LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 , Rīga, LV 1811 Latvija tālr.7087318 fakss 7087317

. .

2007.gada 15.novembrī

Nr. 9/2 -

Saeimas Prezidijam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā 22.novembra Saeimas sēdē.

Pielikumā:

1) likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām””, 4 lapas.;

2) likumprojekta „Grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām”” anotācija, 4 lapas.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr., 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) iesniegt nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, kuriem nav pieejams interneta pieslēgums, nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniedz papīra formātā; ”.

2. Izteikt 23.¹panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona, kas sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā iekasētās valsts nodevu summas, neieskaitot tās savā norēķinu kontā, ieskaita valsts budžetā vai pašvaldības budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts cits termiņš.”

3. 24.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās, pievienojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, kas sagatavots atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 5000 latu, nodokļu administrācijai attiecībā uz šo nodokli ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu;”;

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.²daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus:

1) vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņus;

2) vai nodokļu maksātājam agrāk ir ticis piešķirts nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājums un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis lēmumā par nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus;

3) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

4) vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;

5) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi;

6) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļus un saimniecisko darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

(1²) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos maksājumu samaksas termiņus, nav noteiktajā termiņā informējis nodokļu administrāciju par iemesliem, kāpēc nevar veikt samaksu lēmumā norādītās summas apmērā un noteiktajā laikā, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu.”

4. 25.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors” ar vārdiem “viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors”;

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora” ar vārdiem “viņa vietnieka vai teritoriālās iestādes direktora”.

5. 32.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli “100” ar skaitli “70”;

izslēgt piektās daļas ievaddaļā vārdus “Piemērojot šā panta ceturto daļu”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdu “pabeigta” ar vārdiem “ir pabeigta, un šis pārkāpums ir izdarīts”;

papildināt piektās daļas 2.punktu pēc vārdiem “kļuvis neapstrīdams” ar vārdiem “vai ir pārsūdzēts tiesā”;

izslēgt sesto daļu;

aizstāt septītajā daļā skaitli “150” ar skaitli “100”.

6. Papildināt likumu ar 32.³ pantu šādā redakcijā:

“32.³pants. Atbildība par nodokļa, kas atmaksājams no budžeta, apmēra nepamatotu palielināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas — (audita) rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

(2) Ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētā pārmaksātā nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(3) Ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētā pārmaksātā nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(4) Ja nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatē, ka nodokļu maksātājs ir nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, tādējādi izdarot atkārtotu nodokļu pārkāpumu, soda nauda tiek noteikta 70 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(5) Ja nodokļu maksātājs, kurš jau ir izdarījis atkārtotu nodokļu pārkāpumu, triju gadu laikā izdara vēl vienu vai vairākus tādus pašus nodokļu pārkāpumus, par katru no nodokļu revīzijā (auditā) konstatētajiem šādiem nodokļu pārkāpumiem tiek uzlikta soda nauda 100 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(6) Par atkārtotu nodokļu pārkāpumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā uzskatāms pārkāpums, kas atbilst visām šā likuma 32.panta piektajā daļā minētajām pazīmēm.

(7) Soda nauda nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto soda naudu.

(8) Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto soda naudu, nodokļu maksātājs neiemaksā minēto summu budžetā un soda naudas samaksas termiņš nav pagarināts šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija var iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu par nodokļu maksātāja maksātnespējas procesa pasludināšanu.”

7. Papildināt 33.³ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokļu administrācijas uzlikto (aprēķināto) atlikušo soda naudu samazina līdz 65 procentiem šādos gadījumos:

1) ja nodokļu maksātājam ir aprēķināta soda nauda saskaņā ar šā likuma 34.pantu;

2) ja nodokļu maksātājam ir aprēķināta soda nauda saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.¹panta pirmo daļu.”

8. Aizstāt 34.panta 1.punktā vārdus “iemaksājamo nodokļu summu” ar vārdiem “nodokli, kas aprēķināts no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam”.

9. 34.¹pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, — saimnieciski finansiālās darbības revīziju” ar vārdiem “nodokļu revīziju (auditu)”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja speciālās pārbaudes rezultātā tiek pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu normatīvo aktu pārkāpējam, kurš ir reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajiem reģistriem, Valsts ieņēmumu dienests informē Uzņēmumu reģistru par normatīvo aktu pārkāpēja darbības apturēšanu. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par normatīvo aktu pārkāpēja darbības atjaunošanu un informē par to Uzņēmumu reģistru. Ja nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatēts, ka normatīvo aktu pārkāpējs faktiski saimniecisko darbību neveic, nav sasniedzams vai izvairās no nodokļu revīzijas (audita) veikšanas, Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par normatīvo aktu pārkāpēja darbības atjaunošanu nepieņem.

(5) Lēmuma par tās normatīvo aktu pārkāpēja struktūrvienības darbības apturēšanu, kurā noticis pārkāpums, vai lēmuma par normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pieteikuma iesniegšana tiesā par lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, neaptur tā izpildi.”

