildību par bērnu drošības prasību neievērošanu, ir paredzēts noteikt Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. latu

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas b udžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3.Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Viesģimeņu institūta ieviešana neradīs papildus izdevumus ārpusģimenes aprūpes iestādēm, jo viesģimenei tiks segti tikai ēdināšanas izdevumi, kas nepārsniedz pašas iestādes izdevumus. Šādu izdevumu kompensēšana ir paredzēta jau patlaban spēkā esošajā Bērnu tiesību aizsardzības likuma redakcijā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaikus tiek gatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros paredzēts noteikt atbildību par drošības prasību neievērošanu publiskos pasākumos un publiskās vietās, tajā skaitā bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz īslaicīgus bērnu uzraudzīšanas pakalpojumus.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Centrs pret vardarbību „Dardedze” Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācija Latvijas Olimpiskā komiteja, Biedrība „Latvijas Sporta federāciju padome” Latvijas Darba devēju konfederāciju

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Attiecībā uz grozījumu veikšanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot viesģimenes institūtu ar attiecīgo regulējumu, nodibinājums „Centrs Dardedze”, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija un Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociāciju pilnībā atbalsta likumprojektu. Attiecībā uz grozījumu veikšanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot drošības prasības bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Biedrība „Latvijas Sporta federāciju padome” atbalsta likumprojekta grozījumus.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība par normatīvā akta projekta ieceri attiecībā uz viesģimenes institūta regulējumu, tika informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts  laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un portālā www.likumi.lv. Turklāt sabiedrība papildus tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, publikācijām Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā. Pēc grozījumu likumā stāšanās spēkā tiks sagatavoti metodiskie ieteikumi bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm par turpmāko darbu ar viesģimenēm. Pēc grozījumu likumā stāšanās spēkā tiks sagatavoti metodiskie ieteikumi bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem par drošības prasībām rotaļu istabās un bērnu rotaļu un attīstības centros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Persona savas tiesības var aizstāvēt administratīvā procesa ietvaros, ja normatīvā akta piemērošanas rezultātā tiek aizskartas personas tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Valsts sekretāre	Juridiskā un Eiropas lietu departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Zalpētere	S.Rāgs	M.Dzērve	E.Drobiševska

02.10.2007. 15:00

1946

E.Drobiševska

67356494, evita.drobisevska@bm.gov.lv