Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

           

 

 

10.09.08.                  9/7 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

 

            Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (reģ. nr. 542/Lp9).

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums.

 

 

 

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs                                                                       Oskars Spurdziņš

 

 

 

                                                


Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                             Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

(nr. 542/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(dok. nr. 2617)

 

Nr.

Priekšlikumi (6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

 

 

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20.nr., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.

 

 

 

 

1.

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 1.pantā vārdus “likumīgai valdībai lojāla” ar vārdiem “latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei lojāla”.”

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

7.pants. Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir augstākā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi;

11) kurai nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt likuma 7.panta 1.punktu.

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iest ādi un valsti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai” ar vārdiem “savas politiskās vai cita veida pārliecības būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei”.

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

19.pants. Pienākums celt kvalifikāciju

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

 

 

 

4.

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 19.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ierēdnim ar doktora grādu ik gadus pienākas apmaksāts ikgadējais sešu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem  - apmaksāts ikgadējais  divpadsmit kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus iestādes.”

 

 

Neatbalstīts

 

 

1. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

1. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

 

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

 

2. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

 

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

 

 

 

 

 

2. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

 

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

 

Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

 

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētā institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

 

 

 

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētā institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

 

 

 

31.pants. Ikgadējais atvaļinājums

 

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 31.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības pirms tā darba gada beigām, par kuru viņam jau piešķirts atvaļinājums, un viņš saņēmis atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumus, kad valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu.”

 

 

 
 

 

4. Papildināt 31.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības pirms tā darba gada beigām, par kuru viņam jau piešķirts atvaļinājums, un viņš saņēmis atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumus, kad valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu.”

 

 

32.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Mācību atvaļinājums

            (1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.

 

 

5.

 

Deputāts K.Šadurskis

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 32.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Papildus ierēdnim, kurš studē doktora studiju programmā vienu reizi doktora studiju programmas apguves laikā pienākas apmaksāts papildus divpadsmit kalendāra nedēļu atvaļinājums promocijas darba izstrādei un zinātnisku pētījumu veikšanai ārpus iestādes.”

 

 

Neatbalstīts

5. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Mācību atvaļinājums

            (1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.”

41.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

 

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam (attiecībā uz iestādes vadītāju — ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus),

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) atbrīvošanu no ierēdņa amata piemērojot kā disciplinārsodu,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) (izslēgts ar 24.05.2007. likumu) ,

l) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

 

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 41.panta 1.punktā:

izteikt “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām, izņemot šā likuma 7.panta 4.punktā noteikto;”;

 

izslēgt “f” apakšpunktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) ierēdnis nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 41.panta 1.punkta “h” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) darbnespējas laikā sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai nav pildījis amata pienākumus ilgāk par 180 dienām gada laikā līdz civildienesta attiecību izbeigšanas dienai, izņemot gadījumu, kad lietderīgāka ir attiecīgā ierēdņa atstāšana amatā,”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 41.panta 1.punktā:

izteikt “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām, izņemot šā likuma 7.panta 4.punktā noteikto,”;

 

 

izslēgt “f” apakšpunktu;

 

 

 

 

izteikt “h” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) darbnespējas laikā sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai nav pildījis amata pienākumus ilgāk par 180 dienām gada laikā līdz civildienesta attiecību izbeigšanas dienai, izņemot gadījumu, kad lietderīgāka ir attiecīgā ierēdņa atstāšana amatā,”;

 

papildināt punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) sakarā ar to, ka  nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”.

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.