10. Pārejas noteikumos:

papildināt 22.punktu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors” ar vārdiem “viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors”;

izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

“34. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja to saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā nodokļu maksātājs ir reģistrēts, piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.”;

papildināt 88.punktu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors” ar vārdiem “viņa vietnieks vai teritoriālās iestādes direktors”;

papildināt pārejas noteikumus ar 97.punktu šādā redakcijā:

“97. Šā likuma 32.³pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”

Komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums „Par nodokļiem un nodevām” šobrīd nosaka, ka nodokļu un informatīvās deklarācijas arī tad, ja tās tiek iesniegtas elektroniski, ir jāiesniedz arī papīra formā.

Likumā nav noregulēts jautājums par skaidrā naudā iekasēto valsts nodevu iemaksāšanas termiņu budžetā.

Likumā nav noteikti kritēriji, kuri ir jāņem vērā nodokļu administrācijai, pieņemot lēmumu par nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu maksāšanas termiņa pagarināšanu.

Nodokļu administrācijas lēmumu operatīvu pieņemšanu par nodokļu parādu dzēšanu kavē likumā noteiktais, ka valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu var pieņemt tikai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

Likumā par atkārtoti izdarītu nodokļu pārkāpumu ir noteikta soda nauda 100% un 150% apmērā no nodokļu summas, kas nav deklarēta, izdarot attiecīgo pārkāpumu.

Likuma 32.panta piektā daļa šobrīd nepamatoti sašaurina iespēju nodokļu pārkāpuma atkārtotības gadījumā samazināt piemērojamās soda naudas apmēru, kā arī nosaka neadekvāti garu periodu, kurā var tikt konstatēts iepriekšējais pārkāpums.

Šajā likumā nav noteikta atbildība par no budžeta atmaksājamās nodokļu summas nematotu palielināšanu, tai pat laikā speciālajos likumos, piemēram, likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzētā atbildība ir nesamērīga izdarītā pārkāpuma smagumam.

Likumā nav paredzēts regulējums attiecībā uz soda naudas samazināšanu gadījumos, kad soda nauda tiek noteikta 150% vai 300% apmērā no samazinātās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Likumā nav noteikta diena, no kuras aprēķināms nodoklis, ja konstatēts, ka persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs vai noteiktajā termiņā nav iesniegusi nodokļu deklarācijas.

Likumā nav noteikti gadījumi, kad nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita), kas veikta, apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, nodokļu maksātāja saimniecisko darbību vairs neatjauno, kā arī nav noteikts nodokļu administrācijas pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu un atjaunošanu.

Likumā nav paredzēta lēmuma par normatīvo aktu pārkāpēja struktūrvienības darbības apturēšanu izpilde.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir izstrādāts, lai pilnveidotu nodokļu administrācijas darbību un paredz:

§ izslēgt normu, kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājam paralēli elektroniski iesniegtajai deklarācijai sniegt deklarāciju arī papīra veidā, vienlaikus tiek noteikts izņēmums, kad nodokļu maksātājs var iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiski;

§&n bsp; noteikt termiņu, kādā skaidrā naudā iekasētās valsts nodevas ieskaitāmas valsts vai pašvaldības budžetā;

§ noteikt vienotus kritērijus lēmumu pieņemšanai par nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu maksāšanas termiņu pagarināšanu;

§ paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu loku, kam ir tiesības dzēst valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmos nodokļu un ar tiem saistītos maksājumus;

§ precizēt soda naudas apmērus, samērojot ar konkrēto nodokļu pārkāpumu smagumu;

§ precizēt regulējumu attiecībā uz atkārtotības pazīmes konstatēšanu soda naudas noteikšanas un samazināšanas gadījumos;

§ precizēt periodu, kas ir jāizvērtē nodokļu administrācijai, lai konstatētu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīdi;

§ paredzēt nodokļu administrācijai pienākumu, nosakot atkārtotības pazīmi, ņemt vērā lēmumus par revīzijas (audita) rezultātiem, ja ir pabeigts lēmuma apstrīdēšanas process iestādē;

§ noteikt atbildību par no budžeta atmaksājamās nodokļu summas nematotu palielināšanu;

§ noteikt soda naudas samazināšanas kārtību gadījumos, kad soda nauda ir noteikta 150% vai 300% apmērā;

§ noteikt dienu, no kuras aprēķināms nodoklis, ja konstatēts, ka persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs vai noteiktajā termiņā nav iesniegusi nodokļu deklarācijas;

§ noteikt nodokļu administrācijas pienākumu informēt Uzņēmumu reģistru par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu un atjaunošanu;

§ noteikt gadījumus, kad saimnieciskā darbība nodokļu maksātājam netiek atjaunota;

§ noteikt lēmuma par normatīvo aktu pārkāpēja struktūrvienības darbības apturēšanu izpildi gadījumos, kad lēmums tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts tiesā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likuma grozījumiem būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.

Likumprojekts paredz ieviest atbildību par no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, ievērojot samērīguma principu. Līdz ar to grozījumi paredz veicināt labprātīgu pakļaušanos nodokļu likumu prasību ievērošanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija:

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt